Kā ģērbt bērnu ziemā?

January 22nd, 2021

small-elephant-hoodAr bērnu noteikti ir vērtīgi doties garākās pastaigās arī ziemā. Protams, jābūt saprātīgiem – īpaši lielā salā bērns var gūt apsaldējumus sejai vai citām nenosegtajām ķermeņa daļām. Taču tad, kad temperatūras stabiņš ir virs -10C, atteikties no pastaigas svaigā gaisā nav pamata. Tomēr jārūpējas, lai mazais tajās nenosaltu vai – gluži pretēji – nesakarstu, pārāk biezi saģērbts. Kā tad mazo vislabāk ģērbt?

Pirmkārt, speciālisti iesaka mazuli ģērbt kārtām, jo tā ne vien noturēsiet siltumu starp apģērba slāņiem, bet tas ļauj arī koriģēt apģērba biezumu pēc nepieciešamības.

Pirmajai kārtiņai jābūt cieši piegulošai pie ķermeņa – bodijam un biksītēm vai kopējam rāpulītim. Jāatceras, ka kokvilna neaizvada prom mitrumu, tādēļ tas nav pats piemērotākais materiāls ziemai, jo ātri kļūst vēss. Vislabāk izvēlēties merino vilnu vai vilnas un zīda kombinācijas. To burvība slēpjas tajā, ka tās nodrošina ķermeņa termoregulāciju – sasilda, kad kļūst vēsi un atvēsina, kad kļūst par karstu.

Otrā kārta varētu būt biezāks vilnas apģērbs vai flīsa kārta. Man patīk kopējais vilnas kombinezons pa virsu pirmajai plānajai kārtiņai. Forši noder arī vilnas zeķītes. Un noteikti jāpasargā galviņa un kakls, kā arī krūškurvis, kur ir paši svarīgākie dzīvības orgāni – sirds un plaušas. Šim nolūkam izcili der tā saucamās ķivercepures (Manymonts ķivercepure apgāza manus priekšstatus, ka visas ķivercepures man nepatīk – šī man tiešām ļoti patika, jo forši piegulēja galvai gluži kā otrā ādiņa) – kas piekļaujas galvai, nosedz austiņas un to mala ir kā šalle un nosedz daļēji arī krūtis un skaustu.

Šādi saģērbtu mazo pastaigā gājēju ieģērbj trešajā – ārējā kārtā, kas aiztur vēju un mitrumu. Mazākiem bērniem tas ir guļammaiss ratiņos, bet lielāki bērniem ērtāk izvēlēties kombinezonu. Ja bērnam apakšā jau ir divas citas siltas kārtas, tad virsējam kombinezonam nav jābūt biezam – labi derēs arī vidēji plāns soft-shell vai starpsezonu kombinezons. Tādu pirkt izdevīgāk, jo tas der ilgākam laikam – ne vien pāris mēnešus ziemā kā virsējā kārta, bet arī rudenī un pavasarī ar atbilstoši koriģētām apakšējām kārtiņām un nav jāpērk dažādām sezonām paredzētie kombinezoni, turklāt plānie kombinezoni ir būtiski lētāki, kā supertehnoloģijām bagātie ziemas kolekcijas.

Par to, vai ērtāks ir divdaļīgais kombinezons vai kopējais man ir divejāds viedoklis. No vienas puses, kopējā kombinezonā aiz bikšu jostas nekad netiks sniegs, muguriņa vienmēr būs apģērbta arī sēžot tupus, tādu ir vieglāk uzvilkt un novilkt. Tam ir daudz plusu un bērndārza gaitām izvēlējos tikai kopējo kombinezonu. Taču pastaigām pilsētā man tīri labi patika arī divdaļīgais kombinezons, jo nereti izmantojām tikai jaciņu un siltās bikses vilkām tikai ejot uz spēļlaukumu. Tas izslēdza arī iespēju, ka automašīnā bērns satuntuļots – jaciņa nost un bērns ir atbilstoši plānā vilnas apģērbā, arī lielveikalā vai citā sabiedriskā vietā vieglāk atģērbt. Tā ka ir savi plusi un savi mīnusi vienam un otram.

Arī apavi ne vienmēr vissuperbiezākie ir paši siltākie. Patiesībā kokainā, nelokanā apavā, kur kāja ir nekustīga, mazinās asinscirkulācija un kājas drīz vien sāk salt. Tādēļ plānākos apavos ar lokanu zoli, kur asinsrite visu laiku pēdiņas apgādā ar siltumu, būs siltāk un arī stabilāk, skrienot pa slidenu virsmu vai vēl jo vairāk sperot pirmos soļus.

Ja pēc atbilstoša apģērba lūkojaties muki.lv, tad mēs sirsnīgi iesakām ManyMonths vilnas apģērbus – bodijus, krekliņus, bikses, džemperus un jaciņas, izcilas ķivercepures, vilnas cimdiņus, kā arī viengabala kombinezonus no 100% merino vilnas. Manymonths jau pats nosaukums norāda uz to, ka šie apģērbi derēs vairākus mēnešus jeb izmērus. Mazajiem bērniem, piemēram, apģērbs der no 3 līdz 18 mēnešiem, bet lielākiem bērniem no gadiņa līdz 2,5 gadiem. Pavisam lielāki bērni apģērbu var valkāt pat 3 ziemas, jo izmērs piemērots no 3 līdz 5,5 gadiem.

Arī piemērotus apavus noteikti atradīsim. Pašai pirmajai ziemai uz savām kājām, noteikti iesaku mīkstzoļu apaviņus no pirmo solīšu līnijas – tie būs lokanu un bērnam ērti un silti arī gana. Bet lielākiem skrējējiem laba izvēle ir Bogs zābaciņi vai atbilstoši gaumei un vēlmēm Camper apavi ziemai ar GoreTex vai PrimaLoft membrānu.

Baudām ziemu tā, lai nesalst!

Vai bērnu apavos ir nepieciešams supinators jeb velves balsts?

April 16th, 2020

Vai supinatoram ir laba slava?

Supinators kādreiz bija galvenais bērnu apavu elements, pēc kā vecāki izvērtēja, vai apavi ir labi. Vecmodīgā ideja bija tāda, ka bērna pēdai vajadzēja palīdzību, kad tā aug – cieta zole, atbalsts un polsterējums ap potīti un, pats galvenais, “velves balsts” jeb supinators.

Tas nestrādā! Taču neskatoties uz to, cilvēki šai teorijai arvien tic, par spīti tam, ka ļoti daudzi tērē līdzekļus, lai apmeklētu dārgus speciālistus un iegadātos dažādus ortopēdiskus ārstnieciskos līdzekļus, ieliktnīšus, pēdiņas, speciālos apavus, ortozes un nereti pat veic ķirurģiskas manipulācijas. Bet ja nu problēma nav mūsu pēdās, bet gan “risinājumos”, kurus mēs ņemam talkā jau no bērnības – kurpēs, kuras bērniem tiek uzvilktas no brīža, kad viņš sper pirmos soļus?

Agrāk uzskatīja, ka zīdaiņiem un maziem bērniem piedzimstot ar plakanām pēdām, augot, pēdas velvēm bija jāpalīdz attīstīties, tāpēc tās vajadzēja atbalstīt apavu iekšpusē. Taču nu jau labu laiku ir zināms, ka bērna pēda dabiski ir plakana un pēdas velve veidojas pamazām, kļūstot samanāma ap dzīves otro trešo gadu, bet pilnībā var attīstīties pat līdz pubertātes vecumam.

Cilvēka pēda ir dabas meistardarbs – kādēļ to mainīt?

Mūsu – cilvēku – pēdas ir attīstījušās dzīvot basām kājām daudzos sarežģītos reljefos vairāku gadu tūkstošu garumā, un tā būtu diezgan liela dabas kļūda, ja izrādītos, ka tās ir tik hroniski vājas, ka tām nepieciešama palīdzība, lai pareizi attīstītos pat visos veselu bērnu gadījumos. Taču patiesība ir tāda, ka ar dabu viss ir kārtībā – nekādas kļūdas nav un vesela bērna pēda pilnībā pati spēj attīstīties par veselu pieaugušā pēdu, ja vien mēs tai liekam mieru un neiespīlējam to nedabiskas formas apavos uz vairākām stundām dienā, kas to deformē un padara mazkustīgu.

Ja mēs salīdzinām ikdienā apautu un neapautu bērnu pēdas (piemēram, Vācijā un Āfrikā), tad baskājaino bērnu pēdas ir ievērojami platākas, plašāk izvērstiem pirkstiem, kas kopumā norāda uz spēcīgāku un labāk attīstītu pēdu; basās pēdas ir ievērojami mazāk deformētas, tostarp ir vērojamas mazākas pirkstu un hallux valgus izmaiņas (kas ir pirmā pazīme par iespējamiem kauliņa izaugumiem nobriedušā vecumā). Turklāt salīdzinošajos pētījumos arī atklāts, ka āfrikāņu bērni, kuri apavus nenēsā, ir ar labāku līdzsvaru un vispārējo motoriku, kā viņu apautie vienaudži.

Kā raksta ortopēds Viljams A. Rossi: “Bija nepieciešami 4 miljoni gadu, lai attīstītu mūsu unikālo cilvēka pēdu un savdabīgo gaitu… tikai dažu tūkstošu gadu laikā, un ar vienu neuzmanīgi izstrādātu instrumentu, mūsu apaviem, mēs esam izmainījuši cilvēka gaitas dabisko formu, traucējot tās izcilo dabas inženierijas efektivitāti, nomācot to ar ierobežojumiem un spriedzi un liedzot tai dabiskumu un vieglu pārvietošanos no galvas līdz kājām.”

Zīdaiņi piedzimst ar plakanām (glītām!) pēdām; bērnu pēdas velves laika gaitā attīstās, un, pēdai augot, tāpat arī tās kauliem, muskuļiem un cīpslām, maina formu. Ja tās tiek turētas ierobežojumā un nespēj kustēties, ir saliektas un saspringtas – tas ir tāpat kā pēda mēģina augt ierobežojošā modelī. Cilvēkiem liekas nepieņemami, ja salīdzinām mūsu rietumnieku apavus ar japāņu tradīcijām nosiet mazu meiteņu pēdas, kas šķiet aizvēsturiski un varmācīgi. Bet vai mūsu apavi ir ievērojami atšķirīgi? Rengena uzņēmumi rāda, ka ne īpaši.

Arka – unikāls dabas veidojums

Arka jeb velve patiesībā ir viena no izturīgākajām formām, kas sastopama gan dabā, gan celtniecībā – paskatieties uz senu akmens tiltu, kas saglabājas gadu tūkstošiem! Tāpat darbojas arkas jeb velves mūsu pēdās – kā pēdas iekšpusē esošās atsperes, kas paredzētas “noslogošanai” un “atslogošanai” ar katru soli, un iekšējie muskuļi un saites nodrošina visu nepieciešamo atbalstu un elastīgo atsitienu. Ievietojiet zem tilta arkas balstu, lai to atbalstītu, un jūs noņemsiet šo noslogošanas/atslogošanas efektu no velves ģeometrijas un tā sāks plaisāt tieši virs balsta un senais tilts sabruks, tāpat kā pamazām apavi ar velves atbalstu atstāj iespaidu uz mūsu veselību.

Protams, tāpat kā jebkurš muskulis mūsu ķermenī – bez slodzes tas zaudē spēku. Ja pēdas velves saņem pārāk daudz ĀRĒJĀ atbalsta, tās zaudē savu IEKŠĒJĀ atbalsta sistēmu. Tieši tādēļ secinājums ir vienkāršs – bērna apaviem NAV nepieciešams supinators jeb velves atbalsts. Un patiesībā, ja bērns jau no pirmajiem soļiem nodrošināts ar šādiem apaviem, tad arī pieaudzis varēs turpināt tādus nēsāt un mākslīgs atbalsts tam nekad nebūs nepieciešams, jo viņa pēdas būs attīstījušās veselas un spēcīgas.

Dr Kacie Flegal, kura specializācija ir pediatrija, raksta: “Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā motivēt propriocepcijas un vestibulārā aparāta attīstību, ir pēc iespējas vairāk ļaut mūsu mazuļiem būt basām kājām.” Tātad risinājums sākas ar mums pašiem un to, kā mēs palīdzam mūsu bērniem augt – ļaujot viņiem pēc iespējas vairāk iet basām kājām, lai viņu kājas augtu spēcīgas, elastīgas un platas līdzsvarotai un prasmīgai kustībai. Un, ja apavi ir nepieciešami, mēs domājam, ka apaviem pēc iespējas mazāk jātraucē pēdai, darot to dabiski: bez velves balsta un bez polsterējuma, kājai ir nepieciešams minimālais minimums, lai tā būtu aizsargāta tikai no laikapstākļiem un droši pasargāta no savainojumiem.

Apmēram 95% zīdaiņu ir dzimuši ar potenciālu augt veselām kājām. Mēs vēlamies to saglabāt.

_______________________

Te atsauces uz avotiem

Par to, ka dzīvošanās ar basām kājām bērniem attīsta nervu un vestibulāro aparātu sistēmas:

https://www.washingtonpost.com/news/parenting/wp/2016/02/29/why-kids-should-go-barefoot-more-and-probably-adults-too/

 

Pētījumi par ikdienā apautām un neapautām, kā arī vēsturiskajām pēdām

https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/19424280903386411?scroll=top&needAccess=true&journalCode=tfws20

https://www.researchgate.net/publication/232251119_Shod_versus_unshod_The_emergence_of_forefoot_pathology_in_modern_humans

 

Vācu / dienvidāfrikāņu pētījums, kurā salīdzinātas pēdas:

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5010736/

 

Vācu / dienvidāfrikāņu pētījums, kurā salīdzinātas motoriskās prasmes:

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5996942/

Izraugies bērnam labus apaviņus

April 6th, 2020

baby-crawlingGandrīz visiem bērniem piedzimstot daba ir devusi veselas kājiņas – bērni, kuru kājas ir ārpus normas robežām ir vien daži procenti. Pēdas ir mūsu ķermeņa un veselības pamats visas dzīves garumā, jo no tā, kā veidota pēda, ar kādu uzticību un cieņu mēs pret to izturamies, atkarīgs, kā veidojas mūsu stāja un pārējā skeleta līnijas, kuras, savukārt, ietekmē visu organisma darbību, pat iekšējos orgānus un asinsriti. Lai arī kāju veselību un pareizu apavu izvēli nevar noniecināt arī pieaugušajiem, tomēr bērnam šis jautājums ir vēl daudz būtiskāks, jo viņa kājas veidošanās vēl ir procesā un mūsu, vecāku, varā ir to (ne)ietekmēt. Jā, jā – patiesībā labākais, ko mēs varam darīt, ir NEIEJAUKTIES. Jo veselam bērnam (un tādi ir vairāk kā 95% bērnu) kājas pašas veidojas pareizas – tam NAV nepieciešami APAVI vai PALĪGLĪDZEKĻI, kas veidos PAREIZAS KĀJIŅAS – gadu simtiem mūsu senči ir auguši ar basām kājām vai apavos, kas ļoti minimāli ietekmē kāju veidošanos (pastalās, vīzēs, āvās u.c. tradicionālie apavi) un viņu kājas ir bijušas ievērojami veselīgākas kā mūslaiku sabiedrībai. Tikai pagājušā gadsimta 50ajos un 60ajos sākās apavu mārketings, kad vecāki pamazām mērķtiecīgi tika pārliecināti, ka bez apaviem ar ortopēdiskām īpašībām viņu bērniem draud nevesalas kājas (jāpiezīmē, ka vairums šo apgalvojumu bija nepatiesi, jo zinātnisku pētīumu, kas pierāda pozitīvu pseifortopēdisku apavu ietekmi uz veselu bērnu nav un nevar būt). Daba ir vislielākā meistare šai ziņā, to atzinis pat Mikelandželo, tā radījusi unikālu meistardarbu – cilvēka organismu un kā vienu no sarežģītākajām tā daļām pēdas. (Ieskatu apavu vēsturē un dažādās aplamībās, kas tos pamazām pārvērtuši par mārketingu un biznesu var lasīt šeit – šis raksts palīdz daudz labāk izprast to, kādēļ basām kājām staigāt ir VISLABĀK)

Pirmie apavi – kad?

Par pirmajiem apaviem mazulim jāsāk domāt tad, kad bērns ārpus mājas vēlas spert pirmos soļus. Lai arī apavu pirmā (un, patiesībā, vienīgā) funkcija ir sargāt kājas – no savainojumiem un temperatūras pārmaiņām (pie mums tas vairāk ir aukstums, citur karstums) – apaviem sabiedrībā ir liela sociālā nozīme: nav pieņemts, ka bērns kafejnīcā vai citā sabiedriskā vietā staigātu basām kājām vai zeķītēs pat tad, ja funkcionāli apavi tur ir pavisam lieki. Liels baskāju piekritējs Edgars Rencis reiz stāstīja, kā viņam liegta ieeja kinoteātrī, jo viņam kājās nav bijuši apavi, kaut visa kinoteātra zāle izlikta mīkstiem paklājiem.Tādēļ, lai bērnam neierobežotu kustību prieku, mēs atzīstam, ka nereti bērnam pie pirmajiem apaviņiem jātiek mazliet ātrāk kā tad, kad viņam tie patiešām vajadzīgi patstāvīgai garu gabalu staigāšanai, pretējā gadījumā viņu vecāki tur rokās, klēpī vai liek sēdēt ratiņos un liedz staigāt tikai tādēļ, ka bēnam nav apavu. Kad šāda situācija rodas, jāmeklē pirmie labie apaviņi.

Kas ir labi apavi?

Te es atļaušos daļēji iekopēt fragmentu no kāda šajā blogā atrodama vecāka ieraksta (lasiet to pilnā versijā te) un to papildināt atbilstoši jaunākajai informācijai, ko pa šiem gadiem esam uzkrājuši.
Screenshot_173Zolei ir jābūt lokanai – svarīgi, lai apavi pēc iespējas brīvi un dabiski kustētos, ļautu vaļu bērna pēdiņai un nesaspiestu to. Zoles lokanību vislabāk pārbaudīt saspiežot apavu gareniski starp īkšķi un rādītājpirkstu – ja varat purngalu piespiest pie papēža pilnībā, apavs ir lokans un pietiekami lokans mazā bērna pēdiņai, kuras muskuļi ir ne spēcīgāki par pieauguša cilvēka plaukstas muskulatūru.

Ļoti svarīga ir arī virsmas atgriezeniskā saite – ka bērns jūt caur zoli virsmu, pa kuru viņš staigā – mīksta zālīte, grumbuļains celiņš, gluds betons – tās visas ir ļoti dažādas pieredzes. Turklāt jāatceras, ka bērns vēl tikai mācās staigāt un ja viņa pēda vienmēr jutīs tikai apava iekšzoli, tad viņa sensorā pieredze būs tieši tik aprobežota. Svarīgi arī zināt, ka mūsu gaita veidojas no tikai aptuveni 10-15% ar acīm uztvertas pieredzes – pārsvarā mēs virsmu uztveram tieši ar pēdām un smadzenes saņemot šos signālus, dod atbilstošas norādes kājām, kā šai virsmai pielāgoties, saglabāt līdzsvaru, nepaslīdēt, nepaklupt utt. Stingros apavos, kur šī maņa ir pilnībā noklusināta, bērns arī vairāk klūp, ir lielāks risks pakrist, bērns daudz nesaudzīgāk triec kājas pret zemi, jo smadzenes uztver tikai apavu iekšpusi un domā, ka pa tādu līdzenu, drusku pufīgu zemi bērns arī pārvietojas.

92570133_3398216093535862_6586984496250224640_nZolei ir jābūt pilnībā plakanai – ne ar papēdi, ne paceltu purngalu. Bērnu ķirurgs-ortopēds (BKUS) Jānis Upenieks uzsver, ka apaviem ir jābūt ar pilnīgi līdzenu/plakanu zoli: “Cilvēks iet pret dabas likumiem, paceļot papēdi augstāk par purngalu – tā tiek izmainīta dabisks slodzes sadalījums uz pēdu. Ideālais papēža pacēlums bērna kājai ir 0 grādi.” Paaugstināts nedrīkst būt arī purngals, jo tas atrauj no zemes bērna pirkstus, ar kuriem viņš atsperas no zemes, kā arī samazina balansa laukumu. Esat taču ievērojuši, ka mazs bērniņš staigājot plaši izvērš pēdas uz āru, tā palielinot atbalsta virsmu. Nereti viņš pat it kā iekrampējas ar pirkstiņiem zemē – visas šīs kustības cieši saistītas ar līdzsvara turēšanu stāvot un sperot soļus. Ja bērnam atceltu pēdas priekšdaļu gabaliņu no zemes, stabilitāte ievērojami samazinās. Turklāt no virsmas atrauta apava purngals ir diezgan droša pazīme, ka zole nav pietiekami lokana un, lai bērns varētu pārvietoties, zole veidota ieapaļa, kompensējot elastības trūkumu.

92028048_523391828614681_536142034575032320_n 92615663_2698579517039780_4611443193861373952_nApaviem jābūt atbilstoša izmēra – tie nedrīkst būt ne par mazu, ne daudz par lielu. Ieteicamā rezervīte ir 0.5-1 cm. Vajadzētu novērtēt, lai apavi nav par mazu vai lielu ne vien garumā, bet arī platumā. Tam ir būtiska nozīme, lai bērna pēda veidotos dabiskā platumā, jo 99% mūsdienu apavu ir par šauru naturālai bērna pēdai un saspiež pirkstu daļu un vēdekļveida pēdiņa pamazām deformējas, iegūstost kurpes formu (angliski literatūrā bieži tiek lietots jēdziens shoe-shaped foot vs natural foot). Par to, cik tas ir svarīgi, lasiet šajā rakstā plašāk.

Kurpītēm ir jāturās pie kājas – ar to domājot, ka bērnam nevajadzētu nēsāt siksniņkurpes, iešļūcenes, gumijas čības, jo šādi apavi bērnam jānotur uz pēdas priekšējās daļas un tiek sasprindzināti pirksti, kas nav veselīgi un maina bērna gaitu (viņš var sākt šļūkāt). Taču vēlams, lai kape nav cieta. Ja kape ir augsta, svarīgi, lai tā ir no mīkstas ādas, jo bērni pirmajos apavos ne vien staigā, bet arī daudz rāpo un tup – augsta un cieta kape ir traucējoša un spiež bērnu nepareizi rāpot un tupēt ar izvērstām vai – gluži otrādi – uz iekšu vērstām pēdām. Tas, ka kapei jānotur bērna potīti ir mīts – ja bērns nav pāragri sācis staigāt (kā tas bija laikā, kad mēs augām, jo tolaik netika popularizēts viedoklis par bērna attīstības nestimulēšanu un lielākā daļa bērnu tika stutēti un staidzināti) vai viņam nav potīšu saišu vājums, tad papildus balsts potītēm NAV NEPIECIEŠAMS, tas vairāk kaitēs kā palīdzēs!

– Dažkārt kurpēs ir ražotāja ievietots supinators jeb pēdas velvītes balsts. Pieaugušajiem liekas, ka tas palīdz bērnam apavos justies komfortablāk, kas tā īsti nav, jo bērna pēdai jau nav tai vietiņā velves kā tas ir mums. Turklāt supinators nodara lāča pakalpojumu – balsta muskuli un ļauj viņam slinkot, kuram patiesībā būtu jālokās un jātrenējas. Stāsta J.Upenieks: “Elastīga pēdas velve staigājot palīdz izlīdzināt ķermeņa svaru uz visu pēdu un palīdz pēdai adaptēties dažādām virsmām.” Sperot soli tā saņem slodzi, kā atspere iztaisnojas, triecienu caur deformāciju novadot prom no ķermeņa un tad atkal atgūst savu sākotnējo formu. Supinators šo procesu traucē. Supinators kavē pēdas kustību un tā attīstīties pēdas muskuļiem, līdz ar to kavē pareizu pēdas formēšanos un drīzāk veicina plakano pēdu. Un mazina zoles lokanību, jo parasti to veido kā sabiezinātu zoles daļu. Tādējādi bērns jau no bērnības kļūst atkarīgs no supinatora uz mūžu.

NB! Ortopēdiskie apavi bērnam jāvalkā tikai tad, ja bērnam ir veselības problēmas un ir jākoriģē bērna pēdas pozīcija. Vairumā gadījumu šāda korekcija tiek uzsākta pēc 3 gadu vecuma, kad bērna pēda jau sāk veidoties un zūd mazuļa plakanās pēdas aprises, lai speciālists varētu no tiesas novērtēt bērna kājas stāvokli. Ļoti nopietnas deformācijas ārsts konstatē agrāk un korektīvi iejaucas nekavējoties (ar speciāliem vingrojumiem, ortozēm vai ķirurģiski koriģējot kājas). NB! Ortopēdiskie apavi, kas nopērkami plaša patēriņa preču veikalos NAV nekādi ortopēdiskie apavi un no citiem apaviem atšķiras tikai ar to, ka ir paaugstināts supinators jeb pēdas velves atbalsts – cik tas ir labi, skatiet augstāk.

Īsais kopsavilkums: saviem bērniem mēs meklējam apavus ar 0 grādu zoles kritumu – tātad pilnībā bez papēža pacēluma, turklāt meklējam pēc iespējas elastīgus apavus ar plānu zolīti. Un lūkojam, lai apavi ir ar plašu purngala daļu, lai pirkstiņi pēc iespējas maz tiktu saspiesti un saglabātu to dabisko formu. Novēlam arī jums tādus atrast.

Telpās bez apaviem

Ja kādreiz uzskatīja, ka bērniem apavi jāsāk vilkt tikko bērns sāk celties kājās, tad tagad speciālistu viedoklis ir pretējs: piemēram, Klaudija Hēla, uzstāj, ka telpās bērnam apavus noteikti nevajag vilkt, bērnam jāļauj darboties ar plikām pēdiņām, jo ar tām mazulis izjūt virsmu gluži tāpat kā ar plaukstām. Turklāt pēda darbojas arī tad, kad bērns ir nodarbināts ar ko citu (skat saistīto rakstu šeit). Arī Jānis Upenieks pilnībā atzīst viedokli, ka bērnam apavi jāvalkā tikai ārpus telpām. 

Nu jau diezgan daudzi speciālisti rekomendē bērnam pēc iespējas daudz laika pavadīt ar plikām kājiņām. Visiem bērniem aptuveni līdz triju gadu vecumam ir plakanā pēda (tā šajā vecumā jābūt – mammas, nesatraucieties, tas patiešām ir ok!), jo tai vēl nav izveidojusies pēdas vidusdaļas izliekums augšup – gareniskā velve. Lai ap trim gadiem plakanā pēda pamazām zustu, svarīgi, lai tad kad bērns sāk staigāt, pēdas vidusdaļa pieduras grīdai/zemei – sajūt atbalsta virsmu un saņem kairinājumu. Tā kā gareniskā velve ir muskuļu un saišu kopums nevis kaula formācija, tad šo muskulīti, tāpat kā citas muskuļu grupas, ir jātrenē. Klaudija Hēla mums stāsta: “Mazulis arī nodarbojoties ar pavisam ko citu – piemēram, sēžot un spēlējoties – kustina pēdiņu nemitīgi. Pavērojiet mazuļa kājiņu, kad viņš ir nodarbināts ar jebko citu! Arī tā viņš trenē pēdiņu. Kurpē viņš tā nevarētu, jo apavs nav ne tuvu tik lokans.” Un atkal taisnība. Turklāt vecāku varā ir padarīt grīdu mājās nebūt ne tik gludu un plakanu. Kārtības mīlestību mazulim varēs ieaudzināt pēc 3 gadu vecuma – līdz tam pa grīdu, lai paliek kādi izmētāti kluči, daži kastaņi vai vēl kādas mantas, uz kā uzkāpt. Nav jābaiļojas, ka mazulis paslīdēs un kritīs – arī tas dzīvē ir jāiemācās, tā viņš apgūs prasmi turēt līdzsvaru, ko no teorijas vien neiemācīsies. Grīdu var padarīt pēdām “interesantu” arī mērķtiecīgi, sagatavojot “baskāju takas” mājās – gan paša rokām (daudz ideju ir atrodamas Pinterest), gan iegādājoties speciālus paklājiņus un ortopēdiskos materiālus, ja ģimenes budžets ļauj.

Taču mēs arvien atgādinām, ka patiesībā labākais, ko varam darīt ir NE-IE-JAUK-TIES! Svarīgākā mūsu kā vecāku funkcija ir radīt piemērotus apstākļus bērna pilnvērtīgai attīstībai dabiski. Mums ļoti patīk daktera Upenieka nostāja šai jautājumā: “Ir veseli bērni un slimi bērni. Un veselie bērni nav jāarstē, kaut gan to darīt ir vairāk nekā viegli!” – nemeklējiet kaites savos bērnos, bet priecājieties ar viņiem kopā par katru jaunu panākumu, arī pirmajiem soļiem, un dzīvojieties basām kājām cik daudz vien varat. Arī jūs!

Babiators saulesbrilles – Aviators vs Navigators

April 1st, 2020

Nevienam vairs nav noslēpums, ka klimata izmaiņu rezultātā saules intensitāte ar katru gadu kļūst vērā ņemamāka un no tās jāpasargā arī bērna acis. Lai iegādājoties brilles būtu pārliecināti par parametriem, kas liecina par to kvalitāti, aicinām iepazīties ar rakstu par saulesbriļļu izvēli.

Taču īsi sasummēsim galvenos kritērijus:

  • saulesbrilles iegādājieties no pārdevēja, kuram uzticaties, ka tās būs kvalitatīvs optikas līdzeklis, kas atbilst prasībām par personiskajiem aizsardzības līdzekļiem un nebojā acis, ne vienmēr CE zīmīte ir drošs apliecinājums;
  • saulesbrilles bez 100% UVA/UVB staru aizsardzības acīm vairāk kaitē  – tad labāk pavisam bez brillēm, jo tikai noēnojot (bet neaizsargājot) aci, zīlīte tiek apmānīta un izplešas, lai ielaistu acī vairāk gaismas, bet līdz ar to tiek ielaisti arī kaitīgie stari, kurus nekvalitatīvas saulesbrilles neaiztur;
  • labu saulesbriļļu viens no būtiskiem lielumiem ir optikas klase, kurai bērnam vēlams būtu būt visaugstākajai – 1. Tā ir garantija, ka brilles nekropļo attēlu un nebojā bērna redzi. Brillēm, kas importētas kā rotaļlieta vai modes prece, nebūs norādes par optikas klasi, jo ievedmuitas dokumentiem nav nepieciešami šādi testi.

Par Babiators brillēm esam pilnīgi droši, ka tās ir super kvalitatīvas, bijām pirmie, kas tās ieveda pirms 8 gadiem Eiropas Savienībā, līdz ar to roku rokā ar ražotāju gājām cauri sertifikācijas dokumentācijai un saņēmām visus testus, pētījumus un sertifikācijai nepieciešamos apliecinājumus. Tām ir 100% UVA un UVB staru aizsardzība UV400, tām ir augstākā optikas klase #1 un tās ir ērtas, vieglas un izturīgas (tām ir gumijas rāmītis, kuru var diezgan nežēlīgi mocīt visos virzienos). Tā kā līdz ar kvalitāti roku rokā nāk arī cena, kas nav zema, tad ļoti novērtējam Babiators nodrošināto garantiju – ja gada laikā pēc briļļu iegādes tās salūzt, saņemsiet vietā tādas pašas jaunas bez maksas.

babiators-kids-aviator-sunglasses-beach-baby-blue babiators-navigator-lifestyle3

Šobrīd Babiators Original ir divas līnijas – Aviators (pirmajā) un Navigators (otrajā attēlā) forma. Jaunajā 2020 kolekcijā pievienosies arī KeyHole forma, kas pagājušā sezonā bija pieejama tikai dārgākajā polarizētajā versijā. Protams, vislabāk saulesbrilles uzmērīt klātienē, taču ne vienmēr tas ir iespējams, tādēļ, lai brilles pēc iespējas labi izraudzītos attālināti, daži ieteikumi par modeļa un izmēra izvēli:

  • visiem zīdaiņiem un mazuļiem līdz pilnu 2 gadu vecumam un pat ilgāk labi der 0-2 izmērs. Brilles droši var sākt nēsāt jau pavisam maziņš bēbītis, kura actiņas citādi nevar aizsegt no saules (piemēram, slingā, ergosomā, autokrēsliņā mašīnā), jo rāmītis ir elastīgs un nekritīs nost arī pavisam maziņam. 0-2 izmērs agrāk bija 0-3 izmērs – pēc ieteiktā vecuma pārmaiņām rāmja izmērs nav mainījies, tikai uzraksts uz kastītes. Tādēļ neiesakām racionālos nolūkos izvēlēties pusotru gadu vecam bērnam 3-5 gadi modeli, jo pat ja brilles derēs platumā, par garu būs kājiņas, brilles slīdēs nost no deguntiņa un saules stari tāpat iekļūs acīs.
  • 3-5 gadi droši varat iegādāties arī piecgadniekam (agrāk šis izmērs tika marķēts 3-7 gadi un mūsu dēli Robins un Klāss šo izmēru Aviators modeli pārliecinoši valkāja līdz pilniem 7 gadiem – Klāsam gandrīz 9 gados tas arvien vēl der un viņam ir paliela galva).
  • neliela atšķirība izmēros ir Aviators un Navigators modelim. Galvenā atšķirība ir kājiņu garumā – pat gandrīz pusotru centimetru, kas ir svarīgākais lielums tam, vai bērnam brilles derēs un cieši piegulēs sejai.

Cerams, ka nu būs vieglāk pieņemt pareizo lēmumu par izmēru. Attiecībā uz modeli tas vairāk ir gaumes jautājums un pēdējās sezonās lielāku popularitāti iekaro Navigators brillītes. Taču ņemiet vērā, ka visos mērījumos šis rāmis ir nedaudz mazāks un droši vien derēs drusku īsāku laiku. Attiecīgi, ja jāizraugās rāmītis 2gadniekam, kas ir uz robežas un ļoti vilinoši ir pirkt 3-5 gadi izmēru, tad labāk ņemiet Navigators. Savukārt Aviators atkal derēs drusku ilgāk un būs laba izvēle, ja bērns ir jau izmēra lielākajā galā. Kā arī esam novērojuši, ka Aviators labāk der bērniem ar apaļāku sejas formu un pufīgākiem vaidziņiem, ja sejiņa smalka, drošāk ņemt Navigators.

Te arī abu modeļu izmēri mm

junior-product-sizing1junior-product-sizing2classic-product-sizing1classic-product-sizing2

Vai saulesbrilles izvēlēties ar polarizāciju vai bez, godīgi – viedokļi dalās. Vairākumā, protams, ir tie, kuri apgalvo, ka brilles ar polarizētām lēcām rāda dzidrāku skatu uz saulainu dienu un mazina acs sasprindzinājumu, kam nevar nepiekrist. Taču esmu sastapusies ar viedokli, ka pavisam mazam bērnam polarizāciju neiesaka un arī 3+ vecumā nerekomendē aizrauties ar to visas dienas garumā – lai arī zinātniskus avotus neesmu atradusi un izklāsts ir vairāk viedoklis, tomēr modru mani tas dara, jo ideja ir drusku līdzīga kā ar supinatoriem apavos – ja kaut kas mākslīgi ļauj atslābt, tad tam seko atrofija un attiecīgās funkcijas vājināšanās. Man domāt, ka zināms pamats tajā ir – tādēļ, ja meklējat un atrodat viedokli par to plašāk, priecāšos, ja padalīsieties.

Yedoo līdzsvara riteņi – kuru izvēlēties

March 25th, 2020

Pavasaris sācies, saulīte vilina mūs pastaigās un pilnīUntitled design (1)gi noteikti īstais mirklis, kad iegādāties līdzsvara riteni mazajam riteņbraucējam. Lai jums nebūtu jālauza galvu starp neskaitāmām izvēlēm, esam savu sortimentu saīsinājuši līdz absolūtai favorītu listei, atstājot starp tiem BungiBungi Lite jauno ritenīti, ko Nīderlandē radījusi latviešu ģimene, un jau pārbaudītas vērtības – Yedoo līdzsvara riteņus, kuri pie mums ceļo no Čehijas.

Yedoo faktiski ir 3 dažādi modeļi, kas savstarpēji atšķirās tikai ar nelielām detaļām. Tieši kādām – lasiet tālāk.

Yedoo OneToo ir vienkāršākais no Yedoo modeļiem. Tam ir tērauda rāmis un ļoti forša rāmja ģeometrija, lai ar to varētu braukt pavisam mazs bērniņš – pat 85 cm augums ļaus aizsniegt zemi ar pēdiņām un atgrūsties (zemākais sēdekļa augstums 30 cm no zemes). Tai pat laikā stūre ir pietiekami tuvu, lai varētu to aizsniegt arī ar īsākām rociņām un saglabāt vertikālu ķermeņa pozīciju, kas iesācējam ir svarīga, lai justos droši uz ritenīša. Riteņa svars ir 3,7 kg. Un jāņem vērā, ka stūrē nav gultņa, līdz ar to stūre griežas riņķī par 360 grādiem un tai nav ierobežotāja. Tā faktiski arī vienīgā atšķirība ar Yedoo TooToo.

Yedoo TooToo ir gluži tāds pats kā Yedoo OneToo – tas pats rāmis un citas komponentes. Izņemot to, ka šim modelim stūre griežas ar gultnīti – tas nozīmē, ka patīkamāka un vieglāka ir stūres griešana un turklāt, līdz ar gultni stūre arī ir ierobežota sagriešanā, lai pasargātu bērnu no spējas stūres sagriešanas un kritiena. Tai pat laikā pagrieziena leņķis ir pietiekams, lai labi un veikli manevrētu un aizstūrētu prom no briesmām, ja tādas gadītos ceļā. Tātad vienīgā atšķirība starp OneToo un TooToo ir gultnis stūrē.

Trešais modelis ir Yedoo YooToo, kas ir visdārgākais, jo atšķirībā no abiem iepriekšējiem tam ir alumīnija rāmis. Pēc ģeometrijas un funkcionalitātes tas ir gandrīz gandrīz identisks – tik vien, ka tam aizmugurējā dakšā ir papildu vietiņa aizmugurējā riteņa montāžai zemāk-augstāk, kas dod iespēju iegūt vēl zemāku minimālo sēdekļa pozīciju no zemes. Vēl kāds centimetrs īsāks bērna augums, lai sāktu braukt. Tas svarīgi pašiem mazākajiem. Tāpat kā alumīnija rāmja svars – kopējais riteņa svars ir par 400 gramiem mazāks un sasniedz 3,3 kg. Tiešām maz. Un tas nozīmē, ka ja jūs izvēlaties riteni pavisam maziņam bērniņam, tad šīs abas atšķirības no tuvākā līdzinieka Yedoo TooToo ir vērā ņemamas un izsveramas.

Te saliku svarīgākos salīdzināmos kritērijus tabulā, lai visi ir vienkopus. Lai jums sokas izvēlēties īsto! Un droši rakstiet epastu vai zvaniet pa kontaktos norādītājiem telefoniem, ja vēl par ko māc šaubas.

OneToo TooToo YooToo
Rāmja materiāls Tērauda Tērauda Alumīnija
Riteņa svars 3,7 kg 3,7 kg 3,3 kg
Stūres ierobežotājs Nav Ir Ir
Pumpējamas riepas Ir Ir Ir
Bērnam piemērota rokas bremze Ir Ir Ir
Īpašs sēdekļa dizains Ir Ir Ir
Sēdekļa augstums no zemes 30 – 41 cm 30 – 41 cm 29 – 43 cm
Stūres augstums no zemes 51 – 56 cm 51 – 56 cm 51 – 56 cm

Vai prātīgi pirkt ratiņus kopā ar autosēdeklīti?

January 7th, 2020

PlatafoMatrixPosMarchaĻoti bieži, kad muki.lv iegriežas vecāki, kuri bērniņu vēl tikai gaida, pārrunājam jautājumu – cik svarīgi pirmā autosēdeklīša izvēlē ir tas, vai šis sēdeklītis būs saderīgs ar izvēlēto ratiņu rāmi. Īsā atbilde – daudz mazāk nekā jūs domājat. Un zemāk izklāstīšu argumentus izsvēršanai, vai tas ir būtisks kritērijs jums, izraugoties ratiņus un autosēdeklīti, jo, protams, vecāki un ģimenes ir dažādas un apstākļi un apsvērumi ir atšķirīgi.

Mana personīgā pieredze.

Pirms 11 gadiem ap šo laiku es kā sadegusi skraidīju pa veikaliem, meklējot gan īstos ratiņus, gan īsto autokrēsliņu Robinam. Un man ļoti svarīgi bija, lai mans autokrēsliņš derētu uz ratu rāmja. Līdz ar to es pamatīgi ierobežoju savu izvēli, jo bija jāatrod saderīgs komplekts. Vairs neatceros, pie kura nonācu pirmā (šķiet, ka autokrēsliņa), bet galu galā mūsu pirmais autosēdeklītis bija BeSafe iZi Sleep, jo tas bija viens no diviem tolaik pieejamajiem guļus atlaižamajiem sēdeklīšiem un pārliecinoši drošākais no abiem. BeSafe vismaz tolaik derēja uz ļoti reti kura ratiņu rāmja, līdz ar to no ierobežotas ratu izvēles tikām pie Quinny un … tadāaaam, iespēju uzlikt sēdeklīti uz ratu rāmja un palaist to guļus izmantojām… 2 reizes. Klāsam – jaunākajam brālim – vispār ne reizi. Līdz ar to ar šodienas perspektīvu es izvirzītu pilnīgi citus izvēles kritērijus, domājot par ratiņiem un autosēdeklīti un nekādā gadījumā neizskatītu šo jautājumu kā kompleksu, savstarpēji neatdalāmu izvēli.

Mazulis autosēdeklītī ne ilgāk par 20-30 minūtēm

Man droši vien nav jāmeklē zinātniskās atsauces un ekspertu citāti, lai darītu jums zināmu fizioterapeitu un pediatru ieteikumu – pirmajos 6-9 dzīves mēnešos bērnam autosēdeklītī nevajadzētu atrasties ilgāk kā 20-30 minūtes no vietas. Nu jau to ir dzirdējis gandrīz ikviens vecāks. Šo jautājumu vairākkārt esam pārrunājušas ar manu mīļāko fizoterapeiti Klaudiju Hēlu vecāku kursos. Un viņa saka tā: “Nav jau tā, ka ar bērnu nevarētu braukt uz laukiem pie omītes, ja ceļš ilgāks par pusstundu. Pauzes vajag ieplānot, izcelt bērnu no sēdeklīša uz 15-20 minūtītēm, atpūtināt muguru, bet gluži ik pa pusstundai iemidzis bērns arī nav jāmodina. Aizbraucot galā bērnam var ierīkot spēļu vietu uz cietas virsmas, kur izstaipīties, izkustēties un liela skāde mugurai nebūs arī garāks ceļš, ja tas nav regulāri.” Taču tas, kas fizioterapeitus patiesi dara bažīgus ir ģimenes izbraucieni uz lielveikalu un citām līdzīgām vietām, kur bērns turpina atrasties autosēdeklītī uz ratiņu rāmja arī ārpus mašīnas. “Ja jūs braucat līdz tirdzniecības centram 10-15 minūtes un tikpat atpakaļ, tad,  neizņemot bērnu no sēdeklīša, lielveikalā varat ieskriet uz 10 minūtēm. Ja plānojat tur pavadīt pusstundu un vairāk, tad kopējais laiks sēdeklītī jau krietni pārsniegs ieteicamās 20-30 minūtes un bērnu šādās reizēs būtu jāceļ ārā no autokrēsliņa un jāpārliek ratiņos.” tā uzskata speciāliste. Vismaz man šis atbild uz jautājumu, vai ir ļoti svarīgi, ka autosēdeklītis ir liekams uz ratiņu rāmja. Cik bieži man varētu būt svarīgi uzlikt sēdeklīti uz ratiņu rāmja uz 10-15 minūtēm? Cik bieži es kaut kur dodos uz 10 minūtēm?

Sēdeklīši, kas atlaižas guļus.

Pats pirmais un svarīgākais – jā, ir tādi sēdeklīši, kuri ir atlaižami guļus, faktiski pilnīgi horizontāli: manis jau pieminētais BeSafe iZi Sleep, Red Castle arī bija šāds modelis, Cybex Cloud un iespējams ir vēl kādi varianti, taču VISI (!!!) šāda veida krēsliņi guļus ir atlaižami tikai NEatrodoties mašīnai kustībā. Ar guļus atlaižamajiem zīdainīšu krēsliem nedrīkst braukt mašīnā šādā horizontālā pozīcijā. Nekādā gadījumā!!! Un tas nozīmē, ka jātaisa apstāšanās pauzes ir šā vai tā.

Bet ja ļoti gribas ar mazuli lielveikalā vai kur citur doties autosēdeklītī, nepārceļot viņu ratiņos, šis varētu būt variants. Mēs bijām tieši šādam nolūkam iegādājušies BeSafe iZi Sleep, jo bieži apmeklējām suņu izstādes un biju uzbūrusi vīziju, ka bērnu necelšu ratos, bet atstāšu autokrēsliņā guļus pozīcijā. Bēbis gan domāja savādāk :) Kamēr gulēja, viss labi, bet tiklīdz pamodās (un īstenībā automašīnai nekustoties pamodās viņš diezgan drīz) tā sākās protesti. Klaudija Hēla man arī paskaidroja, kādēļ: “Atrašanās autokrēsliņā bērnam ir nogurdinoša ne tikai dēļ muguras slīpuma, bet arī dēļ tā, ka viņš var atrasties tikai vienā pozīcijā – iesprādzēts uz muguras un iespēja izkustēties ir daudz mazāka nekā ratiņu kulbā.” Un es cēlu bērnu tomēr no krēsliņa un pārliku ratiņos, jo daudz vienkāršāk bija viņu nepamodinot iecelt ratiņos, kurus uzreiz sākot stumt bērns atkal saldi iemiga, ja bija iztraucēts, nekā viņu nomierināt, kad viņš autosēdeklītī pamodās un pieprasīja brīvību. Tā ka bonuss atkal ratiņu kulbai!

3449 MATRIX LIGHT 2 DETAILS (7)Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šo jautājumu pārrunājot ar jaunajiem vecākiem pie ratiņu un autosēdeklīšu izvēles izdarīšanas, sirsnīgi iesaku Matrix Light 2, ja nu ir ļoti liela vēlme bērnu atstāt krēsliņā uz ratu rāmja. Matrix Light 2 ir autosēdeklītis un kulbiņa vai kulbiņa-autosēdeklītis, divi vienā. Automašīnā to piesprādzējot tā vidusdaļā saliecas un iegūst parasta 0.grupas autokrēsliņa leņķi. Bet tad, kad automašīna apstājas, to var uzlikt uz ratiņiem kā parastu kulbiņu un ar vienu pogas spiedienu palaist guļus pilnīgi plakaniski, bērniņu atsprādzēt un ļaut viņam brīvu vaļu grozīties pa ratiņiem. Un tikpat vienkārši atpakaļ. Tā sprādzējas salonā ar drošības jostu gluži tāpat kā jebkurš autosēdeklītis. Var nopirkt arī Isofix bāzi, uz kuras kulbiņa turklāt rotē un ir pagriežama ar skatu pret durvīm. Vienvārdsakot – visas ekstras. Ja budžets ļauj un dzīvesveids ir dinamisks, manuprāt, labākā izvēle, lai labi būtu gan vecākiem, gan bērniņam.

Vai izdevīgi pirkt ratiņu komplektu 3in1?

Reizēm jā un reizēm nē. Mans silts ieteikums ir autosēdeklīša izvēli izdarīt neatkarīgi no ratiņiem, jo kā augstāk izklāstīju, no bērna veselības viedokļa ratiņu un autokrēsliņa saderība ir svarīgs lielums retos gadījumos un būtiski ierobežo ratiņu un autokrēsliņa izvēlē, balstoties uz citiem kritērijiem. Bet šis noteikti nav pirmais svarīgākais.

Neslēpšu, mūsu svarīgākais kritērijs autokrēsliņa izvēlē ir drošība. Un drošāk bērnam braukt automašīnā ir atmuguriski. Vismaz līdz 3 gadu vecumam. (Sīkāk par to, kādēļ tas bērna anatomisko īpatnību un fizikas lielumu dēļ ir 5x drošāk, varat lasīt šeit) Tādēļ mēs parasti iesakām, izraugoties autokrēsliņu, darīt to tālredzīgi, apsvērt autokrēsliņu izvēli vismaz 3 gadu perspektīvā. Ja esat izlēmuši, ka arī jūs savu mazuli vismaz līdz 3 gadu vecumam vēlēsieties vizināt atmuguriski, tad mani argumenti tālāk jums noderēs.

Kādā gadījumā ir prātīgi iegādāties 3in1 komplektu. Ja jūs esat pamatīgi izpētījuši autokrēsliņu pasauli jau visai tālā lietošanas perspektīvā un jūsu izvēlētais nākamais sēdeklītis, kas varēs kalpot bērnam līdz 18 kg vai pat 25 kg svaram nebūs īsti piemērots pavisam jaundzimušam bērniņam, tad labāk pirmajam pusgadam gadam plānot bērna pārvadāšanu tā saucamajā groziņā jeb 0.grupas krēsliņā. Piemēram, nereti vecāki pēc mūsu ieteikumiem apsver dažādus scenārijus un izlemj, ka vēāk gribēs iegādāties Axkid krēsliņus, kas paredzēti atmuguriskai braukšanai līdz 25 kg (vai varbūt šāds sēdeklītis ir jau mantojumā no vecākā bērna vai tml.), bet īsti piemērots pavisam maziņam nesēdošam bērniņam tas nav, tad mazais groziņš noderēs un izskatīt 3in1 ratu komplektus ir pamatoti.

Kādā gadījumā labāk pirkt tikai ratiņus. Daudzi tālredzīgi vecāki par racionālāku pirkumu pamatoti uzskata 0-18 kg vai līdz 105 cm lietojamu autosēdeklīti. No groziņa bērni izaug visai ātri – daudzi bērni nesasniedz pat gadiņu (mūsu puikas izauga no BeSafe iZi Sleep 6 un 7 mēnešos), bet prātīgi izvēlētā 0/1. grupas atmuguriskajā sēdeklītī braukt varēs daudz ilgāk. Ar uzsvaru gan uz “prātīgi izvēlētā”, jo šobrīd tirgū ir lērums ar atmuguriskajiem sēdeklīšiem, kuros solīto 18 kg vai 105 cm vietā bērni reāli var izbraukt līdz 90-95 cm un tad šis pirkums jau būs daudz mazāk racionāls. Piemēram, Klāss pēc BeSafe iZi Sleep pārkāpa Klippan KISS sēdeklītī, kurā pilnīgi noteikti var braukt arī jaundzimis bērns (iZi Sleep noteikti bija stāvāks nekā KISS guļošākajā pozīcijā) un, ja mums nebūtu bijis jau no vecākā bērna saglabāts šis pats pirmais autokrēsliņš, tad tā iegādi es ļoti nožēlotu. Diezgan daudzi vecāki kā nākamo sēdeklīti iegādājas Klippan KISS ar vārdiem: “Būtu zinājuši par šādu, kad mazo tikai gaidijām, būtu uzreiz pirkuši šo.”

Rūpīgi apsverot, cik nozīmīgi jums varētu būt sēdeklīša izņemšana no automašīnas un uzlikšana uz ratiem vs tam, ka ar krēsliņu varēs braukt 3-4 gadus vismaz (ir arī krēsliņi, kas nodrošina ilgāku lietošanas laiku no dzimšanas), var ietaupīt gan naudu, gan nervus jau pēc gada neatgriežoties pie krēsliņu izvēles izdarīšanas.

Varu pačukstēt, ka jaunais Jane Groowy, kuru ļoti ceram sagaidīt jau 2020. gada janvāra beigās, vispār šo jautājumu atcels no dienaskārtības, jo šo sēdeklīti varēs lietot no dzimšanas līdz 150 cm, turklāt pārliecinoši līdz 105 cm atmuguriski, turklāt ar Nest ieliktnīti tas derēs arī pirmajos dzīves mēnešos kā groziņš (un arī uz tām 10 minūtēm lielveikalā ieskriešanai uz jebkura Jane, BeCool un Concord ratu rāmja 😉 ). Bet tas vēl viss priekšā.

 

 

Labi apavi skolasbērnam

August 16th, 2019

67951344_2212204372225923_6458548988231548928_nArī Latvijā nu jau arvien vairāk skolās tiek ieviestas skolas formas un līdz ar to arī noteikta apavu izvēle, kas šai skolas formai piedien. Apavs pa kreisi izskatās pēc ierasta formāla apava zēnam, bet meiteņu laiviņas būs tādas pašas, ja ne vēl šaurākas. Taču tādi apavi atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz bērna veselību, ja tiek valkāti ikdienā.

Tie ir nelokani un ierobežo pēdas muskuļu darbošanos – kā ģipsī. Tās ir pašas lielākās muļķības, ko nereti iznāk dzirdēt no vecākās paaudzes mediķiem, ka šādos apavs kāja slinko – tieši pretēji, plānā zole ļauj izjust ikvienu negludumu, reljefa maiņu un muskulatūra tai pielāgojas un kustās līdzi, lai saglabātu līdzsvaru. Apavs ar biezu zoli, balstošu potītes daļu, supinatoru veido tādu atbalsta komandu pēdai, ka tā pati var dusēt mierā un slinkot. Līdz ar to veidojas muskuļu atrofija, iekrīt pēdas velve, mainās citas muskuļu grupas.

Tie ir šauri. Un pirksti nevar izplesties un kustēties. Ar laiku šādu apavu valkātājam ir nevis dabas dota pēdas forma, bet gan kurpes noteikta pēda. Angliski to sauc shoe-shaped. Turklāt saspiesti pirksti nes līdzi ne vien izmaiņas skeletā, bet arī iekaisumus starp pirkstiem un ieaugušus nagus. Ir gadījies?

Šādām kurpēm ir papēdis. Un pat neliels papēdītis izmaina ķermeņa pozīciju un saliec ķermeņa smaguma centru uz priekšu, ko kompensējot cilvēki izgāž vēderu un uzmet kūkumu.

Risinājums ir Vivobarefoot skolas apavu līnija. Visi Vivo apavi ir lokani un plati, ar plānu zolīti, lai pēdas muskuļi pēc iespējas darbotos un būtu vieta, kur augt veselai un stiprai kājai. Cik vien tuvu iespējams basām kājām – pat skolā.

Mūsu puikas pagājušā gadā jau visu gadu nēsāja Vivobarefoot Primus School – ērti, piestāv visam un ir bijuši gan uz skatuves ar svētku drēbēm, gan sportā tika izmantoti. Bet pamatā bija maiņas apavi skolai. Meitenēm ir modelis Wyn, kas arī labi derēs visās vietās – ja nu sportot nevarēs (varētu, bet skolotāji neļaus  ). Bet ja skola neierobežo izvēles brīvību, tad visforšākās būs Vivobarefoot Ababa – Born Free – tik basa un brīva sajūta, ka reizēm aizmirstas novilkt (Ababa modelis ir arī pieaugušajiem – tā nu zinu ko saku, visforšākās!). Bet Robins šogad uz skolu ies Vivobarefoot Primus Junior modelī, jo smalkajam stilam viņam ir Gobi Junior. Īsi sakot – ir apavi visām gaumēm un vajadzībām. Bet galvenā ziņa – bērnam vajadzīgi lokani apavi ar pēdas formas siluetu un plānu zolīti bez papēžiem, polsteriem un supinatoriem, lai muskuļi strādā un kāja ir neierobežota kā basa. Jo vislabāk ir basām kājām!

Linku uz ieteiktajiem apaviem meklējiet šeit, bet pieaugušo apavus, ko pieminēju, meklējiet www.sajust.lv.

P.S. Tālu bloga dzīlēs ir atrodams garš un zinātniski pamatots raksts par apaviem, patiesībām un nepatiesībām. Te būs uz to links, bet tajā linki savukārt uz tālākiem pētījumiem. Kam ir vēlme rakt dziļi.

P.P.S. Te savukārt saite uz rakstu par bērnu kāju veselību, sevišķi interesants varētu būt pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem

Liela nozīme apava formai, kas nedeformē pēdas

July 30th, 2019

Esmu mazliet aizrāvusies atkal ar apavu tēmu – šobrīd lasu grāmatu Anatomy for Runners, sekoju vairākiem fizioterapeitiem un podiatriem Instagramā, velku kopsakarības. Saspiesti kāju pirksti ir viena no apskatītākajām problēmām – lielā pirksta mobilitātes trūkums, kas ne vien mazinam skriešanas un iešanas efektivitāti, bet ilgtermiņā draud ar funkcionāliem traucējumiem, kas pārvēršas problēmās un traumās.

Bērna pēdiņa ir vēdekļveida un tās platākā vieta ir pirksti. Patiesībā tādas formas pēda ir visiem cilvēkiem, vien pieaugušajiem apavu nēsāšanas rezultātā pirksti ir sakļauti un pēda ir deformēta. Taču saviem bērniem mēs varam izraudzīties citu ceļu, jau no bērnības, no pirmajiem apaviņiem, sekojot līdzi, ka apavs atbilst pēdas formai un pēdiņu nedeformē. Zinoši speciālisti komunikācijā un literatūrā to dēvē par “shoe-shaped foot”, kas jau ieguvusi konvencionāla apava formu. Bērnam kāju pirkstu formu izmainīt apavs var vienas sezonas laikā, jo kauliņi ir mīksti un viegli pakļaujas ārējai ietekmei. Tādēļ izraugoties apavus, skatieties ne vien pēc maksimāli lokanas un plakanas zolītes, bet arī raugieties, lai apava siluets atbilst bērna pēdiņai.

Un šodien vētījot apavus jaunajam mācību gadam, meklēju ko noderīgu sporta stundām otrklasniekam. Tā nu iznāca salīdzināt un panalaizēt trīs objektus:

67578734_2505022839610709_5060686568180678656_o– vispirms novērtēju pēc izmēra it kā nākamā izmēra (33) sporta kurpi parasto – domāta futbolam telpās, tādēļ ir salīdzinoši plānu un lokanu zoli, kas to vairākus gadus atpakaļ iegādājoties vecākajam dēlam, man bija galvenais kritērijs. Man arī patīk, ka šiem ir salīdzinoši plakana zole, tikpat kā nav polsterēta papēža daļa un uzrauts purns. ok, pieņēmsim, ka šī kurpe bez konteksta liekas ok.

67669727_2505022876277372_8937512568549801984_n– tad noliku šai kurpei blakus bērna kāju. … Huh… nekādas formas līdzības. Diemžēl. Bērna kāja ir asimetriska, plata, skrienot, pirksti vēl izplešas, atsperoties lielajam pirkstam būtu jābūt taisnam vai pat nedaudz jāvēršas uz āru (pēdas iekšmalu)… bet kas tev tādu iespēju dos, ja apava purngals ir tāds kā šis? Un tieši kādēļ konvencionāli apavi izskatās šādi, ja cilvēku kājas pārsvarā izskatās pavisam citādi? Kam noder tas spicais purns, ja tas paliek tukšs?

67698787_2505022929610700_5094712961251934208_n– noliku blakus Klāsa pagājušā gada sporta apavus no Vivobarefoot, kam siluets daudz līdzīgāks cilvēka pēdas formai. Šie gan jau drusku sliecas uz mazo pusi, jo ir izmēru mazāki (32). Taču acīmredzami pirkstu daļā pat mazāka izmēra apavs ir platāks.

Protams, salīdzinot apava un Klāsa kājas platumu šobrīd tie vēl it kā der – un arī jau patiesībā drusku sānu mala spiestos lielajam pirkstam virsū, ja skatām cik tie ir plati lielā pirksta galā. Taču kurā vietā jābūt novietotiem pirkstiem, lai tie patiešām ērti iegultu apava platumā? Vai jums šķistu normāla tāda apava rezerve kā attēlā paliek pāri? Droši vien jau nē (lai gan tieši šī iemesla dēļ daudzi apavu ražotāji iesaka vismaz 1,5 cm rezervīti – it kā muļķīgi, bet tāda nu tā apavu industrija ir – ši te jocīgforma ir normālforma apaviem, sazin kāpēc…)

Būs vien jāziedo labam mērķim oranžās botes un jāmeklē vietā bērnam piemērots apavs. Tāds mans secinājums. Ko jūs teiktu? Kā vērtējat šos apavus?

Basām kājām – kur un cik vien var!

June 24th, 2019

Basas_kajasDroši vien, pašķirstot mūsu blogu, ir skaidrs diezgan aši, ka mēs esam baskāju atbalstītāji caurum caur. Sākumā sēklu mūsu baskājībā sēja Klaudija Hēla, mācot, ka bērniem basas kājas ir vislabākās – kurpītes, kad ceļās kājās, augstas kapes un supinatori – tas viss ir pagātnes rēgi, kad bērnus mācīja staigāt – tagad, kad bērni attīstās paši, sev vien zināmā un vēlamā ritmā, viņi to dara maksimāli dabiski – attiecīgi viņu kājiņas arī nav nekādi jāsuportē – ne jābalsta, ne jāstutē, ne jāveido. Negribu atkārtoties, bet mudinu jūs gan palasīt rakstu par to, kā veidojas vesalas un kustīgas mazuļa kājiņas šeit, kā arī par to, kā izvēlēties apavus un kur mūs neceļos aizved apavu industrijas mārketings – lasiet šeit.

Šoreiz gribēju atbildēt uz kādu visai populāru mītu un jautājumu par bērna basajām kājiņām telpās. Bieži vien mammas, balstoties uz kādu speciālistu ieteikuma, pauž viedokli, ka basām kājām telpās nav nozīmes, jo tur bērns pārvietojās pa gludu grīdu un kairinājuma pēdām nav tik un tā, tāpēc bērna pēdas muskulatūra netiek nodarbināta. Taču tās ir pilnīgas aplamības – tāpat kā pieaudzis cilvēks, arī bērns kustina pēdu, ja tai ir dota brīvība. Es pat teiktu, ka bērns pēdu nodarbina vēl intensīvāk kā lielie, savelkot to, kustinot pirkstiņus un gluži neapzināti tādējādi trenējot pēdas muskulatūru, kas sekmē pēdas velves attīstību, saišu nostiprināšanos un visu citu, ko mēs nereti vēlamies, lai dara apavu inovācijas. Ja pavērosiet sava bērniņa kājas, kamēr viņš sēdus rotaļājas, kā to darīju šorīt, kamēr Klāss pūta burbuļus, tad redzēsiet, ka minūtes laikā bērns var izdarīt pat līdz 100 kustībām ar kājiņu un pirkstiņiem. Tās visas ir vērtīgas kustības. Ļoti vērtīgas viņa pēdiņas veselīgai attīstībai. Un tās nenotiktu, ja kājās būtu apaviņš ar stingru zolīti, kas šīs kustības ierobežo – pat viskvalitatīvākais, viselastīgākais apavs samazina kustību apjomu pat par 70%, nemaz nerunājot par stīviem apaviem ar supinatoru, kuri ierobežo kāju līdz pat 90% no kustību apjoma. Paskatiesties bildītē, kā Klāss savilcis pirkstiņus – un to viņš atkārtoja – iztaisnoja un atkal savilka, uzlocīja uz augšu un atkal pavilka zem sevis, – kamēr pūta burbuļus, kam kājas it kā nemaz nav nepieciešamas. Tieši tas arī ir iemesls, kāpēc bērnam ir jāskraida basām kājām kur un cik vien var – pa grīdu, pa zālienu, pa smilšu kasti – visur. Un kurpes jāvelk kājās tikai uz lieliem godiem un briesmīgā salā. Jo bez apaviem viņi kustina kāju daudz daudz vairāk un intensīvāk. Un tas ir ļoti labi :)

Turklāt jāņem vērā, ka lielu daļu laika rotaļājoties, bērns to dara nevis sēdus pie galda (ai, ja mēs viņam to liekam – laidiet brīvībā, ļaujiet bērniem tupēt, rāpot, pietupties!), bet gan pietupjoties, sēžot uz celīšiem (kas ir ļoti vērtīga poza, jo palīdz saglabāt potītes fleksibilitāti), rāpojot, lodājot, pat guļot uz vēdera. Un visas šīs pozas pieprasa 100% pēdu un potīšu mobilitāti, kādu apavos nav iespējams sasniegt. Tādēļ it sevišķi iekštelpām, piemēram, bērndārza grupiņai, apavus meklējiet pēc iespējas elastīgus, jo visbiežāk tieši šie apavi bērnam ir kājās lielāko dienas daļu un ja vien nav iespējams telpās būt bez apaviem, tad tiem jābūt tik tuviem plikām kājām, cik vien tas iespējams.

P.S. Un nav pamata bažām par vēso grīdu – kustinot kāju, asinsrite ir daudz aktīvāka un silda kāju krietni pamatīgāk, kā ietērptu apavos, kur kāja ir pasīva, asinsrite palēninās un apgāde ar siltām asinīm arī ir daudz mazāka.

Saulesbrilles saulainai nākotnei – kā atpazīt?

April 1st, 2019

Babiators_-_Original_Navigators_-_Blue_Crush_2000xDažkārt vecāki pievērš uzmanību savu personisko aizsarglīdzekļu izvēlei, taču par bērna actiņām aizmirst vai iegādājas lētas brilles lielveikalā, domājot, ka tās jau tikai uz īsu laiku un lielāku naudas summu par tām tērēt žēl. Taču mēs aicinām izturēties atbildīgi pret saulesbriļļu izvēli bērnam, jo tieši bērnībā cilvēks pavada saulē apmēram 2/3 no dzīves laikā saulē pavadītā laika – bērns skrien, spēlējas, jautrojas saulē, kamēr pieaugušie paslēpušies paēnā saules iedarbībā nonāk krietni mazāku laiku, vai ne? Globālās sasilšanas rezultātā noārdoties ozona slānim, saulesbriļļu nepieciešamība paliek arvien aktuālāka ne vien tropiskās un saules pielietās zemēs, bet arī Ziemeļeiropā. Turklāt, ko bieži piemirstam, mēs ar bērniem ik gadu mēdzam doties atvaļinājumā gan slēpot, gan sauļoties, tādēļ šā vai tā kvalitatīvas brillītes, kas ne vien ļaus stilot, bet arī pasargās actiņas, ir vajadzīgas ikvienam mazulim. Tātad – brilles vajadzīgas ir. Tālāk jautājums – kādas?

Patiesībā arī pieaugušajiem vajadzētu izturēties vērīgi, jo nereti modes preču veikalā iegādātas brilles ir tikai īslaicīgas nēsāšanas aksesuārs un ilgstošai nēsāšanai nav piemērots – dažkārt organisms par to signalizē pats ar galvas sāpēm vai tml. simptomiem, bet bērns par to nevar mūs informēt un šādus simptomus, pat ja tie vecākiem tiek izstāstīti, nesaista ar brillēm. Ir svarīgi saprast, ka saulesbrilles importēt Eiropas Savienībā var divos dažādos veidos – kā personisko aizsardzības līdzekli, kas nosaka ĻOTI striktas prasības pret izstrādājumu, tostarp ne tikai UVA/UVB aizsardzību, ko tas sniedz, bet arī lēcu kvalitāti un precīzu marķējumu, nepieciešamo dokumentāciju utt. Taču daudz lētāks un vienkāršāks ceļš kā saules brilles nonāk plauktā ir to nodēvēt par aksesuāru, tur jau prasību nav faktiski vairs nekādu. Bet mēs pievērsīsimies īstām saulesbrillēm, personiskajiem aizsardzības līdzekļiem, šoreiz bērniem.

Izrādās, ka nekvalitatīvas saulesbrilles ir sliktāk nekā vispār bez brillītēm, jo stikliņš, kas rada tikai ēnu actiņām, piemāna acs zīlīti un tā tumsā izplešas, bet nepasargāta no UVA un UVB stariem, tā ir pakļauta saules kaitīgajai ietekmei vēl vairāk, kā tad, ja acis būtu piemiegtas un acs zīlīte spožā gaismā šaura kā kaķēnam. Tādēļ jāpatur prātā – vai nu kvalitatīvas, vai nekādas, bet lielveikalā iegādātas brilles par 1 eiro es gan savam bērnam uz deguna vairs neliktu.

Iegādājoties brilles, neļaujieties apmāņiem un pārbaudiet to, vai tiešām iegādātās brilles pasargās acis no saules kaitīgās ietekmes – uz brillēm ir jābūt marķējumam, ka ir 100% UV aizsardzība, izcili, ja kaut kur ir norādīts, ka brillēm ir UV400. Puslīdz droši, ka rakstītais ir patiesība, jūs varat būt, ja uz brillītēm, līdzās informācijai par UV aizsardzību, atrodat arī Eiropas Savienības kvalitātes sertifikācijas zīmīti CE – un nevis kaut kādā fontiņā rakstītus divus latīņu burtus, bet gan CE simboliņu (šādu). Vārdu savienojumu “puslīdz droši” lietoju tamdēļ, ka ne vienmēr CE sertifikācija norāda, ka brilles ir sertificētas kā optikas līdzeklis – kā jau minēju, tās var būt importētas valstī arī kā rotaļlieta vai aksesuārs un tad, lai arī kopumā kvalitatīvs izstrādājums, tomēr tās neprasa atbilstību tādām prasībām, kādām būtu jāatbilst kvalitatīvam optikas līdzeklim. Tādēļ, ja par UVA un UVB staru aizsardzību savām vai bērna saulesbrillēm neesat droši, to ir iespējams pārbaudīt visās nopietnākajās optikās – par mazu naudiņu uz aparāta šo pārbaudi veic pavisam aši.

Trešā lieta, par kuru man izdevās atrast vismazāk info, tomēr ES regulējumos par optikas līdzekļiem šādas prasības ir, optiskā klase (angliski Optical Class). Tas man bija jaunums (mazliet var palasīties šeit, tur arī saite uz ES spēkā esošajām likumdošanas regulām)  – par to dzirdēju pirmo reizi, tomēr info šķita svarīgs, lai padalītos. Īsi atstāstot – optikas līmenis apzīme saulesbriļļu lēcas optiskos traucējumus (neiedziļināšos, jo tie ir tik dažādi – sfēriskie, cilindriskie, prizmātiskie un astigmātiskie – šādi svešvārdi nāca manā ceļā). Taču secinājumi – 1. klase jeb līmenis ir visaugstākā un pieļauj tikai 0.09 dioptriju atkāpi jeb minimālu attēla kropļojumu, tādējādi praktiski neietekmējot cilvēka redzi. Akceptējama ikdienas valkāšanai ir arī 2. klase jeb līmenis, kas pieļauj 0.12 dioptriju izmaiņas, tomēr nav tik būtiska, lai ietekmētu cilvēka redzi ilgtermiņā. Savukārt 3. optikas klase jeb līmenis, veido attēla izmaiņas līdz pat 0.25 dioptrijām un Eiropā šāds līmenis optikas līdzekļiem un acu aizsarglīdzekļiem nav pieļaujams (atļauts ASV un Ķīnā), kā arī atšifrējumu tabulās tiek minēts tikai valkāšanai atsevišķos gadījumos – ja ar šādas dioptrijas brillēm cilvēks (sevišķi jau bērns) actiņas aizsargā regulāri un ilgstoši, veidojas redzes izmaiņas. Brillītes, kurām lēcas liekums ir tik liels, ka skats uz dzīvi tiek izmainīts vēl vairāk kā par 0.25 dioptrijām, netiek apzīmētas ne ar kādu optikas klasi jeb līmeni, attiecīgi nav sertificētas likšanai uz deguna kā optikas jeb personiskās aizsardzības līdzeklis, jo būtiski iespaido redzi. Bērniem tas ir jo sevišķi svarīgi tādēļ, ka pirmsskolas vecumā redze vēl tikai stabilizējas (visas mammas zina, ka bērnam sākumā ir plusiņi un tad tie pamazām mazinās – vēl dodoties uz skolu ārsts pārbauda, vai plusiņi nav pārāk mazi un nedraudz mīnusiņi) – ja acis ilgstoši ietekmē nekvalitatīvas brilles, redze var tikt ietekmēta un sabojāta.

Nu un pēdējā lieta, ko jau var pārbaudīt paši tīri vizuāli novērtējot saulesbrilles – lai tām nav asu detaļu un tās būtu derīgas un drošas ērtai valkāšanai.

Tad nu īsi pārskriešu pazīmēm, ko es meklētu uz saulesbrillēm, ja tās būtu nolēmusi iegādāties un gribētu būt droša, ka tās dos labumu nevis nesīs postu bērna actiņām:

– uz saulesbrillēm ir jābūt norādēm par UV aizsardzību – 100% UVA/UVB aizsardzība vai 100% UV aizsardzība. Ja ir rakstīts, ka ir UV aizsardzība, bet 100% nav minēti, tad ļoti ticams, ka lēcas pilnībā nepasargā no kaitīgās saules ietekmes, bet aiztur tikai daļu (iespējams pat simbolisku) kaitīgā starojuma.

– labas saulesbrilles leposies ar uzrakstu UV400 – šāds filtrs 100% aiztur UVA/UVB starus

– komplektā ar iepriekšminētajiem uzrakstiem par saules aizsardzību ir jābūt CE kvalitātes sertifikācijas simbolam – CE simbolam ir jābūt tieši uz preces nevis kastītes vai vispār nekur. Tikai simbols uz pašas preces norāda, ka konkrētā prece (nevis attāla tās radiniece) ir izgājusi korektus testus un sertifikācijas procesu, kā arī, ka šos testus kādas kontrolējošas institūcijas ir pārbaudījušas.

– visticamāk, ka saulesbrillēm, kuras ir Latvijā (Eiropā) nokļuvušas kā optikas līdzeklis (nevis rotaļlieta vai aksesuārs), ražotājs vai pārdevējs to ar lepnumu arī būs norādījis uz iepakojuma vai briļļu pasītē, uzrādot pēc kāda ES regulējuma šīs acenītes ir sertificētas. Regula par saulesbriļļu kvalitāti ir BS EN 1836:2005. Bērnu saulesbrillēm, kas paredzētas maziem bērniem, būtu jāatbilst arī regulējumam BS EN 71 (par rotaļlietām).

– kvalitatīvām saulesbrillēm parasti ir norādīts arī optikas līmenis jeb klase – valkāšanai ikdienā vislabāk izvēlēties 1. optikas līmeni, sliktākajā gadījumā 2., bet vairieties no 3. vai brillēm, kurām nav uzrādīta informācija par optiskām izmaiņām redzējumā – šādas brilles nav sertificētas pēc Eiropas standartiem kā saulesbrilles un visticāmāk neatbilst arī citām regulējumu prasībām

– ja nu pavisam viss ir piemirsies, ko es te sarakstu, stāvot pie plaukta kādā briļļu izpārdošanā un cenšoties pretoties dikti labam piedāvājumam, atcerieties – lai saulesbrilles tiktu sertificētas kā optikas līdzeklis Eiropas Savienībā, tām ir jāatbilst visām augstāk minētajām marķējuma prasībām, bet cita starpā uz brillēm, kas nav paredzētas tiešai “lūrēšanai” saulē, tam ir jābūt arī uzrakstītam. Līdz ar to, ja uz brillēm (der arī iepakojums vai birciņa) kaut kur atrodat uzrakstu, ka tās nav paredzētas tiešai ilgstošai saules aplūkošanai, tad visticamāk, šo briļļu pārdevējs kaut ko zin par regulējumiem, kādi ir saistīti ar optiskas kvalitātes saulesbriļļu piedāvāšanu Eiropas Savienībā. Un gluži pretēji – jā šāda uzraksta briļļu tuvumā nav, tad visticamāk tās Latviju sasniegušas ne kā brilles, bet gan kaut kas cits 😉

Lai jums saulaina vasara :)