'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Ļoti bieži, kad muki.lv iegriežas vecāki, kuri bērniņu vēl tikai gaida, pārrunājam jautājumu – cik svarīgi pirmā autosēdeklīša izvēlē ir tas, vai šis sēdeklītis būs saderīgs ar izvēlēto ratiņu rāmi. Īsā atbilde – daudz mazāk nekā jūs domājat. Un zemāk izklāstīšu argumentus izsvēršanai, vai tas ir būtisks kritērijs jums, izraugoties ratiņus un autosēdeklīti, jo, protams, vecāki un ģimenes ir dažādas un apstākļi un apsvērumi ir atšķirīgi.

Mana personīgā pieredze.

Pirms 11 gadiem ap šo laiku es kā sadegusi skraidīju pa veikaliem, meklējot gan īstos ratiņus, gan īsto autokrēsliņu Robinam. Un man ļoti svarīgi bija, lai mans autokrēsliņš derētu uz ratu rāmja. Līdz ar to es pamatīgi ierobežoju savu izvēli, jo bija jāatrod saderīgs komplekts. Vairs neatceros, pie kura nonācu pirmā (šķiet, ka autokrēsliņa), bet galu galā mūsu pirmais autosēdeklītis bija BeSafe iZi Sleep, jo tas bija viens no diviem tolaik pieejamajiem guļus atlaižamajiem sēdeklīšiem un pārliecinoši drošākais no abiem. BeSafe vismaz tolaik derēja uz ļoti reti kura ratiņu rāmja, līdz ar to no ierobežotas ratu izvēles tikām pie Quinny un … tadāaaam, iespēju uzlikt sēdeklīti uz ratu rāmja un palaist to guļus izmantojām… 2 reizes. Klāsam – jaunākajam brālim – vispār ne reizi. Līdz ar to ar šodienas perspektīvu es izvirzītu pilnīgi citus izvēles kritērijus, domājot par ratiņiem un autosēdeklīti un nekādā gadījumā neizskatītu šo jautājumu kā kompleksu, savstarpēji neatdalāmu izvēli.

Mazulis autosēdeklītī ne ilgāk par 20-30 minūtēm

Man droši vien nav jāmeklē zinātniskās atsauces un ekspertu citāti, lai darītu jums zināmu fizioterapeitu un pediatru ieteikumu – pirmajos 6-9 dzīves mēnešos bērnam autosēdeklītī nevajadzētu atrasties ilgāk kā 20-30 minūtes no vietas. Nu jau to ir dzirdējis gandrīz ikviens vecāks. Šo jautājumu vairākkārt esam pārrunājušas ar manu mīļāko fizoterapeiti Klaudiju Hēlu vecāku kursos. Un viņa saka tā: “Nav jau tā, ka ar bērnu nevarētu braukt uz laukiem pie omītes, ja ceļš ilgāks par pusstundu. Pauzes vajag ieplānot, izcelt bērnu no sēdeklīša uz 15-20 minūtītēm, atpūtināt muguru, bet gluži ik pa pusstundai iemidzis bērns arī nav jāmodina. Aizbraucot galā bērnam var ierīkot spēļu vietu uz cietas virsmas, kur izstaipīties, izkustēties un liela skāde mugurai nebūs arī garāks ceļš, ja tas nav regulāri.” Taču tas, kas fizioterapeitus patiesi dara bažīgus ir ģimenes izbraucieni uz lielveikalu un citām līdzīgām vietām, kur bērns turpina atrasties autosēdeklītī uz ratiņu rāmja arī ārpus mašīnas. “Ja jūs braucat līdz tirdzniecības centram 10-15 minūtes un tikpat atpakaļ, tad,  neizņemot bērnu no sēdeklīša, lielveikalā varat ieskriet uz 10 minūtēm. Ja plānojat tur pavadīt pusstundu un vairāk, tad kopējais laiks sēdeklītī jau krietni pārsniegs ieteicamās 20-30 minūtes un bērnu šādās reizēs būtu jāceļ ārā no autokrēsliņa un jāpārliek ratiņos.” tā uzskata speciāliste. Vismaz man šis atbild uz jautājumu, vai ir ļoti svarīgi, ka autosēdeklītis ir liekams uz ratiņu rāmja. Cik bieži man varētu būt svarīgi uzlikt sēdeklīti uz ratiņu rāmja uz 10-15 minūtēm? Cik bieži es kaut kur dodos uz 10 minūtēm?

Sēdeklīši, kas atlaižas guļus.

Pats pirmais un svarīgākais – jā, ir tādi sēdeklīši, kuri ir atlaižami guļus, faktiski pilnīgi horizontāli: manis jau pieminētais BeSafe iZi Sleep, Red Castle arī bija šāds modelis, Cybex Cloud un iespējams ir vēl kādi varianti, taču VISI (!!!) šāda veida krēsliņi guļus ir atlaižami tikai NEatrodoties mašīnai kustībā. Ar guļus atlaižamajiem zīdainīšu krēsliem nedrīkst braukt mašīnā šādā horizontālā pozīcijā. Nekādā gadījumā!!! Un tas nozīmē, ka jātaisa apstāšanās pauzes ir šā vai tā.

Bet ja ļoti gribas ar mazuli lielveikalā vai kur citur doties autosēdeklītī, nepārceļot viņu ratiņos, šis varētu būt variants. Mēs bijām tieši šādam nolūkam iegādājušies BeSafe iZi Sleep, jo bieži apmeklējām suņu izstādes un biju uzbūrusi vīziju, ka bērnu necelšu ratos, bet atstāšu autokrēsliņā guļus pozīcijā. Bēbis gan domāja savādāk Kamēr gulēja, viss labi, bet tiklīdz pamodās (un īstenībā automašīnai nekustoties pamodās viņš diezgan drīz) tā sākās protesti. Klaudija Hēla man arī paskaidroja, kādēļ: “Atrašanās autokrēsliņā bērnam ir nogurdinoša ne tikai dēļ muguras slīpuma, bet arī dēļ tā, ka viņš var atrasties tikai vienā pozīcijā – iesprādzēts uz muguras un iespēja izkustēties ir daudz mazāka nekā ratiņu kulbā.” Un es cēlu bērnu tomēr no krēsliņa un pārliku ratiņos, jo daudz vienkāršāk bija viņu nepamodinot iecelt ratiņos, kurus uzreiz sākot stumt bērns atkal saldi iemiga, ja bija iztraucēts, nekā viņu nomierināt, kad viņš autosēdeklītī pamodās un pieprasīja brīvību. Tā ka bonuss atkal ratiņu kulbai!

Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šo jautājumu pārrunājot ar jaunajiem vecākiem pie ratiņu un autosēdeklīšu izvēles izdarīšanas, sirsnīgi iesaku Matrix Light 2, ja nu ir ļoti liela vēlme bērnu atstāt krēsliņā uz ratu rāmja. Matrix Light 2 ir autosēdeklītis un kulbiņa vai kulbiņa-autosēdeklītis, divi vienā. Automašīnā to piesprādzējot tā vidusdaļā saliecas un iegūst parasta 0.grupas autokrēsliņa leņķi. Bet tad, kad automašīna apstājas, to var uzlikt uz ratiņiem kā parastu kulbiņu un ar vienu pogas spiedienu palaist guļus pilnīgi plakaniski, bērniņu atsprādzēt un ļaut viņam brīvu vaļu grozīties pa ratiņiem. Un tikpat vienkārši atpakaļ. Tā sprādzējas salonā ar drošības jostu gluži tāpat kā jebkurš autosēdeklītis. Var nopirkt arī Isofix bāzi, uz kuras kulbiņa turklāt rotē un ir pagriežama ar skatu pret durvīm. Vienvārdsakot – visas ekstras. Ja budžets ļauj un dzīvesveids ir dinamisks, manuprāt, labākā izvēle, lai labi būtu gan vecākiem, gan bērniņam.

Vai izdevīgi pirkt ratiņu komplektu 3in1?

Reizēm jā un reizēm nē. Mans silts ieteikums ir autosēdeklīša izvēli izdarīt neatkarīgi no ratiņiem, jo kā augstāk izklāstīju, no bērna veselības viedokļa ratiņu un autokrēsliņa saderība ir svarīgs lielums retos gadījumos un būtiski ierobežo ratiņu un autokrēsliņa izvēlē, balstoties uz citiem kritērijiem. Bet šis noteikti nav pirmais svarīgākais.

Neslēpšu, mūsu svarīgākais kritērijs autokrēsliņa izvēlē ir drošība. Un drošāk bērnam braukt automašīnā ir atmuguriski. Vismaz līdz 3 gadu vecumam. (Sīkāk par to, kādēļ tas bērna anatomisko īpatnību un fizikas lielumu dēļ ir 5x drošāk, varat lasīt šeit) Tādēļ mēs parasti iesakām, izraugoties autokrēsliņu, darīt to tālredzīgi, apsvērt autokrēsliņu izvēli vismaz 3 gadu perspektīvā. Ja esat izlēmuši, ka arī jūs savu mazuli vismaz līdz 3 gadu vecumam vēlēsieties vizināt atmuguriski, tad mani argumenti tālāk jums noderēs.

Kādā gadījumā ir prātīgi iegādāties 3in1 komplektu. Ja jūs esat pamatīgi izpētījuši autokrēsliņu pasauli jau visai tālā lietošanas perspektīvā un jūsu izvēlētais nākamais sēdeklītis, kas varēs kalpot bērnam līdz 18 kg vai pat 25 kg svaram nebūs īsti piemērots pavisam jaundzimušam bērniņam, tad labāk pirmajam pusgadam gadam plānot bērna pārvadāšanu tā saucamajā groziņā jeb 0.grupas krēsliņā. Piemēram, nereti vecāki pēc mūsu ieteikumiem apsver dažādus scenārijus un izlemj, ka vēāk gribēs iegādāties Axkid krēsliņus, kas paredzēti atmuguriskai braukšanai līdz 25 kg (vai varbūt šāds sēdeklītis ir jau mantojumā no vecākā bērna vai tml.), bet īsti piemērots pavisam maziņam nesēdošam bērniņam tas nav, tad mazais groziņš noderēs un izskatīt 3in1 ratu komplektus ir pamatoti.

Kādā gadījumā labāk pirkt tikai ratiņus. Daudzi tālredzīgi vecāki par racionālāku pirkumu pamatoti uzskata 0-18 kg vai līdz 105 cm lietojamu autosēdeklīti. No groziņa bērni izaug visai ātri – daudzi bērni nesasniedz pat gadiņu (mūsu puikas izauga no BeSafe iZi Sleep 6 un 7 mēnešos), bet prātīgi izvēlētā 0/1. grupas atmuguriskajā sēdeklītī braukt varēs daudz ilgāk. Ar uzsvaru gan uz “prātīgi izvēlētā”, jo šobrīd tirgū ir lērums ar atmuguriskajiem sēdeklīšiem, kuros solīto 18 kg vai 105 cm vietā bērni reāli var izbraukt līdz 90-95 cm un tad šis pirkums jau būs daudz mazāk racionāls. Piemēram, Klāss pēc BeSafe iZi Sleep pārkāpa Klippan KISS sēdeklītī, kurā pilnīgi noteikti var braukt arī jaundzimis bērns (iZi Sleep noteikti bija stāvāks nekā KISS guļošākajā pozīcijā) un, ja mums nebūtu bijis jau no vecākā bērna saglabāts šis pats pirmais autokrēsliņš, tad tā iegādi es ļoti nožēlotu. Diezgan daudzi vecāki kā nākamo sēdeklīti iegādājas Klippan KISS ar vārdiem: “Būtu zinājuši par šādu, kad mazo tikai gaidijām, būtu uzreiz pirkuši šo.”

Rūpīgi apsverot, cik nozīmīgi jums varētu būt sēdeklīša izņemšana no automašīnas un uzlikšana uz ratiem vs tam, ka ar krēsliņu varēs braukt 3-4 gadus vismaz (ir arī krēsliņi, kas nodrošina ilgāku lietošanas laiku no dzimšanas), var ietaupīt gan naudu, gan nervus jau pēc gada neatgriežoties pie krēsliņu izvēles izdarīšanas.

Varu pačukstēt, ka jaunais Jane Groowy, kuru ļoti ceram sagaidīt jau 2020. gada janvāra beigās, vispār šo jautājumu atcels no dienaskārtības, jo šo sēdeklīti varēs lietot no dzimšanas līdz 150 cm, turklāt pārliecinoši līdz 105 cm atmuguriski, turklāt ar Nest ieliktnīti tas derēs arī pirmajos dzīves mēnešos kā groziņš (un arī uz tām 10 minūtēm lielveikalā ieskriešanai uz jebkura Jane, BeCool un Concord ratu rāmja 😉 ). Bet tas vēl viss priekšā.

Prieks, ka info par bērnu drošību medijos kļūst arvien kvalitatīvāks un ir entuziasti, kas saredz tā nepieciešamību (šis ir akmens CSDD dārziņā, kuri līdzekļus kampaņai par bērnu drošību automašīnā nav atraduši kopš pēdējām pamanāmajām aktivitātēm 2007. (!) gadā). Paldies “Zebra” komandai – labs darbiņš!

Reiz sensenos laikos man kāds vadošs apsardzes firmas darbinieks sacīja: “Ar apsardzes firmu ir tāpat kā ar apdrošinātāju – vairums nemaz nezina, vai izvēle ir laba, jo tu jau to nevari uzzināt, kamēr kaut kas nav noticis.” Un gluži tāpat ir ar autokrēsliņu – vai tas ir labs, noskaidrot var tikai iekuļoties ķibelē. Parasti mūsu pircējiem novēlu, lai praksē šo viņiem nekad nenāktos pārbaudīt. Bet mums pašiem liktens bija lēmis notestēt, cik labi esam izvēlējušies autokrēsliņu. Un apdrošinātāju

Vai autokrēsliņš ir labs, var uzzināt tikai pēc avārijas

Tas bija it kā parasts rudens vakars – 3. novembris. Tajā dienā ar Klāsiņu (4.5 gadi) devāmies pie osteopāta un mājās devāmies vēlāk kā parasti. Bija tumšs un automašīnā bijām mēs divi vien – es pie stūres, bet Klāss sēdēja Axkid Minikid atmuguriskajā sēdeklītī.

Kopš oktobra vidus Robins (6.9 gadi) brauc būsterī tad, kad mašīnā brauc abi bērni. Jo Klāss sasniedza 18 kg svaru un arī augumā nu jau šķita pārāk liels priekš Klippan KISS atmuguriskā sēdeklīša. Tā nu aiz praktiskiem apsvērumiem Robins savu Axkid Minikid atdeva mazajam brālim, bet pats tika pie Britax būstera. Tomēr, kad automašīnā ir tikai viens bērns, viņš arvien sēž Axkid krēlsiņā atmuguriski. Tā arī Klāss sēdēja Axkid autokrēslā, kad…

… uzskrēju briedim. Uz Liepājas šosejas ar mazliet mazāk kā 90 km/h ātrumu notriecu briedi. Laimīgā kārtā savlaicīgi noreaģēju un pagriezu auto sānis, un sadursme neskāra mašīnu pilnīgi frontāli – aizķēru dzīvnieku ar kreiso stūri. Tomēr mašīna apskādēta pamatīgi un pāris mēnešus būs jāiztiek bez tās, kamēr to savedīs braukšanas kārtībā. Bet Klāss savā Axkid Minikid pat lāgā nepamanīja sadursmi. Vēlāk, kad viņu ķircinājām, krēsliņu mainīdami, ka jāturpina braukt atmuguriski, jo tad jau viņs pat nepamana avāriju, viņš teica: “Pamanīju gan – es redzēju brāļā logā dzirksteles un ka mēs trauji apstājamies.”

Pēc autoavārijas krēsliņu ir jānomaina

Pēc avārijas sēdeklīti jāmaina. Īsu brīdi par to vēl lauzām šķēpus, tomēr aprunājoties ar gudrākiem par mums, secinājām, ka šī nekādā gadījumā nav uzskatāma par maznozīmīgu sadursmi, jo automašīna ir bojāta kārtīgi. Pēc krēsliņa tuvākas apskates arī atradām nelielas plaisas putuplasta čaulā, kas pavisam noteikti liecināja, ka tas savu uzdevumu izpildījis godam un mūsu Klāsiņu saudzējis no sadursmes sekām.

Tā kā mēs esam no tiem, kam patīk drošības sajūta, mums, protams, ir KASKO polise, kurā kā papildaprīkojumu esam norādījuši arī bērnu autokrēsliņus. Bijām ļoti priecīgi, ka pēc detalizētas situācijas izklāsta, AAS “Balta” pieņēma lēmumu, ka arī autokrēsliņa maiņa ir uzskatāma par zaudējumiem avārijā. Šo gribēju uzteikt kā īpaši atbildīgas apdrošināšanas kompānijas lēmumu, jo izrādās tas nav tik viennozīmīgi, jo parasti apdrošinātājs sedz acīmredzami bojātu mantu vērtību, vai to salabošanu. Taču pārstāvis norādīja, ka šis ir izņēmuma gadījums, jo runa ir par bērna drošību! Lieliski! Un mums arī turpmāk ceļš drošs, jo Klāsam bez vilcināšanās iegādājāmies jaunu Axkid autokrēsliņu – tā nu tagad ir pārbaudīta vērtība arī vārda vistiešākajā nozīmē.

Atmuguriski automašīnā bērni šobrīd Eiropā var braukt līdz pat 25 kg svaram. Protams, ir neskaitāmi iebildumi no vecāku puses: vai bērnam ir vieta kājām, vai viņam nav garlaicīgi, nebūs slikti un nosmērēs krēslu…

Ielikšu bildīti ar mūsu puišiem atmuguriski. Info uzziņai:
– Robinam ir 6 gadi un 3 mēneši, augums 121 cm un svars 22,9 kg – viņš brauc Axkid Minikid krēsliņā, kura atmuguriskais svara limits ir 25 kg. Viņam kādu brīdi šis krēsliņš derēs ne tikai teorētiski, bet arī faktiski vieta vēl pietiek, pagalvīti var pacelt vēl augstāk un arī lences pietiek.
– Klāsam šai bildē ir tieši 4 gadi, augums 105 cm, svars 16,9 kg – viņš vēl arvien vizinās Klippan KISS krēsliņā (šeit aizmidzis), kurā sāka braukt 6 mēnešu vecumā (tad viņam bija 10,5 kg un viņš vēl nesēdēja). Krēsliņš vēl kādu brīdi derēs, līdz rudenim noteikti šajā brauksim.

Viņu kājām acīmredzot nekas nekaiš, puikas nekad par tām nav sūdzējušies. Tas tamdēļ, ka tā kāju būšana vairumā gadījumu ir pieaugušo galvā – mums liekas, ka bērniem ir ērti tā, kā ir ērti mums. Bet patiesībā bērni ir daudz lokanāki. viņiem ir ērti tādās pozās, kādas mums dažkārt šķiet neiespējamas. Turklāt uz priekšu sēžot mums kājas atbalstās pret zemi, bet bērniem tās līdz zemei nesniedzas, bet karājas gaisā un tas ir baigi neērti, jo kājas tirpst – tas arī atminējums mīklai, kāpēc visi bērni ceļ kājas uz priekšējo krēslu atzveltnēm un smērē tās ar apaviem, bet vecāki izmisīgi cenšas to apkarot.

Garlaicīgi mūsu puišiem arī tur aizmugurē nav, jo tur ir gan savas sarunas, gan ērti turēt klēpī grāmatas un rotaļlietas. Tagad, vasaras sezonā viena no galvenajām atrakcijām ir motociklisti un motorollisti – tiem tiek māts un vestas zīmju sarunas, stāvot pie luksafora. Ar skatu uz priekšu šitie prieki iet secen, jo motociklisti aizzib garām, tik īsu brīdi pavīdēdami sānu logos. Pagājušā nedēļā aiz muguras brauca retro auto, puikas pusi ceļa pa Jūrmalas šoseju tos pētīja un apsprieda, es redzēju tikai spogulītī – bet uz priekšu sēdošs bērns neredzētu vispār.

Slikti viņiem nav, bet tas gan vairāk atkarīgs no ģenētikas (kam atkal nav īsti sakara ar to, kādā virzienā brauc)… Krēslu gan nosmērē, ja nav uzlikts pārklājs. Bet to var uzlikt Ir vēl kādi iebildumi, kāpēc bērnus uz atpakaļu turēt ir apgrūtinoši? Padiskutējam

Lai jūs iedvesmo mūsu pieredze – mēs braucam un brauksim vēl kādu brīdi atmuguriski Jo bērniem nav nekas iebilstams un tas ir daudz daudz drošāk…

Šis būs skarbs ieraksts. Ar tām patiesībām, kuras daudzi vecāki negrib dzirdēt. Tādēļ pavisam īsi, tiem, kas tālāk lasīt nevēlas – SPRĀDZĒJIET AUTOMAŠĪNĀ SAVUS BĒRNUS! Tiem, kas izlasīs – ceru, ka gala beigās jūs sprādzēsiet automašīnās savus bērnus.

Es iesākšu ar video, kas patiesībā lieliski apkopo galvenās lietas, kas būtu jāievēro, vedot automašīnā bērnu.

Bet to visu pamudināja atkal un kārtējo reizi skart šodienas brauciens autobusā. Tas man lika noskurināties un vēlreiz lieku reizi atgādināt – MĪĻIE VECĀKI, PAŠI PIRMIE DROŠĪBAS PASĀKUMI JŪSU BĒRNA DROŠĪBAI IR BEZ MAKSAS – BĒRNU PIESPRĀDZĒT VAR ATĻAUTIES JEBKURŠ, KAM IR AUTOMAŠĪNA!!!

Sēžot pie loga autobusā vēroju līdzās braucošās automašīnas: bēdu ieleja, kādā mašīnā sēž gadus 3 vecs bērniņš – visticamāk uz paliktņa, jo krēsliņa apveidus neredz. Vai piesprādzēts? Grūti pateikt – arī, ja formāli ir piesprādzēts, faktiski ieķēries loga maliņā ar abām rokām un izskatās, ka visai brīvi pārvietojas automašīnā. Citā mašīnā ar skatu braukšanas virzienā švaki piesprādzēts brauc mazulis, kam droši vien nav gadiņš, izskatās galīgi mazs, iespējams pat nesēž…

Manu klusu ciešanas mēru piepildīja kāds sudrabots Renault (ar APE Motors uzlīmēm – ja nu tētis sevi sazīmē un apdomājas), kurā pie stūres brauca tētis – pats piesprādzējies, bet viņam blakus priekšējā pasažiera sēdeklī autokrēsliņā bija mazs zēns – varbūt 2-3 gadi – mazais bija aizmidzis viņa koši zaļo vestīti nešķērsoja neviena melna vai pelēka strēle – tā kā šai automašīnai blakus atrados vairākkārt, tad labi varēju novērtēt, ka bērns pavisam noteikti nav piesprādzēts. Pilnīgi nekā – ne ar automašīnas drošības jostu, ne bērnu krēsliņa integrētajām jostiņām. Bet atradās viņš 1. grupas krēsliņā ar integrētajām jostām, kas acīmredzot bija kaut kur aiz muguras, zem bērna.

Lielākā daļa metīsies mani knābāt, kāpēc es te ceļu brēku – kam negadās, sīkumi vien. Bet es šo skatu gribu izmantot iedvesmai un piemēram, lai paskaidrotu, kādēļ ir vitāli svarīgi bērnu piesprādzēt, sevišķi, ja viņš atrodas priekšējā pasažiera sēdeklī ar skatu braukšanas virzienā.

Ir dzirdēti pietiekami daudz paziņu paziņu stāsti, par puisi, kas pārbrauc pāri savai jaunlaulātajai sievai, kura sēž priekšējā pasažiera vietā nepiesprādzējusies. Tas ir pavisam vienkārši – strauja apstāšanās, nepiesprādzējies pasažieris ar galvu izsit priekšējo logu un atrodas priekšā uz ceļa, bet automašīnas bremzēšanas ceļš ir garš un tā sabrauc priekšā nokritušo pasažieri. Šī pati situācija dzirdēta ar citiem cilvēkiem. Un nav būtiski, vai stāsti ir patiesi līdz niansēm – svarīgi ir tas, ka tas patiesi tā notiek, ja pasažieris nav piesprādzējies – viņš elementāras fizikas dēļ turpina kustību uz priekšu un saskarās ar logu. Izsit? Neizsit?

Mums veikaliņā ir stāvējusi sieviete, kas strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā un stāstīja mums savu pieredzi, kad tēvs apraudājis savu pusaugu dēlu – ceļu ar auto viņi uzsāka kopā, bet nepabeidza… jo dēls nebija piesprādzējies. It kā nekas tāds, ne tādi ātrumi, sadursme šķiet pat nenotika, vai nebija būtiska, bet puisis gan atsitās ar galvu vējstiklā. Nelaimīgs asinsizplūdums galvā un jauns cilvēks izbeidz savu dzīvi ātrās palīdzības automašīnā.

Piesprādzēties ir svarīgi! Un man ir prieks par CSDD reklāmas kampaņu, kas atgādina, cik būtiski tas ir arī aizmugurējās pasažiera vietās. Taču es gribu vērst uzmanību, kādēļ bērniem tas ir JO SVARĪGĀK!!! Bērniem ir daudz lielāka galva.

Lūk, aptuveni pus gadu vecam bērnam galva ir 25% no ķermeņa masas, tad 2 gadu vecumā tā būs kādi 20% varbūt pavisam nedaudz mazāk. Bet pieaugušam cilvēkam tas ir apmēram 6% pēc šī zīmējuma (citos avotos 8%)… Tas ir aptuvnei 2,5-3 x mazāk kā sver bērna galva proporcionāli pieaugušā galvai. Un tieši tas ir iemesls, kāpēc bērns vēl izteiktāk lidos uz priekšu tieši ar galvu pa priekšu – jo bērna ķermenī smaguma centrs ir izvietots daudz augstāk un viņš no visa spēka un paātrinājuma trieksies stiklā tieši ar galvu, ja bērns tiks vests priekšējā pasažiera sēdeklī nepiesprādzēts, kā es to redzēju šodien. Praktiksos dzīves apstākļos tas nozīmē, ka pie pavisam neliela pilsētas ātruma, strauji bremzējot neparedzētas situācijas dēļ, bērns ielidos logā un var smagi ciest pat nenonākot avārijā. Tieši specifiskā bērna anatomija pakļauj bērnu daudz nopietnākiem traumu riskiem, turklāt bērna kauli un ķermenis ir vēl tikai attīstības fāzē un pat tāds pats trieciens, kā pieaugušajam, nodara daudz lielāku postu – nemaz nerunājot par būtiskākiem triecieniem, kas saistīti ar augšminēto anatomisko īpatnību. Es nerunāju par puniem. Es nerunāju par smadzeņu satricinājumu, kas pāris nedēļas būs jāarstē un nevarēs iet uz bērndārzu – es runāju par paliekošu invaliditāti un mirušiem bērniem. Jo tā ir galva…

Lielā galva ir iemesls, kāpēc bērniem ir drošāk braukt atmuguriski pēc iespējas ilgi (par to, kāpēc braukt atmuguriski automašīnā vajadzētu vismaz līdz 3 gadu vecumam, plašāk lasiet šeit), kāpēc braucot ar riteni bērniem ir obligāti jāvelk ķivere – jo galva būs pirmā, kas skars zemi lielā daļā kritienu – galvas traumas būs daudz lielākā daļā, kā pieaugušajiem.

Tieši tāpēc sprādzēt bērnu autokrēsliņā ir svarīgi. Un ir svarīgi sprādzēt kārtīgi. Pirmkārt ir svarīgi, ka lences ir pietiekami cieši pievilktas – ja paliekot zem lences plaukstu uz bērna krūtīm, ar rādītājpikrkstu un īkšķi varat izveidot cilpiņu no jostas, tad bērns ir piesprādzēts pārāk vaļīgi – jostai nebūtu tik daudz jāpadodas. Otrs būtisks faktors ir lenču pozīcija – tām ir jābūt uz pleciem nevis uz rokām, tām ir jābūt piegulošām nevis virs vairākām drēbju kārtām, kas vēl piedevām polsterētas un pilnas ar gaisu…

Tikpat svarīgi, kā piesprādzēt bērnu krēsliņā, ir pareizi piesprādzēt arī pašu krēsliņu. Tāpēc vienmēr ir vērts izlasīt sava autokrēsliņa instrukciju – jūs allaž uzzināsiet ko jaunu 😉 Pat ja jums liekas, ka pārdevējs veikalā parādija. Pat, ja jums liekas, ka šāds krēsliņš ir draudzenei vai līdzīgs jau bija pirmajam bērniņam – izlasiet instrukciju un piesprādzējieties kā nākas! Jo tā mazā dzīvībiņa kopā ar jums automašīnā ir jūsu bērniņš un jūs pat iedomāties negribat, kā justos, ja ar to kas atgadītos. Sargiet savus bērniņus un sevi! Vismaz mašīnā jums visiem vienkārši ir jāpiesprādzējas.

Kāju jautājums ir viens no “apdziedātakajiem” mītiem atmugurisko autokrēsliņu sakarā, tādēļ izvēlējos nedaudz kliedēt šaubas par šo jautājumu vispirms. Jo tik daudzi vecāki gan klātienē jautā, kur gan tas lielākais bērns liek kājas, gan raksta pat šaubu pilnas vēstules, nemaz nerunājot par to, ka mazo bērnu sēdeklītī kāju atduršanās automašīnas sēdekļa atzveltnē tiek uzskatīta par teju vai pirmo pazīmi, kad krēsliņš vairs neder (atzīšos, ka vecākajam dēlam gluži tāpat krēsliņu par mazu sāku uzskatīt arī pati)… Bet par visu pēc kārtas.

Vai mazais autokrēsliņš par mazu, ja kājas pāri malai?

Nē, nav gan – tas ir pilnīgs mīts, ka bērnam kājas sniedzas pāri krēsliņa malai un nu krēsliņš vairs neder – ERF krēslos bērna kājas vienmēr būs pāri malai, bet tas galīgi neko nenozīmē, tāpat kā mazā krēsliņa gadījumā. Kamēr pēc daudz būtiskākiem parametriem krēsliņš atbilst bērnam, droši varat tajā vizināties. Mazā – ar to es domāju 0.grupas autokrēsliņu, kas lielākajai daļai bēbīšu ir pats pirmais – autokrēsliņa patiesās nederēšanas pazīmes ir sekojošas:

– bērna galva sniedzas līdz autokrēsliņa malai vai pāri tai – ja tā, krēsliņu ar steigu jāmaina, jo mazais no tā ir izaudzis un sadursmes gadījumā galva atradīsies jau būtiski ārpus krēsliņa čaulas. Ieteicamais attālums līdz 0.grupas autokrēsliņa atzveltnes augšmalai būtu ne vairāk kā 3 cm jeb apmēram 2 pirkstu platums.

– lencītes paceltas uz visaugstāko pozīciju, bet bērna pleci ir jau virs lenču caurumiem atzveltnē – arī tas nozīmē, ka mazais krēlsiņu ir pāraudzis, jo lences slīdēs nost no pleciem, ja atradīsies zem plecu līnijas.

– bērns sasniedzis krēsliņa svara robežu – lielākajai daļai tas ir 13 kg – grupa oficiāli saucās 0+. Tomēr arī mūsdienās ir sastopami 0. grupas (bez +) krēsliņi, kuru svara robeža ir 10 kg – sasniedzot ražotāja norādīto svara robežu bērnu, autokrēsliņu izmantot vairs nedrīkst, jo tas nepasargā lielāku bērnu, kā paredzējis ražotājs.

Visbiežāk īstenojās kāda no divām pirmajām pazīmēm, jo salīdzinoši reti bērni sasniedz maksimālo svaru, bet vēl itin labi iederās čaulā vai lenču garumā. Tomēr nevajadzētu uzreiz steigt bērnam meklēt autokrēlsiņu ar skatu braukšanas virzienā, jo nupat jau ir gana daudz iespēju iegādāties arī nākamo krēsliņu ar skatu pret braukšanas virzienu, kas būs daudzkārt drošāk (sīkāk lasiet te).

Bet kur bērni tās kājas liek? 

Tās kājas taču nav kur likt, viņam būs neērti! – tas ir visbiežākais vecāku pieņēmums par bērnu kājām. Bet tas ir tikai pieņēmums – labāk ļausim viņiem spriest pašiem. Tad nu es pastāstu savu rūgto pieredzi ar Robinu, kad 3 gadu vecumā mēs viņu pagriezām atkal atpakaļ ar skatu pret braukšanas virzienu (jā, jā – pirms tam viņš vairāk kā 2 gadus bija braucis ar skatu braukšanas virzienā, jo mums nebija ne jausmas par drošības upuriem, turklāt nepilnu 3 gadu vecumā bijām jau viņam pat nopirkuši būsteri – īsi sakot – mēs esam pieļāvuši visas iespējamās autokrēslu kļūdas un tāpēc it labi zinām, par ko ir svarīgi runāt ar vecākiem – tā teikt “have been there, have done that” 😉 ). Kad Robins tika pie sava pirmā atmuguriskā krēsla, sprādzējot viņu tajā, es ikreiz bažīgi noraudzījos uz saliektajām kājām un prašņāju, vai viņam nav neērti kājiņām. Viņš allaž teica, ka nav, ka viss ok. Bet es nelikos mierā. Acīmredzot viņš kādā brīdī saprata, ka nesniedz man gaidīto atbildi, līdz kādā reizē gari novilka, ka nu jā, bišķi neērti esot. To tik man vajadzēja dzirdēt – es uzreiz saucu: – “Nu redzi, redzi, es taču teicu, ka viņam nav ērti!” – kaut pirms šī viena šaubu pilnā pieļāvuma, jau desmitiem reižu biju saņēmusi pārliecinošus noliegumus… Paturēsim prātā, ka baigi tincinot, mēs allaž varam izspiest no bērna gaidīto atbildi, pat ja tā ir tikai mūsu iedoma, jo viņi grib ar visu sirdi izpatikt un pateikt to, ko mēs vēlamies dzirdēt… Un ja mēs ļoti kārojam apstiprināt savas šaubas, tad agri vai vēlu viņi sniegs mums to prieku.

Patiesībā bērni ir visai lunkani, arī rotaļājoties taču viņi daudz labprātāk tup, saliec kājas un sēž gluži neiedomājamās pozās nekā viņu daudz stīvākie pieaugušie radinieki 😉 Tāpēc kājām objektīvi neērti autokrēslā ir visai reti. Tas, kas patiesi reizēm var nogurdināt ir nemainīga kāju pozīcija – apmēram kā tad, kad jūs esat ilgi tupējis vai sēdējis kādā pozā un ceļgali sāk smelgt. Tāpēc bērnam vienmēr vajag atgādināt kājas pamainīt vai salikt citādi, jo iespēju ir diezgan daudz. Visbiežāk bērni autokrēslā mēdz kājas turēt saliektas, pēdas novietojot spraugā starp autokrēslu un mašīnas sēdekli (redz kur attēlā ar saulesbrillēm Robins tā sēž). Otra biežākā pozīcija ir lotusa pozā jeb pa turciski (attēls pašā augšā). Vēl bērni mēdz izstiept kājas augstu uz atzveltnes, liekot kājas uz tās malām. Bet mūsu vecākais dēls šobrīd liek kājas pāri sānu malām, jo tās jau ir gana garas un krēsliņš, kurā viņš brauc šobrīd (Axkid Minikid) ir ar ērti polsterētām malām, kurām pārmest kājeles pāri ir tīri forši – pilnīgi nešaubos, ka šajā krēslā kājas ir kur likt vēl krietni aiz robežas, kad visādi citādi tas jau iespējams neder. Tā ka metiet pie malas iedomas, ka kāju neērtības varētu būt iemesls griezties uz priekšu. Šāda iespēja pastāv visai reti krēsliņiem, kuriem nav nekādas kāju vietas – to instalācijas noteikumi paredz, ka krēsla malai jāsaskaras ar automašīnas krēsla atzveltni un nedrīkst būt šķirba. No Eiropā sertificētajiem krēsliņiem man zināms tikai viens – Hauck Varioguard, kurš par īstu ERF krēsliņu uzskatāms tikai Isofix instalācijas versijā. Viss pavisam savādāk ir ar ASV tirgum domātajiem krēsliņiem – vesels atsevišks stāsts.

Bet atpakaļ pie kājām autokrēsliņā. Tīri praktiski piemēri – piemēram, attēlā augšā pa kreisi (kur tās saulesbrilles) Robinam ir 3,5 gadi, viņš sēž Klippan Triofix krēsliņā, kurā pavisam objektīvi nav daudz vietas kājām – tas ir viens no kompaktākajiem krēsliņiem un kāju vieta ir viens no lietām, uz kā rēķina tas tiek panākts. Reāli šajā krēsliņā sāka pietrūkt vietas kājām krietni pēc 4 gadu vecuma, kad viņš jau tuvojās 17 kg atzīmei, jo kājas vairs nelīda spraugā starp krēslu, bet saliekot tās lotusa pozā spiedās sānos tikai šim krēsliņam raksturīgās plastmasa korpusa daļas. Bildītē pa labi redzams Klāsiņš, kas pilnīgi mierīgi čuč šajā pašā no brāļa mantotajā krēsliņā aptuveni 2,8 gadu vecumā un neizjūt nekādu diskomfortu kājām (krēsliņš ievietots Ford Fiesta 2006. gada modelī, kam ir ekstrēmi mazs salons) – nekādu problēmu. Turklāt šeit arī redzama īpaša starplika, kas pieejama šim modelim, kā rezultātā var iegūt arī lielāku distanci no krēsla, ja vieta automašīnā to ļauj – kad Robinam sākās problēma ar kāju vietu šajā krēslā, iegādājāmies šādu starpliku un tas atrisināja jautājumu vēl uz vismaz gadu, jo tiek iegūta aptuveni 5-6 cm papildus vieta kājām.

Kā pamatkrēslu gan Klāsiņš lieto citu – Klippan KISS krēsliņu vēl arvien (šobrīd viņam 3,5 gadi un ~16 kg, tā ka varēsim vēl tajā braukt aptuveni gadu, jo tā limits ir 18 kg). Lūk bildīte, kurā Klāsiņš smaidīgi lūkojas no sava ikdienas krēsliņa – vietas kājām gana.

Taisnības labad gan jānorāda, ka mīts ir arī tas, ka bērnam autokrēsliņā ar skatu uz priekšu kājām ērtāk. Patiesībā mēs, pieaugušie, spriežam pēc sevis, jo mūsu kājas balstās pret zemi, bet bērnam kājas kārājas gaisā – attiecīgi tiek nospiesti asinsvadi, kas atrodas augšstilbu apakšā un kājas, tā ilgāk sēžot, tirpst. Tieši tādēļ bērni ar skatu braukšanas virzienā arī bieži sakrusto kājas vai cenšas tās pavilkt zem sevis, lai atrastu tām balstu un kājas negurtu. Ļoti daudzi vecāki arī zina, ka tiklīdz bērna kāju garums ļauj sasniegt priekšējo krēslu, tā kājas nemitīgi teik celtas uz tā atzveltnes – lai kā jūs nerātos, krēsla atzveltne vienmēr netīra. Arī tas ir tikai augšminētā atbalsta dēļ, jo bērnam ir nepieciešams kaut kur uzstutēt savas ļengani karājošās kājiņas, nevis radusies nepārvarama vajadzība nosmulēt jūsu krēslu 😉 Reiz nejauši uzdūros uz lielisku bildīšu salikumu – līdzīgi kā mēdz taisīt joku bildes par slavenībām un līdzīgiem dzīvniekiem vai tml – 2 blakus – bija salikti bērni ar identiski novietotām kājām uz priekšu un atpakaļ vērstajos krēsliņos Jūs neticēsiet, bet pozas bija vienādas. Salikuma nav, bet lūk, kur mūsu bildīte ar Robinu uz priekšu vērstā paliktnī kādā ārzemju braucienā īrētā mašīnā – kur gan ir viņa kājas? Manuprāt, poza gluži līdzīga pašai pirmajai šī raksta bildītei

Ok, bet vai tas ir droši? Kājas nevar salauzt?

Atmuguriski braukt ir drošāk. Pat ja izrādītos, ka kāju salaušanas risks ir lielāks, jūs taču piekritīsiet, ka lauztas kājas ir daudz mazāka bēda kā muguras un sprandas traumas vai vēl sliktāks iznākums. Turklāt šobrīd nav pētījumu, kas norādītu, ka atmuguriski ir lielāka iespējamība lauzt kājas kā krēsliņā ar skatu braukšanas virzienā. ASV testos iegūtie rezultāti liecina, ka kāju lūzumu procents ir 1% robežās abejādā virzienā. Turklāt tā kā bērni visbiežāk ieņem pozīciju ar izvērstiem ceļgaliem, tad šī noteikti ir vissaudzējošākā pozīcija gūžām, jo augšstilba kauls (tā to laikam sauc?) vislabāk iegulst gūžas locītavas bļodiņā. Tieši tā taču arī mazuļiem ar nekorekti attīstām gūžiņām, ieriktē kājiņas, lai gūžiņas koriģētu. Ir jāņem vērā, ka kājas, sadursmes brīdī, sen vairs neatradīsies tur, kur bērns tās tur, jo darbojas inerce. Manuprāt, ļoti uzskatāmi kāju darbības parāda Klippan Triofix crash testu video, kur viens un tas pats krēsls ar vienu un to pašu lelli pie vienāda ātruma redzams gan ar skatu uz priekšu, gan atmuguriski. Kur atmuguriski kājas glīti salokās locītavās, savelkās kompaktā kamoliņā un principā nedabisku un asinis stindzinošu kustību nav, tad ar skatu uz priekšu kājas iet pa gaisu, turklāt jārēķinās, ka reālās dzīves apstākļos tur atrastos priekšējā sēdekļa atzveltne, pret kuru ar milzu spēku kājas tiktu triektas. Vai salūztu? Ļoti ticams.

Bet tā netīrība…

Tāpat kā priekšējo krēslu atzveltnēm, lai pasargātu no uzceltajām kājelēm, arī atpakaļskata krēsliņiem ir izdomāti pārklāji, kas pasargā krēslu no bērna dubļainajiem zābaciņiem. Un vēl tajās mēdz būt parocīgas kabatas visādu labumu glabāšanai. Parasti tie nosedz ne vien atzveltni, bet arī automašīnas sēdekļa sēžamo daļu, jo tur sabirst kripatas no cepumiem un no zābakiem nožuvušie dubļi. Tāpēc ir ļoti ērti vienkārši izcelt visu lielo pārklāju ar visu netīrību laukā un sēdvieta ir uzreiz brīva un tīra. Varianti ir dažādi – daži no tiem arī mūsu veikaliņā, bet noteikti ne vienīgie. Attapīgi vecāki mēdz izmantot arī suņiem domātos pārklājus – tos gan iznāk sabojāt, jo jāizgriež caurumi jostas vai Isofix stiprināšanai. Arī uz priekšu vērsto autokrēsliņu priekšējā sēdekļa pārklājus var izmantot – tā pasargājot automašīnas atzveltni un ar to noteikti pilnīgi pietiks iekams bērns kļūs jau patiesi liels un sāks rāpties mašīnā pats.

Vēl kādi jautājumi par kājām? Labprāt atbildēšu komentāros

Pagājušā nedēļā devāmies uz Eiropas lielāko bērnu preču izstādi “Kind und Jugend” Ķelnē. Tā ir vieta, kur ražotāji atklāj savus ilgi noslēpumā turētos jaunumus un dīžajās ar sasniegumiem. Īpaši šai izstādei gatavojas autokrēsliņu ražotāji. Zemāk detalizēts apskats – ko tad tur jaunu ieraudzījām un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē.

Vispārējas tendences

Izstaigājot visus stendus dažādi vērojumi. Kaut kā šogad daudzi nāk klajā ar 0. grupas krēsliņiem. Un visi nez kāpēc steidz kardināli mainīt audumus – ne vien nāk ar jaunām sezonas krāsām, bet būtiski maina faktūras, meklē pilnīgi jaunus krāsojumus un dikti modē ir audumi, kas izskatās pēc ādas.

Kopumā autokrēsliņu ražotājus pārņēmis i-Size drudzis. i-Size ir jaunais autokrēsliņu standarts, kas nosaka tā stiprināšanu ar Isofix un izmērus, kas pieļauj reālu bērna pārvadāšanu atmuguriski līdz 15 mēnešiem. Būtiskas izmaiņas ieviestas arī sertifikācijas testos, tostarp par obligātu ieviešot arī sānu triecienu testu, kas līdz šim netika veikts obligātās sertifikācijas ietvaros. Vairāki i-Size krēsliņi tika prezentēti jau pagājušā gadā, šogad pievienojušies vēl vairāki. Atzīšos gan, ka mani tie diez ko neiepriecina, jo vairums no tiem ir visai mazi, ar ļoti ierobežotu kāju vietu – tas nozīmē, ka šādā krēsliņā, lai arī oficiāli tas ir sertificēts bērniem līdz 105 cm augumam, reāli bērns tik ilgi nevarēs braukt, jo pavisam objektīvi aptrūksies vietas kājām. Šāda kopīga īpašība visiem jaunajiem i-Size krēsliņiem ir tamdēļ, ka standarts nosaka visai nelielus krēsla kopējos izmērus, kuros tam jāietilpst un pirmais, uz ko var samazināt krēsla gabarītus ir samazinot vietu kājām. Tā kā i-Size, manā skatījumā, nav gluži labums bez ļaunuma – priecē, ka ražotāji, kuri iepriekš maz interesējušies par iespējām ilgāk bērnu pārvadāt atmuguriski, nāk klajā ar interesantiem jaunumiem. Bet apbēdina tas, ka ražotāji, kuri jau līdz šim piedāvājuši visai interesantus atmugurisko krēlsiņu modeļus, nu ir pārņemti ar iekļaušanos i-Size standartā un konstruē krēslus, kuros bērni atmuguriski varēs braukt mazāku laiku kā iepriekšējos modeļos. Tāpēc, izvēloties savam bērnam krēslu, varbūt nekrīties akli uz jauno i-Size modes pīkstienu.

Ar ko i-Size atšķiras no līdzšinējā standarta?

Dažos vārdos. i-Size pēc būtības ir standartu kopums, kas katrs atsevišķi nav nekas ļoti jauns, bet jau tuvā nākotnē būs saistošs autokrēsliņu un automašīnu ražotājiem kā kopums – attiecīgi viņiem būs jāsalāgo savā starpā lietas tā, lai iegādājoties i-Size autokrēsliņu, jūs droši zinātu, ka i-Size standarta mašīnā to varēs ielikt. Tas nozīmē, ka jūs to varēsiet nofiksēt ar Isofix āķiem, tam pietiks vietas un, kā jau minēju augstāk, arī testēšanas prasības i-Size krēsliņiem ir augstākas. Tomēr ne vienmēr i-Size ir labāk. Ir skaidrs, ka, ejot uz kompromisiem ar autorūpniekiem, ir panākta vienošanās par krēsliņa izmēriem, kas diezgan pamatīgi ierobežo autokrēsliņu ražotājus. Ir pat tādi krēsliņi, kuri tiek priekš i-Size sertifikācijas tikai nedaudz pakoriģēti, samazinot gabarītus, bet ražošanā plānots laist arī otru modeli, kas ir gluži tāds pats, bet ar optimālākiem gabarītiem, lai bērnu tajā tiktiešām varētu vizināt atmuguriski līdz 105 cm.

Bet par visu pēc kārtas…

Maxi Cosi

Maxi Cosi jau pagājušajā gadā pirmie nāca klajā ar i-Size apstiprinātu krēsliņu – 2WayPearl. Tas faktiski ir 1. grupas krēsliņš, kas stiprinās uz Isofix bāzes, bet pirms tam uz tā stiprinās 0. grupas krēsliņš Pebble. Šogad viņi lepojas ar uzlabotu Pebble variantu, kam radīts jauns ieliktnītis, kas notur mazuli precīzāk vietiņā gluži kā tādā ligzdiņā un attiecīgi ir palīdzējis izturēt i-Size sertifikācijai nepieciešamo sānu triecienu testu. Tātad Maxi Cosi kontā arī pirmais 0. grupas apstiprinātais i-Size sēdeklis.

Paralēli viņi attīstījuši arī konceptu par grozāmo autosēdeklīti – tas tagad tāds kā modes pīkstiens – veco labo Axis krēsliņu uztaisot pagriežamu arī atmuguriski un nosaucot par AxissFix. Tas ir piemērots bērniem no 61 līdz 87 cm atmuguriski un no 15 mēnešiem līdz 105 cm ar skatu braukšanas virzienā. Plānotā cena Eiropā 449 eur. Principā jokains krēsls, kam man grūti iztēloties potenciālo pircēju – pirmkārt, nepieciešams kaut kāds bēbīšu sēdeklītis, jo šis krēsls ir piemērots no aptuveni 4 mēnešu vecuma, taču cienot bērna muguras veselību es apšaubītu, vai tajā var likt nesēdošu bērniņu, ļoti stāvs (bildē redzams šis krēsliņš gulteniskākajā tā pozīcijā). Otrkārt, krēsla nostiprināšanai obligāti jālieto top-tether jeb augšējā atsaite, kuras stiprinājums automašīnās arvien ir retums. Treškārt, 87 cm reāli nav pat 13 kg vai 2 gadi, tātad lielam vairumam bērnu sanāks griezties uz priekšu vēl pirms 2 gadu vecuma un faktiski tajā atmuguriski varēs braukt aptuveni tāpat kā jebkurā 0/1. grupas krēsliņā, kurš pie 13 kg griežams ar skatu braukšanas virzienā. Tātad ERF krēslos šis nekvalificējas un mēs sev neko interesantu Maxi Cosi stendā neieraudzijām, jo jauno Mobi XP viņi bija atstājuši mājās, sak’ “Nav vērts ņemt līdzi tādu dīvainīšu krēslu”… eh…

Cybex

…arī šogad vairāk sakoncentrējušies uz bēbīšu krēslu – Cloud Q ir viņu jaunais gara darbs. 0.grupas krēsls, kas izstiepjas garš un lēzens, kad to lieto uz ratu rāmja. Šī tehnoloģija gan šķietami būs tuvāko gadu aktualitāte bēbīškrēslos, jo šo pašu principu redzējām vēl citos stendos krēsliņiem (zīmolus gan nepiefiksēju un nu ir piemirsušies). Citiem Cybex krēsliņiem tikai jauni limited edition audumi – tādi švītīgi, kā biznesa kostīmi dažādās krāsās

Hauck

Arī Hauck arvien priecājas par savu Varioguard un šogad koncentrējušies uz Isofix bāzi 0. grupas krēsliņam. Varioguardam tikai jauna krāsa un limited edition audums. Pagarā sarunā ar vīru, kas strādā pie Hauck autokrēsliņu attīstības, viņš atzinās, ka dažas mūsu iebildes pret Varioguard modeli ir pamatotas, un attīstīšanā esot krēsliņš, kas vairs gan nebūšot tik demokrātisks izmaksās un būs vairāk uzskatāms par deluxe variantu. Bet mēs tad to gaidām Sarunājām tikties turpat pēc gada un parunāties jau par jauno atmugurisko krēsliņu

Casualplay, Takata un Fair G

Pat vairāki atmuguriski ilgāk lietojami autokrēlsu modeļi ir šiem mums mazāk pazīstamajiem ražotājiem.

Casualplay stendā, ja nekļūdos, vēl pagājušajā gadā mums skaidroja, ka bērniņam virs 13 kg braukt atmuguriski nav ieteicams un ir pat bīstami un pretlikumīgi (un uz mūsu iebildumiem viņi līdzcietīgi smaidīja un purināja galvas) Bet šogad jau pašiem ir krēsliņa modelis, kas gan nekādu jūsmu neizraisīja – tāpēc aši nofotogrāfējām un laidāmies prom.

Savukārt Takata stendā ievērojām pat vairākus atmuguriski braucamus krēsliņus – tīri glīti, starpcitu, arī audumi patīkami. Vienkāršākais saucās Midi, un ir viens no retajiem ERF krēsliņiem, kas der tikai no 9 līdz 18 kg un nenosedz 2 grupas, bet ir visai dārgs, jo pats maksā 229 eur + bāze 219 eur. Bet viņa jaunākais brālis ir Takata Midi i-Size – acīmredzot jau sertificēts uz i-Size. Tā kā stendā neviens pat negrasījās mums pievērst uzmanību un palepoties ar saviem sēdeklīšiem, tad palikām neziņā, ar ko jaunais modelis īsti atšķiras no vecā. Pēc uzlīmēm noprotu, ka domāts no dzimšanas, tomēr pēc slīpuma neizskatījās savādāks kā Midi parastais. Tādēļ es tomēr spriestu, ka tāpat lietojams salīdzinoši īsu laiku no 9-18 kg. Midi krēsliņiem ļoti maz vietiņas kājām, bet vienkārši fiksējami uz Isofix bāzes ar skatu atpakaļ vai braukšanas virzienā.

Fair G ir viens no tiem ražotājiem (itāļi), kuriem atmuguriskais krēsliņš ir jau pavisam sen – saucās Fair G 0/1. Gadu gaitā tas ir uzlabots, taču šobrīd viņi ir metuši mieru tā pilnveidošanai un pieķērušies pavisam jaunam modelim Unifix. Viņi ir vieni no i-Size likuma “pakalpiņiem”, kas izveidojuši krēsliņu īpaši i-Size standartam uz ļoti maza rāmja, kas gandrīz neatvēl vietu bērna kājām, lai iekļautos standartā. Taču apzinoties, ka krēsliņš reāli bērnam visai agri liks domāt par griešanos uz priekšu, izveidojuši arī versiju ar atšķirīgu rāmi (citādi viņu pamatnes nenosauksi), kuram ir maināms kāju vietas apjoms un attiecīgi tieši tas pats krēsliņš tikai bez i-Size zīmītes, manuprāt, ir krietni pārāks. Lūk bildēs abi. Pirmajā bildē jēdzīgā versija, turklāt kāju vietu vēl ir iespējams uztaisīt lielāku, bet otrajā redzama nodeva i-Size.

Concorde

Concorde ir tas ražotājs, kuri īstu atmugurisko krēslu līdz šim nepiedāvāja – viņu modelis Concorde Ultimax ir 0/1. grupas modelītis, kas tomēr pie 13 kg obligāti griežams uz priekšu. Viņi klajā nākuši ar pilnīgi jaunu modeli Reverso, kas būtiski atšķiras dizainā un tehnoloģijā no konkurentu veikuma šai frontē. Te ir filmiņa par jauno krēslu. Reālajā dzīvē viss ir mazliet savādāk, lai gan jāatzīst, ka opcija interesanta Un arī, protams, ar jauno i-Size standartu.

Krēsliņš paredzēts lietošanai tikai atmuguriski līdz 105 cm, bet viņi paši uzsver, ka līdz 23 kg, kas gan ir visai lielas muļķības un diezgan sadusmo konkurentus, jo krēsliņa čaula noteikti neļaus tajā braukt bērnam ilgāk kā ierastie 105 cm un apmēram 18-19 kg jeb ~4 gadi. Citi dusmojas tāpēc, ka atbilstība i-Size tomēr tiek vērtēta auguma centimetros un svars vairs netiek jaunajā standartā minēts. Tātad šo noteikti ir vērts uzlūkot kā opciju līdz 18 kg atmuguriski un nekā savādāk.

No paša sākuma krēsliņš lietojams ar apjomīgu putuplasta ieliktni. No vienas puses tas krēsliņu padara pavisam mazam bērniņam diezgan lēzenu un omulīgu. Bet skaidrs, ka līdz 4 mēnešiem tajā neviens bērns neievietosies un reāli tajā bērnam būs pārāk maz vietiņas jau krietni ašāk. Un tad ieliktni izņemot, viņš nonāks visai plašā un dziļā autokrēslā bez neviena polstera. Tad jau atkal mazliet paaugoties būs ērti un visai ticami, ka krēsliņu varēs lietot apmēram līdz 4 gadiem. Mēs ar Jurģi gan kādu brīdi stāvējām un diskutējām par lenču augšējo pozīciju, vai tā būs pietiekama 105 cm auguma bērnam.

Bija vēl dažas lietas, par ko šaubījāmies. Daudzie grozāmie kloķīši patiesībā ir visai mulsinoši un domāju, ka missusage iespēja ir visai augsta, jo viena grozāma poga maina krēsla slīpumu, bet arī atbalsta kājas garumu un pietiek mazliet nokļūdīties, gribot palaist gulteniskāk bērnu, kad patiesībā jau ir pamainīta instalācija. Nu pieņemsim, ka ar laiku piešaujās un tas ir tikai pieraduma jautājums. Taču bija otra lieta, kas lika mulst – visi krēsli izstādē bija izvietoti ar krītošu slīpumu, taču reālā dzīvē krēsla kritums automašīnā ir pretējs. Un tad ir jautājums, cik slīps šis krēsliņš automašīnā būs patiesībā? Un kā funkcionēs visi tie regulējumi, kurus it kā ar kloķīšiem var iestādīt, ja radīsies tādi piesaistes punkti kā Isofix āķu novietojums, dziļums, krēsla slīpums utt. Mums šķita, ka viss vairs nebūs ne tuvu tik smuki kā tas izskatās izstādes stendā. Tāpat šobrīd nav īsti skaidra krēsliņa cena. Nu redzēsim – krēsls interesants, bet kā tas kalpos dzīvē, tas vēl tāds mulsinošs jautājums. Kas priecēja – amortizējošā materiāla apjoms čaulā un tā monolītums – reti kuri jaunu atmugurisko krēsliņu veidotāji šim tērē laiku un naudu, bet te patiēšām apsveicami. Arī zīdainīša inserts izskatās tiešām bērnu pasargājošs. Taču, kā jau minēts – 4 mēnešu vecumā, manuprāt, bērns jau būtu pārāk liels, lai atrastos tajā iekšā un būtu pārāk virs tā, attiecīgi no sānu triecieniem to sargātu mazāks dziļums.

Lūkosim, ko teiks eksperti, kad krēsls būs palaists sērijveida ražošanā un pieejams pircējiem. Mums noteikti izskatījās interesants, bet bija lielumi, kas lika būt piesardzīgiem pirms plaukstiņu sišanas.

BeSafe

Ražotājs, kas priecīgi pārsteidz ar tiešām vērā ņemamiem jaunumiem ir BeSafe. Stendā atkal bija atgriezies BeSafe iZi Combi X4, kas bija noslēpumaini izzudis, kaut solīts jau šī gada sākumā. Šis krēsliņš ieguvis jaunu atbalsta kāju (teleskopisku), uzlabotu slīpuma regulēšanu, kas nu ļauj to atlaist patiesi slīpu. Un lielākais jaunums ir Isofix āķi, kas regulējami garumā – tas gan vairāk ieviests aiz drošības apsvērumiem, lai mazinātu krēsla lidojumu augšup triecienos no priekšas. Tomēr būs lieliska fīča lietotājiem, lai variētu kāju vietas un apjoma mašīnā sakarību, atbilstoši tā brīža vajadzībām. Līdzās arī iZi Kid i-Size, kas gan jau kādu brīdi ir oficiāli pārdošanā. Bijām priecīgi stendā aprunāties apmēram stundas garumā ar vīru, kas BeSafe krēsliņu izstrādē piedalās jau 27 gadus. Saņēmām arī uzslavu par mūsu zināšanu apjomu un kopīgi apskatījām…

…jauno Modular sēdeklīti, kas savu ieviešanu dzīvē gan vēl tikai gaida kaut kad nākamgad. Krēsliņš ļoti simpātsisk – derīgs bērniem no 61 cm jeb aptuveni 4 mēnešiem līdz 105 cm atmuguriski vai no 84 cm līdz 105 cm uz priekšu. Atlaižams tik gulteniski, ka mēs bijām izbrīnīti, kādēļ pirms šī krēsliņa jaundzimušajam rekomendēts vēl kas cits. Tomēr BeSafe drošības vīrs apgalvoja, ka viņu rekomendācijas ir lietot iZi Go. Skaistums ir tas, ka iZi Go derēs uz tās pašas bāzes un attiecīgi veidojas tāda kā viena krēslu saimīte ar kopīgu bāzi, kas, protams, samazina tēriņus, bet ļauj lietot jau 0. krēsliņu uz Isofix bāzes. Aizsāka šo pirms 2 gadiem Klippan, pagājušā gadā sekoja Maxi Cosi un tagad arī BeSafe. Tomēr forša tendence. Bet nu atkārtošos – ja vien jautājums nav par jostu garumu un citiem iemesliem, kāpēc viņi nerekomendē šajā krēslā likt pavisam mazu bēbīti, tad slīpuma pēc noteikti sacenšas un pat pārspēju vienu otru krēsliņu, kas sevi pozicionē kā no dzimšanas. Tai pat laikā ļoti versatils, stāvākajā pozīcijā piedāvā plašu vietu kājām un arī krēsla čaulas plašums un garums izskatījās pārliecinoši. 

Axkid un Klippan

Abiem pārējiem Skandināvu ražotājiem – somiem Klippan un zviedriem Axkid īpašu jaunumu atmuguriskajā frontē nav.

Klippan uztaisījis jaunu būstera versiju ar Isofix stiprinājumu. Tomēr vismaz tā šobrīd nosauktā cena nelikās vilinoša, tāpēc pievērsāmies citiem viņu jaunumiem – eksperimenti ar audumiem, krāsu kombinācijām un jauni ratiņi. Un smaidīgs ādas variants iecienītajiem KISS un Triofix-Recline krēsliņiem, kas pašizmaksā pārsniedz paša krēsliņa cenu 5x 😉 5x drošāk un 5x dārgāk, ja gribi krēsliņu baltā BMW kvalitātes ādā Turklāt ādu krāsu palete esot ļoti plaša un var uztaisīt krēsliņu precīzi tādā krāsā, kā jūsu automašīnas salons

Axkid iepriecina ar jaunu 0. krēsliņu. Es gandrīz vai teiktu, ka šis bija labākais no jaunajiem 0.krēsliņiem, kādu tur redzēju – ļoti ērts, mīlīgs, viegls un uz izcilas bāzes, kas stiprināma ar Isofix vai ar jostu, bet nu stāv kā iemūrēta, uzlabota jau tā lieliskā iepriekšējā bāze – patiešām foršs 0. krēsliņš, ko es no sirds rekomendētu kā variantu, ja vēlaties mazuli vadāt ierastā groziņa tipa krēsliņā pavisam droši. Cik mēs to apskatījām, izpētījām, ielikām un izņēmām – dodu 10 no 10 šim krēsliņam.

Graco un Diono pārsteidz ar 0-36 krēsliem

Šo rindkopu protams, būtu jāsāk ar BeSafe produktu attīstīšanas galvenā vīra Franka D. Lilleheil vārdiem “Kad tu iegūsti daudz un dažādas funkcijas, tev ir arī no kaut kā jāatsakās par labu katrai no tām.” Šos vārdus gan viņš sacīja izrādot iZi Kid un iZi Combi krēsliņus un paskaidrojot, kādēļ pirmais tomēr ir drošāks vismaz noteiktu modeļu automašīnās. Tomēr es domāju, ka viņš noteikti neiebilstu, ka mēs šos vārdus piemērojam jaunajiem (un ne tik jaunajiem) Graco un Diono krēsliņiem, kas der gan jaundzimušajam, gan pusaudzim – gan uz priekšu, gan atpakaļ.

Graco izstrādājos jaunu modeli Milstone, kas piemērots bērniem no 0 līdz 36 kilogramiem, derīgs līdz 18 kg braukšanai atmuguriski, pēcāk līdz 25 kg braukšanai uz priekšu ar integrētajām jostām (retums) un tālāk izmantojams kā būsteris. Turklāt tā slīpums 0. pozīcijā ir patiesi labs un būstera versija patiesi liela un plaša. Tā ka tiktāl es noteikti uz to raugos optimistiski. Protams, paraugot, kas zem pārvalka, triecienabsorbējošā materiāla ir visai maz. Taču to var saprast, jo krēsls tiešām būtiski mainās izmērā un apjomā augot bērnam līdzi un tas tad droši vien arī saprotami, ka monolītu putuplasta čaulu tam gluži neuztaisīsi. Krēsliņa cena vēl nav zināma, taču zinot Graco, droši vien būs demokrātiska. Sagaidīsim veikalu plauktos gan to tikai nākamā gada nogalē.

Otrs līdzīgs brīnums ir Diono krēsliņš, kas ASV tirgū jau ir pārdošanā gadiem. Tāds ļoti tipisks amerikāņu krēsliņš, kam nemaz nav kāju vietas atmuguriskajā versijā, jo mala obligāti jābalsta automašīnas sēdeklī. Taču ražotāja pārstāvis apgalvoja, ka atmuguriski varot braukt līdz pat 25 kg, turklāt viņš arī sacīja, ka atsaites lietošana atmuguriski esot tāda izvēles opcija, bet es teicu, ka diez vai Eiropā var nosertificēt krēsliņu atmuguriski līdz 25 kg bez obligātām atsaitēm. Tas viņu mazliet izsita no līdzsvara, tomēr viņš turējās kā īsts amerikānis

Krēsliņš man nelikās arī tik tuvs sirdij kā Graco, jo slīpākā pozīcija tika panākta, mainot instalācijas veidu ar ķīli zem krēsliņa un tomēr slīpākā versija šķita visai stāva Eiropas pircējam ar jaundzimušu zīdaini (bildē redzams krēsliņš slīpākajā versijā). Turklāt jau pieminētais puisis, kas apgalvoja, ka krēsliņu tūliņ tūliņ sertificēšot Eiropai, burtiski nākamnedēļ, gan nešķita visai zinošs, jo bija pilnīgi drošs, ka integrētās jostas varēs lietot ar skatu uz priekšu līdz pat 36 kg un man nācās viņu apbēdināt, ka diez vai Eiropā viņiem arī to izdosies dabūt cauri 😉 Bet citādi krēsliņš it kā ok – iekšpusē to satur metāla rāmis, triecienabsorbējošā materiāla salīdiznoši daudz, kā būsteris noteikti pilnīgi ok (bildes tālumā redzams tas pats krēsliņš uz priekšu maksimālajā augstumā). Redzēsim, kā viņiem ies ar sertifikāciju, bet ja viss ir forši un krēsliņam netiks būtiski apgriezti spārni pie sertifikācijas normām, tad tas noteikti ir demokrātiskā gala variants, jo par 400 eur, kā tika solīta gala pircēja cena Eiropā, tikt pie krēsliņa, kas der visām dzīves situācijām, noteikti ir labs pirkums.

Kāds laiks pagājis, tādēļ ilgāk atmuguriski braucamo krēsliņu saraksts prasīties prasās pēc atjaunināšanas. Te nu tas ir!

Tabuliņā apkopoju visus muki.lv apskatāmos un iegādājamos krēsliņus. Zem tabuliņas uzskaitīšu citus krēsliņus, kas eksistē Eiropā un Latvijā.

Papildus tam, ko var iegādāties muki.lv, Latvijā var nopirkt vēl:

– Cybex Sirona – maksā aptuveni 450 eur, faktiski 1. grupa, jo tas nav piemērots jaundzimuša mazuļa pārvadāšanai. Instalējams tikai ar Isofix, bez iespējas stiprināt ar jostu. Bez atsaitēm. Atmuguriski 0-18 kg, uz priekšu 9-18 kg (ar bamperi). Nav izmantojams kā paliktnis ar atzveltni. Slīpuma maiņas pozīcijas ir, rotējošs. Salīdzinoši neliels automašīnā, bet arī čaula ir maza un ierobežota iespēja to izmantot atmuguriski līdz pilniem 18 kg. Mēs nepiedāvājam muki.lv, jo savam bērniņam šo krēsliņu neizvēlētos, mūsuprāt, nepietiekamā triecienabsorbējošā materiāla čaulas daļā dēļ.

– MaxiCosi 2Way Pearl – pats krēsliņš maksā aptuveni 270 eur, taču tas fiksējams tikai uz 2way bāzes, kas maksā vēl aptuveni 220 eur. Komplekts maksā aptuveni 480 eur. 1. grupas krēsliņš, jo ražotājs pirms tam iesaka uz 2way bāzes izmantot Pebble 0.grupas autokrēsliņu par ~175 eur. Bāze instalējama tikai ar Isofix, bez iespējas stiprināt ar jostu. Bez atsaitēm. Atmuguriski 0-18 kg, uz priekšu 9-18 kg. Nav izmantojams kā paliktnis ar atzveltni. Slīpuma maiņas pozīcijas ir. Automašīnā mazs/vidējs. Pats par sevi droši vien krēsliņš ir jauks, tomēr ieguldījums ir visai pamatīgs. Tas arī iemesls, kāpēc nepiedāvājam muki.lv

– Recaro Polaric – 300 eur. 9-18 kg krēsliņš, kas fiksējams tikai ar Isofix, nav opcijas fiksēt ar automašīnas drošības jostu. Ir atsaites. Atmuguriski 9-18 kg, uz priekšu nav fiksējams, kā paliktnis nav izmantojams. Slīpuma maiņas pozīcijas ir.  Automašīnā aizņem daudz vietas.

Eiropas tirgū ir pieejami vairāki krēsliņi, kas Latvijā nav nopērkami.

– Akta Graco Belogic – 9-25 kg, stiprināms tikai ar automašīnas drošības jostu, ir atsaites. Atmuguriski 9-25 kg, uz priekšu nav izmantojams. Vidēji liels.

– Akta Graco Cosmic Comfort S – 9-25 kg,  stiprināms tikai ar automašīnas drošības jostu, ir atsaites. Atmuguriski 9-25 kg, uz priekšu 15-25 kā paliktnis ar atzveltni. Vidēji liels. Cik mums zināms, netiek vairs ražots kopš 2013. gada nogales.

– Brio Zento – 0-25 kg, stiprināms tikai ar automašīnas drošības jostu, ir atsaites. Atmuguriski 0-25 kg, uz priekšu 15-18 kg ar integrētajām jostām, 15-25 kg kā paliktnis ar atzveltni. Slīpuma maiņas pozīcijas ir (atškīrīgi instalēšanas paņēmieni). Vidēji liels.

– Britax Hi-Way – 0-25 kg, stiprināms tikai ar automašīnas drošības jostu, ir atsaites. Atmuguriski 0-25 kg, uz priekšu nav izmantojams. Slīpuma maiņas pozīcijas ir. Neliels.

– Britax Multi-Tech II – 9-25 kg, stiprināms tikai ar automašīnas drošības jostu, ir atsaites. Atmuguriski 9-25 kg, uz priekšu 9-18 kg, 15-25 kā paliktnis ar atzveltni. Slīpuma maiņas pozīcijas nav. Vidēji liels.

– Fair G 0/1 – 0-18 kg, stiprināms gan ar Isofix, gan automašīnas jostu, atsaites nav. Atmuguriski 0-18 kg, uz priekšu 9-18 kg, kā paliktni nevar izmantot. Slīpuma maiņas pozīcijas ir. Vidēji liels.

– Maxi Cosi Mobi XP – 9-18 kg, stiprināms tikai ar automašīnas drošības jostu, ir atsaites. Atmuguriski 9-18 kg, uz priekšu un kā paliktnis nav izmantojams. Slīpuma maiņas pozīcijas ir. Liels.

– Vēl ir vairāki Joie sēdeklīši, kas apgalvo, ka ir sertificēti braukšanai atmuguriski līdz 18 kg, tomēr šīs Korejiešu firmas apšaubāmās mahinācijas ar lietošanas instrukcijām un sertifikācijām, vieš neuzticību, ka šie sēdeklīši tiešām ir droši atmuguriski ilgāk par 13 kg svaru. Tos esmu arī redzējusi dzīvē un kamēr nebūšu dzirdējusi patiesi kāda objektīva un zinoša eksperta atzinīgos vārdus par tiem, savu bērnu un arī mūsu pircēju bērnus šī ražotāja izstrādājumiem neuzticēšu.

– Vēl ir Takata un CasualPlay zīmoliem pa vienam atmuguriskam krēsliņu modelim – nav komentāru.

Šķiet, ka tas arī viss. Ja, lūkojot pēc krēsliņa, kurā vizināt savu mazuli atmuguriski ilgāk – t.i. vismaz līdz 18 kg, savu nolūkoto krēsliņu šajā sarakstā neatrodat, tad rūpīgi pārliecinieties, vai 0-18 kg krēsliņam ražotājs nav norādījis, ka pie 13 kg (vai dažiem krēsliņiem pat 9-10 kg) krēsliņu obligāti jāpavērš ar skatu bruakšanas virzienā. No zināmākajiem ražotājiem tāds ir Britax First Class, Concorde Ultimax, Maxi Cosi/Bebeconfort MiloFix un Opal, kā arī vairāki CAM, Chicco, Espiro, Jane, Nania, Nurse, 4Baby un citu ražotāju sēdeklīši. Šāda veida krēsliņš tiek saukts par kombinētā tipa krēsliņu un iespējams ļaus mazliet ilgāk braukt atmuguriski, jo čaulas dēļ krēsliņu patiesi varēs izmantot atmuguriski līdz pilniem 13 kg, tomēr būtiski ilgāk bērniņš nedrīkst braukt ar skatu pretēji braukšanas virzienam un sasniedzot ražotāja norādīto svaru obligāti ir jāgriež uz priekšu.

Šo attēlu, kas 5 ašos soļos ļauj pārliecināties, vai jūsu bērns jau ir gatavs paliktnītim ar atzveltni jeb tā saucamajam high-back booster, nejauši uzgāju internetā – ļoti labs. Autokrēsliņu kategoriju valodā runājot tas nozīmētu 2/3 grupas autokrēsls, kur bērns jau tiek sprādzēts ar automašīnas drošības jostu ar skatu braukšanas virzienā nevis ar integrētajām jostiņām.

1. Apsēžoties autokrēsliņā bērna mugura pilnībā pieguļ pie atzveltnes – no astes kaula līdz pat pleciem. Aplami būs, ja bērna dupsi sašļuks uz priekšu un veidosies apaļa mugura ar tukšumu starp atzveltni un krēslu.

2. Saglabājot taisnu muguru cieši pie krēsla, ceļgali sasniedz krēsliņa malu un kājas var aplocīties ap tā maliņu.

3. Automašīnas drošības jostas klēpja daļa šķērso klēpi jeb iegurna kaulus, lai fiksēšanās gadījumā noturētu bērnu aiz cietajiem audiem nevis iegrieztos vēderā.

4. Siksnas augšējā daļa šķērso plecu un zonu virs tā nevis atrodas uz kakla. Risinājums nav pārlikt pāri roku un laist to caur padusi, jo tad josta tiek lietota nepareizi un augšējā jostas daļa neturēs ķermeņa augšdaļu avārijas situācijā, bērns sanāks faktiski piesprādzēts tikai ar klēpja jostu, kas neliela auguma pasažierim NEMAZ nav droši.

5. Nav mazsvarīgi – bērnam ir jābūt pietiekami nobriedušam un saprātīgam, lai šādu pozīciju saglabātu visu brauciena laiku nevis patvaļīgi atbrīvotos no jostām, izlīstu no krēsla vai sakņuptu un sašļuktu zemāk, jo patiesībā šāda pozīcija bērnam nav ērta, jo viņam krēsls nav īsti anatomiski piemērots.

Izvērtējot visas šīs lietas, iegādājieties krēsliņu 2/3. grupai un novērtējiet vai pirkums nav pārsteidzīgs.

Taču visa nobeigumā atgādinu – jebkuram 1. grupas krēsliņam ar skatienu braukšanas virzienā integrētās drošības jostas ir sertificētas tikai līdz 18 kg. Arī krēsliņos, kuri ir sertificēti vairākām klasēm un derīgi no 9 līdz 36, piemēram, integrētās jostiņas uz priekšu drīkst lietot LĪDZ 18 KG SVARAM un pēc tam ir jāpāriet uz citu alternatīvu, rūpīgi izvērtējot, cik jums tā piemērota.

Lai droša braukšana!