'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Brīvdienas ir brīvdienas – tās ir pavisam citas, tām ir jāatšķiras no darbdienām. Vienmēr cenšos sadomāt kādu nodarbi nedēļas nogalei, lai tā patīkami izceltu brīvdienas starp citām nedēļas dienām un pozitīvās emocijas dotu sparu darba dienām, kas sekos. Protams, ļoti lielā mērā mūsu brīvdienu saturu nosaka bērni, pagaidām galvenokārt Robins – tādēļ cenšos mazu piedzīvojumu sagādāt viņam ik nedēļu. Tam gan ir vajadzīga izdoma, jo cik tad var iet uz kino, zoodārzu un leļļu teātri (arī tas viss gan ir baigi forši un mēs labprāt ejam arī turp ). Tādēļ iedomājos, ka varbūt arī citiem noder mūsu īpaši labo brīvdienu stāsti. Te nu tie būs, padalīsimies

Par mūsu piedzīvojumu ar zirgiem – šķiet vienu no Robina vasaras lielākajiem pārdzīvojumiem, kas ilgi prevalēja zīmējumos un mutvārdu vasaras pārstāstos, – gribēju uzrakstīt jau sen, taču vienmēr gadījās kas svarīgāks, aktuālāks. Bet kad šorīt ieraudzīju, ka Stallis Ormaņi atkal piedāvā izjādi ar zirgu vai poniju par pus cenu (tieši tāds piedāvājums pamudināja mūs pirmo reizi aizbraukt un pamēģināt), sapratu, ka tā ir zīme

Stallis Ormaņi atrodas netālu no Rīgas, dodoties pa Liepājas šoseju ar auto, iznāk braukt kādu pusstundu un atrast ir pavisam viegli. Tur mūs sagaidīja ļoti patīkami ļaudis (viņi gan zināja, ka mēs brauksim, jo iepriekš ir jāpiesaka konkrēts laiks pa norādīto tālruni), kas apsegloja Robinam poniju un izsniedza maķenīt palielu jātnieka ķiveri Izbrauciens tiešām ilgst pusstundu – tas ir tāds liels aplis pa staļļa ganībām, kurā bērnus līdz 5 gadu vecumam pavada viens no vecākiem (viņam būtu labi kārtīgi apaut kājas, jo ceļā gadās peļķes). Brauciens ar zirdziņu izvērtās kā mazs ceļojums, jo pa ceļam jāapciemo arī dažādi lauku sētas iemītnieki – kaziņas, aitiņas, gotiņas, pīles… Tomēr lielākais jau ir pārdzīvojums par pašu braucienu. Pēc tam zirdziņu mazais jātnieks var pacienāt arī ar burkāniem vai citu veselīgu kārumu (tie jāņem pašam līdzi). Teikšu godīgi – toreiz mēs nožēlojām, ka bijām iegādājušies tikai vienu kuponu – bijām neziņā, vai Robinam patiks, tamdēļ pirkām tikai vienu. Šoreiz jau esam gudrāki un plānojam vairākas ciemošanās pie ponijiem

Lai arī kopumā uz vietas jārēķinās ar laiku līdz stundai, tomēr šo var mierīgi izvērst par jauku brīvdienu veselai dienai, ieplānojot vēl kādus apskates objektus tuvumā vai nesteidzīgas pusdienas kādā lauku krodziņā… Tā darījām arī mēs un pus diena svaigā gaisā aizskrēja nemanot. Ak jā, mēs vēl iegājām mežā pasēņot – tas bija piemirsies, jo sēnes no mums slēpās un laukā nācām ar simbolisku guvumu Lai jums veiksmīgāk!

Un jaukas brīvdienas!

Robins mums būs muzikants Tas gan nav mūsu sapnis, bet muzicēt viņam patīk ārkārtīgi, vairāk nekā vidējam statistiskajam bērnam šajā vecumā – uz to norāda gan audzinātājas bērndārzā, gan citu bērnu vecāki – arī paši redzam. Lai gan esam jau pieraduši, ka augu dienu mājās viss, kas kust un nekust pārtop bungās, taurēs, ģitārās un tiek skandināts brašas dziedāšanas pavadībā. Īstenībā mūsu mājās ir tāda nemitīga kakafonija, no kā mazliet pagurst ausis, bet visu laiku aizliegt dziedāt jau arī laikam nebūtu pedagoģiski pareizi – tādēļ izciešamies. Vienīgā nelaime, ka viņš laikam būs dīdžejs, jo dziedāt grib, bet galīgi nemāk – tā mēs smejamies. Kam oponē mana kolēģe, kurai visi bērni apmeklē mūzikas skolu un māsa ir zināma latviešu diriģente, pati arī ar muzikālo izglītību… Viņa saka, ka bērnam šajā vecumā nemaz nav jādzied skaisti un pareizi, lai vēlāk dzirdi attīstītu un apgūtu kāda instrumenta spēli tiešām labā līmenī. Turklāt viņa vienmēr atkārto, ka viņas māsa pamatoti izvirza teoriju, ka mūzika agrīnā vecumā bērnam attīsta tādas smadzeņu vietiņas, kuras nespēj attīstīt nekas cits un tādējādi palielina bērna intelektuālo potenciālu. Līdz ar to vēlāk bērnam nemaz nav jābūt mūziķim, lai tik un tā būtu ieguvējs no muzikālas izglītošanās bērnībā. Tādēļ un ne tādēļ muzikālā izglītošanās puse Robinam vienmēr ir tikusi piedāvāta pēc iespējas daudz (piebildīšu, ka neviens no lielajiem mūsu ģimenē nav mūziķis, pat ne tuvu – drīzāk esam lāču draugi )

Pirmās dziesmiņas jau puncī un ar mātes pienu.

Pirmā Robina muzikālā izglītošanās notika jau puncī – palikusi viena ar punci mēdzu dziedāt šūpuļdziesmas, jo biju lasījusi, ka mazais tās sadzird jau tur un pierod pie šīm skaņām. Vēlāk, kad viņš jau ir šīs pasaules pilsonis, daudzas ierastas skaņas, piemēram, māmiņas sirdspuksti, viņam vairs nav pieejami – tad šī šūpuļdziesma ir īsts glābiņš, lai mazuli nomierinātu, jo tā viņam ir pazīstama un tuva skaņa. Kad Robins piedzima, lasītais materializējās dzīvē – mūzika tiešām spēja viņu nomierināt, manis dziedātās dziesmas pat spēja remdēt izsalkumu, lai tiktu līdz mājām vai nomierināt sāpošu punci līdz zināmai robežai, tādējādi ļaujot iemigt.

Šūpuļdziesmas aktīvi turpināju dziedāt arī tad, kad Robins piedzima – jau labi zināmās un apguvu jaunas. Lai arī patiesi lācis par draudzību ar mani līksmotu, nekautrējos un dziedu, jo bērnam izpildījuma kvalitāte nav tik būtiska – ja pašam būs lielāks talants kā vecākiem, arī šķība dziedāšana palīdzēs viņa muzikalitāti attīstīt. Ik vakaru vairākas dziesmas jānodzied arī tagad. Tā arī šūpuļdziesmas, jau kūņojoties man klēpī, sasniedza Klāsa mazās austiņas, jo viņš taču ik vakaru bija klāt, kad gulēt devās Robins un klausījās savas vakara dziesmiņas.

Bēbīšskolas vietā muzikālā studija Orff

Sasniedzot pus gadu, Robins sāka apmeklēt muzikālo studiju Orff. Un apmeklē to vēl arvien. Un apmeklēs kamēr vien varēs. Lai arī šo nodarbību mērķis nav izglītot bērnu muzikāli, bet gan attīstīt vispārīgi, izmantojot mūziku kā metodi, Robinam šīs nodarbības tik ļoti patīk, ka sagaidīt vien nevar dienu, kad būs jādodas uz skoliņu. Kā arī ir gatavs upurēt vienu otru labumu mūzikas skoliņas apmeklēju izvēloties kā prioritāti. Vairāk par muzikālo studiju Orff lasiet www.orff.lv

Papildus cenšamies priecāties par mūziku

Papildus augstāk minētajai muzicēšanai, mūzika ir mūsu prieks – mājās skandinām ar Robinu mūsu iPodu un dancojam. Vai skatāmies kādus video no YouTube, kur muzicē bērni – sevišķi Robinam patīk Ethan Bortnick video no Melody Street sērijas. Tieši šo iemeslu pēc meklēju arī Latvijā iespēju Robinam piedāvāt klasisko mūziku, kas tomēr būtu pielāgota bērna uztverei, lai pirmā sastapšanās ar nopietnu muzikālo materiālu nebūtu pārāk sarežģīta un nenosistu entuziasmu.

Un ziniet ko es atradu? Izrādās Latviajas koncerti rīko pat veselu ciklu “Patiešām maziņiem”, kur 4 koncertos sezonas garumā iepazīstina bērnus ar klasisko mūziku un dažiem džeza fragmentiem izklaidējošā veidā. Sazinājos ar producenti Karīnu Bērziņu (ļoti jauku un atsaucīgu dāmu ) un noskaidroju, ka uz plānotajiem trīs koncertu laikiem visas biļetes jau izpārdotas, bet plānojas viens papildus cikls, ja izdotos savākt pilnu zāli gribētāju. Un izdevās Mēs iesim Taču Karīna teica, ka gribētāju arī uz papildus koncertiem bijis tik daudz, ka šobrīd ieplānots vēl viens papildus laiks koncertiem sestdienās 13.00 – tad gan šosezon tikšot likts punkts – pārējiem gribētājiem būs jāplāno savas kultūras aktivitātes nākamsezon. Taču vēl var paspēt pieteikties uz šo ieplānoto šīs sezonas koncertu (ko jums silti iesakām). Te iekopēsim jums info, bet vairāk informācijas meklējiet Latvijas koncertu mājas lapā www.latvijaskoncerti.lv.