'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Jau marta sākumā centrs “Dardedze” mūs aicināja piedalīties akcijā Vesela diena, lai izaicinātu sevi un aicinātu līdzi arī citus – veselu dienu atteikties no ekrāniem – viedierīcēm, datoriem un televizoriem. Visiem kopā! Tieši ar šo man šī akcija patīk un atšķiras no citas sausas informācijas par ekrānu kaitīgumu bērniem, ka tas jādara visiem kopā – ne jāpadzen bērnus prom, bet arī pašiem jānoliek planšete malā un jādodas darīt kaut kas pavisam cits.

Meklējām ideālo dienu savai Veselai dienai kalendārā – brīvdiena, lai visi ir pie mājas, lai varam kaut ko iemūžināt foto, lai blogā būtu, ko ierakstīt… Neatrodas tāda diena… Te tāds plāns prom no mājām, te šitāds… Nu nav tās ideālās dienas, kad to būtu viegli izdarīt… un tas liek aizdomāties!

Svētdienas rītā piecēlos un devos skriet. Skriešana ir tas brīdis, kad es mēdzu aizklīst savās domās, izdomāt kādu neizdomātu un sakārtot kādas sajukušas. Un tad arī sapratu, ka Veselā diena būs šodien, ar vienu bet… svētdienas vakari ir vienīgais laiks nedēļā, kad mēs visi kopā skatāmies šovu “Es mīlu tevi Latvija” – mums tas ir svarīgi, tā man tobrīd likās. Tā nu nolēmu, ka mūsu diena bez ekrāniem būs līdz 8 vakarā un tad otrā dienā mums būs Vesels vakars un tad jau kopā būs arī Vesela diena

Atgriezos no skriešanas un puikas atradu pie TV – viņi skatījās “Es te kas te”. Ļāvu viņiem pabeigt skatīties pārraidi, kamēr nodušojos un izstaipījos pēc skriešanas. Jo es jau biju izdomājusi par Veselo dienu tikai skrienot un puikas nekādus noteikumus nebija pārkāpuši – biju ļāvusi viņiem paskatīties Latvijas kanālus, kamēr esmu mežā. Taču pateicu tagad viņiem, ka šodien ekrāniem nē uzreiz kā šis raidījums beidzas. Viņi diez ko neprotestēja. Sarunājām arī, ka šovu vakarā varēs skatīties.

Pēc tam gatavojām brokastis, pļāpādami kopīgi paēdām un palūdzu puikām, lai aizskrien sakārtot savas istabas, jo kaut kā tur atkal ieviesies baigais nekārtības muklājs. Es pa to laiku sakopu virtuvi un nomazgāju traukus. Pabeidzu pirmā un devos skatīties, kā puišiem veicas ar kārtības meklējumiem – labi Robins vēl palīdzēja brālim tikt galā ar nekārtības astēm, kamēr es uzmeklēju sējas un ražas žurnālu, lai novērtētu, ar kādiem dārza darbiem šodien varētu nodarboties.

Ideāli – augļu diena – man tieši jāsēj tomāti un paprikas Atnesu trauku ar zemi, mazos podiņus un aicināju puikas talkā. Sākumā sadalīt darbus bija grūti, tomēr kaut kā vienojāmies, kuru šķirni kurš sēs, kādus pienākumus uzņemsies un darbs sāka ritēt savu gaitu: Robins pildīja podiņus ar zemi, Klāss ierušināja labās baktērijas un taisīja vietiņu sēkliņai. Tad puikas tika pie sēkliņām un izpētīja tās arī ar lupu, salīdzināja tomātu ar paprikas sēklām. Katrs lika savu šķirni rūpīgi pa rindām podiņos, aizrušināja. Es tikai jaudāju bildēt Aplaistīt arī vajag Lai tas būtu aizraujošāk un precīzāk, iedevu mazu šļircīti un katrai sēkliņai pienācās divas špricītes ar ūdeni. Kādu tik mēs pedagoģiju neizbaudījām vēl visā šajā – puikas ne tikai pirkstiņus izvingrināja un botāniku mācijās, viņi vēl skaitīja, rēķināja, mērīja ūdens tilpumus, mācijās burtus, lasīja nosaukumus un beigu beigās arī visu aiz sevis vēl smuki nokārtoja Un Robins vēl pasguva uztaisīt mazus ūdenspriekus ar špricītēm arī uz lieveņa, gluži pliks ar plikām kājām tāpat kā es šodien jau vairākkārt biju pa baso izpēdojusies pa pagalmu

Šitā pagāja labas pāris stundas. Ok, zemnieku saimniecībā šādu darbaspēku drošvien izbrāķētu kā neefektīvu, bet mums rīta cēliens pagāja godam – rimti un saskanīgi, bez steigas – pat ar Klāsa jogas pauzēm. Pēc tam puikas noguruši aizskrēja zīmēt olas, jo “Es te kas te” bija jāmin mīkla un jāsūta uzzīmēta pareizā atbilde. Kamēr viņi zīmēja un rakstīja vēstuli, es tapināju dārzeņu sautējumu. Bet kādā brīdī uzradās Robins un sacīja, ka viņam vēl kāds darbiņš jāpadara, ko tētis jau sen nav paveicis – jāpielīmē Ziemassvētku vilcieniņam noplīsušie vīriņi. Un arī tas sen gaidītais darbiņš viens un div tika paveikts ar lielu degsmi.

Pusdienās mums pievienojās Jurģis, kurš rīta cēlienā bija iztrūcis. Un man par lielu brīnumu pat viņš daudz nerūca, kad teicu, ka šodien būs jāiztiek bez ekrāniem… līdz 8 vakarā Viņš pārliecinoši ir mūsu ģimenes vājākais punkts šādiem izaicinājumiem Pēc pusdienām Jurģis devās puikām nolasīt pasaku un visi trīs vīrieši devās diendusā.

Es paliku viena. Normāli es būtu beidzot atvērusi Facebooku. Bet šoreiz atturējos. Novācu virtuvi, atkal nomazgāju traukus… un sāku saprast, ka man ir daudz laika, bet nav ko darīt. vai es drīzāk nezinu, ko tādās reizēs, kad ir daudz laika, dara, ja ne skatās ekrānā? Sāku aptvert, kāpēc mūsu mammas un vecmāmiņas slaucīja putekļus no grāmatām pat otrajā rindā, pa kuru laiku viņas tamborēja sedziņas un gatavoja sarežģītus laikietilpīgus ēdienus…

Labi, ka pēcpusdienā pēc dārza kalendāra jau sakņu diena – devos iesēt redīsus. 15 min… ko tālāk? Pēc piecu minūšu dīkstāves apgāju māju un atradu sažuvušus apelsīnus. Tie bija pārpalikums no veselas kastes ar sulas apelsīniem un visticamāk es nekad nesaņemtos uz šo soli, bet tagad man tāpat nebija nekā labāka padomā un es izspiedu veselu kannu izcili gardas sarkano apelsīnu sulas!

Huh… nekad nebūtu domājusi, ka mans lielākais izaicinājums būs diendusa Ko vēl lai sadara? Aizgāju basām kājām līdz pastkastei. Šodien man tas jau bija ceturtais vai piektais izgājiens uz pāris minūtēm ar basām kājām. Godam atklāta baspēdu sezona – pat ielēcu uz brīdi neizkusušajā kupenā Brrrr… sajūtas superīgas, kad ielien atpakaļ siltumā un kājas dursta mazas adatiņas Bet gājiens uz pastkasti velts – žurnāla tur nav. Tā nu uzmeklēju iepriekšējo un sāku pārlasīt otrreiz rūpīgāk. Atradu tur arī tiramisu recepti, kurai pat toreiz, žurnālu lasot pirmo reizi, biju iegādājusies sastāvdaļas. Nu ko – tad jau laikam tā ir zīme Un ķēros pie darba – kamēr vīrieši guļ, es biju paveikusi arī to, pagatavojusi viņu mīļāko gardumu – tiramisu.

Un pat pēc tam man vēl bija krietns laiks, kad pavaļoties… TIK DAUDZ LAIKA! Man pievienojās Jurģis, kurš lielajā brīvā laika daudzumā bija ne mazāk apjucis kā es Pēc tam kad bija dažas minūtes sēdējis uz dīvāna, salicis rokas klēpī, kur parasti ir kāda datorizēta ierīce, viņš devās saskrūvēt plauktu, kurš jau kopš gada sākuma gaida savu uzmanības devu

Nu modās pa vienam puikas, kādu brīdi viņi augšā rotaļājās, Robins taisīja ekspermentu ar fēnu, ko bija noskatījies “Kas te es te”. Jurģis pa tam lāgam iztīrīja mašīnu (arī negadās bieži 😉 ) un ķērās pie vakariņu gatavošanas. Pēc vakariņām tomēr vēl maza aste līdz astoņiem palikusi un man par lielu brīnumu Jurģis ierosina spēlēt trijatā ar Robinu Katanas ieceļotājus… Robins sajūsmā, jo tieši to uztvēra kā lielāko bezekrāndienas zaudējumu, ka nedrīkstēs paspēlēt Katanu planšetē. Bet nu ir vēl foršāk – varēs paspēlēt dzīvajā, ar tēti un mammu Raujam vaļā…

… un tad plkst. 8 ieslēdzām šovu. Spēli nepārtraucām, bet tā nomira dabīgā nāvē ekrāna pārspēka priekšā… :((( Tas tik precīzi parādīja, cik laba un piepildīta, saticīga un kopīga bija diena līdz brīdim, kad ieslēdzām ekrānus.

Vēlāk, pirms gulētiešanas, Robins man gultiņā teica, ka šī diena bija baigi foršā. Viņš pats ierosināja, ka varbūt tādas dienas vajag vēl un arī man piekrita, ka varbūt nemaz to šovu nevajadzēja, tas nebija tik svarīgi (izrādās)… Uz manu ierosinājumu vienmēr svētdienās taisīt Veselās dienas viņš sajūsmināti teica viennozīmīgu JĀ!

Epilogs

Pirmdienā man jau šķita, ka vakaram bez ekrāniem mūsu stāstā vairs nebūs nozīmes, tāpēc pie vakariņu galda puišiem teicu, ka ja viņi negrib, tad varam to izlaist. Bet Robins teica, ka grib gan vakaru bez ekrāniem. Noteikti. Spēlēsim Katanu. Šoreiz pa īstam. Un Jurģis, kas iepriekš bija iebildis, ka viņam ar vienu Veselo dienu vakar jau pietiek, tomēr nāca ar mums spēlēt Bet Klāss tikmēr spēlējās savā nodabā, ko viņam ļoti patīk darīt, jo viņš kopumā ir no tiem bērniem, kuriem ļoti patīk stundām rotaļāties vienam. Tikai viņam nav paveicies, jo viņam ir brālis, kuram nemaz nepatīk rotaļāties vienam un tad viņs’allaž iebāžās pa vidu Klāsa vientulīgajās nodarbēs.

Jurģis, protams, mūs vinnēja Bet tas mūs daudz nesatrauca un mēs ar Robinu pēc spēles jestri devāmies gulēt un īstenībā bija baigi baigi forši, ka arī pirmdienas vakarā ekrānu nebija.

Ir jāsaka paldies “Dardedzei” ar visu foršo komandu un Andai Avenai, kas mūsu uzaicināja sapurināties. Mēs esam pavadījuši lielisku laiku kopā un pieņēmuši lēmumu tā darīt regulāri vismaz vienu dienu nedēļā! Un no sirds iesakām pavadīt ja ne Veselu dienu, tad iesākumā Veselu vakaru arī jums.

Par Latvijas koncertu rīkoto koncertu ciklu “Patiešām maziņiem” esmu jau rakstījusi, šķiet, pat vairākas reizes. Tomēr atkārtošos arī šogad. Jo arī šogad mūsu ģimeni 4 reizes visas sezonas laikā svētdienās varēs sastapt Spīķeru koncertzālē, kopā ar mūsu puišeļiem, priecājoties par nerimstošo radošās komandas izdomu un mīlestību, kas šajos koncertos nepaliek nepamanīta. Robinam mūzika patīk ĻOTI un es ticu, ka daļēji tas ir arī pateicoties šo koncertu apmeklējumam, ko sākām jau tad, kad viņam vēl bija pusotrs gadiņš. Tātad šī mums būs jau trešā sezona. Un nekad nekas nav atkārtojies – ir jaunas pasakas, jauni instrumenti, jauni izpildītāji.

Ik sezonu ir četri koncerti, kuru garums un saturs mazajiem klausītājiem (pirmsskolniekiem) ir īsti piemērots un nemana nepacietīgu rosību vai garlaikotas žāvas – visi klausās, klusi, rātni un iejutušies. Protams, ik sezonu mums ir savi favorīti – cits koncerts liekas saistošāks, cits patīk mazāk. Un domas dalās – kas varbūt patīk lielajiem, tik ļoti nesaista mazos, bet mazajiem iekrīt sirdī tas, kas vecākiem varbūt nešķiet tik aizraujošs. Atceros, ka mums ļoti patika pasaciņa par F, kur iepazinām flautu, fagotu un visu šo prezentēja Floksis un Fuksija. Tāpat Robins arvien labi atcerās pasaku par Sprīdīti – lutausi (nemaz nenobijās) un velnu (to, kas dikti skaļais). Savukārt man nepārspējama šķita drāma vienā cēlienā par Centrāltirgus dārzeņiem Un iepazīstoties ar šī gada programmu, man ir savas cerības un ilgas, bet tikai sezonas beigās es zināšu, kas vislabāk paticis puikām, jo patiesībā jau viņi ir paši galvenie apmeklētāji. Lai gan man jāatzīst, ka nekad (pilnīgi godīgi) es kā pieaugušais neesmu garlaikojusies). Tieši tādēļ, ka patiks visiem šo no tiesas es bez kautrēšanās, domāšanas un vilcināšanās iesaku visām ģimenēm, kurās aug viens, divi vai pat trīs mazuļi vecumā līdz pieciem sešiem gadiem. Jo tas ir izcils veids, kā bērnus iepazīstināt ar mūziku, vokalizēšanu, deju, instrumentiem…

Gada abonements vienam cilvēkam (gan lielam, gan mazam) maksā 12 Ls. Turklāt, ja vien nekas nav mainījies, bērnam, kurš abonementa iegādes brīdī ir jaunāks par gadu, abonements nav vēl jāiegādājas. Ja šos 12 Ls izdalām uz 4 kocertiem, kas tematiski pieskaņoti sezonai, tad tie ir 3 Ls no cilvēka, kas ir teju kinobiļetes cenā, bet jums dziedās, dejos, spēlēs īsti dzīvi mākslinieki, bez fonogrammām un specefektiem – ar visu to sirds enerģētiku, kas mūzikā ir. Un ir Ziemassvētku koncerts, un Lieldienu… un tuvākais ir jau oktobrī Un kā man pačukstēja, daži abonementi vēl ir pieejami… Ko vajadzētu ķert ciet, jo pagājušos gados abonementus vajadzēja iegādāties jau vasaras sākumā (iepriekšējās sezonas beigās), lai pie tiem tiktu… Šķiet, ka Latvijas koncerti ir izdarījuši secinājumus un uztaisījuši par 2 koncertiem vairāk Tas forši, jo tad tomēr var uz tiem tikt visi, kas grib, ne tikai fiksākie

bet te zemāk tad es iekopēšu programmu jaunajai sezonai, lai jūs sakārdinātu pievienoties mums sestdienās vai svētdienās – kā jums labāk tīk

Abonements pirmsskolas vecuma bērniem
“PATIEŠĀM MAZIŅIEM”

Spīķeru koncertzālē Maskavas ielā 4, korp. 1
sestdienās plkst. 11.00, 13.00, 15.00
svētdienās plkst. 11.00, 13.00, 15.00

2013. gadā

26. un 27. oktobrī
“Īkstīte”
Pazīstamā pasaka klasiskās mūzikas ietērpā
Īkstīte – Agnese Egliņa, klavieres
Princis – Artūrs Cingujevs, klavieres
Lauku pele – Ilona Meija, flauta
Kurmis – Ints Dālderis, klarnete
Dejotāji, JVLMA studenti

14. un 15. decembrī
“Ziemassvētku dungojamās pasakas”
Grupa “Sus Dungo” ar latviskām noskaņām mūsdienīgā sniegumā

2014. gadā

1. un 2. februārī
“Daktera Aikāskan burvju receptes”
Kā dakteris Aikāskan vienā dienā izārstēja trusi Frici no visām kaitēm
Dakteris Aikāskan – Armands Siliņš, baritons
Trusis Fricis – Laila Kirmuška, aktrise
Medmāsiņa – Inga Šļubovska, soprāns
Sanitārs – Mārtiņš Zilberts, klavieres
Slimnīcas direktore – Elīna Endzele, sitaminstrumenti

15. un 16. martā
“Radio kora bērnības ainiņas”
ar aizgājušo laiku garšu Jāņa Ozoliņa, Arvīda Žilinska u. c. komponistu mūzikā
Latvijas Radio kora solisti – Kristīne Barkovska, Jānis Kokins, Līga Paegle, Aigars Reinis, Kārlis Rūtentāls, Dace Strautmane

Koncertus vada Karina Bērziņa
Ar video strādā Uģis Krišjānis

Abonementa cena 12 Ls vienam klausītājam
Informācija pa tālr. 67205489, 26698338
karina.berzina@latvijaskoncerti.lv, krista.vitola@latvijaskoncerti.lv
www.latvijaskoncerti.lv

Ne jau tikai itāļi vien gadu mijā cenšas izbrīvēt dzīvestelpu no lietām, kas kļuvušas liekas – tā darām arī mēs, daudz klusākie latvieši. Tik ar to mazo atšķirību, ka nelādējam tās skaļas epopejas ietvaros laukā pa logu gluži pusnaktī Bet tā kā skaidri iedibinātu tradīciju bieži vien nav un nereti tīri labas mantas papildina atkritumu kaudzes līdzās nobirušajām Ziemsvētku eglītēm, tad… šķiet, ka īsi pēc jaungada būtu īstais laiks uzrīkot “Mantu maiņu”!

Tiem kas jau piedalījās iepriekšējā “Mantu maiņā”, droši vien divreiz nebūs jāstāsta, cik foršs pasāciens tas ir – nevajadzīgas mantas atdevām, jaunas vietā dabūjām un jaunieguvuma prieks kūsāt kūsāja – īsts win-win pasākums Bet tiem, kas neko par šo vēl nezin, atreferēju.

“Mantu maiņa” ir bezpeļņas-daudzprieka rotaļlietu apmainīšanas pasākums, kurā piedalās saudzīgi lietotas vai jaunas , bet nevajadzīgas rotaļlietas. Šoreiz tā notiks janvāra trešajā nedēļā “muki.lv” veikaliņā Baznīcas ielā 31. Un kārtība ir sekojoša.

• Vairākas dienas (no 15. līdz 18. janvārim) vecāki un paši bērni varēs nodot rotaļlietas, kas vairs nesagādā tādu prieku kā sākumā, pretī saņemot  jaunieviestu valūtu – muki lati.
• Ikviena rotaļlieta, kas būs saudzīgi lietota, tīra un ar prieku citam bērnam lietojama, tiks novērtēta vērtībā no 1 līdz 5, par ko varēs saņemt atbilstošu naudiņu skaitu.
• Nedēļas izskaņā – sestdienā, 19. janvārī no plkst. 11 līdz 15 – ikviens, kura rīcībā būs muki lati, varēs tos iztērēt, iegādājoties jaunas rotaļlietas no “Mantu maiņas” plaukta. Rotaļlietu varēs izvēlēties pēc principa “kurš pirmais brauc, pirmais maļ” – pirmajiem nācējiem, protams, rotaļlietu izvēle būs plašāka.
• Maiņai nodotās rotaļlietas nebūs iespējams pārdot vai nopirkt par parastiem latiem un santīmiem vai citām valūtām. Visu, kas paliks pāri, nodosim labdarības organizācijai “Otrā elpa”.

Daži padomi, kā piedalīties:

– Pirmkārt un galvenokārt – izrevidējiet savu mantu kasti, spēļu plauktus un visu citu – esam pārliecināti, ka tur ir šis un tas “Mantu maiņai” noderīgs. Šī ir lieliska iespēja pilnīgi bez finansiālām investīcijām tikt pie kāda refreša savā mantu plauktā ikvienam bērnam. Tomēr NB! mēs negribam konkurēt ar atkritumu kasti un tās lietas, kurām drīzāk pienāktos nokļūt tur, tad lai turp arī dodas! Esiet kritiski pret to, ko plānojat nest! Šīm lietām vajadzētu iepriecēt kādu bērnu nevis būt skumjai atmiņai par kādrreizējo prieku. Citiem vārdiem: salauztas, saplēstas, netīras, daļēji izzaudētas utt. rotaļlietas gan ne…

– Pēc iepriekšējās maiņas daži sacīja, ka jau uzreiz ierīkojuši mājās kasti ar uzrakstu “Mantu maiņai”, kurā ik pa mirklim ieliekot kādu rotaļlietu, lai jau laikus gatavotos šim pasākumam un pēdējā brīdī nebūtu jānodarbojas ar revīziju. Prātīgi!

– Jo vairāk būs cilvēku, kas atnesīs rotaļlietas un piedalīsies “Mantu maiņā”, jo jaukāk būs visiem – galvenokārt tādēļ, ka būs plašāka izvēle un lielākas izredzes, ka visi aizies prom priecīgi ar kādu nenovērtējamu dārgumu ķešā. Tādēļ, lūdzu, lūdzu, izziņojiet saviem draugiem, radiem un paziņām, kā vien mākat un protat, ka šāds pasākums būs – vai tas būtu Twitterī, Facebook un visur citur. Varbūt varat aprakstīt visas Rīgas ielas ar krītiņiem vai vēstīt par šo pasākumu piemājas spēļlaukumā. Mēs būsim pateicīgi par it visiem likumīgiem un pieklājīgiem veidiem.

– Nav liegts uz “Mantu maiņu” nest ne savas personīgās rotaļlietas. Zagt gluži nevajadzētu, tomēr, ja kādai kaimiņu ģimenei nav intereses piedalīties, bet mantas veļas pa durvīm kāpņu telpā, tad varbūt varat viņiem palīdzēt no tām atbrīvoties. Iespējams padoms aptaujāt radus, draugus un kaimiņus par nevajadzīgām rotaļlietām noder pavisam vismazāko bēbīšu vecākiem, kuri grib piedalīties, bet lieku mantiņu pašiem vēl nav. Tāpat noteikti var organizēties pulciņos attālāku vietu aktīvisti, darba kolektīvi, māmiņu domubiedru grupas utt. un atgādāt pie mums mantas ar pārstāvja palīdzību visas vienkopus.

Jāuzskaita benefiti? Labi, pavisam īsi:

– Atbrīvojamies no lietām, kas mums pašiem nav vajadzīgas, tomēr visu laiku šķiet, ka miskastē īsti tak nemetīsi

– Tiekam pie lietām, kas sagādā prieku un faktiski ir mums jaunas rotaļlietas, nemaksājot par to nevienu īstu latu

– Daba uzgavilē, jo atkritumu izgāztuves nepapildina jauni plastmasas rotaļlietu un iepakojumu kalni; un netiek saražota viena otra lieka manta, jo bērni ir aizņemti, rotaļājoties ar “Mantu maiņā” jauniegūtajām mantiņām

– Tusiņš Burziņš Mazliet medības Bet tas ir tā vērts

Man jāuzraksta par rūķiem, jo tas ir labākais, ko rūķu labā varam darīt. Tātad jau divpadsmito reizi rūķi sāk rosīties, lai sagādātu dāvanas un 8. decembrī organizētu Ziemassvētku pasākumus mazturīgajām un daudzbērnu ģimenēm Latgalē. Arī jūs varat palīdzēt un piedalīties:

1. Veidu kā palīdzēt ir daudz, katrs var izvēlēties sev piemērotāko – vai pārskaitīt naudiņu (var arī nodot to mums personiski un mēs pie tikšanās nodosim rūķiem), vai sagatavot reālu dāvaniņu, tā vairāk līdzdarbojoties. Dāvaniņu var atstāt muki.lv telpās līdz 5. decembrim.  Mēs visu rūķiem nododamo apkoposim un nodosim īsi pirms došanās uz Latgales pusi. Ja šaubāties, kā būtu labāk, tad jāsaka, ka rūķi, iepērkot lielos apjomos konfektes, kancelejas preces, somas u.c. lietiņas, veic pamatīgu cenu izpēti un cenšas sarunāt atlaides, līdz ar to par to pašu naudiņu ir iespēja iegādāties vairāk…

Konts, uz kuru pārskaitīt ziedojamo naudiņu, saglabājās iepriekšējais (privātais, jo neesam organizācija):

LV96NDEA0000081624421

Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle

Arturs Solozemnieks

p.k.170379-10712

Ja Jūs veicat pārskaitījumu, tad lūdzam atsūtīt savu e-pasta adresi ar norādi, lai pēc pasākuma varētu jums nosūtīt atskaites prezentāciju ar aprakstu par piedzīvoto, izdarīto un iztērēto.

2. Jauki, ja sagatavosiet speciālās dāvaniņas! Ja dāvaniņa noformēta tā, ka nav redzams, kas ir “lācītim vēderā”, tad lūgums pievienot lapiņu ar “instrukciju”, lai zināms kāda vecuma un dzimuma bērniņam (vai visai ģimenei) to dāvināt.

3. Par mazlietotajām lietiņām: Pēdējos gados rūķi visvairāk koncentrējas uz apgērbu sagādāšanu tieši bērniem (bet nepiemirstiet arī par lielākajiem – līdz pat 16-17gadīgajiem – arī viņi grib tikt pie kādas jaukas štātes). Tomēr, ja kas labs skapī atrodams arī pieaugušajiem, rūķi solās nogādāt to kādai jaukai ģimenei, kam tas varētu noderēt.

4. Jāpiemetina, ka lietotas rotaļlietas labāk gan pietaupiet citiem nolūkiem – pēc lielajiem apdāvināšanās svētkiem un gadu mijas sagaidīšanas, kad jāizrevidē māja jaunam gadam, rīkosim lielo “Mantu maiņu” un tad par liekām kļuvušas mantiņas jums noderēs, lai tiktu pie citām un noderīgām Savukārt rūķi saka, ka lai nu ko, bet mantiņu ir maķenīt vairāk kā varētu gribēties un tādēļ vairāk koncentrējas uz praktiskākām lietām – apģērbu, kancelejas precēm, grāmatām vai – priekam – kādu našķi sarūpē

Lūgums sniegt savu palīdzīgo roku un nodot šo ziņu arī citiem, kas vēlētos palīdzēt! Uz visiem jautājumiem, kas rodas, ar prieku atbildēs prezentācijā uzrādītie rūķu pārstāvji! Rūķu prezentācija

Dažkārt tas, ka kaut ko par bērnu audzināšanu esmu palasījusi un papētījusi dziļāk, pat dara nemierīgāku un rodas lieki jautājumi… Pie Klaudijas Hēlas uz vizīti devāmies kopā ar Klāsiņu, kurš (vēl) nerāpo ar manis uzstādītu diagnozi ķešā. Klāss rotaļājās uz grīdas, pētīja mantas un atklāja man spējas, ko nekad mājās nebija demonstrējis. Klaudija ar mani runājās, uzklausīja “sāpi” un neuzstādīja diagnozes… Galu galā viņa teica: “Es neredzu Klāsiņā neko ārstējamu. Viņš vienkārši tāds ir – viņam nekur nav jāsteidzas. Ar viņu nav jāstrādā. Bet tev pašai ir jāstrādā ar sevi – jāiemācās pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir, ka tas ir viņa temps un viss notiks.” Vārdi, ka jāstrādā ir man pašai ar sevi lieku reizi atgādināja, ka pie speciālista dodos savam sirds mieram. Klāss vēl arvien nerāpoja, nebija noteikts datums, kad viņš to noteikti darīs un es arvien vēl zināju, ka rāpot bērns var sākt jebkad līdz pat 1.5 gadu vecumam. Un tomēr es jutos daudz labāk. Un esmu gatavāka pagaidīt.

Un tad iedomājos, ka man jūs jāiedrošina – ja nu kādai mammai, kas sēž mājās un kaut kas liekas aizdomīgs, nav kārtība vai vienkārši gribas dzirdēt, ka viss IR kārtībā, tad noteikti nevilcinieties un, ja vien iespēja ļauj, celieties un apmeklējiet speciālistu, kam uzticaties, par kuru esat dzirdējuši labas atsauksmes, kas ar savu komentāru spēs jums ienest sirdī mieru, ka viss ir kārtībā. Vai spēs objektīvi novērtēt situāciju, ja tomēr kāda iejaukšanās ir nepieciešama. Vēlaties dzirdēt mūsu labās atsauksmes?

Protams, Klaudija Hēla ir palīdzējusi ar padomu mums visās dzīves situācijās. Šobrīd viņa pieņem Baltās Zvaigznes telpās, kas atrodas Šarlotes ielā 1 (1. slimnīcas teritorija, no aizmugures), pieteikties uz vizīti var pa tālruni 29273937 – viņa noteikti palīdzēs ar padomiem par bērna attīstību, fizioloģiju un krūtsbarošanu.

Vēl mums ļoti patīk neiroloģe dr. Lindenberga – pieņem ARSā un Bērnu Veselības centrā (Valdemāra ielā 100). Ārste ar ļoti lielu pieredzi, kas redz ne vien bērna neiroloģiskās lietas, bet skata to kontekstā ar citiem traucējumiem. Turklāt, nesameklēs diagnozes, kur to patiesībā nav 😉

Dr.Salmiņš. Nu ļoti aizņemts kungs, tomēr kā ortopēds man vieš pārliecību, kas saskan ar maniem uzskatiem. Arī velti paniku necels. Mēs pie viņa viesojāmies Vienības gatvē konsultatīvajā poliklīnikā, bet baumo, ka viņš pieņemot arī kaut kur privāti par maksu.

Kā ikdienas dakterīte mums vienmēr ļoti palīdz doktorāta “Mārtiņroze” homeopāte dr. Anda Flaumane. Arī par viņas nopelniem mūsu ģimenes veselībā jau esmu stāstījusi…

Un noteikti jāpiemin arī mūsu ģimenes ārste Lolita Zorģe, kas ne vien pacietīgi tolerē mūsu netradicionālos bērnaudzināšanas piesitienus un iznesienus, bet arī vienmēr konstruktīvi dod padomu, kur mums pašiem tā nav, vai ir gatava padiskutēt par dažādiem veselības aspektiem, jo tikai diskusijās taču dzimst tās atziņas un patiesības Tieši viņa ir tā, kas man ļāva Klāsu līdz gandrīz gada vecumam nepiebarot ar papildēdienu, potēties pēc individuāla grafika, vēl arvien saka, ka nerāpot šajā vecumā ir ok un arī uz 1.3 gadu vizīti viņa mūs ir gatava pieņemt nerāpojošus… Un viņa neliek Robinam valkāt kurpes ar supinatoru par spīti viņa plakanajai pēdai, bet “nozīmē” mums skriešanu ar basām kājām visas vasaras garumā. Un viņa nav īsti nekāda “alternatīvā” daktere (mūsu valsts ģimenes ārste), tomēr ir tieši tik profesionāla, lai zinātu, kur vecākiem jāizsniedz konkrēta piebarošanas tabula un kur var kopīgi ar vecākiem bērnu aprūpēt mazliet savādāk… Un man nekad nav bijis viņai jāmelo, ka dodu bērnam putru, ka lieku viņu uz vēdera vai jāpiefantazē citas nepatiesības. Viņai liels paldies

Lūk, šie ir speciālisti, kas palīdz nest manā sirdī mieru, ka viss ir tieši tik labi, cik tas ir iespējams. Ceru, ka arī jums ir kāds uzticams plecs, uz kura grūtākā mirklī atbalstīties un novērtēšu, ja mūsu labās atsauksmes komentāros papildināsiet ar citiem, jo galu galā tikai dzirdot citu mammu pozitīvos stāstus, mēs zinām, kur doties pēc uzticama redzējuma ar savu visdārgāko – bērniņu.

Gribamliste ir kaut kas tāds, ko es biju iekļāvusi mūsu jaunās mājaslapas izstrādes “gribamlistē” – nu dikti gribējās, lai mums tāda ir Un kad tad vēl mums to celt saulītē, ja ne dāvināšanas un apdāvināšanās sezonā pirms Ziemassvētkiem?!

Gribamliste muki.lv funkcionē kā īsts Gift registry. Nezināt, kas tas ir? Es jums tūliņ pastāstīšu. Tas ir tāds vēlamo dāvaniņu saraksts, ko apdāvināmais (vai viņa vecāki) sastāda un padara publiski pieejamu caur trešo pusi. Attiecīgi visi ciemiņi un dāvanu gādātāji, var iepazīties ar vēlamo dāvaniņu variantiem un sagādāt kaut ko no tā. Tam ir vairākas priekšrocības:

– Dāvinātājs vienmēr var būt drošs, ka dāvaniņa būs gaidīta un gribēta, bet apdāvināmais būs pasargāts no nevajadzīgu lietu plūdiem un apaugšanas ar krāmiem

– Ja vien visi ciemiņi godīgi atzīstās pārdevējam, kam pērk dāvaniņu, tad tas pasargā no dāvanu dublēšanās

– Lai arī iecerēta, dāvaniņa tomēr ir pārsteigums, jo apdāvināmais līdz pat dāvanas saņemšanas brīdim nezin, kurš ko ir iegādājies.

Kā tad tas funkcionē muki.lv?

Norādes apdāvināmajam: Jaunajā mājas lapā veikalins.muki.lv ir iespējams reģistrēties un sakārtot savu Gribamlisti – pie ikvienas preces, ko vēlaties saņemt kā dāvanu, jāizvēlas vajadzīgā krāsa un izmērs un jāspiež “Gribamliste”. Kad saraksts gatavs, to var nosūtīt draugiem un radiem e-pastā vai aizsūtīt uz savu e-pastu, tādējādi saņemot linku, kuru iespējams publiskot blogā vai izplatīt citādi. Šajā linkā cilvēki varēs publiski apskatīt vēlamo dāvanu sarakstu.

Norādes dāvanu gādātājiem: Ja jums ir aizdomas (vai jūs pat droši zināt), ka jūsu draugs vai rads ir sagatavojis dāvanu sarakstu muki.lv, noskatīto dāvanu iegādājoties pie mums, lūdzu, dariet mums zināmu, ka pērkat dāvaniņu tam un tam. Mēs līdz ar to atzīmēsim, ka šī dāvana jau iegādāta (vai, pareizāk sakot, izņemsim iegādāto dāvanu no saraksta), tā nodrošinot, ka kāds ciemiņš neierodas ar tādu pašu pārsteigumu. Tāpat jūs vienmēr varat mums palūgt apskatīties kāda sava drauga aktuālo dāvanu sarakstu, lai būtu droši, ka laikā, kamēr nācāt no sava datora līdz mūsu veikaliņam, kāds jūsu noskatīto dāvaniņu nav jau iegādājies.

Un mums liekas, ka abpusēji saskanīgu darbību rezultātā, visiem vajadzētu būt makten priecīgiem par šajos Ziemassvētkos sarūpētajām dāvaniņām Un ne tikai Ziemassvētkos… 😉

Kā jau katru gadu (nu jau 11 pēc kārtas) pirmssvētku laikā sarosās arī rūķi. Un mēs it labprāt viņiem kaut kā palīdzam, jo labu darbu viņi dara – vāc labas mantas un naudiņas Latgales trūcīgajām ģimenēm, visvairāk jau šo ģimeņu bērniem. Šogad jau 10.decembrī rūķi dosies uz Latgales pusi, lai satiktu mazos, sarīkotu viņiem īsti foršu pārsteigumu un aplaimotu ar dāvaniņām kādus 300 bērniņus. Arī jūs rūķi (un arī mēs) labprāt aicinām iesaistīties. Kā to var? Veidu, kā palīdzēt, ir daudz – katrs var izvēlēties sev piemērotāko:

1.  Var pārskaitīt naudiņu (var arī nodot to rūķu pārstāvjiem personiski – tostarp naudiņu var ziedot to uzticot arī muki.lv cilvēkiem), vai sagatavot reālu dāvaniņu, tā vairāk līdzdarbojoties. Ja šaubāties, kā būtu labāk, tad jāsaka, ka rūķi, iepērkot lielos apjomos konfektes, kancelejas preces, somas u.c. lietiņas, veic pamatīgu cenu izpēti un cenšas sarunāt atlaides, līdz ar to par to pašu naudiņu ir iespēja iegādāties vairāk… Savukārt pašu sarūpētā dāvaniņā ir jūsu sirdssiltums…

Konts (privātais, jo rūķiem nav organizācijas), uz kuru pārskaitīt ziedojamo naudiņu:

Ja Jūs veicat pārskaitījumu, tad lūdzu atsūtīt kādam rūķu pārstāvim (visus rūķu pārstāvjus var apskatīt www.rukitis.com) savu e-pasta adresi, lai pēc pasākuma var nosūtīt atskaites prezentāciju ar aprakstu par piedzīvoto, izdarīto un iztērēto.

2. Jauki, ja sagatavosiet speciālās dāvaniņas – arī tās var atdot rūķu ziņotājiem muki.lv! Ja dāvaniņa noformēta tā, ka nav redzams, kas ir “lācītim vēderā”, tad lūgums pievienot lapiņu ar “instrukciju”, lai var zināt, kāda vecuma un dzimuma bērniņam (vai visai ģimenei) to dāvināt.

3. Par mazlietotajām drēbītēm: Pēdējos gados rūķi visvairāk rūpējas par bērniem, tādēļ arī drēbītes rūpē vairāk bērniem (neaizmirsīsim arī pusaudžus līdz pat 16-17 gadu vecumam).

Vienalga, vai vēlaties palīdzēt ar naudiņu, dāvaniņu vai par mazu palikušām drēbītēm bērniņiem, itin visu stiepiet tik pie mums uz muki.lv un mēs to visu apkoposim veselu nedēļu (līdz nākamajai trešdienai) un tad nogādāsim visu sūtījumu rūķiem. Tā kā rūķiem vajag laiku, lai visu sasaiņotu dāvanu maisos, tad pie viņiem visu gādāsim ceturtdien pats vēlākais.

Lūgums sniegt savu palīdzīgo roku un nodot šo ziņu arī citiem, kas vēlētos palīdzēt!

Brīvdienas ir brīvdienas – tās ir pavisam citas, tām ir jāatšķiras no darbdienām. Vienmēr cenšos sadomāt kādu nodarbi nedēļas nogalei, lai tā patīkami izceltu brīvdienas starp citām nedēļas dienām un pozitīvās emocijas dotu sparu darba dienām, kas sekos. Protams, ļoti lielā mērā mūsu brīvdienu saturu nosaka bērni, pagaidām galvenokārt Robins – tādēļ cenšos mazu piedzīvojumu sagādāt viņam ik nedēļu. Tam gan ir vajadzīga izdoma, jo cik tad var iet uz kino, zoodārzu un leļļu teātri (arī tas viss gan ir baigi forši un mēs labprāt ejam arī turp ). Tādēļ iedomājos, ka varbūt arī citiem noder mūsu īpaši labo brīvdienu stāsti. Te nu tie būs, padalīsimies

Par mūsu piedzīvojumu ar zirgiem – šķiet vienu no Robina vasaras lielākajiem pārdzīvojumiem, kas ilgi prevalēja zīmējumos un mutvārdu vasaras pārstāstos, – gribēju uzrakstīt jau sen, taču vienmēr gadījās kas svarīgāks, aktuālāks. Bet kad šorīt ieraudzīju, ka Stallis Ormaņi atkal piedāvā izjādi ar zirgu vai poniju par pus cenu (tieši tāds piedāvājums pamudināja mūs pirmo reizi aizbraukt un pamēģināt), sapratu, ka tā ir zīme

Stallis Ormaņi atrodas netālu no Rīgas, dodoties pa Liepājas šoseju ar auto, iznāk braukt kādu pusstundu un atrast ir pavisam viegli. Tur mūs sagaidīja ļoti patīkami ļaudis (viņi gan zināja, ka mēs brauksim, jo iepriekš ir jāpiesaka konkrēts laiks pa norādīto tālruni), kas apsegloja Robinam poniju un izsniedza maķenīt palielu jātnieka ķiveri Izbrauciens tiešām ilgst pusstundu – tas ir tāds liels aplis pa staļļa ganībām, kurā bērnus līdz 5 gadu vecumam pavada viens no vecākiem (viņam būtu labi kārtīgi apaut kājas, jo ceļā gadās peļķes). Brauciens ar zirdziņu izvērtās kā mazs ceļojums, jo pa ceļam jāapciemo arī dažādi lauku sētas iemītnieki – kaziņas, aitiņas, gotiņas, pīles… Tomēr lielākais jau ir pārdzīvojums par pašu braucienu. Pēc tam zirdziņu mazais jātnieks var pacienāt arī ar burkāniem vai citu veselīgu kārumu (tie jāņem pašam līdzi). Teikšu godīgi – toreiz mēs nožēlojām, ka bijām iegādājušies tikai vienu kuponu – bijām neziņā, vai Robinam patiks, tamdēļ pirkām tikai vienu. Šoreiz jau esam gudrāki un plānojam vairākas ciemošanās pie ponijiem

Lai arī kopumā uz vietas jārēķinās ar laiku līdz stundai, tomēr šo var mierīgi izvērst par jauku brīvdienu veselai dienai, ieplānojot vēl kādus apskates objektus tuvumā vai nesteidzīgas pusdienas kādā lauku krodziņā… Tā darījām arī mēs un pus diena svaigā gaisā aizskrēja nemanot. Ak jā, mēs vēl iegājām mežā pasēņot – tas bija piemirsies, jo sēnes no mums slēpās un laukā nācām ar simbolisku guvumu Lai jums veiksmīgāk!

Un jaukas brīvdienas!

Robins mums būs muzikants Tas gan nav mūsu sapnis, bet muzicēt viņam patīk ārkārtīgi, vairāk nekā vidējam statistiskajam bērnam šajā vecumā – uz to norāda gan audzinātājas bērndārzā, gan citu bērnu vecāki – arī paši redzam. Lai gan esam jau pieraduši, ka augu dienu mājās viss, kas kust un nekust pārtop bungās, taurēs, ģitārās un tiek skandināts brašas dziedāšanas pavadībā. Īstenībā mūsu mājās ir tāda nemitīga kakafonija, no kā mazliet pagurst ausis, bet visu laiku aizliegt dziedāt jau arī laikam nebūtu pedagoģiski pareizi – tādēļ izciešamies. Vienīgā nelaime, ka viņš laikam būs dīdžejs, jo dziedāt grib, bet galīgi nemāk – tā mēs smejamies. Kam oponē mana kolēģe, kurai visi bērni apmeklē mūzikas skolu un māsa ir zināma latviešu diriģente, pati arī ar muzikālo izglītību… Viņa saka, ka bērnam šajā vecumā nemaz nav jādzied skaisti un pareizi, lai vēlāk dzirdi attīstītu un apgūtu kāda instrumenta spēli tiešām labā līmenī. Turklāt viņa vienmēr atkārto, ka viņas māsa pamatoti izvirza teoriju, ka mūzika agrīnā vecumā bērnam attīsta tādas smadzeņu vietiņas, kuras nespēj attīstīt nekas cits un tādējādi palielina bērna intelektuālo potenciālu. Līdz ar to vēlāk bērnam nemaz nav jābūt mūziķim, lai tik un tā būtu ieguvējs no muzikālas izglītošanās bērnībā. Tādēļ un ne tādēļ muzikālā izglītošanās puse Robinam vienmēr ir tikusi piedāvāta pēc iespējas daudz (piebildīšu, ka neviens no lielajiem mūsu ģimenē nav mūziķis, pat ne tuvu – drīzāk esam lāču draugi )

Pirmās dziesmiņas jau puncī un ar mātes pienu.

Pirmā Robina muzikālā izglītošanās notika jau puncī – palikusi viena ar punci mēdzu dziedāt šūpuļdziesmas, jo biju lasījusi, ka mazais tās sadzird jau tur un pierod pie šīm skaņām. Vēlāk, kad viņš jau ir šīs pasaules pilsonis, daudzas ierastas skaņas, piemēram, māmiņas sirdspuksti, viņam vairs nav pieejami – tad šī šūpuļdziesma ir īsts glābiņš, lai mazuli nomierinātu, jo tā viņam ir pazīstama un tuva skaņa. Kad Robins piedzima, lasītais materializējās dzīvē – mūzika tiešām spēja viņu nomierināt, manis dziedātās dziesmas pat spēja remdēt izsalkumu, lai tiktu līdz mājām vai nomierināt sāpošu punci līdz zināmai robežai, tādējādi ļaujot iemigt.

Šūpuļdziesmas aktīvi turpināju dziedāt arī tad, kad Robins piedzima – jau labi zināmās un apguvu jaunas. Lai arī patiesi lācis par draudzību ar mani līksmotu, nekautrējos un dziedu, jo bērnam izpildījuma kvalitāte nav tik būtiska – ja pašam būs lielāks talants kā vecākiem, arī šķība dziedāšana palīdzēs viņa muzikalitāti attīstīt. Ik vakaru vairākas dziesmas jānodzied arī tagad. Tā arī šūpuļdziesmas, jau kūņojoties man klēpī, sasniedza Klāsa mazās austiņas, jo viņš taču ik vakaru bija klāt, kad gulēt devās Robins un klausījās savas vakara dziesmiņas.

Bēbīšskolas vietā muzikālā studija Orff

Sasniedzot pus gadu, Robins sāka apmeklēt muzikālo studiju Orff. Un apmeklē to vēl arvien. Un apmeklēs kamēr vien varēs. Lai arī šo nodarbību mērķis nav izglītot bērnu muzikāli, bet gan attīstīt vispārīgi, izmantojot mūziku kā metodi, Robinam šīs nodarbības tik ļoti patīk, ka sagaidīt vien nevar dienu, kad būs jādodas uz skoliņu. Kā arī ir gatavs upurēt vienu otru labumu mūzikas skoliņas apmeklēju izvēloties kā prioritāti. Vairāk par muzikālo studiju Orff lasiet www.orff.lv

Papildus cenšamies priecāties par mūziku

Papildus augstāk minētajai muzicēšanai, mūzika ir mūsu prieks – mājās skandinām ar Robinu mūsu iPodu un dancojam. Vai skatāmies kādus video no YouTube, kur muzicē bērni – sevišķi Robinam patīk Ethan Bortnick video no Melody Street sērijas. Tieši šo iemeslu pēc meklēju arī Latvijā iespēju Robinam piedāvāt klasisko mūziku, kas tomēr būtu pielāgota bērna uztverei, lai pirmā sastapšanās ar nopietnu muzikālo materiālu nebūtu pārāk sarežģīta un nenosistu entuziasmu.

Un ziniet ko es atradu? Izrādās Latviajas koncerti rīko pat veselu ciklu “Patiešām maziņiem”, kur 4 koncertos sezonas garumā iepazīstina bērnus ar klasisko mūziku un dažiem džeza fragmentiem izklaidējošā veidā. Sazinājos ar producenti Karīnu Bērziņu (ļoti jauku un atsaucīgu dāmu ) un noskaidroju, ka uz plānotajiem trīs koncertu laikiem visas biļetes jau izpārdotas, bet plānojas viens papildus cikls, ja izdotos savākt pilnu zāli gribētāju. Un izdevās Mēs iesim Taču Karīna teica, ka gribētāju arī uz papildus koncertiem bijis tik daudz, ka šobrīd ieplānots vēl viens papildus laiks koncertiem sestdienās 13.00 – tad gan šosezon tikšot likts punkts – pārējiem gribētājiem būs jāplāno savas kultūras aktivitātes nākamsezon. Taču vēl var paspēt pieteikties uz šo ieplānoto šīs sezonas koncertu (ko jums silti iesakām). Te iekopēsim jums info, bet vairāk informācijas meklējiet Latvijas koncertu mājas lapā www.latvijaskoncerti.lv.