Vecie labie ieraksti: Extended Rear Facing jeb droša bērna pārvadāšana
Šis ieraksts pirmo reizi publicēts blogā 2012. gada 4. februārī, taču tas arvien ir 99% patiesība – mainījies vien tas, ka Latvijā nu jau daudz vairāk zināms par atmuguriskas bērna pārvadāšanas drošības priekšrocībām un pieejama plašāka krēsliņu izvēle ar skatu pretēji braukšanas virzienam arī lielākiem bērniem. Ja jūs vēl neko lāgā nezināt par iespējām arī bērniņus pēc gada vecuma pārvadāt ar skatu pretēji braukšanas virzienam un kādēļ tas ir daudzkārt (precīzāk 5 reizes) drošāk, lūdzu lasiet veco labo ierakstu zemāk.
____________________________________________________________________________________
Extended Rear Facing (ERF) ir drošs bērna pārvadāšanas veids, par ko Latvijā pamazām sāk runāt vismaz vecāki. Diemžēl mediji vēl cieš klusu un vecākiem informācijas ir maz. Extended Rear Facing ir ilgāka bērna pārvadāšana automašīnā ar skatu pretēji braukšanas virzienam – ar vārdu “ilgāka” saproto ilgāk, nekā tas būtu ierasts. Dažādās valstīs tas nozīmē dažādu termiņu – citur tas ir ilgāk par bērniņa gada vecumu, citur 18 mēnešiem, bet ir valsts, kā Latvija, kur vispār nav nekādu ierobežojumu, kad mazuli likt ar skatu braukšanas virzienā – ja vien autosēdeklītis, kurā mazais brauc, tādu iespēju paredz – lieciet kaut no dzimšanas. Un daudzi vecāki steidz mazo sēdināt krēsliņā pēc iespējas drīz, lai lūkojas, kur brauc. Tikai, cik tas ir droši?
Frontālas sadursmes gadījumā (kas ir aptuveni 80% no avārijām), aptuveni 40% gadījumos bērni, kas sēž ar skatu braukšanas virzienā, gūst nopietnas traumas vai pat iet bojā. Šīs avārijas ir ne vien visbiežākās, bet arī visbīstamākās, jo tās parasti ir lielākā ātrumā un triecieni ir nozīmīgāki. Iemesls bērnu nopietnajām traumām ir gan fizika, gan bērna ķermeņa uzbūves īpatnības: visbīstamākā ir 1. krēslu grupa, kurā tūliņ būtu jāpārkāpj mūsu Klāsiņam. Tas tamdēļ, ka krēslā bērns ir iesprādzēts ar siksnām un kārtīgi nostiprināts, bet galva un kakls var brīvi kustēties – attiecīgi bremzējot vai frontālas sadursmes brīdī bērna ķermenis ir fiksēts krēslā, bet smagā galva lido uz priekšu ar milzīgu spēku, ko netur vājais kakliņš un tiek gūtas traumas, kā rezultātā bērns var kļūt par invalīdu vai iet bojā. Pieaugušā galvas masa ir apmēram 9% no ķermeņa svara, kamēr mazuļiem Klāsiņa vecumā (8-9 mēneši) vairāk kā 25%. Un mugurkauliņš vēl ir mīksts un nepārkaļķojies – līdz 3 gadu vecumam tas faktiski ir skrimšļu mīkstumā un pavisam apkaļķojas tikai līdz pubertātes vecumam. Tāpēc traumas, pat nelielas sadursmes gadījumā, ir daudz nopietnākas kā pieaugušajiem. Un bērns var ciest pat tad, ja nekāda sadursme nav notikusi, jo šoferis ir paspējis nobremzēt, bet bērnam bremzēšanas treiciena rezultātā var satraumēties spranda un būt nopietni smadzeņu bojājumi.
Pilnīgi otrādi tas ir krēslā, kurā mazulis novietots ar skatu atpakaļ – bremzējot un frontālas sadursmes gadījumā bērns ar inerci tiek iespiests dziļāk krēslā un ir labāk pasargāts. Statistika ir iespaidīga – 92% atmuguriski braucoši bērni negūst nopietnus savainojumus un netiek apdraudēta viņu dzīvība. Tātad braukt ar skatu pretēji braukšanas virzienam ir 5 reizes drošāk kā lūkojoties uz ceļu.
Piemēram Zviedrijā, kas ir numur viens valsts pasaulē satiksmes drošības ziņā, bērniem autosēdeklītī atmuguriski ir jāatrodas līdz 4 gadu (!) vecumam. Un šī norma nav nekāds jaunums, bet likumdošanā iekļauta jau pirms 40 gadiem. Līdzīgas normas ir arī citās Skandināvijas valstīs. Arī ASV burtiski tikko mainījuši savu nostāju un bērniem atmuguriski jābrauc līdz 2 gadu vecumam. Šī rekomendācija nav vien jokains ieraksts kaut kur ceļu satiksmes noteikumos, bet tiek īstenots dzīvē un ir retums, kad Zviedrijā redzami bērni, jaunāki par 3 gadiem, braucot ar skatu braukšanas virzienā. Tieši tādēļ Zviedrija ir sasniegusi neticamus rezultātus bērnu (ne)mirstībā autonegadījumos līdz 6 gadu vecumam. Un iebildumam, kas tas ir labāku ceļu vai braukšanas kultūras dēļ arī ir pretarguments – salīdzinot datus Vācijā (kur nav populāras ERF idejas) un Zviedrijā, redzams, ka vecuma grupā, kura atbilst 0. grupas krēsliņiem, kuri visi novietojami ar skatu pretēji braukšanas virzienam, dati ir ļoti līdzīgi. Taču būtiskas izmaiņas traģisko autoavāriju statistikā sākas vecuma grupā, kur bērni tiek sākti sēdināt ar skatu braukšanas virzienā. Tātad ceļiem un kultūrai te laikam nav nozīmes.
Vēl viens liels arguments, kas izskan diskusijās par drošības tēmu auto ir krēsliņu sertifikācija. Jā, lai krēsliņu pārdotu Latvijā vai vispār Eiropas Savienībā, tam ir jābūt sertificētam. Taču testi, kuros šī sertifikācija notiek, ir vienkāršota un ņem vērā tikai ārēju bērna sadursmi ar automašīnu, bet neiedziļinās iekšējo orgānu satricinājumā vai spēkos, kādi iedarbojas uz mugurkaulu. Zviedrijā ir cita testēšanas metode autokrēsliņiem, kur šie lielumi tiek mērīti un ir pierādīts, ka slodze uz sprandu ir 5x lielāka, atrodoties ar seju braukšanas virzienā: ar skatu braukšanas virzienā apmēram 300-320 kg, kamēr ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai 50-60 kg. Un arī iekšējie orgāni saņem būtiski mazāku satricinājumu un ir pasargātāki.
Ar ko ERF krēsli atšķiras no “parastā” piedāvājuma? Latvijā veikalos 99% gadījumu redzami divu veidu krēsliņi, kas stiprināmi ar skatu atpakaļ – 0-13 kg (0. grupa) un 0-18 kg (0.-1. grupa). Pēdējā laikā parādījušies arī daži līdz pat 25 kg. 0-13 kg stiprināmi tikai ar skatu atpakaļ un pie tiem mēs esam pieraduši – sēdinām tādos pavisam mazos bēbīšus un vadājam pavisam droši. 0-18 kg (un arī 0-25 kg) gandrīz visi ir stiprināmi ar skatu atpakaļ līdz tiem pašiem 13 kg (!) un 9-18 kg jau stiprināmi ar skatu uz priekšu. Šajos sēdekļos bērnam būs iespēja braukt ar skatu atpakļ mazliet ilgāk nekā 0-13 kg sēdeklītī, līdz aptuveni 1.5 gadu vecumam, jo 0-18 kg čaula tomēr ir garāka un plašāka, un arī tas ir ļoti labi; tomēr šie nav īsti ERF sēdekļi. Par ERF autokrēsliem var uzskatīt tos, kas stiprināmi ar skatu atpakaļ līdz 18 kg vai 25 kg svaram. No pirmajiem tie vēl atšķiras arī ar bērna kājām paredzēto vietu un sēdēšanas slīpumu. ERF krēslu izvēle nav liela – gan ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – tomēr Latvijā tā ir pavisam maza. Līdz neilgam laikam dažos autokrēsliņu veikalos varēja iegādāties BeSafe izi Combi un Recaro Polaric. Tagad papildinam klāstu arī ar savu artavu, pa dažādiem ceļiem vedīsim no Skandināvijas Britax ražotos krēslus skandināvu tirgum – MultiTech un Two-Way, kā arī ceļā jau ir pirmā partija Klippan Triofix un KISS autokrēsliņu.
Lūk šāda informācija no mūsu puses – jums atliek izlasīt, apdomāt un izlemt, kā vadāsiet savu bērniņu.
Papildus labi avoti informācijai par ERF ir šeit un šeit. Un mēs centīsimies turpināt par šo rakstīt, meklējot atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī apskatot populārākos mītus un patiesības. Un aplūkosim vienu pēc otra ERF kreslus – to plusus un mīnusiņus.
Lai droši!
February 6th, 2012 at 4:02 pm
Labdien,
Mums ir iepaticies Britax Multi Tech krēsliņš. Man tik lasot radās jautājums par šo teikumu: “Tagad papildinam klāstu arī ar savu artavu, pa dažādiem ceļiem vedīsim no Skandināvijas Britax ražotos krēslus skandināvu tirgum – MultiTech un Two-Way”. Vai tas Britax Multi Tech, ko pašlaik var nopirkt Muki.lv ir kur citur ražots? Vai arī jau pašlaik ir nopērkami Skandināvijas tirgum ražotie krēsliņi?
Un ja iespējams, vai divos vārdos varat pateikt, kādas ir atšķirības Skandināvijas un ne-Skandināvijas tirgum ražotajos iepriekšminētajos Britax krēsliņos?
Paldies.
February 6th, 2012 at 7:42 pm
Britax, tāpat kā citi ražotāji, ERF krēslus nepiedāvā visās valstīs. Piemēram, ieskatoties ražotāja pasaules mājaslapā http://www.britax-roemer.com/car-seats/overview-car-seats nemaz neatradīsiet kādu ERF krēslu, bet ja ieskatīsimies šī paša ražotāja zviedru mājaslapā http://www.britax.se/bilbarnstol/bilbarnstol – tad atradīsim veselus 4 modeļus (Multi-Tech, Hi-way, Max-way un Two-way), kas piemēroti bērniem braukšanai atmuguriski (piedevām neatradīsim ar seju braukšanas virzienā braucamos krēslus). Un līdzīga aina vērojama arī citiem ražotājiem. To arī bijām domājuši, rakstot, ka darīsim visu, lai atvestu uz Latviju priekš mums neparedzētos krēslus jeb Skandināvijas tirgus modeļus. Un Britax Multi-Tech, kas jau tagad nopērkams mūsu maājaslapā, ir viens no “skandināviem”
February 7th, 2012 at 4:42 pm
Skaidrs, paldies par atbildi
February 10th, 2012 at 12:42 pm
ar braukšanu ”atpakaļgaitā” viss it kā ir saprotams un argumentēti, bet es iedomājoties savus 3 gadniekus un 4gadniekus nespēju saprast, kur ir vieta viņu kājām?! ja parasti sēžot kājas 90 grādos ir ceļos ieliektos, gluži zemi nesasniedz, bet tālu līdz auto grīdai ar nav, tad kur tās kājas ielokās, ja turpat jau ir auto aizmugurējā sola atzveltne? lai būtu vairāk vietas, vecāki priekšējos solos tak ar nevar gluži stūrē iebīdīties
jau tā mēs sēžam maximāli tuvu stūrei nevis kā kungi izgāzušies pusguļus
February 11th, 2012 at 2:21 pm
Robinam rit paliek 3 gadi un augums sobrid ir precizi metrs, svars gandriz 15 kg – luk, vins sava jaunaja kresla Klippan Triofix http://yfrog.com/gzhglqwj . Jutas loti erti un smaidigi
Lai ari bazhas, ka mazajam nebus vietas kajam ir biezhi uzdots jautajums, tomer berni ir lokanaki un nemaz ar viniem nav neerti 
Redz kur links uz norvegu lapu, kur erti kajeles sakrustojusi sez vel vecaki berni par Robinu http://forum.nybaktmamma.com/showthread.php?t=524428 (visiem ir klat vecums, augums un citi parametri)…
February 11th, 2012 at 11:58 pm
Lūk, te kā reiz vienā dāņu lapiņā atradu sarunu ar atbildi un bildēm par kāju novietošanu http://www.sikkerautostol.dk/2011/07/benplads-udsynlegspace-view/
May 31st, 2013 at 9:28 am
Kā arī jāievēro drošas braukšanas ieteikumi. – http://www.autoskola-presto.com/blogs/drosa-brauksana Savādāk no tā krēsla nekādas jēgas nebūs ja brauksi kā cūka.
November 5th, 2014 at 10:47 pm
Sveiki, man radās jautājums, kas notiek ar bērna garajām kājām, kuras ir paceltas stāvus un atbalstītas pret mašīnas sēdekli vai karājas pāri gar autobeņķa malām (admin Says:
February 11th, 2012 at 11:58 pm
Lūk, te kā reiz vienā dāņu lapiņā atradu sarunu ar atbildi un bildēm par kāju novietošanu http://www.sikkerautostol.dk/2011/07/benplads-udsynlegspace-view/) avārijas brīdī? Neizskatās droši.
November 6th, 2014 at 1:01 pm
Principā kājas inerces pēc iet augšup – tuvinās galvai. Te video – manuprāt, izskatās visai ok ( https://www.youtube.com/watch?v=vG5yxrnNwIk ), jo jāsaprot, ka avārijas brīdī jau tās kājas neatradīsies tur, kur viņas ir – inerce darbojas arī uz viņām un viņas virzīsies uz priekšu atbilstoši fizikas likumiem – šajā gadījumā bērns principā sakļaujas čokuriņā un no traumatisma viedokļa tas ir pat drošāk. Ne jau velti krist drošāk ir satinoties kamoliņā, lidmašīnā māca aizsargāt sevi, pieliekot pieri pie ceļgaliem utt. Protams, ja mašīna tiek sadragāta lupatās, kājas cieš. Tomēr tās nav dzīvībai bīstams orgāns un lauztas kājas ir daudz mazāka bēda kā sprandas vai mugurkaula traumas. Ja mēs paskatīsimies uz šo pašu krēsliņu, ātrumu, lelles svaru tikai virzienā uz priekšu ( https://www.youtube.com/watch?v=g-6bTIom4hM ), tad, manuprāt, kāju pozicionēšanās inerces dēļ ir daudz bīstamāka – tās izstiepjas taisnas uz priekšu un jāpatur prātā, ka reālā situācijā tur būs priekšējais krēsls, tātad kājas trieksies pret to. Es domāju, ka uz priekšu vērstā krēslā arī ekstremitāšu traumatisms ir lielāks kā atmuguriskā krēslā.
November 7th, 2014 at 4:59 pm
Liels paldies par atbildi! Droši vien tā arī ir
Vēl es palasīju par isofix bāzēm un sāku šaubīties vai tā būs labāka par parastajām siksnām. Avārijas gadījumā bērns uzņems visu triecienu, jo krēsliņš ir piestibprināts mašīnas rāmim. Ja krēsliņš vai tā bāze ir piestiprināts ar parastajām siksnām, tad trieciena brīdī ar inerci paiet uz priekšu un bērnam sanāk tikai nedaudz uzņemt uz sevi.
Vai varbūt es kļūdos?
November 11th, 2014 at 11:23 am
Redz, visiem krēsliņiem testos, lai vispār saņemtu sertifikāciju ir envelope jeb tāds kā virtuāls rāmis, kurā tam ir jāpaliek arī trieciena bŗidī, lai tas izietu sertifikāciju. Vienkārši runājot tā ir pieļaujamā kustības amplitūda, ārpus kuras krēsliņš nedrīkst aiziet, un man šķiet – lai _juune labo, ja es kļūdos, – ka šis rāmis ir vienāds krēsliņiem, kas stiprināti ar Isofix vai ar jostu. Attiecīgi ir, piemēram, Hauck krēsliņš, kuru atmuguriski ar Isofix var stiprināt līdz 18 kg, bet ar jostu tikai līdz 13 kg, jo tas ar jostām stiprināts ir testā izšlūcis ārpus envelopes un nav saņēmis atļauju lielākiem bērniem tajā vizināties ar jostu stiprinājumā – Isofix šo problēmu atrisina, neļaujot tam tik lielu kustību amplitūdu. Atmuguriski man šķiet, ka Isofix stiprinājums ir tikai ieguvums, jo neļauj greizi uzstādīt krēsliņu. bet bērnu atbalsta atzveltne un triecienu saņem tā, izlīdzinot to visā triecienabsorbējošā materiāla platībā. Cits stāsts ar krēsliņiem uz priekšu, kur spēja apstāšanās tiešām nozīmē lielu slodzi bērnam, bet arī otra galējība būtu kritiska, jo gara kustību amplitūda arī nav nekas apsveicams.
November 21st, 2014 at 10:26 pm
lietojam BeSafe Combi krēsliņu. drošības jautājums trieciena (tpu tpu tpu) gadījumā, protams, ir ārpus diskusijām, bet ir viens mīnuss, ar kuru man grūti samierināties. meitai ir gads un 2 mēneši. kā braukšana auto, viņa pamatā iemieg. un galva noslīgst uz leju. ar to grūti samierināties, jo nedomāju, ka tas kaklam nemaz nekait. saprotu, ka lielāki bērni varbūt neguļ braucot, bet kā būt ar tā vecuma bērniem, kuri joprojām labprāt iesnaužas. ražotājiem būtu jāpadomā par kādu risinājumu. vismaz, lai gulēšanas laikā, ja nav blakus kāds, kas var pieturēt galviņu, var pavisam viegli to nofiksēt. mēs domājam par drošību ārkārtas situācijās, bet kā ar ikdienu (nu, labi, katru dienu arī nekur nebraucam un tomēr:))?
November 22nd, 2014 at 9:39 pm
Šāda īpatnība ir dzirdēta par BeSafe iZi Combi – Juune labāk paskaidros, jo viņa šo jautājumu ir pētījusi un arī pati lietojusi šo krēsliņu, taču saprotu, ka stāsts ir par kustīgo galvas balstu, kāds nav nevienam citam krēsliņam.