'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Esam sākuši testa braucienus skrienamriteņiem, lai no pašu pieredzes jums pastāstītu par to priekšrocībām un trūkumiem. Tā kā vēlējāmies Robinam izraudzīties jaunu braucamo un aci metām uz One2Run, tad ar to arī sākam.

Šis modelis mums viennozīmīgi patīk un daudzejādā ziņā ir attaisnojis uz to liktās cerības – interesants dizains un tehniski nevainojams. Turklāt specifiskais rāmja dizains, atvieglo bērnam uzkāpšanu uz braucamā. Apskatot to tuvāk, mums ļoti patīk stūres rokturi, kas glīti risina roku sargāšanas funkciju – tie ir glīti veidoti no divām dažādas krāsas gumijām (sarkana un melna) un uz galiem kļūst stipri platāki, tādējādi bērns tos automātiski satver pareizajā vietā, kur tie ir šaurāki un ikviena mazuļa rociņai atradīsies sava visērtākā pozīcija satvērienam. Arī rokasbremze ir regulējama un pielāgojama vajadzīgā izmēra roķelei. Tāpat prieks par ergonomisko sēdekli, kas mazajam skrējējam ir acīmredzami ērtāks kā standarta platie sēdekļi, jo šis mazliet tuvojas pieaugušu cilvēku riteņbraucēja sēdeklim un ir iegarens, mazliet sašaurināts, lai kustinot kājas skrējienā netraucētu sēdekļa sānu malas. Sēdekli var ne vien regulēt augšup lejup, bet arī horizontāli, līdz ar to pielāgot braucamo katram braucējam ļoti individuāli. Turklāt sēdeklis regulējas bez atslēgas ar speciālu skrūvi, ko līdzpaņemtais tētis var atskrūvēt arī pitstopā bez instrumentiem. Savukārt Robins sajūsmā par zvaniņu uz stūres un somiņu, kurā var salikt montāžas instrumentus un ielikt kādu līdzpaņemtu mašīnu.

Par šo modeli Robins pārliecinoši saka “lielais mocīc”, jo ritenis patiesi salīdzinājumā ar iepriekšējo braucamo un pašu braucēju ir masīvāks un jūtami lielāks. Kad Robins kāpj uz tā virsū, sajūta ir mazliet “ar skatu nākotnē”, ka šobrīd tas viņam ir vēl neliels izaicinājums. Robins, jau pieredzējis braucējs, tiek ar šo braucamrīku galā itin labi, tomēr secinājums ir viens: lai arī sēdeklis nolaižas līdz 33 cm un teorētiski tāds derētu arī kā pirmais ritenis pavisam mazam braucējam, tomēr patiesībā tas būs piemērotāks vai nu lielākam braucējam – ne jaunākam par 3-3.5 gadiem – vai arī braucējam, kas jau ar vienkāršāku riteni apguvis skriešanas pamatus un nu grib ko nopietnāku.

Taču emocionāli Robins ar šo riteni jūtas kā nokļuvis nākamajā līmenī, nebeidz teikt, ka ir izaudzis un nu ticis pie lielā mocīša 🙂 Jūtami lielākie riteņi ar pumpējamām riepām dod labu ātrumu. One2Run ir aprīkots arī ar rokasbremzi, kas darbojas kā diska bremze uz aizmugurējo riteni – bremze noteikti ir noderīga lieta pie tāda ātruma, kādu viens kārtīgs braucējs var attīstīt ar šādas kvalitātes līdzsvara riteni – taču divgadniekam gan vēl nav īsti skaidra bremzes lietošanas ideja, jo asociācija ar kloķīti pie stūres un apstāšanos ir visai tāla – tas acīmredzot nāks ar laiku. Līdz ar to līdz bremzei vēl mazliet jāpaaugas.

Tātad kopumā mūsu lielais secinājums – One2Run ir lielisks ritenis, kas liks paspīdēt uz ielas vai parkā pat citu līdzsvara riteņotāju starpā (ja jums tādus gadās sastapt), bet būs piemērotāks lielākam bērnam, kā Robins – fiziski spēcīgākam, garākam. Un tomēr šis ir jaunais Robina mocīc, jo viņam tas tik ļoti patīk…

p.s. arvien mēs esam priecīgi (un droši vien rudenīgā pievakares pastaigā priecāsimies vēl vairāk) par dubļu sargiem un atstarotājiem, kas šim ritenim ir 🙂

Skaidra lieta, ka dauzīties ar ūdeni ir foršākā lieta, ko var darīt vasarā (un nevar ziemā)… tad nu Active People komanda aicina iemūžināt video savu bērnu dauzonības ūdeņos ar lielo un/vai mazo Bilibo – ko nu kurš spēj izdomāt, cik trakas un interesantas ūdens spēlēs notiek jūsu spēļūdeņos… un šo video iesniegt konkursiņam. Un labākie darbiņi solās tikt apbalvoti ar jauni Plui – lai arī ziemā varētu dauzīties ar ūdeņiem.

Savus darbiņus iesniedziet šeit! Tur meklējiet arī vairāk info par konkursu. Turam īkšķus!

Tā kā mūsu klāstā esam iekļāvuši arī dažus minamus braucamrīkus, tad noteikti būtu vērts apkopot arī informāciju par to, kas tad ir īsti labs braucamais, kam vērts pievērst uzmanību un kā izvēlēties atbilstošāko savam mazulim. Ieskatījos pāris žurnāla Mans Mazais numuros, kur uz lappušu maliņām esmu uzlīmējusi ļipiņas ar atzīmi “Velo” un apkopoju, ko tad tur esmu izlasījusi + mūsu pieredze. Svarīgi atzīmēt, ka mēs šeit nerunājam par tiem jocīgajiem plastmasas tingeļtangeļiem uz riteņiem, kas paredzēti vien stumšanai – mēs te runāsim par no tiesas minamiem braucamajiem.

Kad tad ir īstais laiks?

Kad bērns pagalmā vai uz ielas izrāda interesi par citiem maziem riteņbraucējiem, vēlas parkā uzrāpties uz cita mazuļa braucamā vai tml., varētu sākt domāt par velosipēda iegādi. Taču bērnam noteikti jāprot patstāvīgi staigāt un labs rādītājs fiziskajai gatavībai ir spēja patstāvīgi kāpt augšup un lejup pa kāpnēm – tātad bērns jau pietiekami koordinē savu ķermenīti vertikālā pozīcijā, lai sāktu riteņot. Parasti tas ir ap divu gadu vecumu. Read the rest of this entry »

Klāsam rīt būs 6 nedēļas. Lai arī vēl arvien miegs un ēšana ir viņa prioritātes, esam sākuši viņu arī laist mazliet paspēlēties uz grīdas. Rotaļu vietu sakārtojam pēc Monikas Ali un Klaudijas Hēlas ieteikumiem: uz grīdas noklāju plānu sedziņu, kurai pa virsu novietoju baltu paladziņu – tagad tas nav tik svarīgi, bet vēlāk ir būtiski, lai pati virsma nav raiba un koša, ka uz tās grūti vispār ieraudzīt mantas – šobrīd to klāju vairāk funkcionālu iemelsu dēļ, jo grīda mēdz būt maķenīt spalvaina tādiem suņiniekiem kā mēs 😉

Uz grīdas nelielā puslokā novietoju lielo pakavu un tā vidiņā galveno varoni – Klāsu. Abās pusēs mazajam acu augstumā – tā lai viņš nepieliecot un neatliecot galvu varētu tās redzēt – izvietoju 2-3 rotaļlietas. Šobrīd mantu izvēle nav ļoti mega būtiska – tās parasti izvēlas Robins no brāļa spēļu groza – mums ir tāds grozs, kurā saliktas Klāsam tuvākajā laikā derīgas lietiņas, tādēļ gandrīz jebkas no šī groza noder un Robinam prieks, ka viņš ir izvēlējies brālim piemērotas mantas. Šobrīd rotaļlietas galvenais izvēles kritērijs man ir koša kontrastējoša krāsa, jo Klāss vēl tās tikai vēro vai nedroši aizskar ar kulaciņu – vislabāk viņš redz melnu, baltu, sarkanu, bet ilgstošāk spēj pētīt zaļo un zilo krāsu. Pēdējās dienās cenšamies, lai viena no mantiņām būtu pavisam mazā Obumba, jo ir cerības, ka to Klāss varētu satvert – un urrā! viņš šodien to arī ir izdarījis 🙂 gan uzreiz pēc tam arī atplīsis, gandarīts par paveikto 🙂 Kad viņš sāks jau nopietnāk rotaļlietas tvert ar rokām, būs svarīgāk, lai tā ir viegli paņemama, ceļama un līdz ar to nozīmīgāks kļūs svars un parocība.

Drīkst pajautāt – kādēļ mēs tā nopūlamies nevis vienkārši novietojam bērnu uz aktivitāšu paklāja? Read the rest of this entry »

Lai par ko dažādi bērnu speciālisti nebūtu vienisprātis, tomēr par vienu viņi nestrīdās – pirmais dzīves mēnesis bērnam ir adaptācijas mēnesis, kura laikā viņš iepazīstas ar it visu jauno ap sevi un nekas daudz no viņa netiek prasīts. Lūk, par bērna attīstību pirmajā mēnesītī mammamuntetiem.lv, kur konsultāciju sniedz arī Klaudija Hēla – sevišķi vērtīgs likās komentārs pašās raksta beigās par bērniņa likšanu uz vēdera.

Klāsiņš savu pirmo mēnesi, protams, visvairāk velta labai paēšanai – dažbrīd ēd ar 1.5-2 h intervāliem, kas ir normāli, jo mazulis pirmajā dzīves mēnesī var ēst 10-15x diennaktī mierīgi un ja vajadzīgs, pat vairāk. Kā iesaka speciālisti, dienā mazo labāk pamodināt, ja miedziņš ievelkas ilgāk par 3 h, bet naktī ļaujiet gulēt, cik tīk – Klāsam tīk ne vairāk kā tās pašas 3 h – reti palutina vecākus ar 4 h miega pauzi 🙂

Pirmajā dzīves mēnesī mazajam neesot nekāda režīma – tā ir, Klāsam arī režīma nav – ceļas, kad vēders tukšs un iet gulēt, kad pilns 🙂 Pēdējās 10 dienas gan dzīvojamies pa laukiem un tur ievēroju, ka rīta pusē pēc pāris stundu dzīvošanās augšā, ir garāka 4-5 h gulēšana – bet tas laikam tikai svaigā gaisā, jo atgriežoties pilsētā šitā gulēšana izplēn kā nebijusi. Read the rest of this entry »

Mūsu līdzsvara riteņu sadaļā ir “saskrūvēti” visi septiņi modeļi, kādi mums ienākušies. Arī Lāčplēša ielā ir apskatāmi, iepazīstami, novērtējami viņi visi – noteikti palīdzēsim ar padomu, kurš vispiemērotākais būs jūsu skrējējam, jo starpība nav tikau ‘mukumā… Būtu viens vienīgs, viss būtu skaidrs, vai ne? 🙂

Tātad kam būtiski pievērst uzmanību… Lai līdzsvara riteņa ideja darbotos pilnvērtīgi, bērnam ir jābūt atbilstoša izmēra ritenim – viņam jāvar sēžot uz sēdeklīša ērti čāpot ar kājām pa zemi – līdz ar to būtiskākais parametrs, kam ir jāpievērš uzmanība, ir riteņa izmērs vai, precīzāk, sēdekļa augstums. Tādēļ uz jautājumu, no kāda vecuma var sākt braukt ar riteni, mēs drīzāk atbildam, ka vecumam īsti nav nozīmes – svarīgs ir augums. Viszemāk sēdekli var nolaist Seven un One2Run – sēdekļa augstums regulējas sākot no 33 cm, kas derēs aptuveni 90 cm garam bērnam. Tāpat jāraugās, lai braucējs nav jau izaudzis no riteņa (tas gan draud tādam pirmsskolniekam ap 5-6 gadiem, jo visi mūsu piedāvātie ritenīši ir ar diezgan augstu paceļamu sēdeklīti), jo nodarbinot visu laiku saliektas kājas, bērnam ir diezgan liela slodze uz ceļgaliem.

Otra lieta, kas mums šķiet būtiska, ir bremze, jo pēc Robina pieredzes, advancētam braucējam jau šur tur tā prasās, lai bremzējot nebūtu jāliek lietā papēži 😉 tātad ja riteni iegādājaties 3-4gadniekam, kurš drīz vien jau laidīs tādā ātrumā, ka ar papēžiem nenobremzēsi, bremze varētu šķist noderīga lieta.

Trešā būtiskā atšķirība – EVA vai pumpējamas riepas. Kādēļ pumpējamas ir labākas, es kā sieviete nemāku teikt, vien ticu tiem tētiem un vīriešiem, kas izvēloties bērnu braucamos, uzteic pumpējamas riepas.

Pārējās lietas – dubļu sargi, peciņas, somiņas u.c., mūsuprāt, jau ir ekstras un gaumes jautājums. Lai šo novērtētu, jau jaunnedēļ liksim pie darba Robinu, veiksim testa braucienus, rakstīsim anotācijas un dalīsimies pieredzē par visiem modeļiem. Tagad tikai jāizdomā, ar kuru sākt 🙂

Kamēr Robins pa laukiem skrien ar savu līdzsvara riteni pa savu saimniecību, pirmie ilgi gaidītie līdzsvara riteņi ir ieripojuši muki.lv pagrabiņā. Tā ka nu sāksim ar pirmajiem 3 modeļiem… to starpā ir ļoti glītais un “nekā lieka” idejām sekojošais Seven – ļoti, ļoti līdzīgs tam, ar kādu šobrīd mūsu lauku saimniecības zālienus un ceļa oļus deldē Robins, tikai kādu bišķi glītāks (mūsuprāt 😉 ) – pavisam jauns modelis, gluži silts vēl no rūpnīcas 🙂

Otrs mūsu favorīts ir One2Run – dikti īpatns, glīts bez gala un tāds mums noteikti būs – skatīsimies, vai ar to iznāks pabraukt Robinam, vai viņš jau sēdīsies uz divriteņa… bet nu Klāsam noteikti viens noglabāts 🙂 Kā jums šis? Pagrieztas galvas pilsētas ielās garantētas, vai ne? 🙂

Trešais ir Ratz Fratz Air – mazliet lielākiem braucējiem, jo sēdeklis nenolaižas tik zemu. Toties pumpējamas riepas, bremzīte, lai var sanest pakaļu 😉 ….

Garākai apcerei par bezgala foršajiem līdzsvara riteņiem man šobrīd nav spēka, bet jūsmu un dalīšanos pieredzē par līdzsvara riteņiem in general var lasīt šeit !

Saka, ka ar otrajiem bērniem mammas bieži mēdz realizēt to, ko nav iznācis paveikt audzinot pirmo mazuli. Mums tas ir blogs jeb dienasgrāmata – pierakstus ar Robinu veicām maz, šķita, ka to taču nevar aizmirst. Bet izrādās, ka var – katrs nākamais pārdzīvojums un jaunā pieredze, padara mazāk spilgtas iepriekšējās atmiņas un beigu beigās tas kļūs par vienu lielu pirmo dzīves gadu, kas ir pārbagāts ar daždažādiem notikumiem bez konkrēta laika, vietas vai citām detaļām, ko gribētos atcerēties, bet nevar… Tad nu ar Klāsiņu būs citādi – viņam būs sava muki.lv blogierakstu kategorija un viss smalki iegrāmatots, lai arī jūs varat sekot līdzi, kā mūsu mazais aug – kādas dzīves situācijas mums nāk priekšā, kādus risinājumus rodam vai neatrodam un kas no tā visa beigu beigās iznāk 🙂 Tā lai jums un mums pašiem interesanti 🙂

Klāsa pirmās dzīves dienas Jūrmalas slimnīcā

Klāsiņš jeb Klāss Horens nāca pasaulē ar plānotu ķeizargriezienu Jūrmalas slimnīcā. Šeit bijām sagaidījuši arī Robinu ar ļoti gaišām un saulainām atmiņām, tādēļ dzemdību vietas meklējumi mums izpalika – skaidri zinājām, ka Klāsiņu gribam sagaidīt Bulduros. Šī vieta mums īpaša arī tamdēļ, ka tā ir bērniem draudzīgā slimnīca, kur ļoti nopietni izturas pret mazuļa barošanu ar mammas pienu. Un tā nu Klāsa pirmajās dzīves dienās viņa vienīgais uzdevums labi ēst, ko viņš godam pilda. Read the rest of this entry »

Jo Franck&Fischer jaunā kolekcija ir papildinājusi mūsu plauktus. Kādu laiciņu nebijām no viņiem nevienu kasti saņēmuši, tad nu tagad atceļojušas lielas un veselas trīs – ir gan pūcītes visādos veidos un formātos, gan jau iecienītas lietas no iepriekšējo sezonu klasikas… Interjera priekšmeti – piemēram spogulītis pucīgai dāmai 🙂 – un rotaļlietas.

Mums jau pašiem dikti patīk jaunās māneklīšu saitītes – te vēl laužam pa māju šķēpus, kādu izvēlēties Klāsiņam – Robinam būs jāizšķir tēta un mammas kašķis 😀 Un mazo bērnu somas ir dikti feinas. Tas no jaunumiem… Bet tāds pa pusei jaunums ir divu veidu tamborētie apaļie grabulīši ar pērtiķēnu un zilonēnu, kuri jau bija mūsu plauktos pavasarī, vien nebija mums bildīšu, ko ielikt mājaslapā – tagad arī tie ir šeit, apskatāmi virtuāli, iegādājami reāli 🙂 Mūsuprāt, izcila rotaļlieta pavisam mazākajiem – viegla, ērti satverama, ievērots kontrastkrāsu princips, interesanta faktūra un 100% organiskā kokvilna…

Un daudz MUMS IR! uzrakstiņi parādījušies drēbīšu plauktā – esam sagādājuši ļoti daudz pidžammiņu, jo mums pašiem tās dikti patīk un arvien iecienītākās tās kļūst arī mūsu pircēju vidū – prieks 🙂 Nu mums ir pilnīgi visas, turklāt visvisādi izmēri 🙂 Tāpat esam atjaunojuši krājumus ar superīgajiem Bath dvielīšiem vannai no organiskās kokvilnas un ar kapucīti 🙂 un organiskās kokvilnas sedziņas – atvestas gan jau iecienītās (pirmo reizi arī meitenēm) Wilhelm plānās sedziņas (tieši ar šādu sedzas šobrīd Klāsiņš), gan punktaini jaunumi.

Ak, un somas ir vēl vairāk… īsi sakot – esam pamatīgi iepirkušies pie Franck&Fischer, tagad jūsu kārta, iepirkties pie mums 🙂

P.S. Gandrīz aizmirsām sprādzītes un matu gumijas… tak tās mums arī tagad pilni plaukti, jo kļuvušas ne mazāk smukas, bet dikti lētākas – dažām cena pat par 50% atmaigusi 🙂 Un vispār šis un tas no Franck&Fischer palicis lētāks 🙂

Ieejot bērnu rotaļlietu veikalā, galva griežas, cik daudz tur ir visa kā, kas mazulim “tik ļoti vajadzīgs”, jo ikviens no mums taču vēlas, lai mūsu mazulim nekā netrūktu, lai viņa attīstībai būtu viss nepieciešamais. Un tomēr – vai tas viss mums patiesi nepieciešams? Tagad es zinu atbildi – nē!!! -, jo esmu dzirdējusi Klaudijas Hēlas lekciju. Taču lasot 2008. gada novembra mēneša “Manu mazo” ar Robinu puncī, man šķita, ka šis viss ir mazliet pārspīlēts, nu nevar taču mans lolotais mazulis spēlēties bez maz vai tā kā kara laika bērns ar lupatiņām un koka pagalīti vien. Tagad izlasīju šo rakstu vēlreiz ar pilnīgi citu skatījumu – visam piekrītu. Pilnīgi 🙂 Un lielā mērā esam centušies tieši šādi arī audzināt savu Robinu un audzināsim arī Klāsiņu.

Jo īsi pēc šī raksta izlasīšanas nokļuvām pie Klaudijas Hēlas kursiņos par bērna attīstību pirmajā dzīves gadā, lekciju, ko nebeidzu slavēt 🙂 sadaļā par bērnu rotaļāšanos Klaudija daudz stāsta par Monikas Ali paustajām idejām. Kaut kā Klaudija mūs pārliecināja. Viņai nebija pat dikti jācenšās – klātienē pārrunājot šo nemaz vairs neliekas, ka tavs bērns bez aktivitāšu paklājiņa vai karuselīša virs gultiņas būs mazliet apdalīts un es slikta mamma 😉 patiesībā tieši otrādi… Tā kā daudzi bēdājas, ka nav iespēju apmeklēt Klaudijas Hēlas foršās nodarbības pie mums pagrabiņā, tad palasieties vismaz šo rakstiņu, ko īpaši jums ieskanējām (cerams, ka Mans Mazais nedusmosies 😉 ). Bet vēl foršāk, ja jūs tomēr rodat iespēju paciemoties pie mums nodarbībā 🙂

Šobrīd Klāsiņš jau apvēlies un ir doma ar Klaudiju sarunāt kādu lekciju jūlijā arī 🙂 Uz jūlija otro pusīti. Ja vēlaties piedalīties nodarbībā par bērna attīstību pirmajā dzīves gadiņā, kur kopīgi pārrunājam gan jautājumu par vislabākajām rotaļu lietām, gan mazuļa fizisko attīstību, tad rakstiet mums uz emailiņu muki.lv@inbox.lv. Nodarbības cena ir 7.50 Ls no klausītāja.

Lai atvērtu raksta skanējumu, jums jāklikšķina uz mazās bildītes un tad vēlreiz uz jau labāk redzamās – tad tā būs mega-giga liela un varēsiet lasīt bez lupas 🙂