Koka auto Snickera cenā vai vilciens Guliveram?

August 23rd, 2011

Jūs neēdat Snickerus? Nu ļoti labi, tad jums kā reiz būs atlikusi naudiņa mazajam koka auto – 0.45 Ls 🙂 Mums ir šitādi jaunumiņi – gan mazie koka traktoriņi, gan sporta vāģīši 🙂 Un vēl mums ir dikti forši koka vilcieni par 3.50 Ls gabalā. Nē, nē – tas nav par katru vagonu – tas ir par visu sastāvu 🙂

Un vispār vēl ir vērts ieskatīties citu kokmantu sadaļā, jo tur ir visādi labumi par neticami draudzīgām cenām 🙂 Gluži viss vēl nav izpirkts, tā ka var sarūpēt dažu labu lētu (un tik un tā labu) dāvaniņu varbūt jau Ziemassvētkiem 🙂

Ar ilgām pēc skolas

August 16th, 2011

Nu līdz skolai mums vēl tālu, bet jums varbūt ne 🙂 mācību gada sākums jebkurā gadījumā skars arī mūs – Robins drīz sāks iet atkal bērndārzā… tas jau ir gandrīz tas pats kas skolā… bet ja jūs pošaties skolai, tad varbūt ir vērts ielūkoties mūsu Franck&Fischer plauktiņā. jo mums ir tīri glītas mugursomas un penālīši. Turklāt esam pat aizdomājušies līdz tam, ka esam uztaisījuši speciālu komplektiņu skolniekam, kur saskaņota soma un penālīts par vēl draudzīgāku cenu… ir gan pelēcīgs, gan sārts komplektiņš.

Starpcitu, arī bērndārznieku somiņas ir vēl dažas palikušas – piemēram, šīs – ar gotiņām… un visu citu arī jau vēl var paspēt pasūtīt un sagādāt, lai uz skolu var doties ar prieku (un somu 🙂 )…

Lai līst – lietusbumba Pluï!

August 12th, 2011

Lai šīs lietainās dienas kļūtu kaut mazliet tīkamākas, pie mums īsti piemērots jaunums – lietusbumba Pluï! To radījuši Active People lielie prāti (tie paši, kas jau mūs priecējuši ar Bilibo, Pixel, Sakol un citiem neparastiem jaukumiem) – tā ir ūdensmanta – bumba.

Pluï iegremdējot ūdenī tā piepildās ar ūdeni pa caurumiņiem bumbas apakšā jauki pukšķinot burbulīšus pa atverīti tās augšpusē. Kad bumba pilna, to ceļ no ūdens laukā un tā “līst” – ja mazajam caurumiņam augšpusē pieliek priekšā pirkstiņu, nelīst, ja paņem to atkal nost – līst 🙂 Tā bērns pavisam mazs jau mācās vienkāršas dabas sakarības jeb fiziku. Robinam patīk – laistās pa vannu uz urrā 🙂 Vispār šī bumba, pēc ražotāju norādes, piemērota 6 mēnešus veciem un vecākiem. Man domāt, ka 6 mēnešos tā varētu arī nekļūt par mīļāko rotaļlietu, ja vien ar to aktīvi nedarbosies vecāki. Bet tad, kad bērns jau stabili sēž vanniņā un var patstāvīgi cilāt abās rociņās rotaļlietas, tā noteikti var izvilināt jautru smieklu šalti. Jau pirmajā vakarā mēs ar to pildijām Robina vannas trauciņus – mazos Bilibo un kaķukrūzīti – jautri čurkstēdams kā pavasara lietutiņš, ūdens tek trauciņos. Robins mēģina tecināt sev uz deguna un pūlās pasūkt (atkal fizika – pagriežot caurumiņus augšup, ūdens satek bumbas apakšā un no sūkšanas nekas neiznāk 🙂 )…

Nu lūk. Šeit vairāk par Pluï ar visu video.  Un te arī Pluï mūsmājas bildēs 🙂

Klāsa otrais mēnesis: smaidiņu!

August 12th, 2011

Smaidam lepni paceltu galvu

Šo ierakstu sākam ar smaidu. Gan tāpēc, ka tas bija Klāsa otrā mēneša lielais priecīgais notikums, gan tādēļ, ka to vēlamies saglabāt kā galveno ideju mūsu attieksmē pret bērnu – darīt visu, lai viņš smaidītu arī pārnestā nozīmē!

Tātad Klāss uzsmaidīja mums pavisam apzinātu smaidiņu 28. jūlijā un nu jau divas nedēļas it labprāt apsmaida tuviniekus, ja vien ir labā omā. Atceros un bildēs redzu, ka Robins šai vecumā gan smaidīja krietni aktīvāk – Jurģis piebilst, ka viņam liekas, Robins ir smaidījis vienmēr. Klāss ir nopietnāks vīrelis un tādēļ “noķerts” smaids jo īpašāks.

Nu jau Klāss arī tīri braši tur galviņu pats – patiesībā dara to jau no krietna otrā mēneša sākuma. Sākumā mums tas sagādāja nelielas raizes, jo bijām sabažījušies, vai tas maz ir labi un nenesīs līdzi tonusu pleciņos. Satikām Klaudiju – aprunājāmies un mūs nomierināja – kamēr galviņa ir vienā līnijā ar muguriņu – kā mugurkaula turpinājums, lai tur – galvenais, lai galviņu neliec atpakaļ – tad gan tas liek domāt par tonusiņu plecu daļā. Šeit arī laikam būtu vietā pastāstīt mūsu viedokli (kas, protams, nav radies no zila gaisa, bet gan no sarunām ar Klaudiju Hēlu un izlasītā citur) par bērna likšanu uz vēdera. Read the rest of this entry »

Bilibo – pa jaunam un pa interesantam!

August 10th, 2011

Ārā līst… un – būsim godīgi – līs arvien biežāk, jo vasara pošas uz izskaņu un rudens nesīs sev līdzi foršus rudenīgus vakarus, kuros spēlēt mājas spēles (tās ir tādas spēles, ko it labi var spēlēt mājās)… Mums pašiem ir daža laba mājas spēļu ideja, kuru var uzspēlēt ar Bilibo, bet mēs labprāt uzklausītu, kādas interesantas spēles, jūsuprāt, varētu spēlēt ar mazajiem un lielajiem Bilibo. Tātad tas sanāk tāds kā konkursiņš – lūdzu sūtiet šurp mums tās spēles, lai mēs arī varam nomēģināt. Labi būtu, ja tiktu saprotami izklāstīti noteikumi – cik spēlētāji spēlē, kāda ir spēles gaita un mērķis, kāds papildaprīkojums nepieciešams. Un ja vēl ir bildes, cik jautri šī spēle tiek spēlēta jūsmājās vai tml. vispār super. Tās spēles, kas iekritīs mūsu sirdī, mēs solāmies apbalvot ar jauno Pluï.

Un te tad mēs esam nonākuši līdz jaunumiem – Active People mums atkal atsūtījuši dažas kastes ar labumiem: ir atkal pilni plaukti ar Bilibo GameBoxiem, lielajiem Bilibo visās krāsās, kas līdz šim bija izpirktas un arī visu varavīksnes krāsu Bilibo Mini nu ir atkal nopērkami mazām dāvaniņām vai ievadam Bilibo pasaulē 🙂 Ir vēl arī daži jaunumi, tostarp jau pieminētais Pluï – bet tos tad jums jāskrien aši aši uz Lāčplēša ielu apskatīt vai arī mazliet jāpaciešas, kamēr puikas dos man brīvu brīdi, lai saliktu bildes un aprakstiņus arī virtuālajos plauktos 🙂

Robins testē braucamos: Ratz Fratz Air – dinamiskam skrējienam

August 7th, 2011

Ratz Frazt Air atstāja labu, es pat teiktu, izcilu, iespaidu. Godīgi runājot, tādu dinamiku no tā nebijām gaidījuši 😉 Bet par visu pēc kārtas…

12collīgie pumpējamie riteņi solīja, ka tam būtu jābūt vienam no žiglākajiem mūsu klāstā. Tomēr, kad Robins atspērās pirmos metrus, uz aci likās, ka šis nu ir veiklāks par One2Run. Droši vien, ka noteicošais te ir svara atšķirība, jo Ratz Fratz sver tikai nedaudz pāri 4 kg. Izmērs šķiet izcili piemērots Robina augumam (šobrīd 92 cm), skatot braucamo prorcesā un vēlāk bildēs, redzam, ka auguma novietojums uz tā ir maksimāli pareizs efektīvākā atspēriena sasniegšanai – ķermeņa augšdaļa uz priekšu, kājas atpakaļ, solis pēc iespējas plašs un grūdiens spēcīgs. Neesam inženieri, bet šķiet, ka šajā rāmja konstrukcijā nu ir kaut kas gluži vai maģisks, kas nemaz neļauj bērnam uz tā novietoties skrējienam nepiemēroti. Un viņš nepiekūst – nobrauc pats bez čīkstēšanas līdz parkam un atpakaļ un pat neiepīkstas, ka vajadzētu kādu ceļa gabalu iet kājām vai atpūsties. No tā spriežam, ka efektīvais braukšanas paņēmiens padara to arī mazāk nogurdinošu.

Riteņa izmērs ļauj arī ar to ļoti ērti manevrēt (droši vien to atbalsta arī vieglākais svars), Robins labprāt met līkločus un braukā šurpu turpu ar apskaužamu vieglumu. Līdz ar to – vismaz 3 plusiņi šim ritenim par rāmja konstrukciju.

Viens mīnusiņš gan pienākas dēļ augstā rāmja – bērns nevar uzkāpt liekot kāju pa priekšu un kāja ritenim jāmet pāri pa aizmuguri, kā uzkāpjot uz vīriešu tipa velosipēda. Robinu tas mazliet mulsina, bet kad pārreizes ierādam viņam, tā lieta aiziet. Vienīgi bērnam jāprot nobalansēt uz vienas kājas, paralēli izpildot akrobātisku vēzienu ar otru, vēl paralēli sasverot pašu riteni uz savu pusi, lai tiktu tam virsū… iespējams, ka pavisam iesācējam šī varētu būt lielākā nebūšana. Bet tas noteikti ir īslaicīgi.

Otra tīkamā lieta ir ritenīša dizains – nezinu, kā meitenēm, bet puisēnam tas izskatās varen stilīgi – melni-zaļi-baltais dizains visos elementos izskatās no tiesas ‘muki. Saskaņots ir gan riteņu un riepu krāsojums, gan sēdekļa trīskrāsainība un rokturīši. Glīti! Te arī plusiņš 🙂

Šim ir arī V-veida bremzes. Nezinām, cik labi tās darbojas, jo, kā jau iepriekš kaut kur rakstijām, rokasbremzes ideja ir sveša bērnam Robina vecumā un tā netiek lietota – bremzēšana notiek ar papēžiem. Noteikti, paaugoties tai gan būs jēga – bremzīte ir regulējama un tiklīdz tāda liktos noderīga, to var pielāgot mazā braucēja rokai. Bet V-veida bremzēm uz aizmugurējā riteņa ir mazas skrūvītes, ar kuru palīdzību, šķiet, regulē bremzēšanas efektivitāti. Tad nu šīs skrūves, netraucē braucot taisni, bet Robins pamanījās sāpīgi savainot kājiņu pret tām griežoties. Šis tad arī laikam būtiskākais trūkums, par ko riteņa radītāji nav padomājuši. Mūsu tētis gan teica, ka tur noteikti kaut ko varot darīt un pieskrūvēt ciešāk skrūvītes, lai tas bērnu neapdraudētu… Bet nu tā…

Rezumē? Šis ir lielisks ritenis – ātrs, ērts, stilīgs! Tas patiesi par mazu bišķi (un tikai tāpēc, ka mēs reti kļūdamies ar pirmo šāvienu 😉 – citādi tas būtu vēl daudz vairāk) pārsniedz mūsu ekspektācijas. Mēs vēl mazliet padomāsim un aprunāsimies ar pašu braucēju, bet ticami, ka ar šo riteni mēģināsim izbraukt Riteņvasaras sacīkstēs un ir cerība, ka rezultāts varētu būt labāks kā ar One2Run. Redzēsim! Tātad šo riteni novēlam draugiem, nenovēlam konkurentiem 🙂

Robins stāsta pasaku “Trīs sivēntiņi”

August 6th, 2011

Rotaļādamies smilškastē, Robins ievēroja pie mājas sienas ugunsdrošības kāpnes, kas atsauca atmiņā “Trīs sivēntiņu” finālepizodi:

“vilks uzkāpa lielām trepēm jumta, ierāpoja skurstenī. Ruksītis uzlika vārīties kaputeļus. Vilks iekrita katlā, bija “au” dupsim un izskrēja durvīm.”

apbrīnoju Robinu, viņš tik mazs spēj izstāstīt pašu galveno vienkārši un lakoniski. es nekad neesmu pratusi tā izteikties.

Seven – populārākais no riteņiem

August 6th, 2011

Šajā vietā bija jābūt ierakstam pie tēmas kā Robins testē līdzsvara riteņus un galvenajā lomā ritenītim Seven. Taču vakar uz mājām atvesto testējamo riteni iekāroja kaimiņu puika un “nocēla” mums jau pagalmā – tā nu līdz testēšanai nemaz netikām. Un tā kā mums atlicis vairs tikai viens Seven (ja to esat iekārojuši arī jūs, pasteidzieties, mazums to kāds iekāro pirms jums!), tad laikam jau jātestē būs kāds cits. Līdz ar to šajā nedēļas nogalē izbrauksim ar Ratz Fratz Air un ziņosim, kā mums patika. Gaidiet!

Testa braucienu ar One2Run lasiet šeit!

Testa braucienu ar Joey Cruiser – šeit!

Robins testē braucamos: Joey Cruiser – ritenis brālītim

August 4th, 2011

Šovakar pastaigas laikā testējām Joey Cruiser modelīti. Šo riteni Robins it labprāt ripina pa mūsu veikaliņu starp plauktiem, tā nu iznesām to ielās – lai iemēģina un varam pastāstīt arī jums, ko tad mēs redzējām. Mēs braukājām ar oranžo, bet zilajam droši vien viss tāpat 🙂

Šī modeļa būtiskākā atšķirība no visiem iepriekšējiem, ar kuriem Robins braucis, ka tam ir īpaša vietiņa, kur uzlikt pēdiņas. Likās, ka tas varētu Robinam patikt, jo viņš bieži ieskrienas un kājas saliek uz riteņa aizmugurējās dakšas (savam ritenim, tāpat stutēja iepriekšējam ritenītim). Tomēr Robins braucienā šo “fīču” izmantoja reti un kājas pa vecai modei pacēla gaisā vai mēģināja novietot uz riteņa dakšas (iespējams, ja šāds paradums nebūtu viņš izmantotu kāpslīti). Toties atceļā mājup, viņš atklāja, ka uz pakāpieniņa var uzlikt tikai vienu kāju un ar otru mīties kā ar skūteri – tas gan viņam patika 🙂 Tātad savs labums šādam rāmja modelim ir gan. Un otrs labums – uz riteņa ir viegli uzkāpt un nokāpt – kāja nekur nav jāceļ – šis ir viszemākais variants rāmim no visiem skrejamajiem riteņiem, kas muki.lv pagrabiņā atrodami. Šo skaitām pie plusiem – rāmja konstrukcija ir forša!

Lūkojoties no aizmugures, likās, ka šim modelim veiksmīgāk veidota aizmugurējā riteņa dakša, jo tā ir šaurāka un bērnam netraucē atsperties, kā tas ir vienam otram citam līdzsvara ritenim. Tātad vēl viens plusiņš rāmim 🙂

Pārējais jau ir par “fīčām”: sēdekļa aizmugurē ir rokturītis, kur vecāki var pieturēt savu jauno braucēju. Tā kā Robins līdzsvaru tur pats, tad mums šo izmēģināt neizdevās un ir grūti novērtēt, cik ērta un noderīga tāda lieta ir. Tomēr Robinam ļoti patika pie tā rokturīša pieturēties, kad viņš sagriezās sāniski, lai palūkotos, kur tie vecāki palikuši – viņš gluži vai instinktīvi pie tā ķērās 🙂

Stūre veidota vienkārši, bet droši un ērti bērnam – rokas nekur nepazūd, tātad pasargātas. Pie stūres regulējama rokasbremze, kas bremzē aizmugurējo disku (izķērām, ka dažiem eksemplāriem ķeras, tādēļ te darbs tētim to saregulēt). Riteņi aprīkoti ar dubļu sargiem gan priekšā, gan aizmugurē un šim modelim vienīgajam ir peciņa, uz kā atbalstīt velo, kad tas atpūšas.

Jāpiezīmē, ka tehniskajos datos norādītā informācija, ka šim modelim krēsla zemākā pozīcija ir par 5 cm augstāka kā, piem., One2Run ir nepatisība, jo Robins vizinājās ar zemākajā pozīcijā nolaistu sēdekli un viņam tas bija par zemu – tātad reāli tas ir zemāks, jo 38 cm Robinam vēl vajadzētu būt krietni laikā, ja ne pat par augstu. Apsolāmies, krēlsu pozīcijas pārmērīt un sniegt pareizu informāciju ne šim modelim vien.

Ja par trūkumiem, tad, mūsuprāt, šim ritenim nejauki ir tas, ka stūres sagriešanas leņķis nav ierobežots. Lai arī ar šo modeli šķiet nevar attīstīt tādu ātrumu, ka draudētu stūres samešana un kritiens, tomēr dažas reizes pēc “parkinga” Robins pamanījās stūri paņemt ačgārni. Un vēl, lai arī ritenis vieglāks un mazāks kā Robina nu jau pierastais One2Run, šķita, ka Robins uz priekšu ar to neko raitāk netiek – vai nu vainīgas EVA riepas un pumpējamo riepu priekšrocība liek par sevi manīt, vai varbūt vienkāršākam modelim vienkāršāka “ritošā”, bet dinamiskāks noteikti ir One2Run.

Īsi sakot – rezumē: šis ir jauks “beisiks” – rāmis ir parocīgs, ērts uzkāpšanai un manevrēšanai, ritenis salīdzinoši viegls. Šim modelim nav nekā lieka, toties ir viss vajadzīgais labam sākumam – lai iemācītos līdzsvara riteņošanas pamatus. Tas noteikti derēs arī pašiem mazākajiem braucējiem no kādiem gadiem 2, jo Robinam vēl nav 2.5 gadi un viņš nav raženākā auguma divgadnieks, bet viņš jau varētu atļauties pacelt augstāk sēdekli un jutās uz tā kā lielais 🙂 Un kad prasījām Robinam, kurš ritenis labāks, viņš teica “Mans. Šito brālītim.” 😀

Riteņvasara sākusies arī mums :)

August 1st, 2011

Mēs jau kopš pagājušā gada zinājām, ka Uzvaras parkā kaut kas notiek… bērni brauc ar riteņiem katru trešdienas pēcpusdienu, sacenšas – izskatījās aizraujoši un forši. Un tas, pavisam nejauši, mēs uzzinājām, ka to sauc par Riteņvasaru. Un vēl uzzinājām, ka tagad Riteņvasara ir arī Mežparkā pirmdienu pievakarēs. Tur tad mēs šodien arī bijām. Tās ir Rīgas domes atbalstītas bērnu (2-19 g.v.) riteņbraukšanas sacīkstes vairākos posmos. Robinam šis bija pirmais, bet kopumā Mežparkā jau trešais un būs vēl vairāki līdz pat pēdējam 29.augustā. Sacīkstes notiek Lielajā pļavā (tāds liels laukums vecā Bērnu dzelzceļa galā) – starts ir 17.30, bet jāierodas mazliet ātrāk, lai paspētu piereģistrēties. Dalības maksas nav – tas ir pilnīgi bezmaksas prieks. Un prieks patiesi bija – turklāt pirmo trīs vietu ieguvēji tiek apbalvoti ar diplomiem un mazām atbalstītāju balviņām…  Robins bija gatavs gaidīt pat vairāk kā stundu savu diplomu 🙂 Īsto riteņbraucēja diplomu. …un končas.

Ar līdzsvara riteni brauca vēl viens puika Francis, kurš uzvarēja (bet nu bija arī dikti sparīgs konkurents – bij īsts prieks skatīties), tādēļ Robinam godpilnā otrā vieta. Mums gan šai pirmajā reizē vissvarīgākā bija finišēšana, jo trases vidusdaļā iznāca dziļas pārdomas (redz, Robins mums tāds filozofs), kas sabremzēja lielo braucēju tā, ka gribējās mest mieru 🙂 Tomēr patiesi likās svarīgi, lai Robins nonāk līdz rūtotajam karodziņam un saprot, ka tas ir viņam pa spēkam, saprot sportisko garu un sacensību smeķi… īsi sakot – gribējām pamēģināt. Tagad ir āķis lūpā…

Jo patiesībā visvairāk jau tas ir piedalīšanās un tusiņa prieks – kad Robinam mājupceļā jautājām, vai brauksim vēl, viņš teica: “Noteikti jābrauc vēl sacensties.” 🙂

P.S. Un liels liels paldies tiem foršajiem cilvēkiem, kas šo visu dara, organizē un iededz tās priecīgās sportošanas dzirsktis bērnu acīs. Bija tāda sajūsma nolūkoties visa vecuma bērnos, kas saturīgi pavada laiku – paldies, no sirds! 🙂