'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Viena aktuālā ziemas tēma ir bērna sprādzēšana un apģērbs automašīnā. Par to jau rakstīju ar visām bildēm, tādēļ aicinu jūs vien ielūkties mazliet atpakaļ vēsturē. Bieži vien, kārtīgi iepazīstoties ar šo tematu un pārdomājot “sliktos” ieradumus, izrādās, ka otra tēma nemaz šogad vēl nav aktuāla un esošais krēsliņš it labi der. Tomēr es labprāt parunātu arī par otru jautājumu – par bērna pāriešanu no 1. grupas krēsla uz paliktnīti. Kad tas būtu droši?

Pirmkārt, kas ir paliktnis un kā tas pasargā bērnu?

Paliktnīši ir divu veidu – ar atzveltni jeb tā saucamie “highback booster” un vienkārši bez atzveltnītes un sānu malām. Paliktņa galvenā funkcija ir pareizi pozicionēt automašīnas jeb 3punktu drošības jostu uz bērna ķermeņa. Tātad, sēdēšana uz paliktņa nozīmē, ka paceļot bērnu augstāk, jostas augšējā daļa šķērso bērna plecu, savukārt kāju daļa, šķērso iegurni nevis vēderu. Šim nolūkam paliktnī parasti ir iestrādātas tā saucamās “vadulas” – skaidras norādes par drošības jostas ceļu (visbiežāk sarkanā krāsā). Tātad faktiski paliktnis bērnu pats par sevi nepasargā, bet gan palīdz pareizi funkcionēt automašīnas drošības jostai, kura tad pasargā mazo pasažieri sadursmes laikā gluži tāpat, kā tā pasargā pieaugušo – aizturot viņa lidojumu uz priekšu un mazinot traumu gūšanas risku.

Un šī ir būtiskākā atšķirība no 0. un 1. grupas autokrēsliņiem, kuri primāri funkcionē kā autonoms drošības aprīkojums. Savukārt paliktnī bērnam tiek lietota elastīgā automašīnas drošības josta. Un šo bieži vien vecāki neiedomājas, kad sāk apsvērt paliktņa iegādi savam mazulim, attiecīgi sasteidzot pāriešanu uz 2/3. grupas aizsarglīdzekli.

Kad sākt domāt par paliktnīti?

Mēs uzskatām – ne ātrāk kā 4 gadu vecumā. Un šis uzskats ir balstīts informācijā, ko esam apzinājuši, izlasījuši daždažādos viedokļus un padiskutējuši ar zinošajiem. Oficiāli paliktņi – gan ar atzveltni, gan bez – ir sertificēti no 15 kg svara un tiek rekomendēti bērniem, kas sasnieguši 100 cm augumu. Bet augums jau faktiski ir vairs tikai rekomendācija, nemaz nerunājot par vecumu, kuru reti kurš ražotājs vispār piemin lietošanas instrukcijā vai reklāmā. Taču paliktņa lietošana ir lielā mērā saistīta ar augstāk aprakstīto jostu lietošanu – reti kuri bērni ir pietiekami disciplinēti automašīnā, lai varētu godprātīgi sēdēt paliktnītī, neizmantojot elastīgās jostas doto brīvību. Šeit nav pat runa par to, ka saniķojies bērns var izrādīt savu protestu, atbrīvojoties no jostām vai pat ar visu jostu izkāpt no krēsla un stāvēt kājās uz grīdas (kas ir iespējams, ja josta ir gara), te ir runa par to, ka bērns līkņā pēc tālāk esošiem priekšmetiem, lai komunicētu ar citiem mašīnā esošajiem vai labāk redzētu skatu pa logu. Un tur bērnam nebūt nav jābūt nepaklausīgam – tas ir vienkāršs 2- vai 3-gadnieks ar savu dzīvo interesi par pasauli. Tādā veidā viņa galva nonāk tālāk uz priekšu kā tai būtu jābūt un, ja tas notiek sadursmes brīdī, ievērojami palielinās traumu, sevišķi galvas, risks.

Tātad, īsā atbilde: lai apsvērtu bērna pāriešanu no 1. grupas krēsliņa uz paliktni, bērnam būtu jābūt vismaz 15 kg smagam, vismaz 100 cm garam un vismaz 4 gadus vecam. Turklāt šo rekomendāciju mēs sadalām vēl sīkāk, sakot, ka bērnam vecumā no 4-6 gadiem ir pārliecinoši drošāk atrasties paliktnī ar atzveltni.

Šeit gan jāuzmet acs arī monētas otrai pusei – kad īsti paliek par mazu 1. grupas krēsliņš: kad bērns ir sasniedzis 18 kg. Un ar jostiņām krēsliņā ar skatu braukšanas virzienā noteikti nedrīkst braukt ilgāk kā līdz šiem norādītajiem 18 kg, pat ja tas vēl it kā der. Jo sadursmes brīdī visas slodze ir uz jostām un sertificētas it visiem krēsliņiem Eiropā tās tiek TIKAI līdz 18 kg svaram, smagāku bēnru tās var nenoturēt uz izplīst laukā no savām vietām. Citas pazīmes, ka krēsliņš vairs neder – galva ir būtiski pāri krēsla malai vai arī krēsliņa augšējā lenču pozīcija ir zemāk par bērna pleciem, kas nozīmē, ka jostas visu laiku slīd nost no pleciem… Šīs būtu galvenās pazīmes, kas liecinātu par to, ka patiešām jāraugās uz jaunu krēsliņu.

Kāds paliktnis ir drošāks?

Kā jau minēts augstāk, 4 gadu vecumā labāk tomēr būtu izvēlēties paliktni ar atzveltni, jo tam ir vairākas būtiskas papildus funkcijas. Pirmkārt, krēsliņš ar atzveltnīti vairāk līdzinās līdz tam lietotajam sēdeklītim un disciplinēs bērnu atrasties savā sēdvietā ar taisnu muguru. Turklāt atzveltnes augšdaļā iestrādātā vadula jostas plecu daļai, palīdzēs to allaž noturēt vietā arī tad, ja bērns krēslā dīdīsies. Otrkārt, atzveltne tomēr pasargās mazuļa muguru, sānu aizsargi amortizēs triecienos no sāniem. Taču nevajag arī šo aizsargu nozīmi pārvērtēt. 2013. gada nogalē notikušajā SAFER konferencē Zviedrijā kā reiz par šo tematu tika daudz spriests un speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka sānu aizsargu zonā bērni reāli atrodas reti, jo, krēslu izstrādes un testēšanas ietvaros, netiek ņemta vērā reālās dzīves situācija – ko īsti bērni automašīnā dara un pirms-sadursmes bremzēšana. Piemēram, bērni bieži lieto mūsdienu tehnoloģijas – planšetes, telefonus, kādēļ skatās ierīces ekrānā sev klēpī un ir salīkuši uz priekšu. Tāpat ar pārspīlēti lieliem sānu aizsargiem, bērniem mazinās redzamība un bērni šo kompensē, liecoties uz priekšu. Šāds efekts patiesībā kļūst par defektu, jo bērni ne vien neatrodas sānu aizsardzības zonā, bet arī atrodas tālāk uz priekšu mašīnas salonā un atkal palielinās traumu gūšanas riski, sevišķi galvai un sprandai. Tas pats attiecas uz ļoti biezu atzveltni, kas pozicionē bērnu vairāk uz priekšu. Turklāt jāņem vērā, ka vairumā gadījumu šoferis, redzot tuvojošās briesmas, cenšas spēkratu apturēt, bremzējot. Tas nozīmē, ka visi pasažieri, tostarp bērni, sadursmes brīdī jau būs spēji saliekušies uz priekšu un, lai cik pamatīgi sānu aizsargi nebūtu, tie nesargās bērna galvu, kas ir to galvenais uzdevums. Treškārt, bet ne mazāk svarīgi – mazāki bērni biežāk mašīnā guļ. Un paliktnis ar atzveltni un sānu malām, bērna ķermeni noturēs vertikālā pozīcijā, kamēr uz paliktnīša bez atzveltnes, bērns sašļuks vai pat nogāzīsies uz sāniem. Un gulēt krēslā ar galvas atbalstu arī ir pulka ērtāk 😉

Tātad bērnam ap 4-6 gadu vecumu būtu labāk izvēlēties paliktnīti ar atzveltni un mērenām sānu malām. Taču būtu labi to uzmērīt – ļaut bērnam tajā iesēsties un novērtēt, vai tas ir bērna auguma proporcijām atbilstošs un pielāgojams. Nereti mazāk pārdomātiem krēsliem vai vienkārši tieši jūsu mazulim nepiemērotam krēslam nav iespējams atbilstoši pozicionēt jostu uz bērna ķermeņa – augšējā daļa pāri plecam (un nevis kaklam vai zodam), bet apakšējā daļa uz iegurņa un nevis vēdera. Atkārtošos, bet vērts – josta ir ļoti šaurs atbalsta laukums, kas sadursmes brīdī pēc vienkāršiem fizikas likumiem, uzņemas ļoti lielu slodzi. Attiecīgi uz kakla vai vēdera josta var nopietni traumēt bērnu (jā, arī lielāku pasažieri). Faktiski pie liktenīgas apstākļu sakritības tā var darboties arī gluži kā zobens, jo jostām ir salīdzinoši asas malas. Tādēļ svarīgi arī raudzīties, lai josta nav savērpusies.

Savukārt par skolas vecuma bērniem viedokļi dalās. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka arī lielākiem bērniem krēsliņš ar atzveltni ir drošāks, jo augumā jau viņi ir lielāki, dīdās mazāk un guļ arī retāk. Jau iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ, bieži vien atzveltne un sānu aizsardzība nemaz vairs nepilda savas funkcijas. Toties paliktni bez atzveltnes ir vienkāršāk paņemt līdzi, attiecīgi vecāki retāk nonāk situācijā, kad pārvadā bērnu vispār bez paliktņa, kā arī bērnam ir lielāka brīvība automašīnā, ko vecāks bērns var izmantot strukturētā veidā (piemēram, apkalpt sevi pats nevis traucēt automašīnas vadītāju un novērst viņa uzmanību no ceļa).

Ar vai bez Isofix?

Bieži vecākus nodarbina arī jautājums par Isofix stiprinājumu. Svarīgi saprast, ka paliktņa gadījumā Isofix stiprinājumam nav NEKĀDAS nozīmes attiecībā uz drošību – tam funkcionāli ir tikai tāda nozīme, ka tiek pieturēts krēsliņš, jo bērnu tur automašīnas drošības josta. Gadījumā, kad paliktnītis netiek stiprināts ar Isofix, iznāk, ka tas tiek vienkārši nolikts uz automašīnas krēsla un bērns tajā iesēžas, savukārt piesprādzējoties ar drošības jostu to pietur ar savu svaru. Citādi tas ir 0. un 1. grupas krēsliņiem, kur bērns ir piestiprināts pie krēsliņa un ir vitāli svarīgi, lai krēsliņš būtu piestiprināts pareizi un sadursmē neaizlidotu pa gaisu ar visu mazuli. Attiecīgi vienīgā būtiskā atšķirība ar Isofix ir tāda, ka brīdī, kad bērns krēslā nebrauc, jums būs krēsliņš jāpiesprādzē ar drošības jostu, bet ja to tur Isofix, tad šāda vajadzība neradīsies.

Cik ilgi jālieto paliktnis?

Pēc Latvijā esošajiem likumiem bērnam līdz 150 cm augumam. Bet tas nav tikai likums vien. Principā aptuveni šādam augumam ir radītas automašīans drošības jostas un īsākam pasažierim tās nebūs pozicionētas korekti: apakšējā daļa šķērsos vēderu, bet augšējā daļa kaklu. Kā jau minēju, šādi novietotas siksnas apdraud bērnu. Turklāt kairinot kaklu, siksnas augšējā daļa beiži vien provocē bērnu izdomāt, kā to “labot” (un atzīšos godīgi, dažkārt tajā aktīvi piedalās arī nezinošie vecāki) – bērni pārliek otru roku pāri siksnai, tā ka tā nonāk padusē, šādi siksna avārijas situācijā salauž ribas un traumē iekšējos orgānus. Savukārt noliekot siksnas augšējo daļu aiz muguras, principā bērns ir piesprādzēts ar 2punktu drošības jostu, kas bērniem nav atļauts – avārijas situācijā siksnas daļa tikai pār kājām nenotur bērna ķermeņa augšdaļu, kas nozīmē milzīgu traumu risku vai pat izlidošanu no savas sēdvietas.

… ceru, ka šis ieraksts ir salicis pa plauktiņiem dažas domas par paliktņiem. Interesē, kad mēs plānojam pie tāda tikt? Galu galā Robinam tuliņ jau 5 gadi!!! Pašlaik Robins brauc Axkid Minikid krēsliņā un plānojam braukt atmuguriski vēl vismaz gadu. Tomēr mūsu krājumā ir arī Axkid Mate paliktnītis īpašām reizēm – kad jādodas kurp ar taksometru, plānojam īrēt automašīnu ceļojumā vai tml. Šo pašu paliktnīti lietosim arī tad, kad Robins savu krēsliņu atdos brālītim, jo tad viņam būs jau vismaz 6 gadi un droši varēs braukt arī uz paliktnīša bez papildus atvzletnītes un sānu malām.

Un ļoti labprāt atstāju šo tēmu atvērtu diskusijai, jo viedokļi mēdz atšķirties, uzietā informācija arī – tā ka pilnīgi nekautrēdamies jautājiet un papildiniet 🙂

Šis ieraksts pirmo reizi publicēts blogā 2012. gada 4. februārī, taču tas arvien ir 99% patiesība – mainījies vien tas, ka Latvijā nu jau daudz vairāk zināms par atmuguriskas bērna pārvadāšanas drošības priekšrocībām un pieejama plašāka krēsliņu izvēle ar skatu pretēji braukšanas virzienam arī lielākiem bērniem. Ja jūs vēl neko lāgā nezināt par iespējām arī bērniņus pēc gada vecuma pārvadāt ar skatu pretēji braukšanas virzienam un kādēļ tas ir daudzkārt (precīzāk 5 reizes) drošāk, lūdzu lasiet veco labo ierakstu zemāk.

____________________________________________________________________________________

Extended Rear Facing (ERF) ir drošs bērna pārvadāšanas veids, par ko Latvijā pamazām sāk runāt vismaz vecāki. Diemžēl mediji vēl cieš klusu un vecākiem informācijas ir maz. Extended Rear Facing ir ilgāka bērna pārvadāšana automašīnā ar skatu pretēji braukšanas virzienam – ar vārdu “ilgāka” saproto ilgāk, nekā tas būtu ierasts. Dažādās valstīs tas nozīmē dažādu termiņu – citur tas ir ilgāk par bērniņa gada vecumu, citur 18 mēnešiem, bet ir valsts, kā Latvija, kur vispār nav nekādu ierobežojumu, kad mazuli likt ar skatu braukšanas virzienā – ja vien autosēdeklītis, kurā mazais brauc, tādu iespēju paredz – lieciet kaut no dzimšanas. Un daudzi vecāki steidz mazo sēdināt krēsliņā pēc iespējas drīz, lai lūkojas, kur brauc. Tikai, cik tas ir droši?

Frontālas sadursmes gadījumā (kas ir aptuveni 80% no avārijām), aptuveni 40% gadījumos bērni, kas sēž ar skatu braukšanas virzienā, gūst nopietnas traumas vai pat iet bojā. Šīs avārijas ir ne vien visbiežākās, bet arī visbīstamākās, jo tās parasti ir lielākā ātrumā un triecieni ir nozīmīgāki. Iemesls bērnu nopietnajām traumām ir gan fizika, gan bērna ķermeņa uzbūves īpatnības: visbīstamākā ir 1. krēslu grupa, kurā tūliņ būtu jāpārkāpj mūsu Klāsiņam. Tas tamdēļ, ka krēslā bērns ir iesprādzēts ar siksnām un kārtīgi nostiprināts, bet galva un kakls var brīvi kustēties – attiecīgi bremzējot vai frontālas sadursmes brīdī bērna ķermenis ir fiksēts krēslā, bet smagā galva lido uz priekšu ar milzīgu spēku, ko netur vājais kakliņš un tiek gūtas traumas, kā rezultātā bērns var kļūt par invalīdu vai iet bojā. Pieaugušā galvas masa ir apmēram 9% no ķermeņa svara, kamēr mazuļiem Klāsiņa vecumā (8-9 mēneši) vairāk kā 25%. Un mugurkauliņš vēl ir mīksts un nepārkaļķojies – līdz 3 gadu vecumam tas faktiski ir skrimšļu mīkstumā un pavisam apkaļķojas tikai līdz pubertātes vecumam. Tāpēc traumas, pat nelielas sadursmes gadījumā, ir daudz nopietnākas kā pieaugušajiem. Un bērns var ciest pat tad, ja nekāda sadursme nav notikusi, jo šoferis ir paspējis nobremzēt, bet bērnam bremzēšanas treiciena rezultātā var satraumēties spranda un būt nopietni smadzeņu bojājumi.

Pilnīgi otrādi tas ir krēslā, kurā mazulis novietots ar skatu atpakaļ – bremzējot un frontālas sadursmes gadījumā bērns ar inerci tiek iespiests dziļāk krēslā un ir labāk pasargāts. Statistika ir iespaidīga – 92% atmuguriski braucoši bērni negūst nopietnus savainojumus un netiek apdraudēta viņu dzīvība. Tātad braukt ar skatu pretēji braukšanas virzienam ir 5 reizes drošāk kā lūkojoties uz ceļu.

Piemēram Zviedrijā, kas ir numur viens valsts pasaulē satiksmes drošības ziņā, bērniem autosēdeklītī  atmuguriski ir jāatrodas līdz 4 gadu (!) vecumam. Un šī norma nav nekāds jaunums, bet likumdošanā iekļauta jau pirms 40 gadiem. Līdzīgas normas ir arī citās Skandināvijas valstīs. Arī ASV burtiski tikko mainījuši savu nostāju un bērniem atmuguriski jābrauc līdz 2 gadu vecumam. Šī rekomendācija nav vien jokains ieraksts kaut kur ceļu satiksmes noteikumos, bet tiek īstenots dzīvē un ir retums, kad Zviedrijā redzami bērni, jaunāki par 3 gadiem, braucot ar skatu braukšanas virzienā. Tieši tādēļ Zviedrija ir sasniegusi neticamus rezultātus bērnu (ne)mirstībā autonegadījumos līdz 6 gadu vecumam. Un iebildumam, kas tas ir labāku ceļu vai braukšanas kultūras dēļ arī ir pretarguments – salīdzinot datus Vācijā (kur nav populāras ERF idejas) un Zviedrijā, redzams, ka vecuma grupā, kura atbilst 0. grupas krēsliņiem, kuri visi novietojami ar skatu pretēji braukšanas virzienam, dati ir ļoti līdzīgi. Taču būtiskas izmaiņas traģisko autoavāriju statistikā sākas vecuma grupā, kur bērni tiek sākti sēdināt ar skatu braukšanas virzienā. Tātad ceļiem un kultūrai te laikam nav nozīmes.

Vēl viens liels arguments, kas izskan diskusijās par drošības tēmu auto ir krēsliņu sertifikācija. Jā, lai krēsliņu pārdotu Latvijā vai vispār Eiropas Savienībā, tam ir jābūt sertificētam. Taču testi, kuros šī sertifikācija notiek, ir vienkāršota un ņem vērā tikai ārēju bērna sadursmi ar automašīnu, bet neiedziļinās iekšējo orgānu satricinājumā vai spēkos, kādi iedarbojas uz mugurkaulu. Zviedrijā ir cita testēšanas metode autokrēsliņiem, kur šie lielumi tiek mērīti un ir pierādīts, ka slodze uz sprandu ir 5x lielāka, atrodoties ar seju braukšanas virzienā: ar skatu braukšanas virzienā apmēram 300-320 kg, kamēr ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai 50-60 kg. Un arī iekšējie orgāni saņem būtiski mazāku satricinājumu un ir pasargātāki.

Ar ko ERF krēsli atšķiras no “parastā” piedāvājuma? Latvijā veikalos 99% gadījumu redzami divu veidu krēsliņi, kas stiprināmi ar skatu atpakaļ – 0-13 kg (0. grupa) un 0-18 kg (0.-1. grupa). Pēdējā laikā parādījušies arī daži līdz pat 25 kg. 0-13 kg stiprināmi tikai ar skatu atpakaļ un pie tiem mēs esam pieraduši – sēdinām tādos pavisam mazos bēbīšus un vadājam pavisam droši. 0-18 kg (un arī 0-25 kg) gandrīz visi ir stiprināmi ar skatu atpakaļ līdz tiem pašiem 13 kg (!) un 9-18 kg jau stiprināmi ar skatu uz priekšu. Šajos sēdekļos bērnam būs iespēja braukt ar skatu atpakļ mazliet ilgāk nekā 0-13 kg sēdeklītī, līdz aptuveni 1.5 gadu vecumam, jo 0-18 kg čaula tomēr ir garāka un plašāka, un arī tas ir ļoti labi; tomēr šie nav īsti ERF sēdekļi.  Par ERF autokrēsliem var uzskatīt tos, kas stiprināmi ar skatu atpakaļ līdz 18 kg vai 25 kg svaram. No pirmajiem tie vēl atšķiras arī ar bērna kājām paredzēto vietu un sēdēšanas slīpumu. ERF krēslu izvēle nav liela – gan ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – tomēr Latvijā tā ir pavisam maza. Līdz neilgam laikam dažos autokrēsliņu veikalos varēja iegādāties BeSafe izi Combi un Recaro Polaric. Tagad papildinam klāstu arī ar savu artavu, pa dažādiem ceļiem vedīsim no Skandināvijas Britax ražotos krēslus skandināvu tirgum – MultiTech un Two-Way, kā arī ceļā jau ir pirmā partija Klippan Triofix un KISS autokrēsliņu.

Lūk šāda informācija no mūsu puses – jums atliek izlasīt, apdomāt un izlemt, kā vadāsiet savu bērniņu.

Papildus labi avoti informācijai par ERF ir šeit un šeit. Un mēs centīsimies turpināt par šo rakstīt, meklējot atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī apskatot populārākos mītus un patiesības. Un aplūkosim vienu pēc otra ERF kreslus – to plusus un mīnusiņus.

Lai droši!

Pirms vēl ir sācies patiešām aukstais laiks vēlējos atgādināt par to, ka arī bērna apģērbs autosēdeklīša drošībā spēlē nozīmīgu lomu. Bērnam var būt pats drošākais autosēdeklītis, tomēr, ja viņš tajā nebūs droši piesprādzēts, sēdeklītis nepildīs savas funkcijas pilnvērtīgi un nevarēs pilnībā pasargāt bērnu sadursmes brīdī.

Ko nozīmē droši piesprādzēt bērnu?

Bērnam autosēdeklītī jābūt piesprādzētam ar 3 vai 5 punktu drošības jostu atbilstoši tam, kā to norādījis krēsliņa ražotājs – attiecīgi pozicionējot drošības jostiņas uz bērna ķermenīša virs kājām un uz pleciem.

Jāpatur arī prātā, ka drošības josta uz pleciem galvenokārt ir tā, kas kalpo bērna drošībai un vajadzības gadījumā noturēs bērnu sēdeklītī. Ignorējot automašīnā drošības jostiņu plecu daļu, bet piesprādzējot bērnu ar jostiņām tikai pāri kājām, bērns faktiski nav piesprādzēts un no autokrēsliņa var viegli izlidot laukā, sevišķi frontālā sadursmē, ja brauc ar skatu braukšanas virzienā.

Drošas Braukšanas skolas eksperts Artūrs Priednieks atgādina, ka jostiņām ir jābūt maksimāli tuvu bērna ķermenim. Biezs apģērbs nereti traucē jostiņas pareizi pozicionēt uz mazuļa pleciem, kā arī pufīgās apģērba kārtas starp jostu un mazuli veido iluzoru priekšstatu, ka bērns piesprādzēts stingri.

Mūsu eksperiments

Mēs šodien veicām eksperimentu, kāda atšķirība ir, ja bērnu sirsnīgi iesprādzē automašīnā ar un bez siltās jaciņas (starpcitu, ar kombinezonu visā garumā efekts būtu vēl iespaidīgāks, jo pufīguma un bezformīguma tad ir vēl vairāk). Arī jūs varat pavisam vienkārši pārliecināties par to, kāda ir starpība, sekojot mūsu paraugam.

Sākumā ar visu silto jaku iesprādzēju Klāsu automašīnā. Nav noslēpums, ka attiecībā uz drošību mūsmājās kompromisu nav, tāpēc siksniņas pievilku ļoti sirsnīgi, no visa spēka. Apmēram tā es varētu nopūlēties tad, kad, atgādinot sev, ka ar biezām drēbēm piesprādzēšanas ciešums ir mānīgs, mēģinātu tomēr ar visu silto jaku iesprādzēt savus puikas mašīnā. Jaka savilkās krokās un šķita, ka nu jau siknas ir tiešām (c) “maksimāli tuvu bērna ķermenim”…

Ar jaku

Un ko domājies – novelkot jaku un iesēdinot Klāsu aiz jostiņām, kuru garumu nepamainīju, secināju, ka viņš ir piesprādzēts patiešām vaļīgi: jostiņas, atguļoties krēslā, slīdēja nost no pleciem, ļāva viņam saliekties uz priekšu brīvi faktiski ar pieri līdz pat ceļgaliem un bez jebkādām problēmām izlīst no jostiņām laukā, ja tāda vēlme rastos.

Tas nozīmē, ka viņš pilnīgi nemaz nebija iesprādzēts droši – avārijas gadījumā viņš varētu izlidot no krēsla viens un divi (ok, frontālas sadursmes gadījumā viņš tiktu iespiests dziļāk atzveltnē un jostu stingrumam varbūt nav TIK liela nozīme, tomēr mānīt sevi un teikt, ka atmuguriski bērns var braukt nenopietni piesprādzēts arī nevajag), izložņāt no jostām pēc sirds patikas man nemanot vai tml. Un šis efekts nav māņi – pufīgais apģērbs tikai izskatās liels un jostas piepildījis – patiesībā pa slideno audumu jostas labi slīd lejup un atvieglo atbrīvošanos no jostām, apģērbs viegli saplok pie mazākas slodzes, nemaz nerunājot par tiem spēkiem, kas uz to iedarbojas sadursmes brīdī… Pareizi piesprādzēts bērns faktiski nespēj saliekties uz priekšu, jostas notur viņa ķermeni vietā un kustība starp bērna muguru plecu daļā un krēsla atzveltni ir niecīga. Savukārt vaļīgi piesprādzēts bērns inerces dēļ kustās prom no krēsla atzveltnes un tad ar milzu spēku atgriežas sākotnējā pozīcijā…

Protams, ka ziemā nevar ignorēt arī salu un aukstumu – ne visi ir tik rūdīti, lai grādos tuvu nullei vai pat zemāk brauktu automašīnā vienā džemperītī (lai gan automašīnā parasti ir apsildes sistēmas 😉 ). Taču droši un pareizi būtu bērnu nevis ar visu biezo apģērbu iesprādzēt autosēdeklītī, bet gan autosēdeklītī bērnu sprādzēt plānā, siltā apģērbā (piemēram, vilnas vai flīsa kombinezonā, mēs bieži izmantojam Happeak kombinezonus) un biezāku kārtu likt pa virsu. Viselementārāk ir pārsegt bērnu ar to pašu biezo jaku vai kādu pieaugušā apģērba gabalu, sedziņu. Tāpat nu jau arvien vairāk un vairāk guļammaisiņu vai kāju pārsegu ražotāji rūpējas, ka bērnu ir iespējams ar visu 5 punktu drošības jostu iesprādzēt autosēdeklītī, jostiņas atstājot siltā maisa iekšpusē virs plānākās apģērba kārtas (mūsu klāstā beidzot ir šie te). Tādēļ gatavojoties ziemai, rūpīgi izvērtējiet, kā braukt silti, bet tai pat laikā droši 🙂

Jau kādu laiku pošos ielikt blogā uzskatāmu materiālu, cik liels ir kurš krēsliņš no ilgāk atmuguriski braucamajiem populārākajiem modeļiem. Šoreiz iesēdāmies Klippan KISS, Axkid MiniKid, BeSafe iZi Combi un Maxi Cosi Mobi. Lūk, bildes ar komentāriem. Visi krēsliņi ir iestādīti savās augstākajās pieļaujamajās pozīcijās, tā lai demonstrētu, kāda ir to maksimālā bērna kapacitāte. Mūsu modelis ir Robins, kuram šobrīd ir 4 gadi un 5 mēneši, viņš sver 16,5 kg un ir 108 cm garš. Teorētiksi viņš ir gluži vai ideāls (gabarītos) bērns pēc pediatru tabulām (oficiāli apģērbus, piemēram, ražo uz 104 cm 4 gadi).

Ilgāk atmuguriski vēlamies savus bērnus vizināt, jo tas ir 5 x drošāk. Kādēļ – par to sīkāk lasiet kādā no maniem iepriekšējiem blogierakstiem šeit.

Secinājumi īsumā.

Pirmkārt, atvainojiet par ne līdz galam korektajām bildēm – mums bija salīdzinoši maz laika un puikam pacietības. Līdz ar to krēsli nav 100% pareizi instalēti, kā arī tikai vēlāk iedomājos, ka puiku visos vajadzēja iesprādzēt, lai novērtētu drošības jostu derīgumu viņa augumam. Piedodiet – mūžu dzīvo, mūžu mācies 😉

Visi krēsli sakrituši ar maināmu slīpumu. Ja iznāks spēki un laiki, pievienosim šiem drīzumā Klippan Triofix, jo šķiet, ka šis labi iederētos un atbildētu vēl dažus jautājumus.

Kompaktākais

Viennozīmīgi KISS. Tas arī pārbaudīts mūsu automašīnā Ford Fiesta. Triofix viņu uzvar, bet tam trūkst dažu citu labumu (piemēram, maināms slīpums).

Nākamais būtu Minikid, tad BeSafe, bet pārliecinoši zaudē Maxi Cosi Mobi.

Slīpākais

Gulēšana visērtākā būs Klippan KISS krēsliņā. Tad otrā vieta šķiet pienākas Maxi Cosi Mobi. Tad sekotu BeSafe un nākamais MiniKid, kas atpaliek pavisam minimāli.

Vislielākā kāju vieta

Maxi Cosi Mobi uzvar šajā parametrā, tad seko BeSafe un MiniKid, taču jāpatur prātā, ka visus šos krēsliņus, stiprinot ar jostām, iespējams variēt un attiecīgi var iegūt lielāku vietu kājām un topu sastādīt pavisam savādāk. Klippan KISS šajā parametrā zaudē.

Visilgāk brauksiet atmuguriski…

… Axkid MiniKid. Tas patiesi varētu ļaut bērnam vizināties atmuguriski līdz 25 kg vai tuvu tam – plašs, lielu čaulu. Un tāda ir visiem Axkid krēsliņiem (arī Kidzone un Kidzofix). Pārliecinošs līderis. Tālāk seko KISS un tad BeSafe, kur droši vien nav lielas atšķirības – skaidrs, ka tāds kā Robins, abos varētu vizināties +/- līdz saviem 18 kg jeb vēl kādu pus gadiņu (KISS iespējams pat gadu – jāskatās, kas būs ar drošības jostām, vai tās nenokļūs pārāk zemu zem pleciem). Un pilnīgi zaudē MaxiCosi Mobi, kas gan ir sertificēts līdz 25 kg, tomēr ir skaidrs, ka labprātīgi tādā es Robinu nesēdinātu jau pavisam drīz, bet spiesta viņam meklēt citu krēsliņu būtu jau tuvākajos mēnešos. Tātad šis krēsls savos gabarītos pieviļ, jo bērnam vietas no tā vairāk netiek.

Šodien viesojāmies CSDD, lai aprunātos par bērnu doršību automašīnā un kā padarīt sabiedrību zinošāku šajos jautājumos. Ko nu sabiedrība – pat mums nebija dažos jautājumos vienota viedokļa, kaut visi telpā esošie esam pietuvināti tematikai 🙂

Mājās devos ar lielu apņemšanos izpētīt, kā tad īsti ir ar bērna drošību automašīnas priekšējā sēdeklī. Par to tad arī šis ieraksts.

Kā apgalvo mani iemīļotie zviedru avoti, nav pārliecinoši pierādīts, ka priekšējā pasažiera sēdvieta automašīnā būtu bērnam mazāk droša. Zviedrijā šī pozīcija ir vēsturiski vispopulārākā tieši autokrēsliņa novietošanai. Protams, atmuguriska! Viņi apgalvo, ka automašīnas priekšējā paneļa konstrukcija ir pietiekami droša, lai pasargātu bērnu no savainojumiem sadursmē un atmuguriski novietots autokrēsliņš ar savu atzveltni šo drošību dubulto, toties visa konstrukcija kopā vairāk pakļaujas sadursmes virzībai un bērns tiek virzīts uz automašīnas centrālo daļu nevis kustās pretī sadursmes epicentram. Svarīgākais arguments par bērna sēdināšanu priekšā, ko par būtisku uzsver arī DBS eksperti, ka vecāki, komunicējot ar bērnu, nenovēršas no ceļa un tādējādi būtiski samazina risku vispār iekļūt autoavārijā. Turklāt parasti atmuguriskajam krēsliņam iznāk vairāk vietas priekšā, kas dod iespēju ilgāku laiku bērnu pārvadāt atmuguriski pat tad, kad sāk likties, ka nu jau gan teju teju vairs kājiņām vietas nav.

Tā nu zviedri ir par bērna sēdināšanu priekšā ar skatu pretēji braukšanas virzienam, bet TIKAI UN VIENĪGI AR IZSLĒGTU VAI VISLABĀK DEMONTĒTU AUTOMAŠĪNAS DROŠĪBAS SPILVENU!!! Jo drošības spilvens atveras ar 300 km/s ātrumu, kas ir ātrāk kā samirkšķināt acis. Un ar šo nenormālo ātrumu trieciens ir tāds, ka atmuguriski novietots bērna autokrēsliņš ir lupatās. Un (Dievs nedod!) šai krēsliņā būtu mazais pasažieris! Tādēļ nav pieļaujama pat 200 m pabraukšana ap stūri līdz veikalam ar ieslēgtu drošības spilvenu un atmuguriski pavērstu autokrēsliņu priekšējā sēdeklī – kā allaž atgādinu – pēc nelaimes nav jābrauc 100 km, tā var notikt arī pagalmā. Pie zināmas apstākļu sakritības drošības spilvens var atvērties arī sadursmē ar vidēja auguma suni. Tāpēc neriskējiet!

Taču taisnība bija CSDD pārstāvim, ka nav kategorisks liegums priekšējā pasažiera sēdeklī pārvadāt bērnu, ja viņš atrodas ar skatu braukšanas virzienā un ir ieslēgts drošības spilvens. Kategoriski aizliegts tas nav, tomēr droši arī ne. Dažādi ārvalstu avoti norāda, ka bērnu zem 150 cm priekšējā pasažiera sēdeklī ar skatu braukšanas virzienā labāk nepārvadāt, jo drošības spilvens ir izveidots tā, lai pasargātu pasažieri, kas garāks par 150 cm un nopietnas traumas var gūt ikviens pasažieris, kas mazāks par šo augumu un trāpās ceļā gaisa spilvenam tā atvēršanās brīdī. Bet bērns visticamāk trāpītos. Jo straujas bremzēšanas vai frontālas sadursmes rezultātā bērns ar skatu braukšanas virzienā saliektos uz priekšu un ceļā gaisa spilvenam atrastos bērna galva, spranda un citas vārīgas ķermeņa daļas, jo bērna galva ir smaga un muskulatūra salīdzinoši nesaturīga, tādēļ viņa trajektorija uz priekšu ir izteikta un faktiski sanāk, ka viņš liecas pretī drošības spilvenam, bet tas drāžas pretī bērnam. Tādēļ situācijās, kad nu nekādi savādāk braukt nav iespējams, bērnu priekšējā pasažiera sēdeklī ir pēc iespējas cieši jāpiesprādzē autokrēsliņā ar integrētām drošības jostiņām un jāatvirza automašīnas sēdeklis maksimāli atpakaļ, lai pasargātu bērnu no sadursmes ar gaisa spilvenu, jo gaisa spilvens maza auguma pasažieri nevis pasargā, bet apdraud. Tādēļ vislabāk tomēr bērnam zem 150 cm braukt priekšējā pasažiera sēdeklī ar izslēgtu drošības spilvenu – brauc viņš atmuguriski vai ar skatu braukšanas virzienā. Taču pats svarīgākais – ja jūs braucat droši, ar skatu pretēji braukšanas virzienam (t.i. atmuguriski), gaisa spilvenam KATEGORISKI jābūt izslēgtam!

Gribu mazliet atkārtoties un apdeitoties par drošu bērna pārvadāšanu automašīnā. Kāpēc? Lūk, attēlā redzams, kāda starpība ir bērna ķermeņa zonu apdraudējumā 1. grupas krēsliņā (9-18 kg) frontālas sadursmes gadījumā.

Iesākumā, īsi par atmugurisko braukšanu. Nu jau kādu brīdi (Zviedrijā pat kādus 40 gadus ar astīti) nav noslēpums, ka visdrošākā pozīcija automašīnā ir atmuguriski. Tas ir vairāku iemeslu dēļ. Tomēr pamatu pamatā ir fizikas un statistikas sakarības iepretī bērna fizioloģijai: statistikas dati rāda, ka autonegadījumi visbiežāk ir frontāli – respektīvi, automašīna ar škērsli (citu automašīnu vai citu objektu) saduras ar priekšu, kā rezultātā notiek ĻOTI strauja apstāšanās. Un šajā pēkšņajā atruma maiņā iedarbojas fizikas likumi – viss, kas atrodas auto salonā turpina kustību iepriekšējā virzienā – tātad lido uz priekšu. Otrs aspekts ir bērna fizioloģija – maza bērniņa galva ir liela un smaga (līdz pat 25% no ķermeņa masas), muskulīši neattīstīti un kauliņi nenobrieduši. Tas nozīmē, ka satiksmes negadījumā, kad inerce sviež it visu un visus uz priekšu bērnam, kas brauc ar skatu braukšanas virzienā un ir iesprādzēts auto krēsliņā, brīvi kustošā smagā galva ar milzu spēku tiek triekta uz priekšu un ir neaprakstāmi liela slodze (ekvivalenta vairākiem 100 kg svara) uz vājo kakliņu. Šādas sakarības rezultātā var rasties ļoti nopietnas traumas. Kā no tām mazo pasargāt? Pēc iespējas ilgi bērnu vedot autokrēsliņā ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Jo tad inerce frontālas sadursmes gadījumā darbosies bērnam par labu – bērns tiks iespiests dziļāk auto sēdekļa atzveltnē, tādējādi sadalot slodzi daudz lielākā laukumā un balstot vājo kakliņu, aizsargājot galvu. Ir pierādīts gan testos, gan statistikas datos, ka braukt atmuguriski bērnam ir 5x drošāk!!!!! Bērnu šādi vadāt vajadzētu vismaz līdz 3 gadu vecumam, kad fizioloģiskās īpatnības ir pāraugtas un viņa ķermenītis ir vairāk nobriedis. Tomēr jāpatur prātā, ka jebkuram pasažierim automašīnā atrasties drošāk ir atmuguriski, tādēļ saudzēsim savus visdārgākos pasažierus un vizināsim viņus atmuguriski cik vien ilgi iespējams! Šādas iespējas nodrošina Extended Rear-Facing jeb bērna ilgstoša pārvadāšana automašīnā atmuguriski. Vairāk par to lasiet šeit!

Otrkārt, gribēju atjaunot to ERF krēsliņu sarakstu, kas atbilst Eiropas standartiem un nopērkams Latvijā.

• Akta Graco Belogic (Latvijā nav pieejams) – atmuguriski līdz 25 kg
• Akta Graco Cosmic Comfort S (Latvijā nav pieejams) – atmuguriski līdz 25 kg
• Axkid Kidzofix – atmuguriski līdz 25 kg, no brīža, kad bērns sēž, lietojams arī ar skatu uz priekšu, stiprināms ar jostām vai Isofix
• Axkid Kidzone – atmuguriski līdz 25 kg, no brīža, kad bērns sēž, lietojams arī ar skatu uz priekšu, stiprināms ar jostām
• Axkid Minikid – atmuguriski līdz 25 kg, no brīža, kad bērns sēž, stiprināms ar jostām
• BeSafe Combi bez Isofixa un ar Isofixu – atmuguriski līdz 18 kg, no 6 mēnešiem (ražotājs nerekomendē no dzimšanas), lietojams arī ar skatu uz priekšu, stiprināms ar jostām vai Isofix atkarībā no izvēlētā modeļa
• BeSafe Kid (var muki.lv pasūtīt gan ar, gan bez Isofixa – cena tāda pati kā Combi modelim) – atmuguriski līdz 18 kg, no 6 mēnešiem (ražotājs nerekomendē no dzimšanas), stiprināms ar jostām vai Isofix atkarībā no izvēlētā modeļa
• Brio Zento (Latvijā nav pieejams) – atmuguriski līdz 25 kg
• Britax Hi-way (Latvijā nav pieejams) – atmuguriski līdz 25 kg
• Britax Max-Fix (Latvijā nav pieejams) – atmuguriski līdz 18 kg
• Britax Max-Way – atmuguriski līdz 25 kg, oficiāli Latvijā nav nopērkams
• Britax Multi-Tech – atmuguriski līdz 25 kg, oficiāli Latvijā nav nopērkams
• Britax Two-Way – atmuguriski līdz 25 kg, oficiāli Latvijā nav nopērkams
• Cybex Sirona (Latvijā ir pieejams) – atmuguriski līdz 18 kg, no 6 mēnešiem (ražotājs nerekomendē no dzimšanas), stiprināms tikai ar Isofix, muki.lv nepiedāvājam, jo savam bērnam neizvēlētos
• Fair G 0/1 (Latvijā nav pieejams) – atmuguriski līdz 18 kg
• Hauck Varioguard (Latvijā ir pieejams, ļoti ceram tuvākajā laikā ierindot arī muki.lv izlasē) – atmuguriski līdz 18 kg, ja stiprina ar Isofix vai 13 kg, ja stiprina ar auto drošības jostu, lietojams arī ar skatu braukšanas virzienā
• Klippan KISS – atmuguriski līdz 18 kg, lietojams no dzimšanas, stiprināms ar jostām vai Isofix
• Klippan Triofix – atmuguriski līdz 18 kg, no brīža, kad bērns sēž, lietojams ar skatu braukšanas virzienā līdz 36 kg, stiprināms ar jostām vai Isofix
• Maxi Cosi Mobi – atmuguriski līdz 25 kg, oficiāli Latvijā nav nopērkams
• Recaro Polaric (Latvijā ir pieejams) – atmuguriski līdz 18 kg, stiprināms tikai ar Isofix

Šajā sarakstā uzskaitīti VISI Eiropas standartiem atbilstoši ERF krēsliņi. Mēs esam diezgan pārliecināti, ka neviens šiem kritērijiem atbilstošs vērā ņemams krēsliņš nav paskrējis mums garām, tādēļ, ja sarakstā neatrodat krēsliņu, ko esat noskatījis un domājat, ka to varēs izmantot atmuguriski ilgāk par 13 kg, tad ir vērts mums pajautāt, kas tad nu 😉 un kopīgi varam noskaidrot, kādēļ tas nav iekļauts sarakstā. Ļoti iespējams, ka tas ir 0-18 kg kategorijas krēsliņš, kas atmuguriski izmantojams tikai līdz 13 kg (Concorde Ultimax, MaxiCosi Opal u.c. – nereti to ir grūti noteikt, neieskatoties lietošanas instrukcijā, jo ražotājs/tirgotājs ļoti uzsver šī krēsliņa svara ierobežojumus no 0 līdz 18 kg, bet aizmirst piebilst, kurā mirklī krēsliņš apgriežams ar skatu braukšanas virzienā). Šādu krēsliņu lietot ar skatu pretēji braukšanas virzienam bērnam smagākam par 13 kg ir ļoti nedroši, jo krēsliņa konstrukcija tam nav paredzēta.

__________________________________

* Krēsliņi, kuriem esmu minējusi, ka Latvijā oficiāli nav nopērkami, ar to domāju, ka oficiālais šī zīmola izplatītājs krēsliņus Latvijā nenodrošina, tomēr ir dzirdētas baumas, ka kādos interneta veikalos šos krēslus varot nopirkt. Vai šie krēsli tur tiešām ir, vai redzmai tikai virtuālās bildītēs, vai tos var piemērīt automašīnā pirms pirkšanas un vai kāds pārdevējs prot tos pareizi instalēt, vai tiem ir garantija un no kurienes tie cēlušies… uz šiem jautājumiem man nav atbilžu.

Februāris man pagāja tādā kā autokrēsliņu drošības zīmē. Visvairāk tas bija dēļ pārmaiņām, kas mūs sagaida šajā gadā, kad ir ļoti lielas cerības visu Eiropas Savienības valstu likumdošanas aktos ieraudzīt jauno normatīvu, kas aicina mazuli līdz 15 mēnešiem vest autokrēsliņā ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Līdz ar to tiku ieaicināta ciemos arī uz LR1 raidījumu ‘Ģimenes studija” par šo parunāt. Raidījums iznāca pamācošs, jo tiešraidē tika zvanīts fizioterapeitei, kura publiski aicināja uz pilnīgām aplamībām no autokrēsliņu drošības viedokļa.

Tādēļ vēlreiz skaidri un gaiši atkārtošos: stāvāki krēsli ir drošāki – pavisam vienkāršu fizikas likumsakarību dēļ. Ja bērniņam tiek augšup pacelts dupsītis, it kā izlīdzinot sēdēšanas leņķi, lai saglabātu fizioloģiski pareizu muguras novietojumu, paliekot zem tā sarullētu dvielīti vai sedziņu, tad notiek iejaukšanās autokrēsliņa konstrukcijā un trieciena brīdī bērna kustības trajektorija ir mainīta. Bērns vairs nesalokas gūžas locītavā kā grāmatiņa, bet gan saņem triecienu pakauša daļā un amortizē to ar mugurkaula skriemeļiem un triecienu katalizē iegurnī. Tādējādi tiek gūtas ļoti nopietnas mugurkaula, smadzeņu un iegurņa traumas. Lūdzu, tā nedariet! Tas ir ļoti bīstami!

Pilnu raidījumu var noklausīties šeit – ir tā vērts, šķiet iznāca vērtīga saruna.

Raidījumā mēs runājām arī par to, vai pats dārgākais krēsliņš vienmēr ir arī pats labākais. Un paldies _juune, kas padalījās ar linku, kurā spāņu līdzīgi domājošie izveikuši salīdzinošu izpēti par trīs vispopulārākajiem krēsliņiem (es domāju, ka arī pie mums populārāko sēdeklīšu tops ir gluži tāds pats). Manuprāt, šis pētījums (ja neprotat spāņu valodu, ļoti ērti lasīt šo ir ar Google Chrome un izmantot tulkošanas funkciju uz sev saprotamu valodu (labāk angļu vai krievu nekā latviešu, citādi satulkojas visādas dīvainības 😉 )) uzskatāmi atbild uz to, vai dārgāks ir labāks.

Brauciet droši! Citus bloga ierakstus par autobraukšanas drošības tēmu lasiet šeit.

P.S. Ieliku bildīti (klikšķiniet virsū un dabūsiet lielāku, ka var lasīt), kas parāda, ka jau sensenos laikos tālredzīgi vīri neslēpa, ka visdrošāk būtu mums visiem braukt atmuguriski… Nez, kad tās dienas no tiesas pienāks. Vismaz autobusā es vienmēr cenšos ieņemt atmuguriskās sēdvietas. Galu galā vieglāk arī nosēdēt, ja sanāk riktīga bremzēšana 🙂

Pēc vakardienas jezgas Twiterī, kas aizsākās gluži pamatoti – izlasot glupības, kas sarakstītas šeit – rakstā, zem kura parakstījusies tāda cienījama valsts iestāde kā Veselības ministrija (turklāt nevis vienkārši parakstījusies, bet tas ir “Veselības ministrijas informatīvais materiāls” (!)) – sapratu: par drošu braukšanu auto un autosēdeklīšiem ir jārunā, jāraksta un nav ko kautrēties, ka atkārtojos kā veca plate – vienmēr būs kāds, kas visu iepriekšteikto būs palaidis garām un šis viss būs pilnīgs jaunums. Tāpēc, piedodiet tie, kam par autosēdekļiem PILNĪGI viss ir skaidrs – šis ieraksts nav priekš jums.

Šoreiz es gribu uzrakstīt par to, cik ilgi bērnu var un vajag pārvadāt pašā pirmajā – 0+.grupas autosēdeklītī, kas visbiežāk ir līdz 13 kg svaram. Īsā atbilde ir vienkārša – cik vien ilgi iespējams.

Tai pašā Twiterī skaidri iezīmējās mīts, ka vecāki ir pārliecināti, ka šis krēsliņš ir domāts ne vairāk kā pirmajam dzīves gadam. TĀ NAV! Šis krēsliņš ir domāts līdz 13 kg svaram un tas ir krietni vairāk kā līdz gada vecumam. Patiesībā statistiski vidēji šāds svars atbilst aptuveni 2gadīga puikas svaram ar visām drēbēm. (skatīt pediatrijas tabulu šeit) un būtu patiesi izcili, ja bērnu līdz šiem 2 gadiem (nu vai vismaz līdz pusotram) krēsliņā arī varētu vadāt – daudz drošāk atmuguriski, turklāt vecākiem arī ekonomiski izdevīgāk, jo krēsls netiek iegādāts vien uz neilgu laiku, bet uz pusotru diviem gadiem – attiecīgi varbūt var nopietnāk izvērtēt investīciju utt.

bet būsim reāli – ir ar uguni jāmeklē tādi 0+. grupas krēsliņi, kuros var ielikt 13kgamīgu bērnu. Tieši šī iemesla dēļ atbildīgi vecāki, kuri nevēlas bērnu pāragri pagriezt ar skatu braukšanas virzienā, ir spiesti iegādāties krēsliņus, kuri patiesībā ir domāti lielākam svaram, lai turpinātu bērnu automašīnā vizināt droši. Viena opcija ir ERF krēsliņi – tie, kuri pieļauj braukšanu atmuguriski vismaz līdz 18 kg (aptuveni 4 gadiem) vai pat ilgāk (šī ir mūsu izvēle, jo mums šķiet, ka arī pusotrā gadā bērnu būtu jāatstāj drošajā virzienā – atmuguriski un tā tas jāsaglabā vismaz līdz 3-4 gadiem kā minimums). Otra opcija ir pirkt kombinētā tipa krēsliņu no 0 līdz 18 kg, kas līdz 13 kg ir akceptēts atmuguriski, bet pēc tam OBLIGĀTI griežams ar skatu braukšanas virzienā. Šāds krēsliņš savos gabarītos būs lielāks kā parastais mazais krēsls, ar garāku integrēto jostiņu un attiecīgi šo parametru dēļ vecākiem būs reālas iespējas bērnu patiesi vadāt atmuguriski līdz pilniem 13 kg, bet sasniedzot šo svaru krēsliņš (atkārtojos!) ir OBLIGĀTI griežams ar skatu braukšanas virzienā, jo tas vienkārši nav paredzēts stiprinājumu dēļ vadāšanai atmuguriski ar lielāku slodzi – lūdzu, nejauciet tos ar ERF krēsliņiem, kuriem stiprināšana notiek pavisam savādāk un ir akceptējama atmuguriskā pozīcija līdz 18 vai 25 kg, saskaņā ar ražotāja norādījumiem par stiprināšanu.

Taču no 2013. gada 1. janvāra viss šai ziņā mainīsies. Jo Eiropas Savienības līmenī ir akceptēti šie priekšlikumi, kā uzlabot gan autokrēsliņu testēšanu, gan skaidrāk nodefinēt kritērijus, kas jāievēro ražotājam, izstrādājot autokrēsliņu, bet patērētāja ziņā būs ņemt ražotāja norādījumus vērā, jo Latvijā spēkā esošie Ceļu satiksmes noteikumi norāda, ka: “200.1. bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu;“.

Līdz šim šo satiksmes noteikumu punktu no autokrēsliņu parametru puses faktiski regulēja tikai svara ierobežojumi, jo reāli autokrēsliņu ražotāji nenoteica un nekādi nenorādīja vecumu, no kāda līdz kādam krēsliņš piemērots (ok, viņi šad tad mēdz uzrakstīt lietošanas pamācībā kādas rekomendējošas toņkārtas rindiņas par ieteicamo vecumu). Bet nav arī nekādu likuma normu, kas šo noteiktu. Attiecīgi, ja bērns sasniedzis 9 kg svaru (un neviens jau uz ceļa viņu nesver, bet nosaka šo svaru uz aci), tad principā viņš var atrasties jebkādā krēsliņā, kas pieļauj bērna pārvadāšanu no 9 kg un pārsvarā – 99% gadījumu – tie ir ar skatu braukšanas virzienā. Mums Klāss šai svarā bija jau kaut kur ap 5 mēnešiem un citi mazi Lāčplēsīši sasniedz šo svaru vēl ašāk. Bet tik mazu bērniņu griezt ar skatu braukšanas virzienā nav prāta darbs (kāpēc – to gan lasiet šeit!).

Savukārt par krēsliņa atbilstību vecumam šajā likuma pantā runāšana ir tukši vārdi, jo pilnīgi nekādas saistošas norādes līdz šim atbilstību vecumam neregulēja – sēdini, kad gribi, ka tik svars ir. Tagad viss būs citādi un no 1. janvāra ražotājiem uz krēsliņa būs jānorāda vecums, līdz kādam vai no kāda bērnu šajā krēsliņā drīkst pārvadāt. Attiecīgi uz krēsliņiem, kas ir pavēršami ar skatu braukšanas virzienā, būs jāizvieto simbols, kas atgādinās vecākiem, ka bērnu no 0-15 mēnešiem var pārvadāt automašīnā tikai ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Zīmīte izskatīsies šādi. Un tas nozīmē, ka krēsliņā, kurš automašīnā ievietojams tikai ar skatu braukšanas virzienā, bērniņu, kas jaunāks par 15 mēnešiem, nedrīkstēs pārvadāt, pat ja viņš būs sasniedzis jau ražotāja atļauto svaru, jo ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka bērnam ir jābrauc vecumam UN svaram atbilstošā krēsliņā. Cerams, ka šis akcents vērsīs vecāku uzmanību uz to, ka bērniņam vismaz tik ilgi vajadzētu automašīnā atrasties atmuguriskā pozīcijā un viņi to ievēros ne vien baidoties no soda, bet arī savu mazuļu drošības labā! Un pamazām zudīs mīts, ka 9 kg robežu sasniedzot bērnu ar fanfārām jāpārceļ lielāku brīvību sološajā “lielajā” krēslā, jo tas taču ir ar skatu braukšanas virzienā tāpat kā mammai, tētim un visiem citiem pasažieriem. Nē – bērniņam būtu jāpaliek mazajā krēsliņā atmuguriski kamēr vien tas ir iespējams fizisku lielumu dēļ, bet nu ne mazāk kā līdz 15 mēnešiem.

Taču nevajag uzreiz domāt, ka šis regulējums ir izgudrots, lai radītu vecākiem jaunus tēriņus, pērkot jaunus krēslus esošo vietā. Esošos jūs varēsiet turpināt lietot. Šis regulējums, manuprāt, vairāk ietekmēs ražotājus, jo krēsliņus, kas neatbilst jaunajam regulējumam, vairs nesertificēs ar R44 sertifikātu, kas nepieciešams krēsliņa pārdošanai Eiropas Savienībā. Priecē tas, ka liela daļa aktuālo krēsliņu nevarēs izturēt jaunos sertifikācijas nosacījumus, jo tie būs stingrāki un attiecīgi tirgū būs mazāk neatbilstošas kvalitātes krēslu.

Tāpat ražotāji būs spiesti sākt ražot krēsliņus, kas atbilst reāliem 13kgamīgiem bērniem. To noteiks gan jaunajā regulējumā iestrādātie parametri, kas regulē krēsliņa atbilstību reālam 13 kg bērnam – piemēram, 0+. grupas krēsliņam jostiņām būs jābūt regulējamām līdz kā minimums 83 cm auguma bērna izmēram (apmēram 18 mēnešus vecus bērns pēc iepriekšminētās tabulas). Kā arī pieprasījums, cerams, pamazām pārorientēsies no “visvieglākajiem”, “visērtāk pārnēsajamajiem” utt. kritērijiem, kas līdz šim spieduši ražotājus arvien krēsliņus samazināt, uz tādiem lielumiem, kā “atbilstība un ērtums reālam 15 mēnešus vecam bērnam”.

Protams, ne vien krēsliņa izmērs nosaka to, vai bērns šādā krēsliņā jūtas ērti. Tie paši ERF krēsliņi ir augstāki, stāvāki, bērns labāk redz pa logu utt., kas spēlē lomu, kad mazais vairs neaizmieg pirmajos metros braucošā mašīnā un vēlas izbaudīt braucienu. Tātad ne visos gadījumos pietiekami liels, bet salīdzinoši gultenisks krēsls mazulim patiks. Kas nozīmē, ka kombinētie un ERF krēsliņi kļūs par biežāku izvēli un labu risinājumu tālredzīgiem vecākiem. Un ir cerība, ka tas dos iespēju vēl vairāk bērniņiem braukt atmuguriski arī ilgāk nekā 13 kg, bet varbūt izmantot šo iespēju pat līdz 18 kg. Un kur būs pieprasījums, tur palielināsies piedāvājums… Īsi sakot – mēs uz jauno regulējumu skatāmies cerīgi un priecājamies, ka atmuguriskā braukšana arvien vairāk pārņem pasauli un tā vairs nebūs Ziemeļeiropas valstu privilēģija vien.

Bet pirms vēl šis viss sācis plūst uz priekšu un patiesi radīt cerētos efektus, lietojam savus krēsliņus, sekojam, lai mazuļi ir tajos kārtīgi piesprādzēti, krēsliņi paši atbilstīgi un korekti piestiprināti, un nesteidzamies vērst savus mazuļus ar skatu braukšanas virzienā, bet braucam atmuguriski, cik ilgi vien iespējams! Jo 0+. grupas krēsliņš ir līdz 13 kg, nevis līdz viena gada vecumam.

Es neteiktu, ka mēs ģimenē šausmīgi daudz runātos par auto drošību. Patiesībā tā ir tāda ikdienas sastāvdaļa, kas nemaz netiek pārrunāta vai apspriesta – tā vienkārši ir, ka ne gabaliņu nedrīkst pabraukt ārpus autokrēsla, nepiesprādzējušies vai tml. Tas nav apspriežams. Un tāpēc mēs par to daudz nerunājam. Tādēļ mani priecīgi pārsteidza sarunas ar Robinu vakar un šodien, kas atklāja, cik daudz viņš par to zin pats no saviem novērojumiem, kuri turklāt ir krietni skaidrāki un loģiskāki kā lielai daļai pieaugušu cilvēku.

Piesprādzēšanās

Mūsu mašīnā nav iespējams pabraukt ne gabaliņu, ja kāds no bērniem nav piesprādzēts. Gadās, ka kravājoties mašīnā, tiek iecelts krēsliņā Klāsiņš un Robins ieraušas pats – apmēram pus gadu (kopš 3.3 gadiem tātad) Robins autokrēsliņā iekāpj pats, es viņu tikai piesprādzēju. Bet ja tas aizmirstās (tētis domā, ka mamma piesprādzēja, mamma – ka tētis 😉 ), tad no aizmugurējā krēsla atskan sašutis kliedziens, ka viņš nav piesprādzēts un kustība uz priekšu tiek atlikta nekavējoties.

Zīmēdams tētim dzimšanas dienas apsveikumu, Robins automašīnā rūpīgi piesprādzēja visus braucējus – lūkojos, kā viņš šai detaļai pievērš tik lielu uzmanību, zīmējot pasažierus, es jutos priecīga, ka man nekad nebūs jāpārliecina Robins par to, cik svarīgi ir piesprādzēties.

Nekad nebraucam priekšējā sēdeklī.

Robins nav gatavs pabraukt pat mazus gabaliņus priekšējā sēdeklī. Nu varbūt pāris metrus autostāvvietā tētim klēpī – un arī pēc lielas apdomāšanas, jo nu dikti gribas. Ja paprasīsiet kādēļ, viņš paskaidros, ka mašīnai priekšā ir “baloni”, kas izsprāgst ar milzu spēku, ja mašīnas saskrienas un var trāpīt Robinam un viņš būs plakans. Un viņam taisnība. Tā kā mūsu mašīnā nav iespējas atslēgt gaisa spilvenus, tad braukšana priekšā netiek vispār analizēta.

Un tikpat skaidri viņš pastāstīs, ka nedrīkst izmētāt mašīnā vai turēt tuvumā asus kokus, mietus un brāļa rati bagāžniekā jāieliek kārtīgi, citādi tie var trāpīt, ja nu iznāk avārija. Pat uzzimētajā tēta džipā bagāžniekā suņiem bija būris, lai suņi ir drošībā un avārijā nesakratās.

Braukšana atmuguriski

Bet visvairāk mani pārsteidza šodienas saruna, skatoties raidījumu “Degpunktā”. Tur rādīja sižetu, kur avārijas rezultātā cietušais bija guvis galvas traumu, atsitoties pret priekšējo logu. Pārrunājām, kā gan tas varēja atgadīties. Apsēdāmies uz dīvāna un iztēlojāmies, kā būtu, ja mēs abi brauktu uz priekšu ar skatu braukšanas virzienā un tad kaut kur ieskrietu un apstātos kā mieti. Robins teica: “Tad mēs kustētos šitā, uz priekšu.” un demonstrēja man, kā inerces dēļ cilvēks kustās uz priekšu. Un paskaidroja man, ka tā var gūt traumas un tas onkuls tā sasitis galvu.

Tad iztēlojāmies, kas mainās, ja sēžam uz dīvāna, bet ceļš ir mums aizmugurē, tur aiz atzveltnes un braucam tajā virzienā un kaut kur ieskrienam – apstājamies kā mieti un… “Mēs nekur nepakustamies, atspiežamies krēslā.” – saka Robins. “Un mums nekas nevar notikt un mēs nevaram sasisties.”

Nu ko tur vairs piebilst? 🙂 Fiziku viņš vēl nav mācījies, bet braucis mašīnā ir un tas vien viņam ir nepieciešams, lai izsecinātu augšminēto 🙂 Es viņam, protams, neskaidroju par slodzi uz sprandu un ko tās pārmērība var nodarīt maza, nenobrieduša bērna ķermenītim. Bet jūs par šiem jautājumiem varat palasīt detalizētāk šeit. Un tad aplūkot krēsliņus, kuros ilgāk var braukt droši – atmuguriski – šeit! 🙂 Lai jums drošs ceļš! Jo tas ir tieši tik vienkārši.

Šad un tad saskrienos ar pieņēmumu vai pat apgalvojumu, ka autokrēsliņi ar skatu braukšanas virzienā, kur bērns tiek nevis piesprādzēts ar drošības jostiņām, bet gan sēž aiz tāda kā bamperīša, esot drošāki. Nu tad mazliet par to. Informāciju smeļos no bilstolslotsen bloga, kur ir patiesi daudz noderīgas un praktiskas informācijas par autokrēlsiņu drošību un braukšanu atmuguriski.

Kā jau esmu rakstījusi iepriekš, galvenā atšķirība attiecībā uz drošību, braucot ar skatu braukšanas virzienā vai pretēji, ir slodzē, kādu sadursmes mirklī nākas izturēt bērna sprandai. 

Šajā tabulā redzams ADAC tests, kurš tika veikts 2007. gadā un tā ietvaros testa lellē jeb damijā bija ievietots sensors, kas mērīja slodzi uz sprandu (šo rādītāju regulāri mēra tikai jau iepriekš pieminētais Plus test, ko veci Zviedrijā). Attēlā norādīts ar dzelteno līniju līmenis, ko bērna sprandiņa spēj izturēt, FWF zilie punktiņi ir krēsliņi ar skatu braukšanas virzienā un RWF ir sarkanās podziņas – atmuguriski braucamie krēsliņi. Diemžēl lielākā daļa krēsliņu ir anonīmi, tikai daļai ir piezīmēts, kas tas par krēsliņu. Pēc šī testa spriežot, slodze uz sprandu krēsliņiem ar bamperīti ir mazāka nekā vairumam ierastajiem krēsliņiem ar skatu braukšanas virzienā. Tomēr tā diemžēl nesasniedz to robežu, pie kuras bērns varētu izkļūt no avārijas situācijas sveikā. Turklāt, nav nekādu datu, kā šādā situācijā jūtas iekšējie orgāni bērna puncī, kad tie atdurās pret bamperīti.

Somu bloga autore vienu no jaunākajiem ierakstiem veltījusi šai tēmai, lai vēlreiz norādītu uz mārketingu, kas apvij salīdzinoši jaunos krēsliņus ar bamperīšiem un to it kā drošību. Šādiem apgalvojumiem nav objektīvu pierādījumu. Piemēram, nupat konkrēti krēsliņš Kiddy Guardian Pro caurkritis testā, kuru lūdza komentēt bloga autorei, jo šis krēsliņš vienkārši aizlidojis testā pa gaisu, izvērpjoties no jostām (šajā linkā ir redzams video, kur šis krēsliņš ir automašīnā līdzās Cybex Aton krēsliņam). Tāpat citos testos, skatot dažādus rādītājus, nav pierādījies, ka krēsliņi ar bamperīšiem jel kā būtu pārāki drošības rādītājos pār citiem frontāli braucamajiem krēsliņiem. Taču bloga autore piemin pat vairākus testu rezultātus, kur pieminētais krēsliņš uzrādījis sliktākus rādītājus. Tai pašā Plus testā nupat testēts gan šis, kas uzrādījis vairāk kā 200 kg slodzi uz sprandu (izturēt bērns var aptuveni 120-130 kg), gan cits krēsliņš ar skatu braukšanas virzienā, kas uzrādījis zemāku slodzes rādītāju – 150-180 kg.

Līdz ar to jāsecina, ka nav nekāda pamatojuma apgalvojumam, ka krēsliņi ar bamperīti varētu būt objektīvi drošāki, kā krēsli ar jostiņām, ja šie abi sprādzējami ar skatu braukšanas virzienā. Tomēr testi nenoliedzami norāda uz to, ka fizikas likumi darbojas vienkārši un neapgāžami un atmuguriski vērsti krēsliņi ir drošāki bērniem un pasargā viņus labāk visbiežāk notiekošajās frontālajās sadursmēs, kuras turklāt atgadās vispostošākajā ātrumā, jo spēkrati virzās viens otram pretī nevis prom viens no otra. Tādēļ mazuļiem ar nenobriedušu skeletu un ķermenīti vismaz līdz 3-4 gadu vecumam vislabāk atrasties braucošā automašīnā droši piesprādzētam savā krēsliņā ar skatu pretēji braukšanas virzienam.

Lai jums drošs ceļš!