'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Šodien stāvēju ar Klāsiņu sabiedriskā transporta pieturā un man garām pabrauca automašīna, kuras aizmugurējā sēdeklī sēdēja māmiņa, turēdama klēpī savu mazuli – varbūt bišķiņ vecāku par Klāsu. Es ticu, ka tas nav par jums un jūs automašīnā braucat droši un atbildīgi. Tomēr varbūt tieši jūs varat būt autodrošības vēstneši un padot labās pamācības par bērna pārvadāšanu automašīnā tālāk. Es nestāstīšu par to, ka bērnam visdrošāk ir pēc iespējas ilgi braukt ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Par to vairāk var izlasīt šeit. Bet es gribu pastāstīt, kas notiek ar mazo, ja viņš tiek pārvadāts “tikai mazliet” pārkāpjot drošības un satiksmes noteikumus.

Neturiet bērnu klēpī!

Vai jūs zināt, ka nokļūstot frontālā sadursmē (kas ir vismaz katra 2. avārija, ja ne pat biežāk), turot bērnu klēpī – viņš izglābs jums dzīvību? Mazulis klēpī pieaugušajam kalpo kā spilvens un amortizē tricienu. Bēda tikai tā, ka pieaugušais uztriecas mazajam virsū un saspiež viņu pret priekšējo paneli vai priekšējo krēslu rindu ne vien ar savu svaru, bet arī ar paātrinājumu, kādu rada spējā apstāšanās. Palasot dažādu informāciju, skaitļi tiek minēti atšķirīgi, tomēr skaidrs ir viens – vismaz 150-200 kg svars nāk klāt. Es negribu teikt neko sliktu, tomēr palikt sveiks un vesels bērns var tikai laimīgas sagadīšanās dēļ. Vai uz to ir vērts paļauties? Izskatās tas apmēram šādi

Turklāt drošības josta, ja tādu iedomājaties aplikt apkārt abiem sēdētājiem – t.i. arī bērnam – nekalpos par labu vairs nevienam, jo nebūs novietota uz cilvēku ķermeņiem tajās vietās, kur tai būtu jābūt pozicionētai, lai pasargātu cilvēkus no lidojuma uz priekšu. Visļaunāk ir bērnam, jo viņam visticamāk šī josta būs pozicionēta kaut kur kakla vai sejas rajonā un apakšējā daļa ies pāri vēderam – avārijas situācijā šīs jostas var nodarīt būtiskus (līdz pat letālus) miesas bojājumus. Ja drošības jostu būsiet aplikuši tikai pieaugušajam, bet bērna noturēšana uzticēta lielajam pasažierim, tad tā ir dikti naiva cerība, jo noturēt bērnu klēpī sadursmes brīdī nav reāli.

Ļoti ļauni, ja lielais pasažieris sēž priekšējā sēdvietā, kas aprīkota ar gaisa spilvenu un tur klēpī mazo pasažieri, jo avārijas mirklī gaisa spilvens atveras ar aptuveni 300 km/h ātrumu un sadragā gandrīz visu, kas tam trāpas ceļā.

Līdz ar to – nekādā veidā un formātā pat ne uz veikalu ap stūri neturiet bērnu klēpī! Tas nav droši.

Atslēdziet gaisa spilvenu!

Kā jau minēju iepriekš, gaisa spilvens atveras ar NENORMĀLU ātrumu un spēku – tas izcili pasargā pieaugušos pasažierus, bet tas var nogalināt mazu bērnu. Mazulis, kas novietots automašīnā atbilstošā autosēdeklītī, kas instalēts sēdvietā ar aktivizētu gaisa spilvenu, ir pakļauts lielām briesmām, jo gaisa spilveni var atvērties pat salīdzinoši nelielā sadursmē (drošības speciālisti saka, ka pietiek ieskriet nelielā stabiņā vai uzskriet palielāka auguma sunim uz ceļa), kas varbūt citādi nekādi neapdraudētu pasažierus un no avārijas varētu izkļūt ar vieglu izbīli. Bet gaisa spilvēns var sadragāt gan krēsliņu, gan mazuli. Visdrošāk, ja gaisa spilvens sēdvietā, kuru izmantojat mazuļa pārvadāšanai, ir vispār izņemts, tomēr arī deaktivizēšanu vislabāk uzticēt speciālistiem. Dažos zviedru komentāros atrodu bažas, ka gaisa spilvenu darbību kontrolē elektronika un mehānismi, kas var pievilit un samaitāties, attiecīgi sadursmes brīdī atverot arī it kā atslēgtu gaisa spilvenu. Tāpēc visdrošāk esot, ja to demontē… Tomēr skaidrs ir viens, kā minimums deaktivizētam tam IR JĀBŪT!

Priekšējā sēdvietā pie aktīva gaisa spilvena nedrīkst sēdēt arī lielāka auguma bērni. Šajā video otrās minūtes sākumā labi redzams, kāds efekts ir gaisa spilvenam, ja bērns nesēž taisni – un to viņi bieži nedara, vai ne?

Mums iznāca diskusija ar Drošas braukšanas skolas pasniedzēju par bērna pozīciju aizmugurē vs priekšā automašīnā. Un es viņam piekrītu – nevar absolūti teikt, ka bērnam aizmugurē vienmēr sēdēt ir drošāk. Pēc visām teorijām tā, protams, ir. Tomēr mammas bieži novērš uzmanību, lai aprūpētu aizmugurē sēdošo bērnu un šīs sekundes, kad acis ir novērstas no ceļa, var maksāt drošību, jo automašīna netiek kontrolēta. Tādēļ viss nav tik viennozīmīgi. Tomēr, ja pie stūres ir tētis, bet mamma var rūpēties par mazo, tad visdrošāk vienmēr būs aizmugurē. Jo par labu priekšējam sēdeklim mammas uzmanības sadalīšana ir vienīgais arguments.

Piesprādzējiet bērnu! Pareizi piesprādzējiet!

Bērnam automašīnā ir jābūt piesprādzētam. Viennozīmīgi. Tur nav NEKĀDU iebilžu. Turklāt bērnam ir jābūt pareizi piesprādzētam.

Bērnu krēsliņā ar autonomajām drošības jostiņām, siksnām ir jābūt novietotām uz mazuļa pleciņiem un kājiņām (ja ir 5punktu drošības jostiņas), lai bērns būtu precīzi novietots krēsliņā atbilstoši tam, kā tas paredzēts. Jostiņām ir jābūt aizsprādzētām, tām ir jābūt pievilktām. Un jostiņas pareizi pozicionēt un pievilkt traucē biezs un pufīgs apģērbs, sedziņas, guļammaisi – bērnu nedrīkst sprādzēt krēslā satītu segā vai tml.

Lai pārbaudītu, vai drošības jostiņa ir pietiekami stingra, var veikt divus testus: 1) virs pleca jostai nevajadzētu būt brīvākai kā 1-2 pieaugušā pirksti 2) jostu nevienā vietā nevar salikt cilpā – saspiežot jostu gareniski starp pirkstiem nav iespējams izveidot faltīti. Vispareizāk ir bērnu allaž izņemot jostiņas atlaist un tad, kad bērns nākamreiz brauc krēsliņā, ielikt bērnu, uzlikt jostiņas un tad pievilkt tās tik stipri, lai bērns būtu drošībā.

Lielākus bērnus parasti vadā paliktnī ar vai bez atzveltnes. Bērnam, kas īsāks par 150 cm nevajadzētu braukt bez paliktņa. Paliktņa galvenā funkcija ir pareizi pozicionēt bērnu pret drošības jostu – tai ir jāšķērso kāju augšējā daļa un plecs (nevis vēders un kakls). Ja josta būs novietota nepareizi, bērns var izslīdēt vai gūt traumas no pašas jostas – tā saspiež iekšējos orgānus un traumē kaklu (īstenībā ar drošības jostu var arī nogriezt galvu)… Lūk video (bez asiņainiem skatiem), kurā redzams, kā šāda sadursme beigtos 10gadīgam bērnam, ja viņš būtu piesprādzēts tikai ar auto drošības jostu.

Arī krēslam ir jābūt pareizi piesprādzētam

Arī krēsliņam, protams, ir jābūt pareizi piesprādzētam – vislabāk kārtīgi izlasīt krēsliņa lietošanas pamācību un konsultēties ar speciālistiem. Izcili, ja iegādājoties krēsliņu, jums ir iespēja to piemērīt savā automašīnā un pārliecināties, ka tas instalēts pareizi. Ne visi krēsliņi visās automašīnās der.

Un ne visi krēsliņi der visiem bērniem. Lai arī svaram, ko norāda ražotāji, ir orientējošs raksturs, tomēr tas nav mazsvarīgs. Mazu nesēdošu bebīti nevajadzētu stutēt 1. grupas krēslā, kas paredzēts bērniem no 9 kg, pat ja jums ir vienaldzīgi, ko tas nodarīs viņa muguriņai. Piemēram, mūsu Klāsiņš 9 kg slieksni bija sasniedzis jau pirms pus gada vecuma, bet nekādi nebija gatavs braukšanai 1. grupas krēslā ar skatu braukšanas virzienā. Tāpat bērnu, kas nav sasniedzis 15 kg svaru un puslīdz atbilstošu augumu un vecumu, nevajadzētu sēdināt 2/3. grupas krēslā, jo visticamāk, ka automašīnas drošības josta būs pozicionēta aplami un bērns nebūs pasargāts.

Par piesprādzēšanu un autorkēslu izvēli atļāvos uztaisīt nelielu galeriju ar fotogrāfijām, kuras atradu kādā “Mans mazais” fotokonkursa galerijā – saucās tā “Mazais ceļo”, lai gan liela daļa attēlu droši varētu nokļūt arī galerijā, kuras nosaukums vēstītu kaut ko par nedrošu braukšanu auto… Lūk, dažas bildes ar maniem komentāriem, kā būtu bijis labāk. Ļoti ceru, ka visi attēli patiesībā ir tikai inscenējumi vai uzņemti stāvošās automašīnās un neviens no šiem bērniem patiesībā šādi nebrauc automašīnā.

Un, lūk šajā video ir apskatīti vairāki aplami bērna pārvadāšanas veidi – tik ikdienišķi, īstenībā – ikviens no mums ir redzējis kādu bērnu, kurš tieši šādi aizbrauc pēc saldējuma līdz veikalam. Bet galvenais, lai viņš arī droši atgriežas mājās!

Nu jau esam apraduši ar jautājumiem par ERF krēsliņiem un mēģināšu pamazām iztirzāt svarīgākos no tiem blogā. Un sākt noteikti vēlētos ar jautājumu par bērna kilogramiem un sēdeklīšu grupām. Jo parasti jau tieši bērna izmērs ir tas, kas vecākiem liek domāt par nākamo krēsliņu aiz mazā – 0. grupas (0-13 kg) autokrēsliņa. Visbiežāk vecāki secina, ka mazais, par spīti tam, ka viņam nav 13 kg, vairs neierūmējās mazajā sēdeklītī, bet tāpat ļoti bieži viņi secina, ka bērniņš vēl stabili nesēž vai ir knapi pus gadu vecs, un rodas šaubas, vai tādu mazuli var sēdināt ar skatu braukšanas virzienā 1. grupas krēsliņā… un tad par laimi, viņi uzzin, ka ir arī iespēja bērnu turpināt pārvadāt atmuguriski. Nu tad tieši par to. Pārsvarā pieminēšu tos krēslu modeļus, ko Latvijā tā vai šā var iegādāties.

Praktiski visi ERF autokrēsliņo nosedz vismaz divas autosēdeklīšu grupas – daži pēc ražotāju rekomendācijām atbilst 0-1. grupas krēsliņiem, citi 1-2. grupas krēsliem. Ir, protams, vēl ekonomiski izdevīgāki varianti, kas nosedz 0-1-2. grupu vai 1-2-3. grupu un tml. Bet kā tad īstenībā ir, vai tiešām krēsls der tik plašas amplitūdas izmēriem?

Autokrēsliņi no 0 vai 9 kg

Ir vairāki krēsliņi, kas iezīmēti kategorijā no 0 kg (BeSafe Combi un Kid, Brio Zento, Klippan KISS, Fair G 0/1). Taču šī nulle (0), kas iezīmē krēsliņa grupu, tomēr ne vienmēr vēl nozīmē, ka tādā būtu vēlams vadāt jaundzimušu bērnu. Gan BeSafe, gan Brio savos krēsliņos rekomendē mazuli vadāt tikai no 6 mēnešiem. Un šie 6 mēneši, ļoti ticams, nav tik cieši saistīti ar bērna pases datiem, cik ar viņa spēju sēdēt, jo lielajā vairumā gadījumu, kad tiek runāts bērnu sfērā par 6 mēnešiem kā kaut kā lietošanas sākumpunktu (ķengursomas, barošanas krēsliņi u.c.), tad tiek pieņemts, ka bērns 6 mēnešu vecumā sēž, lai gan vairums bērnu sāk patstāvīgi sēdēt ne ātrāk kā 8 mēnešu vecumā. Līdz ar to, minot 6 mēnešus kā sākumpunktu preces lietošanai, bieži tas patiesībā nozīmē “tulkojumā nozaudēto” sēdēšanu. Citādi ir ar Klippan KISS, kas patiesi ir ļoti lēzens krēsls, jo ir arī lietojams kā izņemams bērna mazais autosēdeklītis un tur arī Klaudija Hēla mums ir apliecinājusi, ka mazu bērnu var vadāt un arī zīdainīti no dzemdību iestādes mājās droši var vest. Fair G komentāros un bildēs izskatās ļoti labi, ir gadījies tajā redzēt fotografētus arī nesēdošus zīdaiņus. Tomēr paši krēslu vēl pagaidām neesam redzējuši un personīgas pieredzes nav.

Justīne papildina manu stāstījumu, vērīgi piezīmējot, ka daži krēsliņi, kas domāti no 9 kg svara, mazākam bērniņam varētu nederēt integrēto jostiņu dēļ – tās var nenolaisties pietiekami zemu, lai būtu atbilstošā augstumā bērna augumam, kā arī nebūt iespējams tās savilkt pietiekami īsi, ja mazulis tieviņš un sīciņš. Tas arī jāņem vērā, lūkojot, vai izvēlēties krēsliņu no 0 kg vai no 9 kg.

Īsi sakot – pavisam mazam bērniņam, kas sēdēt pat vēl netaisās, ļoti daudz opciju nav – Klippan KISS (tieši nesēdēšanas apsvērumu dēļ šo izvēlējāmies mūsu Klāsiņam) vai, ticam, ka Fair G ir variants. Pārējie tomēr, visticamāk, pieprasa, lai amzulis vismaz postos uz sēdēšanu… teikšu godīgi, man nav ne jausmas, kādēļ tas pats Brio vai BeSafe krēsliņš marķēts kā derīgs no 0 kg, ja ieteicamais vecums ir 6 mēneši. Un vai tad 6 mēnešos nav jau tie paši 9 kg… bet neieslīgstot pārdomās, ķeramies pie krēslu lietošanas maksimālās robežas apskates

Krēsliņi līdz 18 un vairāk kg

Otrs ierobežojošais faktors ir bērna svars vai izmērs, kad krēsliņu lietot vairs nevar/nedrīkst. Viena kategorija krēsliņu ir jāpārtrauc lietot, kad bērns sasniedz 18 kg svaru (BeSafe iZi Combi vai iZi Kid, Klippan KISS, Fair G 0/1, Recaro Polaric) vai, sasniedzot šo svara atzīmi, krēsliņš jāturpina lietot ar skatu braukšanas virzienā (Klippan Triofix). Man nav komentāru par Recaro Polaric, savukārt BeSafe, Klippan KISS un Fair G modeļi šķiet puslīdz līdzvērtīgi – pēc nostāstiem (bet tie ir tikai nostāsti) liekas, ka BeSafe varbūt ir maķenīt īsāks kā Klippan KISS, jo pēdējā Robins noteikti varētu braukt vēl vismaz gadu, pusotru, kas nozīmē, ka viņš pavisam mierīgi tajā ierūmētos līdz pilniem 18 kg un 110 cm augumā, ko varētu sasniegt ap 4-4.5 gadiem (atkarībā kā barosim 😀 ). BeSafe iespējams ļauj braukt par pāris cm mazāk un dažiem gramiem nesvarīgākam bērnam. Bet tie ir dzīves sīkumi un viens un tas pats bērns abos krēslos nav mērīts – varbūt, kas vienai mammai šķiet, ka tuliņ krēsls jau par mazu, man vēl šķiet “rūme gana” un tā tā starpība arī rodas… Fair G 0/1 redzēts pagaidām tikai bildēs ar palieliem bērniem un izskatās rūmīgs. Klippan Triofix šajā ziņā ir mazliet labāks, jo kopumā tas paredzēts bērnam līdz pat 36 kg un tātad pats krēsls ir lielāks un līdz maksimālajiem 18 kg tad to var arī negriezt otrādi un izmantot braukšanai atmuguriski. Pēc bērnu svara tabulām tie ir droši 4 vai pat 5 gadi. Tad gan krēsliņu drošības apsvērumu dēļ jāgriež otrādi. Kāpēc tā?

Aprunājos ar Klippan puišiem un papētu pati. Neviens krēsliņš, kas stiprināms atmuguriski ar Isofix sistēmu, nav atmuguriski lietojams ilgāk kā līdz 18 kg. Jo Isofix sistēma pēc būtības ir sertificēta līdz 18 kg svaram (33 kg kopā bērns + krēsls).

Vēl ilgāk par 18 kg – t.i. līdz 25 kg, – atmuguriski var lietot krēsliņus, kas tam paredzēti un tie visi kā viens ir stiprināmi automašīnas salonā ar drošības jostām (Britax visi atmuguriskie modeļi, Brio Zento). Tomēr arī tas nav tik viennozīmīgi. Iesēdinām Robinu Brio Zento krēsliņā un ir skaidrs, ka tas pilnīgi ne ar ko neatšķiras no Klippan KISS izmēra – patiesībā rūmes ir pat mazāk un krēsla čaula īsāka – ja KISS paliek kādi 5-7 cm virs Robina galvas, tad Brio Zento viņš jau tagad ir līdz ar maliņu. Un viņam šobrīd ir 15 kg (pat nav). Nākamais lielākais ir Britax Two Way – tajā ierūmēsies bērns līdz apmēram 115 cm, kas nozīmē, ka mazulis tajā varēs braukt līdz aptuveni 5 gadiem. Un tad Britax MultiTech – krēsliņš patiesi ir liels un izskatās, ka tajā bērns varēs braukt līdz solītajiem 125 cm augumā un 25 kg svarā. Tas ir apmēram 7-8 gadi. Vienīgais, kurā bērns varēs braukt ilgāk – apmēram līdz 10 gadu vecumam, ir Klippan Triofix. Tomēr svarīgi, ka šis krēsliņš atmuguriski ir lietojams tikai līdz 18 kg svaram, vēlāk tikai ar skatu braukšanas virzienā.

Šeit arī papildinu ar Justīnes vērtīgo info – vēl viens maksimālā ierobežojuma apstāklis var izrādīties galvas balsts – krēsliņiem, kuriem tas ir ļoti izteikts (piemēram, BeSafe iZi Combi), pacelts maksimālajā pozīcijā tas var atdurties pret pleciem un rasties situācija, ka varbūt vēl dažus centimetrus mazais tajā varētu augt, bet pleci jau sasnieguši galvas balsta apakšējo malu un traucē ērti sēdēt…

Kā tad izvēlēties īsto?

Apdomājot, kuru krēsliņu izvēlēties, svarīgi saprast, cik liels vai mazs ir mazulis, kas tajā brauks un, vai viņš/-a jau stabili sēž. Mazam bēbītim vai pat jaundzimušam, svarīgāk būs ņemt vērā to, no kāda vecuma krēsliņš ir piemērots. Savukārt bērnam, kas stabili sēž, izvēles iespējas ir plašākas un, atkarībā no tā, vai plānojat mazuli krēsliņā atmuguriski vadāt līdz skolai vai īsāku laiku, izvēles iespējas paveras daudz plašākas.

Vislabāk, ja ir iespējams dotie skrēsliņu iegādātie skopā ar mazuli un novērtēt, kurš krēsliņš mazajam ir ērts, piemērots un patīk jums visiem.

Un tad jau jāapspriež citi jautājumi – cik daudz vietas krēsliņš aizņem automašīnā, kā stiprinās un daždažādas papildfīčas. Bet par to citrreiz 🙂

Kāda mamma sacīja: “Ja vien būtu kaut kur pieejams tāds apkopojums, kādi tad tie ERF krēsli ir pieejami!”… un mēs viņu sadzirdējām un apkopojām, jo patiesībā jau viņu ir maz un nav nemaz grūti mazu sarakstiņu salikt.

Tātad šeit ir krēsliņi alfabētiskā secībā pēc ražotāja kopā ar ziņām par pieejamību Latvijā:

• Akta Graco Belogic (Latvijā nav pieejams) – RF līdz 25 kg
• Akta Graco Cosmic Comfort S (Latvijā nav pieejams) – RF līdz 25 kg
• Akta Graco DuoFlex XTP (Latvijā nav pieejams) – RF līdz 25 kg
• Axkid Kidzofix (Latvijā nav pieejams) – RF līdz 25 kg
• Axkid Kidzone (Latvijā nav pieejams) – RF līdz 25 kg
• BeSafe Combi bez Isofixa un ar Isofixu – RF līdz 18 kg
• BeSafe Kid (var muki.lv pasūtīt gan ar, gan bez Isofixa – cena tāda pati kā Combi modelim) – RF līdz 18 kg
• Brio Zento – muki.lv ir pieejams viens krēsls (cena 175 Ls), kas diemžēl nav ielikts webā – RF līdz 25 kg
• Britax Hi-way (var muki.lv pasūtīt, cenu sarēķināsim individuāli) – RF līdz 25 kg
• Britax Max-way (Latvijā nav pieejams) – RF līdz 25 kg
• Britax Multi-Tech – RF līdz 25 kg
• Britax Two-way – RF līdz 25 kg
• Fair G 0/1 (var muki.lv pasūtīt – gatavojam šobrīd piegādi no Itālijas) – RF līdz 18 kg
• Klippan KISS – RF līdz 18 kg
• Klippan Triofix – RF līdz 18 kg
• Maxi Cosi Mobi (Latvijā nav pieejams, bet ja ļoti gribas tieši šo, varam sagādāt, tikai būs dārgi) – RF līdz 25 kg
• Recaro Polaric (Latvijā ir pieejams, muki.lv pagaidām nav) – RF līdz 18 kg
• Cybex Sirona – šo lieku nealfabētiski, jo man nav ziņu, ka tas jau būtu reāli pārdošanā, bet Latvijā noteikti vēl nav pieejams. RF līdz 18 kg

Tas arī Eiropā viss, manuprāt…

Par Extended Rear-Facing jeb bērna 5 reizes drošāku pārvadāšanu automašīnā ar skatu pretēji braukšanas virzienam, vairāk lasiet šeit.

Nu kāds laiciņš ir pagājis un atmuguriska braukšana mūsu auto vairs nav jaunums, bet pieradums – pie brokastgalda to vairs neapspriežam 🙂 Tādēļ gribēju padalīties, kā tad mums iet.

Tātad Klāss brauc Klippan KISS krēslā jau praktiski 2 nedēļas, jūtās ļoti labi – čuč kā susurs, krēsls ir ļoti lēzens un tādā noteikti var transportēt pat mazo mājās no dzemdībnama. Šeit pilnīgi piekrītu Hakana (no carseat.se) rakstītajam blogā, ka Duologic ir acīmredzot unikāls šajā ziņā savas konstrukcijas dēļ, jo patiesi no fizioterapeitiskā viedokļa der pašiem mazākajiem. Paskatījāmies kopā ar Klaudiju Hēlu krēsliņu un viņa arī pilnīgi piekrita, ka krēsla ergonomija ir ideāla pat pavisam jaundzimušam, tā arī nesēdošiem bērniem, kuri vairs neietilpinās mazajā krēsliņā. Īsi sakot – šis krēsls patiesībā pārspēj manas cerības un man ļoti patīk. Protams, mēs te varam runāt par dizainu, jo pieredzes apmaiņā uz Itāliju viņi gan varētu aizdoties  Bet nu tas man ir sekundāri, jo man liekas, ka šis ir ideālākais krēsls bērniem, kas vēl nesēž un nesēdēs kādu brīdi, bet grib braukt RF vismaz līdz 3 gadiem (ekonomiski visizdevīgā, protams, to ir zināt kad mazais dzimst nevis kā mēs, kas attapušies pusceļā – kaut kur ap 10-11 kg, jo tad var aiztaupīt naudiņu uz citu 0+ grupas krēsliņu 😉 ). Vēl jāpiemin, ka ir ĻOTI kompakts (kompaktāks ir tikai vēl Triofix), jo upurēto priekšējā krēsla vietu, kad ieliku Britax Multi-Tech, atguvu atkal savā rīcībā, kad ielikām KISS. Krēsls dēļ bāzes ir arī salīdzinoši augsts un Klāss redz visu pa logu – šitā fīča viņam patīk. Viņš man jau sēž uz otro “robu”, uz pirmo protestē – īsti gan nezinu, kādēļ – sākotnēji iedomājos, ka viņam bēbiski gulteniskā poza nepatīk, jo kājas ir vienā līmenī ar galvu vai pat gandrīz augstāk. Bet tad iedomājos, ka ticamāk, ka viņš tad neredz neko laukā pa logu, pie kā jau ir mazliet pieradis un tādēļ pieprasa savu artavu izklaides  Ko viņš arī dabū, jo arī 2. pozīcija ir krietni lēzena, kā mēs nosecinājām – apmēram tikpat stāva kā BeSafe iZiSleep, bet viņš redz visu pa logu un šad tad nemaz neguļ – tik mierīgi skatās ārā. Ko esmu pamanījusi – kad atstāts aizmidzis mašīnā pamostās, vairs nekliedz un neraud, bet skatās kādu brīdi apkārt. Līdz ar to biežāk satiekamies smaidīgi 

Trūkumi, kā jau katram krēslam, ir – pieminētais dizains nav gluži apbalvošanas vērts un mani mazliet kaitina viņu “unikālās konstrukcijas” sprādze, jo pie -20 grādiem bišķi sala nagi to kņopējot ciet un vienreiz dabūju pa nosalušajiem pirkstiem to taisot vaļā. Tas gan bija sākumā – tagad jau esmu piešāvusies un patiesību sakot to iznāk labāk aiztaisīt kā Britaxa vai Triofixa sprādzi, jo, kad salikta kopā precīzi, tā taisās ciet bez stīvēšanās, kamēr citiem nosauktajiem to ir mazliet jāpamāna, lai iedabūtu vietā. Bet vispār Klippan pogas un kloķi nav paši “jūzērfrendlijākie”, jo mēdz ieķerties un mazliet pretoties tām funkcijām, kam tie paredzēti. Arī kloķītis mazā krēsliņa uzlikšanai un noņemšanai no bāzes mēdz šad un tad ietiepties. Īsi sakot – pie krēsla dizaina un kloķīšu konstrukcijām Klippanam jāpastrādā – tas viņu mājasdarbs.

Robins jau nedēļu brauc Klippan Triofix. Šis ir mans lielākais gandarījums, jo vēl 2 nedēļas atpakaļ es nebūtu slēgusi derības, ka 3gadīgs bērns, kurš 2.5 gadus ir pabraucis krēslā ar skatu braukšanas virzienā, tā vienkārši būs gatavs sēsties ar skatu atpakaļ. Tas vien ir pierādījums, ka tas bija vairāk manā galvā. Jo viņš pats to pieprasīja – nebija pat nekādas iemārketēšanas vai māņu un PR kampaņu. Viņš vienkārši gribēja krēslu, kurā var skatīties pa aizmugurējo logu. Dabūja ar’! Un tas nebija mirkļa entuziasms, bet viņš arvien vēl šad un tad, kāpdams mašīnā, nopriecājas un nosaka: “Man patīk braukt atpakaļ!” Mēs pat bijām aplikuši Triofixu ar skatu braukšanas virzienā ar domu, ka 5min braucienu no bērndārza varētu veikt FF, lai katrreiz nav ar sniegainiem zābakiem pret atzveltni jāsmulējas kamēr nav aizsargs iegādāts krēslam. Veinreiz pabrauca tā un nākamajā reizē palūdza aplikt kā bija – ar muguriņu pa priekšu. Tā nu braucam tagad tikai RF pilnīgi bez izņēmumiem – arī uz veikalu ap stūri.

Kājām vietas ir maz. Vismaz man tā izskatās. Bet tas jau laikam atkal ir tikai manā galvā – kā te kaut kur lasīju par šo jautājumu: “Bērniem nemaz tas netraucē, bet jūs tik ilgi viņam prasāt, vai viņam ir ērti un viņš jums saka jā, bet jūs vienalga prasāt, kamēr viņš beidzot pasaka atbildi, kuru jūs acīmredzot vēlaties dzirdēt – nē!”  Tā arī es kā tāda klukste nez cik reižu pulējos izdibināt, vai nav neērti, bet viņš saka, ka esot viss ok un tiešām nesūdzās. Tad jau laikam man tikai izskatās, ka vietas nav daudz. Mazā vieta ir kompaktā krēsla upuris – ĻOTI kompakts. Vēl kompaktāks nekā KISS. Par kādiem 5-7 cm kompaktāks. Mūsu 1.83 cm garajam tētim, kas pieradis braukt ar plašas vietas komfortu, Triofix brauc aiz muguras un paliek vēl brīva vieta – krēsli nesaskaras, neatspiežas viens pret otru!!! Tas izsaka, manuprāt, daudz… mazākais auto, kurā šobrīd Triofixu esam ietilpinājuši ir 97. gada Golfiņš.

Triofix ir augsts. Es nezinu vai tik augsts kā BeSafe Combi, bet es domātu, ka apmēram tāds pats nu vai drusku zemāks. Robins sēž kā ķeizars un tajā visu redz. Klāsiņu neesam ielikuši, bet noteikti arī labi redzētu laukā pa logu, jo viņš jau no KISSa redz, bet Triofix ir vēl augstāks.

Trūkumi: kā jau teicu, izskatās, ka vietas kājām nav daudz, bet tā kā 3gadnieks nesūdzās, tad nu es neiespringstu uz šo. Bildē var redzēt, kā viņš tās tur un esam arī braukuši vairāk kā stundu no vietas – nav sūdzējies. Tas pats kas KISSam – arī te ar puļķīšiem un kluņķīšiem ir reizēm vārdapmaiņa pirms tie padodās. Bet tas ir sīkums, ja piekasos  Sānu malas ir augstas. Tas nav īsti trūkums, jo noteikti sānu aizsardzība ir nesalīdzināma, piemēram, ar Cybex Solution 2X-Fix būsteri, kurā Robins brauca pirms tam – kā redzams testos veikaliņa aprakstā, 15kg “damiju” aiz sānu malām pat redzēt nevar. Bet tas nozīmē, ka bērnu ceļot salīdzinoši augstajā krēslā ir jāpārceļ tai malai pāri. Man tā nav problēma, jo bērns pats celšanas procesā ieceļ kājas uzreiz vietās un tad tikai ieliek dupsi krēslā. Bet fakts ir fakts – salīdzinoši augstā krēslā ar augstām sānu malām tā celšana iznāk. Vēl gaidām komentāru no Golfiņā braucošā krēsla pasažiera, kuram arī ir gandrīz 3 gadiņi – kā viņiem veiksies ar ieriktēšanos krēslā – ja Golfiņā tā nebūs problēma, tad jau laikam arī šito bažu no dienaskārtības varēšu izsvītrot.

Gandrīz aizmirsu par pašu galveno priekšrocību – salīdzinoši ļoti vienkāršo instalāciju. Mūsu Triofixu mēram arī citās mašīnās, līdz ar to gan bāzi, gan krēslu esam jau daudzas reizes ņēmuši laukā un likuši iekšā – tas ir ļoti ļoti vienkārši, līdz ar to es pat neredzētu baigo pamatojumu, kāpēc otrai mašīnai būtu jāiegādājas otra bāze, jo arī pati bāze ir ļoti vienkārši izņemama un ieliekama citā mašīnā un krēsls – klikt – un virsū. Ar jostām arī vakar pirmo reizi likām bāzi – arī īzī-pīzī.

Tā nu mēs laimīgi braucam ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Kāpēc? Lasi šeit!