'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Lai dotos pretī panākumiem, lielajai dzīvei un vienkārši skrietu pa laimīgām takām, bērnam (un cilvēkam, kas no tā izaugs) ir vajadzīgas veselas kājas. Lai arī Klaudija Hēla atzīst, ka kāju veselību un pareizu apavu izvēli nevar noniecināt arī pieaugušajiem un tas tāpat ir ļoti svarīgi, lai dienas beigās mēs nejustos nomocījušies un noguruši. Tomēr bērnam šis jautājums ir vēl daudz būtiskāks, jo viņš ne vien vairāk lieto savas kājeles, nepārtraukti kustoties, bet viņa kājas veidošanās vēl ir procesā un mūsu, vecāku, varā ir to (ne)ietekmēt. Tieši tādēļ jau ilgāku laiku esam apkopojuši materiālus un viedokļus, lai galu galā padalītos arī ar jums.

Telpās bez apaviem

Ja kādreiz uzskatīja, ka bērniem apavi jāsāk vilkt tikko bērns sāk celties kājās, tad tagad speciālistu viedoklis ir pretējs vai ne tik strikts: daži uzskata, ka telpās apavi nav nepieciešami, bez tiem var iztikt; citi, piemēram, Klaudija Hēla, uzstāj, ka telpās bērnam apavus noteikti nevajag vilkt. Diskusijas vēl arvien ir karstas, tomēr man kā mammai svarīgs ir viens kopīgs secinājums – neviens no abiem vairs nerekomendē vajadzību pēc apaviem kā obligātu. Read the rest of this entry »

Liekas tikko vēl Klāss īsti neko neturēja rociņās, bet tagad jau – skat, skat – mierīgi pārliek no vienas ķepas otrā dažādus priekšmetus. Kustības ir kļuvušas pat pārsteidzoši koordinētas un Klāsiņš jau ar pilnu jaudu rotaļājas. Šodien viņš virtuozi demonstrēja savas žonglēšanas spējas ar veco brāļa Obumbu, censdamies to par visām varītēm notiesāt (bez panākumiem gan… 😉 )…

Klāsa dienas režīms

Es atceros, atceros, ka solīju ierakstu par to, kā veidojas Klāsiņa dienas režīms jau turpat vai trešā mēneša sākumā – tiklīdz uz bŗndārzu aizies Robins. Bet te tev nu bija – Klāss bija iemanījies savu režīmu veidot nevis 24 h ietvarā, bet 48 h vai pat 72 h ciklos 🙂 Citu dienu viņš gulšņāja no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai, bet citu dienu visu laiku gribēja it visur piedalīties. Tā nu nekāda režīma veidošana mums nav iznākusi. Tomēr kaut kādas režīmiņa iezīmes sāk parādīties: Klāss ik rītu mostās kopā ar citiem, tā ap 8 un tad labprāt parosās, kamēr visi aizdodās savās dienas gaitās, lai liktos uz auss tikai ap pusvienpadsmitiem vienpadsmitiem. Pilnīgi žēl bojāt viņa miedziņu, kad mums jādodas pakaļ brālim uz bērndārzu (arvien vēl uzskatām par pareizāku Robinam ļaut diendusu jau sagaidīt savās mājās, savā gultiņā). Un tad vēl pēcpusdienas snauda, kamēr mājās miers un klusums, jo čuč arī Robins… un vakars paiet rosīgi, līdz ap pusdeviņiem pošamies vannā. Pēc vannas vēl paēdam un uz nakts čuču nost. Un – ak, tavu mammas prieku – dažu nakti Klāss noguļ pilnīgi bez ēšanas – kā ap pus10 iemieg, tā guļ līdz 6-7 rītā… regulāri gan tas vēl nav un citrreiz arī mostas pa starpu ap 3-4, tad čuč mazliet ilgāk – līdz 7-8 un tad mostas un uzēd un vairs čučēt neiet pirms pirmās diendusas. Nu apmēram tāds mums režīmiņš iezīmējies pats no sevis.

Vannošanās

Beidzot mūsmājās darba kārtībā atkal ir lielā vanna un mēs visi esam pārvākušies (atpakaļ) uz to. Tostarp arī Klāsam patīk peldēties lielajā vannā (vairāk par mūsu ūdensidejām lasi šeit). Līdz ar to FlexiBath ir nolikta pagaldē (vēl viens iemesls, kādēļ mīlu FlexiBath – tagad tā nebūs vajadzīga kādu pus gadu un ir tik forši, ka nemaisīsies pa kājām liela, nevajadzīga vanna 🙂 ). Nu Klāss daudz ilgāk ir gatavs pavadīt ūdenī, sparīgi airējas ar kājiņām un rociņām, dažbrīd atslābinās un bauda peldi, dažbrīd riktīgi izvingrojas, bet nu smaida pa visu seju un vannošana vairs nav tikai tēta rituāls, jo Read the rest of this entry »

Paskat paskat, lūk kur vēl viens mūsu jaunums – kokvilnas lacītes.

Kaut kā esam pamanījuši, ka glītu lacīti, kura turklāt vēl arī patiešām pasargātu drēbes no apēdamā (respektīvi, būtu ūdensnecaurlaidīga) nemaz Latvijā nav tik viegli nopirkt… Nu tad mēs mazliet atvieglojam šo rūpi, sarūpējot dažas, kas mums šķiet ‘mukas. Tās ir darinātas no kokvilnas un ir ar mitrumnecaurlaidīgu starpslānīti, kas tiešām pasargās drēbes, lai uzpilējusī sula vai kas cits, nenonāk līdz krekliņam vai blūzītei. Un tās ērti aizdarās ar lipeklīti ap kakliņu, tā ka derēs visādiem izmēriem – maliņa apdarināta ar mīkstu kokvilnas trikotāžu, tā ka arī neberzīs pie kakliņa… nu ja… kaut kā tā 🙂 Klāsam vēl nevajag (bet esam, protams, jau atlikuši sev vienu 🙂 ), Robinam vairs nevajag… bet jums varbūt ka var noderēt 🙂

Nu nevar noliegt – sociālie mediji, protams, mums ir iepatikušies… tie ir tāda ērta padarīšana priekš mammām, kas sēž mājās un grib maķenīt sazināties ar ārpasauli, vai ne? Twitteris, piemēram… vai tu seko muki.lv Twiterī? Ja tu sekotu, tu, piemēram, zinātu, kā dabūt foršas atlaides pirkumiem pie mums jau šajā weekendā, kāds izskatās, mūsuprāt, glītākais pasaules trīsritenis u.c. niekus 🙂 Varbūt ir vērts? Tad klikšķini šeit!

Pirmais dzīves gads bērna attīstībā spēlē MILZĪGU lomu – šajā gadā bērns visstraujāk aug, attīsta visvairāk iemaņu, kas lielā mērā nosaka viņa attīstību turpmākajā dzīvē. Padomā vien, piedzimstot mazulis nespēj noturēt pat pats savu galviņu vai satvert priekšmetus, bet tikai gadu vēlāk, viņš jau patstāvīgi pārvietojas un darbojas ar mazajām rociņām. Šis attīstības posms vecākiem ir sarežģīts laiks, jo rodas simtiem jautājumu – vai mans bērniņš attīsās atbilstoši vecumam, vai viņš to dara pareizi utt. Un ir tik grūti nesalīdzināt ar citiem mazuļiem, ja īsti nezini, vai viss notiek, kā tam būtu jānotiek! Patiesībā tas pat neattiecas tikai uz pirmo mazuli – tagad aug mazais brālis Klāsiņš un vienalga mazs velniņš dīda, vai tik viņam nebūtu jau jāveļas? Daži citi taču jau veļas… Un mantas? Vai viņam jau nebūtu jātur rokās mantas? Turklāt to vēl ikreiz pajautā omīte: “Vai viņš jau spēlējās?” 🙂

Tādēļ nodarbības ar Klaudiju Hēlu par bērna attīstību pirmajā dzīves gadā palīdzēs jums izprast galvenos pamatprincipus, kā mazulis attīstās soli pa solim, kā organizēt viņa ikdienu un spēļu vidi motivējoši, kā nesasteigt attīstību, bet ļaut tai ritēt savu dabisku gaitu. Klaudija Hēla stāsta par to kā mazais tikai aptver, kur ir viņa rociņas un kājiņas, kā mēs varam netraucēt viņam apzināt savu ķermenīti, pašam atklāt tā iespējas un sekmēt dabisku attīstību. Nodarbības “Bērna attīstība pirmajā dzīves gadā” šobrīd Klaudija Hēla lasa un vada TIKAI Muki.lv – šo lekciju citu pasniedzēju vadībā nav iespējams dzirdēt nekur citur Latvijā (palielījāmies 🙂 ). Par šo tēmu mazliet jau var palasīties šeit, bet uz nodarbību atnākt būtu vissvētīgāk. Tādēļ piesakiet savu dalību pa tālruni vai rakstiet vienkārši uz epastu muki.lv@inbox.lv un mēs jūs gaidīsim ciemos.

Handlings savukārt ir viena no Bobata terapijas sastāvdaļām. Tas palīdz sekmēt bērna kustību attīstību dabīgā veidā. Pareizi ar mazuli strādājot, viņš izjutīs savas kustības, iepazīs savu ķermeni un ar laiku aktīvi līdzdarbosies. Handlinga principus vajadzētu apgūt katram, kas ikdienā nodarbojas ar bērnu, – vecākiem, vecvecākiem, māsām, brāļiem vai auklītei. Ar pareizu mazuļa turēšanu, celšanu un nolikšanu, ģērbšanu un nešanu bērnam var palīdzēt sevi sakārtot un attīstīt tālāk. Turklāt Klaudijas Hēlas padziļinātā interese par Emijas Pikkleres metodēm padara arī šīs nodarbības īpašas – tā nav tikai bērna aprūpe un pareiza bērna pacelšana no fizioloģiskā viedokļa, bet gan iedziļināšanās mazuļa personībā, viņa vēlmju un vajadzību sadzirdēšanas mācība.

Lai arī šobrīd visas grupiņas līdz pat oktobra vidum pilnas, mēs jau pamazām plānojam oktobra un novembra grafiku. Gaidiet! Būs 🙂

Dalības maksa nodarbībā 7.50 Ls un visi nodarbības apmeklētāji, iepērkoties bodītē nodarbības dienā saņem 7% atlaidi 🙂 Vai nav forši? 🙂 Apmeklējot abas nodarbības, cena 12 Ls no cilvēka par komplektu.

Tā jau ir, ka atgriežoties skolas solā brīvā laikā it kā kļūst mazāk, bet reizēm (vismaz, cik sevi atceros), šķiet ka to piepildīt kļūst grūtāk… Tad nu, lai būtu ko sadarīt rudenīgos vakaros, esam papildinājuši pamatīgi savu lielo brāļu un māsu plauktu – atjaunojuši krājumus ar jau iecienītām rotaļlietām, kā arī atveduši 10 jaunumus. Atliek vien ielūkoties, kas jums tuvāks sirdij – tumsā spīdošas dinozauru figūriņas ledusskapja magnētiņos, eko radošais projekts ar Kārbas robotu vai zinātniski eksperimenti dažādās nozarēs. Bet varbūt magnētiskas dejas origami lukturīšu gaismā? Delfīns viņu zina, kas ir vislabākais no tā visa 🙂

Ūdenslietas atkal mums svarīgas… beidzoties vasarai, meklējam iespēju baseinoties gan lielajam, gan mazajam, jo mums patīk plunčāties un peldēties – mūsu uzskats, ka ūdens palīdz mazam (un ne tik mazam) cilvēciņam sakārtot visas fizoterapeitiskās lietas bez masāžām un ūbervingrošanām ir tikai kļuvis stabilāks… par mūsu attieksmi pret ūdeni un mūsu ūdensformulu rakstijām jau labu laiku atpakaļ šeit – droši var palasīties 🙂

Bet tas, ko gribēju no tiesas ieziņot, ka esam sarūpējuši atkal pilnu plauktu ar FlexiBath un ir jauna krāsiņa klāt – tāda smuki lillīga – ceriņkrāsa, tā mēs viņu nosaucām. Derēs gan puisēnam, gan dāmiņai… glīti 🙂 vai ‘muki, kā pie mums mēdz teikt 🙂

P.S. Pie Flexibāšiem ļoti smuki piestāv Pluï 😉 Daži vēl ir palikuši…

Robins iekāpa dīvānā un sauca: “Braucam, braucam!” Starp dīvāna spilveniem viņš bija iespraudis koka karoti tā, ka kāts vien laukā lien – izrādās, tas ir ātrumkloķis. Man ar Klāsu jāiesēžas dīvānā, Robins piesprādzē mūs un aizver durvis, ieraušas “priekšā” pie stūres un apjautājas, vai visi gatavi braukšanai… Mēs dodamies ceļā skaļi rūcot uzreiz pēc tam, kad es uzdodu muļķīgu jautājumu: “Kur tev ir stūre?” – “Redz kur!”, atbild Robins, norādot man uz tukšu gaisu sev priekšā… tur ir stūre. un priekšā ir iela – tikai es neko neredzu, viņš redz. Es metu mieru būt pieaugušais un mēs visi trīs braucam – es cenšos ieraudzīt ielu un stūri, ap kuru mēs pagriežamies… sasodīts, kā man nepatīk būt pieaugušai! Jo Robins pirmais izdzird,  ka kaut kas nelabi skan un ir jāapstājas salompēt riteni. Mums pagadījusies diezgan štruntīga mašīna, jo tā bieži lūzt un ir jālompē… bet Robins daudz nebēdā – aizjož uz savu istabu pēc konstruktora štrumiņiem un ātri viss atkal ir labi. Galu galā viņš saprot, ka nav vērts tos visu laiku nest atpakaļ, jo tā sasodītā mašīna lūzt ik pāris minūtes… viņš ierodas ar visu konstruktora kasti un liek mums to nolikt lejā pie kājām… kad bijām aizbraukuši līdz lielveikalam un Robins bija iepircies, mūs ar Klāsu vēl apkrāmēja ar vairākiem iepirkumu maisiem, kuros bija jaunas rotaļlietas un grāmatas, kā arī maizīte un pieniņš… braucam mājās pie tēta, jo nu jau viņš būs atpakaļ no darbiņa… Robins uzlicis mašīnai ātros riteņus, lai ašāk tiekam mājās… uz dīvāna 🙂

Šādai rotaļai viss, kas nepieciešams ir iztēle. Mūsu gadījumā papildaprīkojums bija Polder sofa un koka karote 🙂

Un paldies, kam nu man jāpateicas, ka Robins ir tāds, kāds viņš mums ir – ka viņam nevajag stūri, lai stūrētu un viņš prot pielikt dīvānam ātros riteņus… es, godīgi runājot, nemāku nosaukt vārdā, kāda sajutos – izžuvusi, izsmelta, niecīga… nespējīga ieraudzīt tādas acīmredzamas lietas kā stūri, ielu un onkuļus… un tai pat laikā šis vēlās pēcpusdienas izbrauciens mani tik ļoti iedvesmoja, burtiski piešļāca ar dzīvību… ir forši 🙂

Kā jau mēs esam teikuši ne reizi vien, Bilibo GameBox ir tāda nenovērtējama spēļu krātuve bez robežām. Viena mūsu spēle ir par tārpiņu, kas dzīvo augļu dārzā. Te tad arī mūsu šīs dienas radošais projekts, kā rezultātā bērnam ir superīga spēle priekš apmēram 2-6 gadus veciem bērniem, kas palīdz gan apgūt krāsiņas, gan auglīšus, gan samācīties pacietību un audzināt raksturu, lai mācītos ievērot spēles noteikumus. Un mazliet ievirzīties stratēģiskajā domāšanā…

Radošais projekts – taisām spēli!

Jums būs vajadzīgs viens Bilibo GameBox komplekts, krītiņi, zīmuļi vai kas cits krāsains radošām izpausmēm – galvenais, lai būtu zaļa, zila, sarkana, oranža un dzeltena krāsa – atbilstoši metamajā kauliņā ievietojamajiem pikselīšiem, un liela balta lapa.

Mēs sākām ar tārpiņa zīmēšanu – ir jāuzzīmē zaļš kārumnieks tārpiņš, kuram ir 5 rimbulīši, kuros ievietot zaļos pikselīšus. Viņam apkārt zīmējām četrus augļu kokus visās debespusēs – vienā aug zilās plūmes, otrā sarkanie ābolīši, trešajā dzeltenie citroniņi un ceturtajā oranžie apelsīni. Attiecīgi spēlē tiks izmantotas 5 no sešām krāsām (visas izņemot rozā). Tātad kauliņā ieliekam šīs visas krāsiņas, atstājot vienu rimbulīti tukšu. Savukārt pārējos pikselīšus (atlikuši 5 no katras krāsas) tiek novietoti augļu kokos – tie ir auglīši. Uz spēles laukuma, starp augļu kokiem, jānovieto arī bļodiņas – Mini Bilibo – augļu vākšanai. Kad šis paveikts, var ķerties pie spēlēšanas.

Spēlējamies – “Augļu dārzs”

Spēles mērķis: novākt visus auglīšus pirms tos apēdis mazais zaļais tārpiņš.

Spēli var spēlēt 2-6 gadus veci bērni un visi,kas grib sastādīt kompāniju.

Maksimālais spēlētāju skaits matemātiski laikam iznāk 25, bet nu tik lielam bariņam neiznāk īsti vietas ap spēles laukumu. Mēs rekomendētu 2-8 spēlētājus.

Noteikumi mūsmājās: sāk pats jaunākais dārznieks, metot kauliņu, kurš iepriekš sagatavots spēlei. Atkarībā kāda krāsa uzkrīt, drīkst novākt vienu auglīti un ielikt atbilstošās krāsas bļodiņā. Ja attiecīgas krāsas pikselīši jau visi bļodiņā, dārznieks paliek bezšā un jāmet nākamajam spēlētājam. Ja uzkrīt zaļais, tad zaļš aplītis jāievieto vienā tārpiņa lauciņā, ja tukšais, tad var ņemt jebkuru auglīti pēc izvēles… Ja visi augļi nokļuvuši bļodiņās, pirms piepildīti visi 5 tārpiņa lauciņi, uzvarējuši dārznieki; ja tārpiņš ticis pie visiem 5 lauciņiem pirms vēl novākti visi auglīši, uzvara tārpiņa pusē.

Vienas partijas ilgums ir apmēram 10 min.

Lūk arī viss bildēs 🙂