'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Materiāls pārpublicēts no žurnāla IEVA 2011. gada 1.jūnija numura. Sagatavojusi žurnāliste Gunta Šenberga.

Raudoši mazuļi viņas rokās nomierinās. Bet viņu vecāki saka: «Atnāca Klaudija, un pamazām viss nokārtojās. Kļuva mierīgi un labi.» Lai gan viņa nav ne eņģelis, ne burve, tikai fizioterapeite. KLAUDIJA HĒLA.

Cienot katru

Klaudiju pazīstu gandrīz desmit gadu – kopš sāku strādāt žurnālā Mans Mazais. Daudzas reizes esmu dzirdējusi līdzīgus stāstus, kad mazuļa piedzimšana vecākiem nesusi ne tikai prieku, bet arī milzu rūpes un satraukumu. Vai nu tāpēc, ka bērniņš piedzimis ilgi pirms laika un vēl ilgāk viņam bija jācīnās par dzīvību un dzīvi. Vai tāpēc, ka bijušas veselības problēmas. Vai arī – viss it kā kārtībā, tomēr jaunie vecāki tik un tā ir tramīgi. Bet: «Tad atnāca Klaudija…» Ģimeņu, kas tā var teikt, ir simtiem un varbūt par tūkstošiem. Vieni ar viņu sastapušies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas priekšlaikus dzimušo bērniņu nodaļā, citi – kādā no daudzajām citām Klaudijas darbvietām vai nodarbībām, ko viņa vadījusi. Kādu brīdi viņai pat bija savs SIA Klaudija Hēla.

Pa šiem gadiem ir mainījušās arī Klaudijas, ja tā drīkst teikt, aizraušanās darba jomā. Ik reizi, kad uzzinājusi ko jaunu, Klaudija aicina ārzemju speciālistus vadīt kursus arī Latvijā. Kādubrīd viņa vairāk vadīja topošo vecāku nodarbības, interesējās par Bobata terapiju, hendlingu jeb mazuļu ikdienas aprūpi, kas veicina attīstību. Pēdējā laikā – ar austriešu ārstes Emijas Pikleres iedibināto pedagoģijas un terapijas metodi. Tās galvenā ideja ir paļaušanās uz bērna dabiskajām spējām – viņš ir dzimis, lai augtu un attīstītos. Mums, pieaugušajiem, tikai jāgādā, lai katrā vecumā būtu tam piemērota vide. Tāpēc šķiet, ka viņa mazuļu vecākus nomierina un iedvesmo ne tikai ar to, KO dara, bet gan – KĀ. Un ka to dara tieši Klaudija. Tāda, kā viņa ir. (more…)

Mēs ar meitenēm, kas gaida mazuli jūnijā vai jūlijā, esam savākušās mazā čupiņā un uzaicinājušas uz muki.lv pagrabiņu Klaudiju Hēlu pastāstīt par bērna zīdīšanu, kā arī Klaudija šai lekcijā ļoti interesanti pastāsta par bērniņa piebarošanu vēlākos mēnešos. No šīs lekcijas cēlusies muki.lv netolerance knupīšpudelēm, snīpjkrūzēm un tādām štellēm, kuru vietā ceļam priekšā šķībo krūzi jeb Doidy Cup. Un stāsts par piebarošanu arī ir dikti interesants – noteikti alternatīvs un uzklausīšanas vērts. Dažus beņķīšus vēl varētu mūsu telpā iebīdīt, tā ka ja kādam ir interese pievienoties, lūdzu ziņojiet muki.lv@inbox.lv vai 29745553. Lekcija notiks 9.jūnijā plkst. 13.00 un dalības maksa kā ierasts – 5 Ls.

Kā jau te ieminējos pirmdien, mums tā īpašā lekcija par bērna attīstību pirmajā dzīves gadiņā, nu ļoti iet pie sirds. Un forša mamma ir brīdinājusi mūs laikus, ka netiks, tādēļ ir brīva vietiņa uz pēdējo lekciju par šo tēmu 31. maijā, tas ir otrdien, plkst. 10.00 Lāčplēšielas pagrabiņā. Šīs nodarbības ietvaros runāsim par bērna attīstības posmiņiem, labajām un ne tik labajām rotaļu lietām, kuras mazulim piedāvāt, basajām kājām un cita veida neiejaukšanos bērna pasaules izziņā un attīstībā utt. Ja vēlaties šo vietiņu aizņemt sev, lūdzu, ziņojiet uz epastu muki.lv@inbox.lv vai zvaniet 29745553 un visu sarunāsim.

NB!!!! Paldies par lielo atsaucību – visas vietiņas nu ir piepildītas! Sekojiet līdzi turpmākām ziņām par nodarbībām muki.lv

Tā nu sanācis, ka viena mammīte netiek un līdz ar to rītdien draud palikt tukšs viens krēsls muki.lv pagrabiņā – pasēdēšanā ar Klaudiju Hēlu, kur viņa stāstīs par bērna attīstību līdz gada vecumam. Šī nodarbība mums ir ļoti īpaša, jo tieši tajā visvairāk ir radusies ierosme un vajadzība, no kuras izauga muki.lv. Šo lekciju šobrīd Klaudija pēc mūsu lūguma lasa tikai un vienīgi muki.lv – tā viņa mums teica Bet mums šķiet, ka tā nu ir viena no burvīgākajām (lai arī tās visas ir iedvesmojošas) nodarbībām, kādas Klaudija vada.

Šīs nodarbības ietvaros runāsim par bērna attīstības posmiņiem, labajām un ne tik labajām rotaļu lietām, kuras mazulim piedāvāt, basajām kājām un cita veida neiejaukšanos bērna pasaules izziņā un attīstībā utt. Īsi sakot – ļoti ļoti mums šī lekcija patīk. Tā ka nelaidiet garām iespēju – krēsliņu rezervēsim tam, kas pirmais pieteiksies, rakstot muki.lv@inbox.lv vai zvanot 29745553

Mūsu top5 Klaudija Hēla šodien akceptēja gandrīz bez komentāriem – tad jau būsim bijuši labi skolnieki Tāpat topā tika kā nemainīgs favorīts ielikta Obumba, Frack&Fischer grabulīšu izvēle pilnībā akceptēta un arī Bilibo Mini topā iederas, vien Klaudija piebilst, ka ap 5-6 mēnešiem mazajam vajadzētu vēl vienu papildus bļodiņu, kas ir lielāka, lai tajā var ko krāmēt iekšā. Par koka grabulīšiem Klaudija nebija ar mums vienisprātis – ar tiem vairāk grabināt varot vecāki, mazāk tur ko darboties bērniņam… Klaudija Hēla grozās starp mūsu plauktiem un norāda uz miega lupatiņām – Franck&Fischer Biba būtu viņas topā… mēs varam tikai piekrist – smuka viņa, stūros iesietie mezgliņi šķiet forši mazajam, strīpainais sarkanums mums arī patīk… nu re nu – tagad mūsu koptops kārtībā:

1. Oball

2. Franck&Fischer tamborētie grabuļi

3. Franck&Fischer Hjalte

4. Franck&Fischer Biba

5. Mini Bilibo

Un, pildot Klaudijai doto solījumu, piebilstu, ka šeit mēs runājam par rotaļlietām/bērnu mantiņām – jo mazulis var (un viņam pat vajadzētu) spēlēties ar daudz un dažādiem priekšmetiem – koka karotes, kārbiņas, lupatiņas, daždažādi mājsaimniecības piederumi (piemēram, putojamā slotiņa)… to visu noteikti ir jāiekļauj mazuļa spēļlietu arsenālā… un tomēr, vismaz mums liekas, un droši vien Klaudija piekristu, ka pārspīlēt ar mantiņām nevajag – 2-3-4 lietas un mazulim ir galīgi gana, lai darbotos ar tām līdz piekusumam… un tad jau atkal varam ko pamainīt, ja kļūst garlaicīgi… bet nenoliekam bebīti milzīgā mantu kaudzē, lūdzu!

Šodiena ir izdevusies! Jau no paša rīta Robins iepriecināja tikai ar labu omu, smaidu un pozitīvu: “Čau!” pamostoties.

Un tad pie mums ciemos atbrauca Klaudija Hēla – runājamā bija iekrājies daudz, viens no galvenajiem bija svarīgais jāvārds par kurpēm. Tātad mums būs LittleBlueLamb kurpīšu sērija arī otrajiem apaviem – bērniem vecumā no 2 līdz 4 gadiem (22 līdz 26 EU izmērs). Klaudija bija sajūsmā par kurpītēm un teica: “Tās nu gan ir superīgas – tik vieglas, mīkstas un forši, ka platas – tā bērniem vienmēr ir problēma!” Mēs to uztvērām gandrīz kā personīgu komplimentu, it kā paši būtu visu nakti to tupelīti tapinājuši Tātad izlemts – mums būs. Tuvākajās dienās saliksim bildes, lai varat jau iepriekšpasūtīt un rezervēt

Būs jau arī vēl citi visādi labumi, jaunumi un ziņojumi, bet tos maķenīt paturēsim pie sevis – man māņticība, ka nepiepildās, ja dikti izbļaustās

Un ar to vēl prieki nebeidzās – pusdienlaikā saņēmām ziņu, ka esam iekļuvuši portāla nekrize.lv rīkotā konkursa finālā starp 10 visveiksmīgākajām un dzīvotspējīgākajām idejām Iedvesmojoši, iepriecinoši – nu vienvārdsakot – forši Tagad tikai jānokļūst pirmajā vietā! Palīdzēsiet? Nobalsot par mums var šeit!

Lai jums arī šodien viss saulaini!

Kad man kāda mamma saka: “Bet bērns ceļas kājās, kā tad lai viņu notur pie zemes!?”, tad man ir tikai viena atbilde, ko man kādreiz uz šādu pašu jautājumu atbildēja Klaudija Hēla: “Padari viņam grīdu interesantu!” Un šai sakarā mums ir sava pieredze, kurā varbūt ir vērts padalīties.

Patiesībā sen biju iecerējusi uzrakstīt mazu blogierakstu par kartona māju būšanu. Kaut kā līdz šim mūs nav piemeklējusi tāda rūpnieciski ražota kartona māja, par kuru mēs vēlētos no visas sirds izdot naudu… vēl jo vairāk tamdēļ, ka materiāla kartona mājai mūsu birojiņā ir atliku likām.

Gan jau arī jums, labi padomājot, pa rokai atrastos kāda liela kartona kaste – nu tāda, kuras viena mala ir vismaz metrs un augstums ap 60 cm vai tml. Tad nu tieši tādu kartona kasti mēs metām vēkšpēdus, izvēršot kastes virsas malas uz visām debespusēm, lai kaste būtu stabila – sienas un jumts vienā rāvienā gatavs. Tad atliek vien vienoties, kur būs durvis, kur logi un tos izgriezt ar asu nazi – ja vēlamies atveramu, tad griežam tikai 3 maliņas paredzamajai ailei, ja logs būs bez slēģiem, tad izgriežam četrstūrus vai apļus vai kādas vien formas gribam. Durvīm svarīgs rokturītis – citkārt izgriežam caurumiņu, kur ieāķēt pirkstiņu, lai tās var no iekšpuses aizvērt, bet var arī piešūt pogas no abām pusītēm durtiņām… īsi sakot, jāliek vien lietā izdoma un jāīsteno visas arhitektoniskās ieceres! mums ar Robinu lielu prieku sagādā arī māju sazīmēt – es zīmēju puķes, Robins saules… tā nu mums ir nodarbe veselam vakaram un māja ir arī koša un krāsaina. un mazajam ir tapusi māja, kas ir tieši tik aizraujošs objekts, lai rāpot vien gribētos – tādā mājā stāvus nepiecelsies, iekšā uz divām kājām neieiesi utt. – gandrīz žēl, ka es tajā nevaru ierūmēties. jo rāpošana ir veselīga visu vecumu cilvēkiem.

vēl viens mājas jaukums ir tas, ka tā neko nemaksā un tad, kad interese noplok, māju drošu sirdi var nodot lietošanā atkritumu savācējiem jeb, kā saka Robins, “aiznest tantei” (tante – sētniece) lai tad, kad ievajagās jaunu pajumti, to atkal varētu radīt no jauna

ja nu šis raksts jūs iedvesmo mājai, bet jums patiesi nav nevienas piemērotas kastes, mums vismaz divas potenciālās mājas noteikti birojiņā kā reizīti ir – dodiet tik ziņu un nodosim jūsu radošām izklaidēm – lai tikai mazie rāpo!

Mums diezgan bieži jautā par to, vai LittleBlueLamb kurpītēm ir gana stingra kapīte, lai balstītu mazuļa kājiņu, kas tikko sācis celties un spert pirmos solīšus. Lūk arī Aija uzdod jautājumu: “vai šīm kurpītēm ir gana stipra un augsta kapīte, lai derētu bērniņam, kurš ceļas kājās un mēģina spert pirmos solīšus?” Tad nu ienāca prātā, ka varbūt vienkārši jāatbild publiskis, lai ir skaidrība vienreiz par visām reizēm

Nē, nevienām Little Blue Lamb kurpītēm nav cietās kapītes un lielākajai daļai nemaz nav kapītes līdz potītei. Un mēs par to priecājamies. Ja jūs meklējat apavus ar cietu zolīti, supinatoru un stingru kapīti, tad LittleBlueLamb kurpītes nebūs īstās, jo mūsu filozofija ir pilnīgi pretēja (vairāk lasīt šeit). Ja runājam tieši par kapīti, tad pēc mūsu domām, mazulim pirmajiem soļiem tāda nav nepieciešama vairāku iemeslu dēļ:
1) sākot celties kājās, mazulis pārbauda, vai viņa kājiņas jau ir gatavas stāvēšanai un staigāšanai – daba vislabāk zin, vai mazuļa muskulatūra un kaulu sistēma ir gatava turēt viņu vertikāli vai vēl kādu laiciņu labāk turēties pie zemes. Ja mazuļa kājas ieaujam apavos, kas balsta potīti, mēs maldinām bērnu, liekot viņam justies stabilākam kā viņš patiesībā ir un veicinām pāragru celšanos un staigāšanas uzsākšanu, kamēr viņa kaulu sistēma tam vēl nav pietiekami gatava…
2) kad mazulis sāk tikko celties kājās, viņš lielāko daļu laika tomēr pavada rāpojot – augstas un cietas kapes traucē pareizi atliekt pēdiņas un bērns var sākt rāpot izvēršot pēdiņas un atsperoties ar pēdu iekšējām maliņām tādā kā skujiņā, kas vēlāk var būtiski ietekmēt nepareizu gaitu.

Tie ir divi galvenie argumenti, kādēļ Robins savus pirmos apavus dabūja tieši no LittleBlueLamb un ar tiem godam arī nostaigāja kamēr vien no tiem izauga. Es pat nerunāju par to, ka, manuprāt, bērnam visumā ir jāstaigā pēc iespējas basām kājām un apavi nepieciešami tikai dodotis ārā vai ciemoties. Tad kad viņš sāk tikko celties, tad taču ārā vai ciemos viņš vēl sēž ratiņos vai mammai opā – kam viņam kurpes? Es labi zinu, kam viņam kurpes – lai ‘muki būtu Mēs arī Robinam vilkām zābaciņus, kad devāmies uz lielveikalu pēc pamperu pakas, lai arī viņa vienīgais uzdevums bija smuki sēdēt iepirkumu ratos un droši varēja iztikt ar zeķēm

Otros apavus, pēc Klaudijas Hēlas ieteikuma, iegādājāmies no firmas Elefanten, kura diemžēl līdz šim nav bijusi atsaucīga uz mūsu lūgumiem pārstāvēt šo zīmolu Latvijā. Elefanten apaviņi ir domāti jau kārtīgiem staigātājiem un ir ar augstu kapi, tā ir samērā stingra un zolīte ir elastīga, supinatora vietā atrodam izliekumu, kuru šī firma patentējusi kā, viņuprāt, dabisku bērna pēdas velves izliekumu, kurš arvien lielākiem apaviņiem paliek arvien izteiktāks – kā jau dabiski tas bērnam attīstās 

NB! Tās ir tikai mūsu domas par apaviem pēc konsultācijām ar Klaudiju un pašu izlasītā dažādos avotos. Šobrīd viedokļu par pareiziem apaviem ir tik daudz, ka mēs izturamies izprotoši pret citādiem uzskatiem, tomēr līdz šim tie nav spējuši mūs pārliecināt 

Mēs jau sen esam sev un Klaudijai nosolījušies, ka uzrakstīsim muki.lv par jauno vietiņu, kur mīt daudz saulainu cilvēku, tostarp konsultācijas sniedz arī Klaudija Hēla. Tā ir vieta “Baltā zvaigzne”. Garāks stāsts droši vien paliek uz mūsu sirdsapziņas kā mazs parādiņš, jo šis centrs tiešām ir apbrīnojams savā gaisotnē un vēlmē cilvēkiem līdzēt un atbalstīt, bet nu mazākais, ko varam, ir darīt zināmu, ka šāda vieta nu ir radīta un tai ir arī sava interneta vietne – www.baltazvaigzne.lv

Šodien Robinam pirmie nobrāztie ceļgali – atceļā no parka zēns bija tā pārņemts ar atļauju vest saitē suni, ka paklupa un nobrāza abus ceļgalus. Izturēja kā vīrs un daudz nekreņķējās – vienojāmies, ka mājās sāpītes nomazgāsim un tad jau manīs, vai plāksteris nepieciešams… tagad Robins saldi čuč, saķēris padusē Bobo un par saskrambātajiem ceļgaliem ir sen aizmirsies… bet es sēdēju pie gultiņas, skatījos uz savu mazo lielo vīrieti un domāju, vai tiešām bērna audzināšanai esam izvēlējušies pareizāko ceļu, tik daudz uzticēdami pašam bērnam un mātei dabai? vienkārši būdami līdzās un paļaudamies, ka viņs izaugs par labu cilvēku…

Šajās pārdomās uzmeklēju vēlreiz Emmijas Pikleres vadmotīvus mazuļa audzināšanā, kuros gribēju padalīties arī ar jums. Emmija Piklere ir Ungāru pediatre, kurai mūsdienās ir jau diezgan daudz sekotāju – arī Latvijā jau zināmā Monika Alī, kuras idejas savukārt līdz mums atnes Klaudija Hēla un viņas domubiedri… Vērts piemetināt, ka Emmija Piklere gan dzimusi pirms vairāk kā 100 gadiem un sen jau auklē mazus eņģelīšus tai saulē… bet viņas idejas man liekas ļoti dzīvas un patiesas vēl arvien.

Mazuļa cienīšanas un uzticēšanās principi:

1. Veltiet visu uzmanību vienai nodarbei. Daudzas mammas mūsdienās domā, ka (more…)