'mukas lietas 'mukiem bērniem…

attēls no mammam.lv

Pirmo reizi ar Klaudiju Hēlu, protams, bijām iepazinušies pastarpināti no kāda TV raidījuma vai žurnāla raksta, pļāpām calis.lv. Vēlāk nokļuvām pie viņas kursos, kamēr Robins vēl tusējās puncī – klausījāmies kursu par mazuļa attīstību, handlingu – bijām iedvesmoti – citādām rotaļlietām, citādai pieejai, visam mazliet citādam – bez stimulēšanas, veicināšanas un bērna dīdīšanas. Un ne jau tā, ka diametrāli pretējam – vienkārši visās ikdienas lietās mazas nianses, detaļas, kas veido to lielo citādo… Kad Robins piedzima, tāpat mums diagnosticēja mūsdienu modes kaiti – tonusiņus. Bet visam klāt arī daktere nebija mierā ar gūžiņām, sūtīja uz masāžu. Nolēmām, ka varbūt ir vērts aizbraukt ar Robinu ciemos pie Klaudijas – varbūt viss ir mazliet citādi Bija citādi… smaidigs, atsaucīgs bērns, kas tieši ciemošanās reizē pie Klaudijas saņēma rokās pirmo rotaļlietu – Obumbu, apvēlās uz sāniem… uz otriem. mēs aprunājāmies, bišķiņ pavingrojām un norunājām, ka masāžas nav vajadzīgas – pilnīgi vesels bērns. Un tiekamies pēc kāda laika, kad puika būs veicis būtiskus soļus attīstībā.  Turpmāk esam ierīkojuši tā, ka ik pa kādiem 3 mēnešiem Klaudiju uzaicinām ciemos – Robins rosās, darbojas, izrādās kā nu prot Klaudija skatās, mēs pasēžam uz paklājiņa puikam līdzās, parunājam, mazliet aprunājam Robinu 😉 apspriežam, kā varam viņa ikdienu padarīt labāku, pilnvērtīgāku, lai viņam ir kur darboties un ar ko noņemties. Pēdējā tikšanās reizē viņa bērnam pat nepieskārās – jocīgi, vai ne? Daudzi teiks – kas gan tas par fizioterapeitu – nevingrina, nemasē, neattīsta… tieši tādēļ, ka citādi. Tādēļ – mums patīk!

P.S. Ar Klaudijas laipnu atļauju, publicēju arī viņas tālruņa numuru 29273937. Viņa labprāt pieņem mazos ciemiņus “Premium Medical” vai dodas ciemos uz mājām. Mums patīk viņu sagaidīt savās mājās, atrādīt savas mantas un sakārtot kopīgi spēļu vidi, lai Robina rotaļas arvien vērtīgākas

“Lai jums jaunais gads apaļš un brīnumains kā bumba!”, tā Robins. Jaunais gads mums nes atkal jaunu pārsteigumu un jau pirmajās jaungada dienās Robins rāda ar pirkstiņu uz savu Obumbu un saka: “Ba!” mēs vēl pārprasam: “Bumba?!” un Robins piekrītoši atbild: “Ba!”. Tā nu Robins pamazām sāk rindot zilbes, bet mēs tās šifrēt. Un mums ir jauna iedvesma priekš muki.lv – bumbas. Jāskaita tik dienas un Latvijā pavisam oficiāli piedāvāsim nopirkt Obumbas. Nezini, kas tās tādas?

Obumba ir unikāli veidota bumba, kas piemērota visiem vecumiem. Bet mūs jau tie citi vecumi neinteresē – kā tā noder mazajam? Mums tā bija pirmā rotaļlieta, ko Robins satvēra rociņā savos 3 mēnešos – vizīte pie Klaudijas Hēlas – pastiepa rociņu un paņēma – centāmies slēpt savu prieku un sajūsmu, bet nokļuvuši mājās pārrakām visu internetu, lai nopirku mūsdienu gadgetu – Oball. Mazulim tā ir unikāla ar to, ka veidota tā, lai praktiski nebūtu iespējas to nesatvert – šunām līdzīgā virsma tā vien vilina pirkstiņus ieķerties un paņemt. Turklāt pateicoties nepilnajai lodes virsmai, tā sver tikai 42 gramus, kas pat mazulim ir viegli ceļams. Otrs dzīves posms, kad Obumba mazajam lieti noder – mācamies mest un ķert – nu kā tu tādu nenoķersi?!

Būsim godīgi – lielu daļu mūsu veikaliņā atrodamo lietu esam meklējuši un atraduši Klaudijas Hēlas ierosmē. Ne jau tādēļ, ka viņa būtu mūs mudinājusi nodarboties ar bērnu preču tirdzniecību, bet gan tādēļ, ka ieklausoties viņas padomos – apciemojot viņu vai lasot kādu rakstu žurnālā vai internetā – esam raduši nepieciešamību pēc dažādām lietām, kuras, kā izrādās, Latvijā nemaz nav tik vienkārši atrodamas – izvēles nav vispār vai tas, ko mums izdevās atrast, nelikās tik foršs, kā gribētos. Tieši Klaudija jauno vecāku kursos, kad mazais Robins bija vēl tikai resns puncis, stāstīja, cik svarīgi ir “neieslodzīt” mazuļa pēdiņas bikšelēs ar slēgtiem galiem, bet gan ļaut izzināt pasauli ar pēdiņām tāpat kā ar plaukstiņām, jo tajās ir tik daudz juteklīšu un pasaule ar kājiņām izrādās vēl savādāka, kā ar rociņām… tā nāca ‘mukās bikses jeb leggingi, lai būtu ērti kustēties, smuki un tomēr pekas brīvas pasaules izpētei. Tā nāca getras, jo tieši tās Klaudija ieteica kā vislabāko “kāju apģērbu” līdējiem un rāpotājiem…

Tagad nedēļas nogalē pāršķirstot jaunāko Mana Mazā numuru, par šo ieteikumu pārliecinājos vēlreiz, kur Klaudija mazajiem rāpotājiem kā vislabāko risinājumu iesaka tieši getriņas – ne pēdiņas slīdēs, ne auksti būs: “Kāda vecmāmiņa mani pārliecināja – ja bērnam uzvelk getras un silda tikai stilbiņus, viņam arī pēdas ir siltas. Arī sportisti un baletdejotāji tās velk, lai viņiem būtu silti muskuļi, un, ja apakšstilbu muskuļi ir silti, arī uz pēdām plūst siltas asinis. Bet droši vien tas vecākiem jāizmēģina pašiem.” (Mans Mazais, 2009/12) Mēs mēģinam Robins savās getrās var gozēties arvien biežāk – ja šķiet, ka pēdas vēsas, parauju getriņas arī pāri papēdītim, tā ka pirkstiņi vien laukā, lai rāpotājs var labi atsperties… un, aiziet, uz priekšu!

Bet tad nu man vismaz bija skaidrs, kā ietekmē visas getras mums pēdējās dienās tik strauji atradušas jaunus mazus valkātājus un gandrīz pie ikvienas bildītes galerijā uzraksts vēsta: “Uz vietas vairs nav!” vai “Pēdējais pāris!”. Nebēdājiet – mēs jau esam sagādājuši jaunas getriņas, lai vēl pirms svētkiem visiem tiktu pa pārītim – kuru katru mirkli jaunam vedumam jāierodas Latvijā – būs gan jau iemīļoti dizainiņi, kurus ātri izpirka, gan varbūt kāds jauns variants, ko iekļaut mazā, naskā gardarobē