'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Mēs ticam, ka tās intelektuālās un garīgās lietas, ko dodam mazajam šajā vecumā, ir milzīgs neatņemams ieguldījums, kas tālākā dzīvē vairojas ģeometriskā progresijā…

Mūzika. Tā nu ir Robina MILZĪGA dzīves sastāvdaļa – gan pats muzicē, gan ļoti labprāt klausās mūziku. Viņa iecienītākais CD līdz šim ir Kaspara Vecvagara “Diegabundža”, bet Rīgas Svētku ietvaros iegādājāmies arī MicRec dziesmu izlasi no vecumvecām radiopasakām “Pasakainās dziesmas”… nu tā tiek drillēta, dancota un dziedāta augu dienu (jo Robins pats ir apguvis audioiekārtu ieslēgšanu un nu vairs nav atturams no mākslas baudīšanas). Jāatzīst, ka arī mēs paši (t.i. lielie) šo abu CD kvalitāti vērtējam pozitīi un varētu apzīmēt ar vārdu “iesakām”!

Grāmatas. Mēs laikam esam iegādājušies itin visas latviski izdotās grāmatas ar cietajām lapām (more…)

Šo recepti mēs atklājām jau pagājušā vasarā, kad Robins sāka baudīt tikai pirmās karotītes kaut ko bez mammas pieniņa. Savā pamatā tā ir bēbīšu recepte – puravs ar zirnīšiem biezenītī, taču, mazliet modificējot to par kremzupu, esam par labu atzinuši to visa ģimene un šad tad ceļam galdā, sevišķi jau tagad, kad pieejami svaigi zaļie zirnīši 🙂 nu un iedomājāmies, ka receptē, tāpat kā citos savos atklājumos, mēs varētu padalīties ar citiem…

Tātad, vajadzīgs: 700 ml buljona (ja taisa kā biezenīti mazajam, tad pietiks ar 275 ml), paliels puravs, 3-4 kartupeļi un 200 g zirnīšu (ziemā lietojam saldētos – garšas ziņā nekādas starpības). Un pagatavošana padodas pat man, kaut neesmu nekāda kulināre. Puravu sagriež ripiņās un apcep dziļajā pannā (vislabāk jau sviestā, tad puravs paliek zeltains un ‘muks). Pēc brīža pievieno klucīšos sagrieztus nomizotus kartupeļus un pielej buljonu. Tad kādas 10 min vāra un pieliek zirnīšus. Nu vēl ir kādas 5 min brīva laika, tad jāsablenderē (mums ir tas blenderīts uz kāta, tā ka tai pašā dziļā pannā, kur viss notiek, arī sablenderējam) un zupa gatava – leju mazās bļodiņās un lieku galdā ēdājiem. Mums patīk! 🙂

Nu jau laikam var teikt, ka Robins sācis staigāt. Pirmos solīšus spēra par prieku tētim vārdadienas priekšvakarā, bet nu brīvdienās ir centīgi trenējies un nu jau slienas augšā pat telpas vidū (dupsis gaisā, rokas taisnas un augšā ir!) un dodas sev vien zināmā virzienā ar smalkiem spiedzieniem pavadīdams sajūsminošo nodarbi 🙂 un var tikt kājām pāri istabai, bet pa ielu kājo mammai pie rokas, un ja vēl lielo pirkstu atbalstam iedod tētis…!

un mums arī kurpītes atvestas 🙂 pilnīgi par tēmu, vai ne? ļoti liels vedums gan nav, tādēļ jau tuvāko nedēļu laikā centīsimies krājumu vēl papildināt. bet nu tomēr…

Ir atjaunoti krājumi populārākajām kurpītēm – rozīgi baltās ar puķīti un visu laiku populārākās – rozīgi brūnās ar puķīti (nu ir jau arī smukas un modelītis ļoti pateicīgs un stabils). Tās tagad atkal pieejamas. Papildināti zābaciņu (gan brūnu, gan rozā) krājumi, ja nu kādam liekas, ka tādi būtu tagad tieši laikā. Un ir arī viens jauns modelītis… nu un ir arī šis tas cits, kas iepriekš bija izpirkts, bet tagad ir atkal 🙂 Un kā jau rakstīju augstāk, būs pēc pāris nedēļām cerams vēl papildinājums 🙂 Tomēr neatlieciet pirkumu uz pēdējo brīdi – vislabāk kurpītes rezervēt, lai kāds nenorezervē pirms jums – pie mums blatiņu nav, kurš pirmais piesakās, tas pirmais dabon kurpītes 🙂 

Lai raiti solīši un saulains pavasaris!

Robinam šī vispār notikumiem bagāta nedēļa – gan sperti pirmie patstāvīgie solīši, gan ticis pie koka šūpuļzirdziņa, kas, arī mammas prāt, nebojā dzīves vides kopskatu… un tapis arī pirmais mākslas darbs.

Mākslas darbs tika radīts ar mini vaska krītiņiem, tādēļ švīkoties var uz nebēdu – ērti rociņā satverami, mutē arī labi iebāžami (dēļ šī Robinam vienam pašam gan vēl zīmēt neļauj – citādi, ka krāsaināks netop arī punča saturs!). Un pats foršākais ir tā plastmasas kastīte – var krāmēt tos krāsainos labumiņus iekšā un ārā, vērt kastīti vaļā un ciet… tur tak ir ko noņemties un darboties. Ak, jāzīmē ar tiem?! Nu labi, var arī papīru pašvīkot 🙂

Brokastis paēstas, Robins dodas savās rīta gaitās – uzraušas uz dīvāna, labi iekārtojas un ķeras pie verammantiņas vēršanas. Pirmo figūriņu bez vecāku palīdzības pilnībā uzvērt izdevās jau pagājušā nedēļā – līdz tam spēja trāpīt kociņu caurumiņā un uzvērt figūriņu uz adatas, bet rociņu apmainīšana un figūriņas palaišana lejā pa šņorīti parasti beidzās ar fiasko un figūra nokrita no kociņa. Tāpēc bija jāaicina kāds talkā. Līdz beidzot sanāca pašam viss – no sākuma līdz beigām! Tas gan bija smags darbs un vairāk kā vienu figūriņu reizē Robins neņēmās pieveikt. Taču šodien jau ver 3 vai pat 4 – iesaista arī pa kādai “no citas operas” – labi uzvēršanai derot arī piramīdas riņķis vai tuvumā trāpījies klucītis ar cauru viduci 🙂

(more…)

Daudz laimes, mūsu mazo jubilār! Robina pirmajā dzimšanas dienā pirmās bučas jau puika saņem čučot pusnaktī 🙂 No rīta arī rūpīgi izvēlēta dāvana – pirmais auto. Robinam gan vēl bišķi bail ar to kustēt uz priekšu, taču benzīnbākā var sabāzt visādus niekus un to var vērt ciet un vaļā bez gala daudz reižu… Un vēl var papliķēt pa jaunā transportlīdzekļa sāniem un uzsaukt: “Ado!” (t.i “Auto!” – autora piezīme) 😉 

Šis gads mūsu visu dzīvē ir bijis atklājumu pilns – iegūts ir tik daudz! Un mazais ir izaudzis tik ātri… šķiet tikai dažus mēnešus atpakaļ mēs pastaigājāmies gar jūru raugoties saulrietā un apmainoties ar neskaidrām izjūtām un domām par rītdienu, kad sastapsim savu mazo puisēnu… un te jau viņš saka savus pirmos vārdiņus, skrien mums nopakaļ un pats zin, ko vēlas… ir pavisam īsts cilvēciņš, kuram mēs gribam to pašu pašu labāko! Lai piepildās…

Kas gan var būt skaistāks par jaunu dzīvībiņu, mazu neaizsargātu radībiņu 🙂 Mūsu mājās tādi jaukumi nu veseli seši – mazi bīglu kucēni – trīs puisēni, trīs meitenītes. Starp dāmiņām arī divas mazas blondas meitiņas – īsts retums bīgliņiem. Robins ieinteresēts un lepns, mēs priecīgi, jo visi veseli un braši lolojumi. Eh, forši – pozitīvās emocijas garantētas ilgam laikam – nepārstājam smaidīt 🙂 

Vairāk par mazajiem lasi šeit. 

“Lai jums jaunais gads apaļš un brīnumains kā bumba!”, tā Robins. Jaunais gads mums nes atkal jaunu pārsteigumu un jau pirmajās jaungada dienās Robins rāda ar pirkstiņu uz savu Obumbu un saka: “Ba!” mēs vēl pārprasam: “Bumba?!” un Robins piekrītoši atbild: “Ba!”. Tā nu Robins pamazām sāk rindot zilbes, bet mēs tās šifrēt. Un mums ir jauna iedvesma priekš muki.lv – bumbas. Jāskaita tik dienas un Latvijā pavisam oficiāli piedāvāsim nopirkt Obumbas. Nezini, kas tās tādas?

Obumba ir unikāli veidota bumba, kas piemērota visiem vecumiem. Bet mūs jau tie citi vecumi neinteresē – kā tā noder mazajam? Mums tā bija pirmā rotaļlieta, ko Robins satvēra rociņā savos 3 mēnešos – vizīte pie Klaudijas Hēlas – pastiepa rociņu un paņēma – centāmies slēpt savu prieku un sajūsmu, bet nokļuvuši mājās pārrakām visu internetu, lai nopirku mūsdienu gadgetu – Oball. Mazulim tā ir unikāla ar to, ka veidota tā, lai praktiski nebūtu iespējas to nesatvert – šunām līdzīgā virsma tā vien vilina pirkstiņus ieķerties un paņemt. Turklāt pateicoties nepilnajai lodes virsmai, tā sver tikai 42 gramus, kas pat mazulim ir viegli ceļams. Otrs dzīves posms, kad Obumba mazajam lieti noder – mācamies mest un ķert – nu kā tu tādu nenoķersi?!