Gustavs stāsta par savu Oball Original
Vakarā, kad tētis pārnāk mājās, Gustavam sākas aktīvais laiks sportam! Viena no šādām aktivitātēm ir bumbu mešana. Visvieglāk tas viņam izdodas ar O-bumbu. Pamēģini arī tu to noķert!
Nedēļas nogalē, sērfojot internetā, uzgāju kādu rakstu par to, kādiem kritērijiem būtu jāseko gudri pērkot rotaļlietas. Ar prieku atklāju, ka veids, kādā mēs gluži intuitīvi izvēlamies mantiņas Robinam un piedāvājam jums, ir gluži līdzīgs – mēs šos padomus bijām jau likuši lietā pirms vēl ar tiem bijām iepazinušies 
Un tad jau varbūt ir vērts to sakārtot sarakstiņā, lai arī jums čekboksīšiem ir pa rokai, kad pārdomājat, vai ir vērts naudiņu izdot par vienu vai otru lietu. Jāteic gan, ka man šajā sarakstā pietrūka dažu visai svarīgu detaļu, tādēļ es jau esmu paspējusi to papildināt ar, manuprāt, svarīgām atziņām Un tātad:
1. Atbilstība vecumam
Ja bērns izrāda interesi par rotaļlietu, tad ieprieciniet viņa zinātkāri! Vecums, kas parasti norādīts uz kastes, biežāk ir mārketinga triks – neļaujiet stīviem vīriem uzvalkos noteikt, par kādām rotaļlietām jūsu mazulim būtu jāinteresējas. Patiesībā dažas no labākajām rotaļlietām ir interesantas jebkurā vecumā, kā, piemēram, Obumbas (attēlā) – arī tad, ja uz iepakojuma norādīts, ka rotaļlieta derīga no 0+, vecāks bērns var rast tajā daudz prieka vienkārši lietojot to komplicētākā veidā. No otras puses, ja rotaļlieta domāta ievērojami vecākam bērnam, tad ir jānovērtē, vai jūsu bērnam tā jau ir piemērota – iespējams tā var prasīt iemaņas vai pirkstiņu veiklību, kuru jūsu bērniņam vēl nav – tad gan varbūt labāk nogaidīt – rotaļlietas var būt bērnam izaicinājums, bet tās nedrīkst pārvērsties aizkaitinājumā vai radīt vilšanos, ja mazulis netiek galā ar mantu. Un galu galā, vienmēr paturam prātā, ka daži ierobežojumi uz kastītes ir drošības dēļ – piekrītu, ka nereti tie ir smieklīgi un izvietoti vietā un nevietā, tomēr tikai mūsu vecāku ziņā ir novērtēt, vai mazulim rotaļlieta ir droša. Read the rest of this entry »
Nāk staigājamais laiks ar joni – nu tik smuka saulīte rotājas pa zemes virsu un žāvē peļķes, ka tiešām sirdī iezogas pavasarīgs prieks, ka kupenas būs prom uz neatgriešanos. Un mēs ar lepnumu varam ziņot, ka esam sagatavojušies godam Mums ir pilni plaukti ar kurpītēm – esam pacentušies atjaunot izmēru izvēles jau esošajiem modelīšiem un sarūpēt kādus jaunus gan puikām, gan meitenītēm
Bez tam, ļoti ceram, ka pavisam drīz (nu turiet īkšķus par mums) papildināsim LittleBlueLamb kurpīšu izvēles ar otrajiem apaviem, jo Robinam nu galīgi nav nekā vairs ko kājās vilkt – izaudzis no mīkstpēdiņām un tad nu mēs esam sarosījušies. Gribam vēl dzirdēt Klaudijas Hēlas viedokli par mūsu rokās nonākušajiem paraudziņiem, bet mums pašiem dikti patīk un Robins pa māju līksmo savos jaunajos puszābaciņos Tā ka turiet īkšķus un gaidiet!
Jančuks dalās pieredzē par Oball Rattle, Oball Big un Oball 3 in 1
Pirmā Obumba mūsu mājās ienāca, kad Jančukam bija gandrīz 3 mēneši – vecums, kad viņš tikko bija apjautis, ka rotaļlietas viņš var arī paņemt rokās. Un ar Obumbu tas izdevās tik viegli! Pirkstiņi paši aizķērās aiz caurumiem un bumba bija rokā! Koši oranžā Oball Rattle bija un ir mūsu favorīts. 3 mēnešu vecumā devāmies uz Bobota vingrošanu, kur mūsu bumbu atzinīgi novērtēja arī fizioterapeite. Izpildot vingrinājumus, Jancis bumbu sargāja kā savu acuraugu. Reiz pavisam nejauši bumba paņēmās līdzi vannā. Tas bija jauns atklājums! Izrādās, tā ne tikai lieliski turas virs ūdens, bet arī ir visērtākā no vannas rotaļlietām. Mūsu lielā pīļu saime vannā izskatījās lieliski, taču, kolīdz mazulis tvēra pēc pīlītes, tā iegrima dziļāk ūdenī un uzpeldēja gabaliņu talāk. Bet bumbai pietika aizķert tikai ar pirkstiņu un tā bija rokā! Parasti tā netika izlaista no rokām visu vannošanās laiku
Valters stāsta par Oball Original
Mani sauc Valters. Esmu astoņus mēnešus vecs. Pirmo reizi iepazinu Obumbu, kad man bija nepilni četri mēneši. Kopš tā brīža esam nešķirami draugi. Man patīk Obumbu turēt gan savās rociņās, gan viļāt ar kājiņām. Vēl man gribētos to tā pa īstam nogaršot, bet…pagaidām nekādi nesanāk! Vēl man patīk lasīt grāmatas. Īpaši par dzīvnieciņiem. Taču arī tad, kad lasu, Obumba man vienmēr ir līdzās. Tas tādēļ, lai būtu drošāk un nebūtu tik garlaicīgi! Godīgi sakot, Obumba patīk visiem, arī manam „vecākajam brālim” kaķim Mincim. Bet mēs cenšamies to draudzīgi sadalīt. Esmu ar mieru pa retam ar viņu arī padalīties!
Kad man kāda mamma saka: “Bet bērns ceļas kājās, kā tad lai viņu notur pie zemes!?”, tad man ir tikai viena atbilde, ko man kādreiz uz šādu pašu jautājumu atbildēja Klaudija Hēla: “Padari viņam grīdu interesantu!” Un šai sakarā mums ir sava pieredze, kurā varbūt ir vērts padalīties.
Patiesībā sen biju iecerējusi uzrakstīt mazu blogierakstu par kartona māju būšanu. Kaut kā līdz šim mūs nav piemeklējusi tāda rūpnieciski ražota kartona māja, par kuru mēs vēlētos no visas sirds izdot naudu… vēl jo vairāk tamdēļ, ka materiāla kartona mājai mūsu birojiņā ir atliku likām.
Gan jau arī jums, labi padomājot, pa rokai atrastos kāda liela kartona kaste – nu tāda, kuras viena mala ir vismaz metrs un augstums ap 60 cm vai tml. Tad nu tieši tādu kartona kasti mēs metām vēkšpēdus, izvēršot kastes virsas malas uz visām debespusēm, lai kaste būtu stabila – sienas un jumts vienā rāvienā gatavs. Tad atliek vien vienoties, kur būs durvis, kur logi un tos izgriezt ar asu nazi – ja vēlamies atveramu, tad griežam tikai 3 maliņas paredzamajai ailei, ja logs būs bez slēģiem, tad izgriežam četrstūrus vai apļus vai kādas vien formas gribam. Durvīm svarīgs rokturītis – citkārt izgriežam caurumiņu, kur ieāķēt pirkstiņu, lai tās var no iekšpuses aizvērt, bet var arī piešūt pogas no abām pusītēm durtiņām… īsi sakot, jāliek vien lietā izdoma un jāīsteno visas arhitektoniskās ieceres! mums ar Robinu lielu prieku sagādā arī māju sazīmēt – es zīmēju puķes, Robins saules… tā nu mums ir nodarbe veselam vakaram un māja ir arī koša un krāsaina. un mazajam ir tapusi māja, kas ir tieši tik aizraujošs objekts, lai rāpot vien gribētos – tādā mājā stāvus nepiecelsies, iekšā uz divām kājām neieiesi utt. – gandrīz žēl, ka es tajā nevaru ierūmēties. jo rāpošana ir veselīga visu vecumu cilvēkiem.
vēl viens mājas jaukums ir tas, ka tā neko nemaksā un tad, kad interese noplok, māju drošu sirdi var nodot lietošanā atkritumu savācējiem jeb, kā saka Robins, “aiznest tantei” (tante – sētniece) lai tad, kad ievajagās jaunu pajumti, to atkal varētu radīt no jauna
ja nu šis raksts jūs iedvesmo mājai, bet jums patiesi nav nevienas piemērotas kastes, mums vismaz divas potenciālās mājas noteikti birojiņā kā reizīti ir – dodiet tik ziņu un nodosim jūsu radošām izklaidēm – lai tikai mazie rāpo!
Nu Robinam ir divi gadi. Un pietika man tikai kādam pastāstīt, ka nekādas “divgadnieku krīzes” mums nav, kad tas sākās… Kad Robins pirmo reizi ieziņoja, ka čučēt iešot pliku dupsi (mēs čučot un dodoties ārā no mājas vēl tomēr uzcērtam autiņbiksītes, lai neiznāk nepatikšanas), bez pidžammas – getrās vien. Tāds nu viņš man tur gulēja garšļaukus uz vannas istabas grīdas – pliks kā tikko dzimis, tikai vienas 4x raženāks pirmajā reizē man tas likās komiski, izdevās sarunāt tomēr pa manam un tas aizmirsās… bet tad pirmo reizi Robins atteicās ģērbt nost drēbes bērndārzā… un otrdienas rītā abi vīriešcilvēki, man par lielu pārsteigumu, ieradās mājās abi kopā pusstundu pēc tam, kad bija to pametuši, lai dotos uz bērndārzu – pirmā doma man bija, ka bērndārzs ciet… izrunājāmies, izspriedāmies visi trijatā un tad atkal bērndārzs tika apmeklēts rātni. daži trādi rīži jau ieskanējās atkal brīvdienās… un tad otrdienā atkal tētis pazūd bez pēdām – kad sazvanīts, ziņo, ka Robins atkal iespītējies – bērndārzā nepalikšot. un kad palika, tad pēcpusdienā atkal neiešot mājās… tā nu mēs šīs esam iesaukuši par Niķīgajām otrdienām… redzēs, kas būs nākamotrdien tagad jau pasmaidu, bet kopumā šis mums atkal ir tāds mazs šociņš bērnaudzināšanā, jo jau likās, ka paliek vieglāk…
izrunājos ar audzinātāju… viņas arī norāda, ka Robins sācis savā runā arvien biežāk pieminēt sevi, tostarp lietojot pirmās personas vietniekvārdu “es”, “man” utt. – bērns apzinās sevi kā personību, lūko, kā tā ietekmē pasaules kārtību un lietas ap viņu… redz nu, tagad mums mājās ir mazs vīrelis… personība. kuru negribas iznīdēt jau iedīglī – ar šo esam ļoti piesardzīgi. patiesībā man pat sāk likties, ka nostaigāt pa to šauro līniju, kas ir starp personības iznīdēšanu un bērna izlutināšanu, ir sarežģītāk, nekā celties naktīs un mainīt pamperi vai darīt visu to grūto sākumdarbu, kas man likās tik nepārvarams posms bērnaudzināšanā…
Un mums bija jāsāk pāršķirstīt interneta lapas, kurās kas teikts par šo problēmu un piedāvāti risinājumi. un interesantu rakstu uzgājām portālā maminuklubs.lv – nemaz nemēģināšu pārstāstīt. labāk vien izlasiet! vismaz man likās noderīgs, kad īsti nav gudra cilvēka, kam pajautāt – rāties vai piekāpties?…
Nu lūk! Vēliet mums izturību! Un ja jums kādam arī ir Niķīgās otrdienas, trešdienas vai piektdienu pēcpusdienas, tad vēlam jums to pašu
Šorīt sakaunējos… pēkšņi iedomājos, ka mums tik sen nav bijušas nekādas atrakcijas – kāds konkursiņš vai kas tamlīdzīgs. Sākām drudžaini domāt… Mums patīk fotokonkursi. Un zīmējumu konkursi. Un stāstu… Viss patīk, kas ir orientēts uz jaunradi un dalīšanos sajūtās. Un tā kā Oball ir un paliek pašā topa augšgalā no visām lietiņām, kas no muki.lv plauktiem aizceļo pie Latvijas mazuļiem, tad šoreiz izlēmām īpašu godu piešķirt tieši Obumbām (Kožambumbas arī skaitīsies 😉 jo turpat līdzās jau vien viņas gozējas)… Kā vispār mums tas agrāk neienāca prātā? Kaut pēdējās nedēļās vien esmu dažādos mammu blogos redzējusi bildes un superīgus stāstus par bumbām un Obumbām… Piemēram, šeit un šeit!
Līdz ar to… Sākot ar šo mirkli varat dalīties savās bildītēs un stāstos par Oball bumbām (vislabāk jau bilžainos stāstos) – sūtiet tos mums uz muki.lv@inbox.lv un mēs tos visus reizi nedēļā apkoposim un sakārtosim galerijā, izliksim apskatei.
Būs arī balvas! Vienu balvu piešķirsim pēc saviem ieskatiem – tā teikt žūrijas godalga Otru ļausim izvēlēties skatītājiem-lasītājiem, kurai bildei vai stāstam būs visvairāk komentiņi Kas būs balvās? Nu lai paliek maza intriga Tik pačukstēsim, ka dāvaniņas meklēsim Franck&Fischer plauktos
Tātad – sakām STARTS!
Doomoo mūs iepriecināja jau ar pirmo šī gada vedumu – jaunā kolekcija ir visa vienā kokvilnā – no ražošanas izskausti sintētiskie audumiņi, kas aizstāti ar jaunu krāsu kokvilnas kombinācijām – forši ♥ Un ir arī jauni rozā tonīši dāmiņām…
Jaunās kolekcijas audumiņos atrodami gan Softy (mazie), gan Buddy (lielie) pakaviņi. Steidziet vien izvēlēties savu!
Teikšu godīgi – mēs nemēdzam aicināt balsot par mūsu bildēm, iesūtītajiem jociņiem vai vēl visādiem citādiem niekiem dažādos internetvidē organizētos konkursos un konkursiņos… bet šajā reizē gribas aicināt – ja nu no sirds muki.lv ideja jums liekas forša un iedvesmojoša, tad kāpēc gan jums neizteikt savu viedokli šai sakarā
Īsi sakot – www.nekrize.lv rīko konkursu, kurā meklē gada varoņus. Tā kā iepriekšējā gadiņā arī par muki.lv bija rakstiņš šeit, tad esam to sarakstā, kurus droši var nominēt gada balvai – lūk šeit aizpildot pavisam īsu balsojumu. Un, ja vien jums liekas, ka mēs būtu pelnījuši kādu iedvesmojošu tituliņu, tad laipni aicināti paust savu nostāju
