'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Bodīte vaļā, nu varam atvilkt elpu atkal uz dīvāna un ielikt kādu jaunumu, kas patiesībā pagrabiņa plauktā jau pieejams… No Active People, kas ir atsūtījuši arī mums vienreizīgos Bilibo ar radu saimi… tie atkal ir viņi, šoreiz priecē mūs ar Sakol – kaut kas vairāk kā kluči un konstruktors.
Pat nezinu, kā par tiem pastāstīt – tā jau izklausās necili – koka klucīši ar lipeklīšiem… bet kaut kas tajā ir, jo, vecāku iedrošināti, bērni ātri vien atklāj nebeidzamas iespējas, ko piedāvā salipināmi kluči… Tie ne vien rosina radoši domāt, bet arī attīsta tausti, jo puse klucīšu ir ar āķīšiem, otra ar pūkainīšiem. Vai tu māki atšķirt, kurš ir kurš, ja acis ir ciet? 🙂

Šobrīd mūsu plauktos ir 10 figūriņu komplekti, taču pieejami arī 5 figūru kārbiņa (mums likās mazliet par īsu – patiesībā pat 10 gab. mums liekas mazliet ierobežoti, kad tā pa īstam aizraujas 😉 )… un ir lielais superkomplekts ar 50 figūrām, kas tad gan paver iespēju jūru… forši ir tas, ka kluči, līdzīgi kā Lego un tamlīdzīgi, ir savstarpēji kombinējami un iegādājoties mazāku komplektiņu mazam bērnam, vēlāk var piepirkt klāt lielāku un nodarbināt arī jau sākumskolnieku…

Nu ko, iesiet raudzīt? Te būs SAKOL!

Bet pirms tam paskatiet multenīti ar Sakol galvenajā lomā… patiesībā visās lomās 🙂

No šodienas vaļā pagrabiņš Lāčplēša ielā 10 (ieeja no pagalma).

Tas ir gandrīz Baznīcas un Lāčplēša ielas stūris, oranžīga mūra ēka, kuras pirmajā stāvā atrodas velokafejnīca Miit. Šobrīd nav norāžu, tā ka ja nevarat atrast, nekautrējieties zvanīt Jurģim 29282898 vai, ja viņš neatbild, tad 29745553 – palīdzēsim ar orientieriem un padomiem.

Tagad mums ir arī darba laiks:

Uzreiz par Lieldienu brīvdienām – piektdien nestrādāsim (bet pa Rīgu būsim, tā ka, ja nu kas dikti steidzams, droši zvaniet un kaut ko izdomāsim 😉 ). Sestdien darbosimies pēc apsolītā darba laika un mīļi saņemsim jūs pulkiem vien 🙂

Nu cik ilgi var pakoties un paunoties, vai ne? 😉 Sāksim strādāt un tad jau iedzīvosimies kaut kā – cerams, ka sākumā piedosiet mazas neērtības… Līdz ar to ziņojam:

Mēs esam vaļā sākot no 20.aprīļa!

Adrese ir Lāčplēša iela 10, ieeja no pagalma pagrabiņā.

Kā atrast: tas ir gandrīz Baznīcas un Lāčplēša ielas stūris, oranžīga mūra ēka, kuras pirmajā stāvā atrodas velokafejnīca Miit.

Līdzās ir brūnos toņos krāsota koka māja, kurā ir Muhamors, Griķu spilveni un Fazenda. Starp šīm abām mājām ir ieeja pagalmā (ar šlagbaumu) un tiklīdz esat sētā, tā uzreiz pa kreisi līdz durtiņām uz pazemi. Tur tad arī mēs esam iemitinājušies. Drīzumā būs arī kādas norādes un izkārtnes, bet nu pagaidām maza atlase atjautīgākajiem. Ja nevarat atrast, lūdzu, droši zvaniet Jurģim 29282898 vai, ja viņš neatbild, tad 29745553 – palīdzēsim ar orientieriem un padomiem 🙂

Kad meklēt (jeb darba laiks):

Par visiem citiem laikiem, lūdzu, zvaniet – var gadīties, ka esam tuvumā un varam uzņemt ciemiņus ārpus darba laika. Un spēkā arvien paliek iespēja sarunāt ar mums vizīti Pārdaugavā pie šlagbaumiņa (jeb pie mūsu mājas 😉 )…

Tā, tā… esam salikuši plauktos jaunāko vedumu no LittleBlueLamb pirmajiem apaviņiem – ielūkojieties galvenokārt puiku sadaļā, jo priecīgas ziņas ir puiku mammām, kas dikti gaidīja sandalītes – ir veseli 4 jauni modeļi. Bet arī meitenēm ir atjaunoti iztrūkstošie izmēri un izvēlēties ir no kā… Tā ka var pamazām nākt uz mūsu pusi Lāčplēša ielā 10 un uzmērīt vai sūtīt savas vēlmes uz emailu un lūkosim, kā varam līdzēt…

Bet izlasītais jokainums tāds P.S. cienīgs… vienkārši vakar internetā izlasīju kādas Latvijā bieži citētas bērnu fizioterapeites, kuras vārdu nesaukšu, komentāru par kurpēm… nu labi, viņa uzskata, ka bērnam ir nepieciešama cieta zole, cieta kape, jo tā balsta bērna kāju, jau no brīža, kad bērns piecēlies kājās (ne sācis staigāt!) – kāpēc bērna kāja būtu jābalsta, gan īsti nepaskaidro – vajag un viss. Bet tālāk seko mans sašutuma iemesls: “Mana pieredze rāda, ja bērnam velk apavus, kad viņš jau staigā, ir liels protests, jo bērns jau savu pēdu ir noslogojis kā nu viņam ērti, te pēkšņi cietas zoles…” – ja pareizi saprotu, tad šī speciāliste rekomendē bērnam padarīt dzīvi neērtāku jau no sākta gala, lai pārlieku nepierod pie ērtībām, ko dod staigāšana basām kājelēm? Es laikam tomēr izvēlētos bērnam dot iespēju justies ērti arī tad, kad apavus jāvelk, vienkārši meklējot ērtus apavus, nevis laikus radināt viņu pie mocībām neērtos 😉

Nekur neesam pazuduši – vien rosāmies pa jauno pagrabiņu – Lāčplēša ielā 10 tagad mazliet smaržo pēc krāsas un klaudz darbarīki, lai sastutētu kopa plauktus, atsvaidzinātu sienu krāsojumu un mazliet ‘muki ierīkotos… Lai arī ārpusē nav izkārtnes, tomēr mazpamazām aprodam, ka kāds ienāk pa mūsu smagajām durvīm un prasa pēc paciņas… tā kā pa druskai var sākt rēķināties ar šo jauno adresi, kā ar punktu Rīgas kartē, kur var saņemt pasūtīto… un tad jau vēl pēc laika varēs nākt arī apskatīt nepasūtīto 🙂 vēl tikai mazliet pacietības!

Tā kā arvien izjūtam nelielu nožēlu, ka preces nerīdziniekiem nav pieejamas tikpat viegli, kā galvaspilsētas iedzīvotājiem, tad lūkojam pēc jaunām piegādes iespējām, lai sīks pirkums nekļūtu divtik dārgs piegādes izmaksu dēļ. Šobrīd esam apzinājuši iespējas sūtīt pirkumus ar pastastacija.lv starpniecību – pēc formāta nelieliem pirkumiem šī noteikti ir izmaksu pievilcīgaka opcija, ja vien esat jauno tehnoloģiju un iespēju piekritēji 🙂

Tātad – lūk, šeit var apskatīt sarakstu ar tām pilsētām, kur ir atrodamas pastastacija.lv piegādes vietas. Noformējot sūtījumu, lūdzu, norādiet, ja vēlaties izmantot šo pakalpojumu, uz kuru “Mana pasta stacija” piegādes vietu jums sūtīt paciņu. Vēl jums jānorāda precīzs savs mobilā telefona numurs. Tālāk lieta vienkārša:

• tiklīdz mēs būsim apzinājuši, cik lielā kastē jūsu pasūtījums ietilpst, nosūtīsim jums rēķinu, kas iekļauj arī piegādes izmaksas;
• saņemot apmaksu par pirkumu, dosimies uz sev tuvāko “Mana pasta staciju” un ievietosim jums domāto sūtījumu mazākajā (tātad lētākajā) iespējamajā nodalījumā;
• tiklīdz jūsu paciņa būs piegādāta jūsu norādītajā pasta stacijā, jūs saņemsiet īsziņu uz norādīto mobilā telefona numuru ar sūtījuma saņemšanas kodu;
• ievadot saņemto kodiņu “Mana pasta stacija” ekrāniņā, varat atvērt durtiņas vajadzīgajam skapītim un – re kā – paka ir jūsu!

Sīkāk par paku saņemšanu lasiet šeit!

Ar pakalpojuma cenām var iepazīties šeit. Gadījumos, kad mums papildus nepieciešams sūtījumu jums iesaiņot – t.i. iegādāties piemērota izmēra kasti, pakalpojuma pamatcenai nāks klāt 0.30-0.60 Ls atkarībā no kastes lieluma. Ja saliekot jūsu sūtījumu kastē, konstatēsim, ka pastastacija.lv tarifs ir dārgāks kā Latvijas Pasta tarifs par šo pakalpojumu, individuāli sazināsimies ar jums, lai pārliecinātos, kuru sūtīšanas veidu izvēlēties. Jauki, ja jūs uzreiz, noformējot sūtījumu, jau norādīsiet, gadījumā, ja pastastacija.lv cena pārsniedz Latvijas Pasta cenu, kuram no sūtīšanas veidiem dodat priekšroku – tas paātrinās pakas izsūtīšanu 🙂

Līdz ar to šobrīd izskatās, ka līdzšinējo 2.90 Ls vietā varam teikt, ka pasūtījumu piegāde visā Latvijā izmaksā robežās no 1.49 Ls līdz 2.90 Ls, kas jau skan labāk, vai ne? 🙂

Mīļie, jaukie un foršie apmeklētāji… neesmu skaitījusi un nezinu, cik tieši, bet nu ļoti ļoti daudz smaidīgas un mīļas mammas, burvīgus bēbīšus un gādīgus tētus esmu sastapusi laikā, kamēr darbojās mūsu birojiņš Vecrīgā… (ārprāc! tikai šorīt pārlasot ierakstu sapratu, ka esmu piemrisusi lieliskās vecmāmiņas, kas rūpē saviem mazbērniem ‘mukas dāvaniņas 🙂 un arī dažus vectētiņus, neskaitāmas krustmātes… kas tik pie mums nav bijis ciemos 🙂 ). Paldies, paldies, paldies, ka nācāt pie mums ciemos – mums tas ļoti patika 🙂 bet šodien ir pēdējā diena un Vecrīgas birojiņā ņemam šilti nost un muki.lv te vairs nebūs… Līdz ar to, lūdzami, neatnāciet pa vecam paradumam pie mums uz Vecrīgu.

Bet šie jaunumi vēsta tikai labu – mēs vedam visas savas mantas lielās kastēs uz jauno vietiņu Lāčplēša ielā 10 – mājīgu pagrabiņu ar dīvainām durvīm. Orientierim – tas ir Lāčplēša un Baznīcas ielas stūris – ieeja no Lāčplēša ielas pagalmā meklējama. Atrodamies tieši zem velokafejnīcas Miit. Tur būs vairāk vietas, visu varēs labāk aplūkot… bet tas gan vēl mazliet nākotnes formā, jo mums vajadzēs nedēļu vai divas, lai tur kārtīgi ierīkotos. Līdz tam, lūdzu, zvaniet un gan jau vienosimies, kā saņemt visu, ko sirds kāro 🙂

Nu re nu – nepagāja ne mūžība un kurpes nopietniem solīšiem jau pie mums… ārprāc, kur šoreiz noņēmāmies ar muitas formalitātēm – atkal daudz jauna uzzinājām 🙂 bet nu štrunts par to – galvenais, ka beigas labas un kurpes plauktos… (tikai plauktu nav 😀 )…

Labs ir, pie lietas. Tātad kurpes ir materializējušās un ir tagad dabonamas nekavējoties. Pie visām bildītēm dāmiņu un kundziņu sadaļās nu ir redzams, kādi izmēri ir uz vietas. Lai arī pašiem ražotājiem ir divas dažādas mēru sistēmas un UK/US/EU sistēmas juku jukām, mēs paši esam cauri izbūrušies un vienmēr palīdzēsim ar atbilstoša izmēra izvēli 🙂 Tā ka pie bildītēm redzamie ir EU sistēmas izmēri, kādi pazīstami mums Latvijā. Un der vienmēr atcerēties, ka LittleBlueLamb kurpītes ir ar tendenci uz lielo pusi, turklāt paplatas, tā ka derēs arī raženu kājeļu īpašnieciņiem… Par izmēriem un zoļu garumiņiem mm vairāk šeit.

Savukārt par pieejamību – ir tā, ka mēs jau ziņojām un visus brīdinām, ka Vecrīgā birojiņš ir pēdējo nedēļu – sākot no nākamās nedēļas pati došos audzināt apaļu punci un līdz ar to pārtraukšu saimniekot Vecrīgas birojiņā. Bet nesabēdājaties pirms laika… mums tagad birojiņa vietā būs pagrabiņš 😀 pavisam centrā, ar noteiktu darba laiku – nu gandrīz kā veikals. Būs vairāk plauktu, kārtīgāk izliktas nopērkamās lietas apskatei un pat stūris, kur izmēģināt šo un to… daudzas lietas šobrīd vēl tikai ieceres, tomēr darām ko varam, lai tās kļūtu par īstenību… Un tātad esam tādās kastu un ceļa jūtīs un laikot un izvēlēties jaunās kurpes šobrīd ir sarežģīti (bet vienmēr var zvanīt un kaut ko sarunāt). Bet ceram, ka situācija stabilizēsies no aprīļa padsmitajiem datumiem un tad jau tiksimies pagrabiņā uz kārtīgu kurpju laikošanas sesiju 🙂 pagaidām kurpes izvēlamies virtuāli 🙂 Par pagrabiņu, darba laikiem un citām saistītām lietām, protams, informācija sekos…

Mums ir prieks, ka lielais Bilibo pa vienam vien aizceļo uz jaunām mājām – ir forša sajūta, ka tas, kas patīk mums pašiem, liekas foršs arī citiem 🙂 Gaidām vien atsauksmes!

Bet pa tam lāgam mēs esam izspēlējušies un iemēģinājuši arī mazākos Bilibo radiņus – Bilibo Mini un Pixel. Vairāk par tiem lasi šeit – lieki būtu atkārtoties.

Robinam tie patīk. Patiesībā mēs pat ar tiem sākām, lai aprastu ar domu par jaunajiem podiņiem un podiem mājās 🙂 Robinam tie ir gan trauki, gan ēdamais, gan varenas bērtiņspēles un škirojamās štelles. Un mums tieši tagad ir aktuāla krāsu mācīšanās – es neuzdrošinos teikt, ka Pixel ripiņas ir visa atslēga, bet nu vismaz kopš tās dienas, kad mēs sākām ar tām ņemties, visas krāsas vairs nav tikai “balts” 🙂 un sajūta, ka krāsu gammas atslēga mums ir rokas stiepiena attālumā, sāk pārņemt arvien vairāk 🙂

Un mēs jau spēlējam pirmās spēles. Lai gan domāju, ka lielākiem bērniem, kuri paši spēj radīt spēles noteikumus, šitā Bilibo radiņu šķautne būtu vēl labāk apgūstama 🙂 Mums spēles noteikumi pagaidām vienkārši: Robins met metamo kauliņu, kura krāsa uzkrīt, tāda ripiņa jāatrod un jāliek iekšā atbilstošas krāsas Bilibo Mini bļodiņā. Spēle beigusies, kad visas ripiņas sasķirotas… uzvar draudzība un mērķtiecība 🙂

Robins vakar vakarā saņēma savu Bilibo – sākumā novērtēja to par “podu” (jāpiekrīt, ka zināma līdzība ar viņa podiņu tam ir), turklā mamma esot pārrēķinājusies un viņam būšot par lielu. 🙂 Pabakstīja ar kāju un nolēma turēties no tā “lielo cilvēku poda” pa gabalu 😀

Tad es izvilku no somas mazos radiniekus – Bilibo Game Box (sakomplektēti visu 6 krāsu Bilibo Mini un Pixel, par kuriem saliksim bildes un info mazliet vēlāk, kad būsim izspēlējušies un iemēģinājuši). Tie izsauca neviltotu sajūsmu un tika sistas plaukstas un dipināts kājelēm kamēr es to izpakoju un noliku priekšā, lai sāktu rotaļas. Mazo “čipšu” bēršana un šķirošana, pankūku cepšana, maisīšana, visu zvēru pabarošana un bļodiņu mazgāšana, sastāvdaļu bārstīšana no viena trauciņa otrā utt. aizņēma vismaz stundu ar gandrīz aizturētu elpu – tik dedzīgi bija ātri, ātri jāizmēģina kam visam tik šis nav derīgs. Tad nāca atklājums, ka tas “lielais pods” tak ir tāds pats kā šie mazie un foršie un arī lielais Bilibo tika iesaistīts rotaļās, birdināšanā, maisīšanā, staipīšanā un zortēšanai… Un kad “lielais pods” bija saņēmis atzinīgu vērtējumu, mēģinājām to likt lietā arī kā šūpoles… atkal jauni atklājumi – tajā patiesi var šūpoties – gan šitā, gan tā, gan griezties, gan virpuļot, gan karuselēt tā ka sagriežas pat galva, gan apmest otrādi un piesēst atpūsties 🙂

Tā pagāja mūsu pirmais vakars ar Bilibo un viņa radinieciņiem. Vakars tika finalizēts ar mammas iejaukšanos – jāiet čučēt, turpināsim rīt! Un domājiet, ka viņš to no rīta bija aizmirsis? Kā no gultas laukā, tā gāja apraudzīt, vai Bilibo nav bijis tikai sapnis – nē, turpat uz mantu paklāja ir un gaida jauniem atklājumiem… tos gan atlikām uz pēcpusdienu, kad atgriezīsimies no bērnu dārza… ar šo vien gribēju teikt, ka pie mums Bilibo ir akceptēts un iemīlēts no otrā acu uzmetiena 🙂