Būsim godīgi – lielu daļu mūsu veikaliņā atrodamo lietu esam meklējuši un atraduši Klaudijas Hēlas ierosmē. Ne jau tādēļ, ka viņa būtu mūs mudinājusi nodarboties ar bērnu preču tirdzniecību, bet gan tādēļ, ka ieklausoties viņas padomos – apciemojot viņu vai lasot kādu rakstu žurnālā vai internetā – esam raduši nepieciešamību pēc dažādām lietām, kuras, kā izrādās, Latvijā nemaz nav tik vienkārši atrodamas – izvēles nav vispār vai tas, ko mums izdevās atrast, nelikās tik foršs, kā gribētos. Tieši Klaudija jauno vecāku kursos, kad mazais Robins bija vēl tikai resns puncis, stāstīja, cik svarīgi ir “neieslodzīt” mazuļa pēdiņas bikšelēs ar slēgtiem galiem, bet gan ļaut izzināt pasauli ar pēdiņām tāpat kā ar plaukstiņām, jo tajās ir tik daudz juteklīšu un pasaule ar kājiņām izrādās vēl savādāka, kā ar rociņām… tā nāca ‘mukās bikses jeb leggingi, lai būtu ērti kustēties, smuki un tomēr pekas brīvas pasaules izpētei. Tā nāca getras, jo tieši tās Klaudija ieteica kā vislabāko “kāju apģērbu” līdējiem un rāpotājiem…
Tagad nedēļas nogalē pāršķirstot jaunāko Mana Mazā numuru, par šo ieteikumu pārliecinājos vēlreiz, kur Klaudija mazajiem rāpotājiem kā vislabāko risinājumu iesaka tieši getriņas – ne pēdiņas slīdēs, ne auksti būs: “Kāda vecmāmiņa mani pārliecināja – ja bērnam uzvelk getras un silda tikai stilbiņus, viņam arī pēdas ir siltas. Arī sportisti un baletdejotāji tās velk, lai viņiem būtu silti muskuļi, un, ja apakšstilbu muskuļi ir silti, arī uz pēdām plūst siltas asinis. Bet droši vien tas vecākiem jāizmēģina pašiem.” (Mans Mazais, 2009/12) Mēs mēģinam 🙂 Robins savās getrās var gozēties arvien biežāk – ja šķiet, ka pēdas vēsas, parauju getriņas arī pāri papēdītim, tā ka pirkstiņi vien laukā, lai rāpotājs var labi atsperties… un, aiziet, uz priekšu!
Bet tad nu man vismaz bija skaidrs, kā ietekmē visas getras mums pēdējās dienās tik strauji atradušas jaunus mazus valkātājus un gandrīz pie ikvienas bildītes galerijā uzraksts vēsta: “Uz vietas vairs nav!” vai “Pēdējais pāris!”. Nebēdājiet – mēs jau esam sagādājuši jaunas getriņas, lai vēl pirms svētkiem visiem tiktu pa pārītim – kuru katru mirkli jaunam vedumam jāierodas Latvijā – būs gan jau iemīļoti dizainiņi, kurus ātri izpirka, gan varbūt kāds jauns variants, ko iekļaut mazā, naskā gardarobē 🙂
Brokastis paēstas, Robins dodas savās rīta gaitās – uzraušas uz dīvāna, labi iekārtojas un ķeras pie verammantiņas vēršanas. Pirmo figūriņu bez vecāku palīdzības pilnībā uzvērt izdevās jau pagājušā nedēļā – līdz tam spēja trāpīt kociņu caurumiņā un uzvērt figūriņu uz adatas, bet rociņu apmainīšana un figūriņas palaišana lejā pa šņorīti parasti beidzās ar fiasko un figūra nokrita no kociņa. Tāpēc bija jāaicina kāds talkā. Līdz beidzot sanāca pašam viss – no sākuma līdz beigām! Tas gan bija smags darbs un vairāk kā vienu figūriņu reizē Robins neņēmās pieveikt. Taču šodien jau ver 3 vai pat 4 – iesaista arī pa kādai “no citas operas” – labi uzvēršanai derot arī piramīdas riņķis vai tuvumā trāpījies klucītis ar cauru viduci 🙂
