'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Šodien ir tā diena, tā lielā diena, kad mūsu mājas lapiņā ieviesām jaunu sadaļu – LitleBlueLamb apavi nopietniem soļiem. Tā droši vien ir ne vien prieka diena mums pašiem, bet arī visiem tiem, kas nepagurstoši jautāja, kad tad būs Un tiem, kas jau bija izauguši no tik iemīļotajām mīksto zolīšu kurpītēm – saviem pirmajiem LittleBlueLamb apaviņiem. Tāpat kā mūsu Robins, kas no pirmajiem solīšiem līdz pēdējam milimetram valkāja šos apavus… un tad nespējām vairs atrast nu neko tādu, kas liktos tikpat ērts – bijām sapirkušies tādas un šitādas kurpes, bet nu kaut kā viss nešķita tieši tik foršs. Līdz pat tam, ka gājām pie bērndārza audzinātājas sarunāt, ka kādu laiku Robins varēs pastaigāt pa dārziņu zeķēs, jo mēs vienkārši nespējām rast risinājumu, ko vilkt kājās… Līdz ar to milzīga bija mūsu līksmība, kad ražotāji izlēma ieviest kurpes bērniņiem vecumā no 2 līdz 4 gadiem (jeb 22. līdz 26. izmērs) – nu mums uz pāris gadiem jautājums atkal atrisināts

Ar drebošu sirdi pagājušā nedēļā saņēmām pirmos paraudziņus un nodevām testēšanā Robinam – nebijām redzējuši, ka viņš ar tādu sajūsmu kājotu pa māju atrādīdams savus jaunos apavus – visu laiku piemetinādams, ka tie ir forši gandrīz vai gultā bija gatavs iet ar saviem jaunajiem bucīšiem. Arī mums patika. Tad nu atlika vien sagaidīt, ko par šiem apaviņiem teiks Klaudija Hēla. Un tiklīdz izdzirdējām viņas: “Šie gan ir forši!” uznāca tāds baiss atvieglojums, ka mēs beidzot viņus esam atraduši Iztirzājām Robina jaunās kurpes uz nebēdu un konstatējām, ka tās ir ļoti lokanu, tomēr pārliecinošu gumijas zolīti, ka ir forši, ka tās ir ļoti vieglas un tās ir no īstas ādiņas un ar ādas iekšiņu (tieši tādas pašas, kā ierasts jau ar mīksto zolīšu kurpītēm)… Un vēl arī Klaudija uzreiz pamanīja, ka kurpītes ir paplatas, tātad derēs arī tiem, kas ne vienmēr viegli var atrast piemērotus apavus savai platajai pēdiņai.

Arī kurpīšu cena iepriecina – 16 Ls par pārīti. Modelīšu gan pagaidām nav daudz, bet gan jau saradīsies Lūkojiet nu, ko varat izvēlēties no meiteņu un puišu plauktiem savam pavasarim!

Kā jau noprotat, mums nedēļas nogale pagājusi koka mantu zīmē – Robinam tika nodots milzīgs maiss ar koka mantām – paraugi no visa jaunatvestā, lai kārtīgi izspēlējas un izdarbojas un parāda, kas ir tā vērts un kas ne. Rosība bija milzīga, tika celts un būvēts un skriets pa riņķi, un rūkts un braukts, un smadzenītes kustinātas. Īsi sakot – Robins ir notestējis visu, kas ir jauns mūsu koka mantu sadaļā – šeit. Atsauksmes ir labas. Un varam tikai pakomentēt, kāds varētu veidoties mūsu tops.

1. vietā mini zoodārzs – tas patika milzīgi. Kad visus 12 komplektiņus saber kopā, tad vienaldzīgs nepaliktu neviens bērns – tur ir ko noņemties Robins gan vairāk ir pasūtītājs un būvnieki pieaugušie, bet tas štrunts – galvenais, ka galu galā žirafe ēd lapas, pingvīns dzīvo ūdenī un baltais lācis vienkārši ir aplausu vērts

2. vietā vintage koka loto – Robins ar milzu sajūsmu meklē bildēm pārīšus un liek visiem mājiniekiem sanākt skatīties, kad bildes sakārtotas.

3. vietā (un varētu dalīties ar 2. vietu) ir koka sienāzis – ar to var skriet skriešiem ap galdu, mest astotniekus pa māju un izpausties citās garajās un īsajās distancēs. Mazliet Robins samulst tad, kad apjautājos, kāpēc viņa sienāzis skrien, bet citi lēkā. (atbildi nesaņemu 😉 )

4. vietā treileris – tas baigi labi ripo.

5. vietā taurīte un bumbiņķērājs – par abiem Robinam iestājies apmulsums, ko ar tiem iesākt – par taurēšanu nojaukusies galva un pēkšņi Robins vairs nemāk pūst – tikai tutināt, imitējot taures skaņas pats. Un izmanto taurīti kā bungojamo. Bet kad pūš mamma vai tētis, tad sajūsma milzīga Un savukārt bumbiņķērājam laikam jau viņš vēl par mazu – mammai arvien arī vēl nav izdevies bumbiņu noķert, tētim rekords arī palicis nepārspēts – 1 reize 😀 Un tomēr arī šīs divas lietas Robins staipa apkārt kā lielus dārgumus un uzskata par noderīgām esam

P.S. Topu mazliet sašķoba tas, ka mūsu rīcībā bija arī daži citi testējamie paraudziņi, kuri vēl šobrīd nav veikaliņa plauktos, bet būs

Saruna ar Robinu šodien…

– Kas tas ir par zvēru? – jautāju Robinam par figūriņu, ko viņš tur rokās.

Robins atbild man ar zināmu sašutumu, ka es pati nezinu: – Kamolis!

Un mums visiem atkal jāsmejas 😀 Runājām par šo.

Gustavs stāsta par savu Oball Original

Vakarā, kad tētis pārnāk mājās, Gustavam sākas aktīvais laiks sportam! Viena no šādām aktivitātēm ir bumbu mešana. Visvieglāk tas viņam izdodas ar O-bumbu. Pamēģini arī tu to noķert!

(more…)

Jančuks dalās pieredzē par Oball Rattle, Oball Big un Oball 3 in 1

Pirmā Obumba mūsu mājās ienāca, kad Jančukam bija gandrīz 3 mēneši – vecums, kad viņš  tikko bija apjautis, ka rotaļlietas viņš var arī paņemt rokās. Un ar Obumbu tas izdevās tik viegli! Pirkstiņi paši aizķērās aiz caurumiem un bumba bija rokā! Koši oranžā Oball Rattle bija un ir mūsu favorīts. 3 mēnešu vecumā devāmies uz Bobota vingrošanu, kur mūsu bumbu atzinīgi novērtēja arī fizioterapeite. Izpildot vingrinājumus, Jancis bumbu sargāja kā savu acuraugu. Reiz pavisam nejauši bumba paņēmās līdzi vannā. Tas bija jauns atklājums! Izrādās, tā ne tikai lieliski turas virs ūdens, bet arī ir visērtākā no vannas rotaļlietām. Mūsu lielā pīļu saime vannā izskatījās lieliski, taču, kolīdz mazulis tvēra pēc pīlītes, tā iegrima dziļāk ūdenī un uzpeldēja gabaliņu talāk. Bet bumbai pietika aizķert tikai ar pirkstiņu un tā bija rokā! Parasti tā netika izlaista no rokām visu vannošanās laiku

(more…)

Valters stāsta par Oball Original

Mani sauc Valters. Esmu astoņus mēnešus vecs. Pirmo reizi iepazinu Obumbu, kad man bija nepilni četri mēneši. Kopš tā brīža esam nešķirami draugi. Man patīk Obumbu turēt gan savās rociņās, gan viļāt ar kājiņām. Vēl man gribētos to tā pa īstam nogaršot, bet…pagaidām nekādi nesanāk! Vēl man patīk lasīt grāmatas. Īpaši par dzīvnieciņiem. Taču arī tad, kad lasu, Obumba man vienmēr ir līdzās. Tas tādēļ, lai būtu drošāk un nebūtu tik garlaicīgi! Godīgi sakot, Obumba patīk visiem, arī manam „vecākajam brālim” kaķim Mincim. Bet mēs cenšamies to draudzīgi sadalīt. Esmu ar mieru pa retam ar viņu arī padalīties!

(more…)

Šorīt sakaunējos… pēkšņi iedomājos, ka mums tik sen nav bijušas nekādas atrakcijas – kāds konkursiņš vai kas tamlīdzīgs. Sākām drudžaini domāt… Mums patīk fotokonkursi. Un zīmējumu konkursi. Un stāstu… Viss patīk, kas ir orientēts uz jaunradi un dalīšanos sajūtās. Un tā kā Oball ir un paliek pašā topa augšgalā no visām lietiņām, kas no muki.lv plauktiem aizceļo pie Latvijas mazuļiem, tad šoreiz izlēmām īpašu godu piešķirt tieši Obumbām (Kožambumbas arī skaitīsies 😉 jo turpat līdzās jau vien viņas gozējas)… Kā vispār mums tas agrāk neienāca prātā? Kaut pēdējās nedēļās vien esmu dažādos mammu blogos redzējusi bildes un superīgus stāstus par bumbām un Obumbām… Piemēram, šeit un šeit!

Līdz ar to… Sākot ar šo mirkli varat dalīties savās bildītēs un stāstos par Oball bumbām (vislabāk jau bilžainos stāstos) – sūtiet tos mums uz muki.lv@inbox.lv un mēs tos visus reizi nedēļā apkoposim un sakārtosim galerijā, izliksim apskatei.

Būs arī balvas! Vienu balvu piešķirsim pēc saviem ieskatiem – tā teikt žūrijas godalga Otru ļausim izvēlēties skatītājiem-lasītājiem, kurai bildei vai stāstam būs visvairāk komentiņi Kas būs balvās? Nu lai paliek maza intriga Tik pačukstēsim, ka dāvaniņas meklēsim Franck&Fischer plauktos

Tātad – sakām STARTS!

Tā kā esam tikuši pie bezmaksas reklāmas Mammas Roku blogā un mūs gāž riņķī virtuālie apmeklētāji, kā arī Laine ir atsūtījusi mums no Zaubes mežiņa jaunus supervaroņus, pirātus un princeses, tad esam Garajiem samazinājuši bišķi ceniņu un nu supervaroņi un pirāti ir vēl lielākā izvēlē – vien bildes webiņā neesam salikuši (sliņķi) Bet nu galvenais, ka viņi ir pie mums un pat Robinam savos divos gados vēl dikti patīk, kā viņi grab

Žurnāls “Mans mazais” šajā gadā palicis pēdējais preses izdevums, ko gaidām savā pastkastītē. Sagaidījām šonedēļ un ar interesei meklējām, kur tad mūsu Šķībās krūzes, jo zinājām, ka tām tur vajadzētu būt – redakcijas meitene bija atbraukusi vienai pakaļ priekš fotografēšanas. Lūk tā ir!!! Līdzās Doidy Cup gozējas arī citas “parastās krūzes”, par kurām rāmītī teikts tā: “Ja bērns būs iemācījies dzert no snīpjkrūzes, viņam būs jāmācās dzert arī no parastās krūzītes.” – lūk par šo teikumu arī gribējām precizēt. Doidy Cup jeb Šķībā krūze, kā mēs to saucam, ir domāta bērnam kā pati pirmā krūze, apejot snīpjkrūzi, ideālā gadījumā arī pudelītes ar knupīti un tml. dzeršanas ierīces, kas bērnam jauc galvu un māca sūkt nevis dzert. Doidy Cup priekšrocība ir tā, ka tā piedāvā bērnam dzert ar dabiskām instinktīvām mutes kustībiņām, ko viņš apguvis jau zīžot mātes krūti un tā ir pilnībā savietojama ar krūtsbarošanu, ne mazākā mērā neapdraudot to, ka mazais varētu atteikties no krūts vai just apjukumu mainot zīšanas tehnikas, jo tehnika ir viena un tā pati. Tātad mūsu galvenais precizējums – Doidy Cup nav krūze, kas seko snīpjkrūzei, tā ir piemērota bērnam no dzimšanas (ar vecāku palīdzību, protams) un ir lietojama snīpjkrūzes vietā! Pēc šādas pašas tehnikas tiek piebaroti arī mazuļi, kas priekšlaikus dzimuši, līdz ar to pat eksperti visvārāko mazulīšu jomā varēs apliecināt, ka mazajam labāk ir dzert nekā sūkt. Par to tad mēs arī iestājamies Un lai jums patīk Šķībās krūzes, tikpat ļoti, kā mums

Jaukā latviešu māksliniece Evita Bula atkal mūs ir ielīksmojusi ar neaprakstāmu siltu skaistumu mazajām kājiņām – Tāpučiem. Dievīgas vilnas filca čībiņas ar ādas zolīti pašiem mazākajiem. Ir gan cakainas ar mežģīnēm, atlasa lentām, puķēm un aplikācijām, gan īsti dienas draugi mazajām pekām un braši čāpojamie sīkstiem puišeļiem, kas ar atlasa lentām neniekojas… bezgala bezgala skaisti.