'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Nez, vai man būtu jāstāsta par līdzsvara riteņiem (balance bike) vēlreiz? Vai būtu jūs jāaizvedina uz pagājušajā pavasarī rakstīto, jo tas viss arvien vēl ir spēkā – lasiet šeit visu par un ap līdzsvara riteņu būtību! Līdzsvara ritenis ir divritenis bez pedāļiem, ķēdes un, protams, papildritenīšiem. Parasti šos riteņus piedāvā maziem bērniem kā pirmo divriteni. “Maziem” tas ir aptuveni divus trīs gadus veciem, dažkārt arī ātrāk – būtiskāks ir bērna augums nekā pases dati. Faktiski ar mazāko un vienkāršāko pie mums pieejamo ritenīti Seven, var sākt braukt jau bērns no 85-86 cm auguma.

Līdzsvara riteņa priekšrocība slēpjas apmācības metodē – ar līdzsvara riteni bērns visu pirms apgūst līdzsvaru, kas patiesībā viņam piemīt dabiski jau kopš mirkļa, kad viņš sāk patstāvīgi un droši staigāt. Un tikai tad, pārejot uz divriteni, apgūst pedāļu mīšanas tehniku, kas bērnam nav dabiska iemaņa, bet ir treniņa procesā apgūstama prasme. Attiecīgi, ja vispirms bērns braucis ar līdzsvara riteni un sapratis, kā šī līdzsvarošanās prasme liekama lietā kontekstā ar riteni un stūri, tad pāreja uz divriteni notiek bez papildriteņiem vien pieliekot klāt pedāļu mīšanu un… aidā!!! Runā, ka tas notiekot ļoti ātri, dabiski un vienkārši (burtiski 15 minūtēs), ja vien bērns ir tam morāli un fiziski nobriedis. Taču caurmērā bērni, kas savas velo prasmes sākuši slīpēt ar līdzsvara riteni, ar “parasto” divriteni iemācoties braukt agrīnākā vecumā kā tie, kas sākumā braukuši ar četrriteni (divriteni ar papildriteņiem). Par to, kā Robinam veicas ar divriteņa apguvi noteikti rakstīsim blogā. Pašlaik viņš vēl sezonu sāk ar līdzsvara riteni (viņš izvēlējies Ratz Fratz Air).

Mums ir prieks, ka līdzsvara riteni vai bezpedāļnieki, kā tos mēdz saukt tautā, kļūst arvien populārāki. Tā nu tie pie mums veikaliņā mazliet papirkti un šobrīd nopērkams ir bestseller modelis Seven, ar kuru bijām apbruņojušies lielākā daudzumā, kā arī One2Run un koka mocītis Racing. Bet līdz sezonas sākumam noteikti izvēli papildināsim, lai gan…

Prātīgāk noteikti līdzsvara riteni ir iegādāties savlaicīgi, jo pareizāk uzsākt braukšanu būtu ierastos apstākļos, piemēram, mājās. Sākotnēji mazajam nevajag lielus plašumus, jo visticamāk, ka viņš čāpos stāvot kājās ar riteni starp kājām. Taču nevajag satraukties un pārlieku uzstāt, lai bērns sēžās uz sēdekļa – čāpošanai ir sava nozīme – bērns iemācās stūrēt, sagāzt riteni sānsverē un aprod ar domu, kas notiek balstoties te uz vienas, te uz otras kājas. Kad viņš ir iemanījies manevrēt ar šo braucamo starp mēbelēm – un tieši tāpēc uzsākšana mājās mums patīk, jo tur neglābjami ir šķēršļi, ko apbraukt – var doties laukā un iemēģināt braucamo plašākās ārēs. Tad var piedāvāt mazajam apsēsties uz krēsliņa un, tiklīdz viņš aptvers, ka dupsi var atbalstīt uz sēdekļa un tad kājas vairs nekalpo kā balsts, bet kā dzinējs, tā lieta aizies neticami ātri. Vismaz mums tā bija – no mirkļa, kad Robins apsēdās un pirmo reizi atspērās ar kājām un atlaida tās abas vienlaikus no zemes, līdz brīdim, kad mums bija aulēkšiem jāskrien viņam līdzi, pagāja mazāk kā stunda… manuprāt, pat mazāk kā pusstunda. Bildē jūs varat redzēt mūsu otro pastaigu ar līdzsvara riteni parkā – vai viņš izskatās pēc tāda, kas tikko tik apsēdies uz krēsliņa un aptvēris, kāds superīgs braucamrīks ir viņa rīcībā? Bet tā ir – šie ir vieni no pirmajiem līdzsvarīgajiem metriem Robina mūžā iemūžināti gavilējošas mammas fotoaparātā Lai jums ne mazāk priecīgu un līdzsvarotu fotomirkļu šo(pa)vasar

Ratz Frazt Air atstāja labu, es pat teiktu, izcilu, iespaidu. Godīgi runājot, tādu dinamiku no tā nebijām gaidījuši 😉 Bet par visu pēc kārtas…

12collīgie pumpējamie riteņi solīja, ka tam būtu jābūt vienam no žiglākajiem mūsu klāstā. Tomēr, kad Robins atspērās pirmos metrus, uz aci likās, ka šis nu ir veiklāks par One2Run. Droši vien, ka noteicošais te ir svara atšķirība, jo Ratz Fratz sver tikai nedaudz pāri 4 kg. Izmērs šķiet izcili piemērots Robina augumam (šobrīd 92 cm), skatot braucamo prorcesā un vēlāk bildēs, redzam, ka auguma novietojums uz tā ir maksimāli pareizs efektīvākā atspēriena sasniegšanai – ķermeņa augšdaļa uz priekšu, kājas atpakaļ, solis pēc iespējas plašs un grūdiens spēcīgs. Neesam inženieri, bet šķiet, ka šajā rāmja konstrukcijā nu ir kaut kas gluži vai maģisks, kas nemaz neļauj bērnam uz tā novietoties skrējienam nepiemēroti. Un viņš nepiekūst – nobrauc pats bez čīkstēšanas līdz parkam un atpakaļ un pat neiepīkstas, ka vajadzētu kādu ceļa gabalu iet kājām vai atpūsties. No tā spriežam, ka efektīvais braukšanas paņēmiens padara to arī mazāk nogurdinošu.

Riteņa izmērs ļauj arī ar to ļoti ērti manevrēt (droši vien to atbalsta arī vieglākais svars), Robins labprāt met līkločus un braukā šurpu turpu ar apskaužamu vieglumu. Līdz ar to – vismaz 3 plusiņi šim ritenim par rāmja konstrukciju.

Viens mīnusiņš gan pienākas dēļ augstā rāmja – bērns nevar uzkāpt liekot kāju pa priekšu un kāja ritenim jāmet pāri pa aizmuguri, kā uzkāpjot uz vīriešu tipa velosipēda. Robinu tas mazliet mulsina, bet kad pārreizes ierādam viņam, tā lieta aiziet. Vienīgi bērnam jāprot nobalansēt uz vienas kājas, paralēli izpildot akrobātisku vēzienu ar otru, vēl paralēli sasverot pašu riteni uz savu pusi, lai tiktu tam virsū… iespējams, ka pavisam iesācējam šī varētu būt lielākā nebūšana. Bet tas noteikti ir īslaicīgi.

Otra tīkamā lieta ir ritenīša dizains – nezinu, kā meitenēm, bet puisēnam tas izskatās varen stilīgi – melni-zaļi-baltais dizains visos elementos izskatās no tiesas ‘muki. Saskaņots ir gan riteņu un riepu krāsojums, gan sēdekļa trīskrāsainība un rokturīši. Glīti! Te arī plusiņš

Šim ir arī V-veida bremzes. Nezinām, cik labi tās darbojas, jo, kā jau iepriekš kaut kur rakstijām, rokasbremzes ideja ir sveša bērnam Robina vecumā un tā netiek lietota – bremzēšana notiek ar papēžiem. Noteikti, paaugoties tai gan būs jēga – bremzīte ir regulējama un tiklīdz tāda liktos noderīga, to var pielāgot mazā braucēja rokai. Bet V-veida bremzēm uz aizmugurējā riteņa ir mazas skrūvītes, ar kuru palīdzību, šķiet, regulē bremzēšanas efektivitāti. Tad nu šīs skrūves, netraucē braucot taisni, bet Robins pamanījās sāpīgi savainot kājiņu pret tām griežoties. Šis tad arī laikam būtiskākais trūkums, par ko riteņa radītāji nav padomājuši. Mūsu tētis gan teica, ka tur noteikti kaut ko varot darīt un pieskrūvēt ciešāk skrūvītes, lai tas bērnu neapdraudētu… Bet nu tā…

Rezumē? Šis ir lielisks ritenis – ātrs, ērts, stilīgs! Tas patiesi par mazu bišķi (un tikai tāpēc, ka mēs reti kļūdamies ar pirmo šāvienu 😉 – citādi tas būtu vēl daudz vairāk) pārsniedz mūsu ekspektācijas. Mēs vēl mazliet padomāsim un aprunāsimies ar pašu braucēju, bet ticami, ka ar šo riteni mēģināsim izbraukt Riteņvasaras sacīkstēs un ir cerība, ka rezultāts varētu būt labāks kā ar One2Run. Redzēsim! Tātad šo riteni novēlam draugiem, nenovēlam konkurentiem

Šajā vietā bija jābūt ierakstam pie tēmas kā Robins testē līdzsvara riteņus un galvenajā lomā ritenītim Seven. Taču vakar uz mājām atvesto testējamo riteni iekāroja kaimiņu puika un “nocēla” mums jau pagalmā – tā nu līdz testēšanai nemaz netikām. Un tā kā mums atlicis vairs tikai viens Seven (ja to esat iekārojuši arī jūs, pasteidzieties, mazums to kāds iekāro pirms jums!), tad laikam jau jātestē būs kāds cits. Līdz ar to šajā nedēļas nogalē izbrauksim ar Ratz Fratz Air un ziņosim, kā mums patika. Gaidiet!

Testa braucienu ar One2Run lasiet šeit!

Testa braucienu ar Joey Cruiser – šeit!

Šovakar pastaigas laikā testējām Joey Cruiser modelīti. Šo riteni Robins it labprāt ripina pa mūsu veikaliņu starp plauktiem, tā nu iznesām to ielās – lai iemēģina un varam pastāstīt arī jums, ko tad mēs redzējām. Mēs braukājām ar oranžo, bet zilajam droši vien viss tāpat

Šī modeļa būtiskākā atšķirība no visiem iepriekšējiem, ar kuriem Robins braucis, ka tam ir īpaša vietiņa, kur uzlikt pēdiņas. Likās, ka tas varētu Robinam patikt, jo viņš bieži ieskrienas un kājas saliek uz riteņa aizmugurējās dakšas (savam ritenim, tāpat stutēja iepriekšējam ritenītim). Tomēr Robins braucienā šo “fīču” izmantoja reti un kājas pa vecai modei pacēla gaisā vai mēģināja novietot uz riteņa dakšas (iespējams, ja šāds paradums nebūtu viņš izmantotu kāpslīti). Toties atceļā mājup, viņš atklāja, ka uz pakāpieniņa var uzlikt tikai vienu kāju un ar otru mīties kā ar skūteri – tas gan viņam patika Tātad savs labums šādam rāmja modelim ir gan. Un otrs labums – uz riteņa ir viegli uzkāpt un nokāpt – kāja nekur nav jāceļ – šis ir viszemākais variants rāmim no visiem skrejamajiem riteņiem, kas muki.lv pagrabiņā atrodami. Šo skaitām pie plusiem – rāmja konstrukcija ir forša!

Lūkojoties no aizmugures, likās, ka šim modelim veiksmīgāk veidota aizmugurējā riteņa dakša, jo tā ir šaurāka un bērnam netraucē atsperties, kā tas ir vienam otram citam līdzsvara ritenim. Tātad vēl viens plusiņš rāmim

Pārējais jau ir par “fīčām”: sēdekļa aizmugurē ir rokturītis, kur vecāki var pieturēt savu jauno braucēju. Tā kā Robins līdzsvaru tur pats, tad mums šo izmēģināt neizdevās un ir grūti novērtēt, cik ērta un noderīga tāda lieta ir. Tomēr Robinam ļoti patika pie tā rokturīša pieturēties, kad viņš sagriezās sāniski, lai palūkotos, kur tie vecāki palikuši – viņš gluži vai instinktīvi pie tā ķērās

Stūre veidota vienkārši, bet droši un ērti bērnam – rokas nekur nepazūd, tātad pasargātas. Pie stūres regulējama rokasbremze, kas bremzē aizmugurējo disku (izķērām, ka dažiem eksemplāriem ķeras, tādēļ te darbs tētim to saregulēt). Riteņi aprīkoti ar dubļu sargiem gan priekšā, gan aizmugurē un šim modelim vienīgajam ir peciņa, uz kā atbalstīt velo, kad tas atpūšas.

Jāpiezīmē, ka tehniskajos datos norādītā informācija, ka šim modelim krēsla zemākā pozīcija ir par 5 cm augstāka kā, piem., One2Run ir nepatisība, jo Robins vizinājās ar zemākajā pozīcijā nolaistu sēdekli un viņam tas bija par zemu – tātad reāli tas ir zemāks, jo 38 cm Robinam vēl vajadzētu būt krietni laikā, ja ne pat par augstu. Apsolāmies, krēlsu pozīcijas pārmērīt un sniegt pareizu informāciju ne šim modelim vien.

Ja par trūkumiem, tad, mūsuprāt, šim ritenim nejauki ir tas, ka stūres sagriešanas leņķis nav ierobežots. Lai arī ar šo modeli šķiet nevar attīstīt tādu ātrumu, ka draudētu stūres samešana un kritiens, tomēr dažas reizes pēc “parkinga” Robins pamanījās stūri paņemt ačgārni. Un vēl, lai arī ritenis vieglāks un mazāks kā Robina nu jau pierastais One2Run, šķita, ka Robins uz priekšu ar to neko raitāk netiek – vai nu vainīgas EVA riepas un pumpējamo riepu priekšrocība liek par sevi manīt, vai varbūt vienkāršākam modelim vienkāršāka “ritošā”, bet dinamiskāks noteikti ir One2Run.

Īsi sakot – rezumē: šis ir jauks “beisiks” – rāmis ir parocīgs, ērts uzkāpšanai un manevrēšanai, ritenis salīdzinoši viegls. Šim modelim nav nekā lieka, toties ir viss vajadzīgais labam sākumam – lai iemācītos līdzsvara riteņošanas pamatus. Tas noteikti derēs arī pašiem mazākajiem braucējiem no kādiem gadiem 2, jo Robinam vēl nav 2.5 gadi un viņš nav raženākā auguma divgadnieks, bet viņš jau varētu atļauties pacelt augstāk sēdekli un jutās uz tā kā lielais Un kad prasījām Robinam, kurš ritenis labāks, viņš teica “Mans. Šito brālītim.” 😀

Mēs jau kopš pagājušā gada zinājām, ka Uzvaras parkā kaut kas notiek… bērni brauc ar riteņiem katru trešdienas pēcpusdienu, sacenšas – izskatījās aizraujoši un forši. Un tas, pavisam nejauši, mēs uzzinājām, ka to sauc par Riteņvasaru. Un vēl uzzinājām, ka tagad Riteņvasara ir arī Mežparkā pirmdienu pievakarēs. Tur tad mēs šodien arī bijām. Tās ir Rīgas domes atbalstītas bērnu (2-19 g.v.) riteņbraukšanas sacīkstes vairākos posmos. Robinam šis bija pirmais, bet kopumā Mežparkā jau trešais un būs vēl vairāki līdz pat pēdējam 29.augustā. Sacīkstes notiek Lielajā pļavā (tāds liels laukums vecā Bērnu dzelzceļa galā) – starts ir 17.30, bet jāierodas mazliet ātrāk, lai paspētu piereģistrēties. Dalības maksas nav – tas ir pilnīgi bezmaksas prieks. Un prieks patiesi bija – turklāt pirmo trīs vietu ieguvēji tiek apbalvoti ar diplomiem un mazām atbalstītāju balviņām…  Robins bija gatavs gaidīt pat vairāk kā stundu savu diplomu Īsto riteņbraucēja diplomu. …un končas.

Ar līdzsvara riteni brauca vēl viens puika Francis, kurš uzvarēja (bet nu bija arī dikti sparīgs konkurents – bij īsts prieks skatīties), tādēļ Robinam godpilnā otrā vieta. Mums gan šai pirmajā reizē vissvarīgākā bija finišēšana, jo trases vidusdaļā iznāca dziļas pārdomas (redz, Robins mums tāds filozofs), kas sabremzēja lielo braucēju tā, ka gribējās mest mieru Tomēr patiesi likās svarīgi, lai Robins nonāk līdz rūtotajam karodziņam un saprot, ka tas ir viņam pa spēkam, saprot sportisko garu un sacensību smeķi… īsi sakot – gribējām pamēģināt. Tagad ir āķis lūpā…

Jo patiesībā visvairāk jau tas ir piedalīšanās un tusiņa prieks – kad Robinam mājupceļā jautājām, vai brauksim vēl, viņš teica: “Noteikti jābrauc vēl sacensties.” :)

P.S. Un liels liels paldies tiem foršajiem cilvēkiem, kas šo visu dara, organizē un iededz tās priecīgās sportošanas dzirsktis bērnu acīs. Bija tāda sajūsma nolūkoties visa vecuma bērnos, kas saturīgi pavada laiku – paldies, no sirds!

Esam sākuši testa braucienus skrienamriteņiem, lai no pašu pieredzes jums pastāstītu par to priekšrocībām un trūkumiem. Tā kā vēlējāmies Robinam izraudzīties jaunu braucamo un aci metām uz One2Run, tad ar to arī sākam.

Šis modelis mums viennozīmīgi patīk un daudzejādā ziņā ir attaisnojis uz to liktās cerības – interesants dizains un tehniski nevainojams. Turklāt specifiskais rāmja dizains, atvieglo bērnam uzkāpšanu uz braucamā. Apskatot to tuvāk, mums ļoti patīk stūres rokturi, kas glīti risina roku sargāšanas funkciju – tie ir glīti veidoti no divām dažādas krāsas gumijām (sarkana un melna) un uz galiem kļūst stipri platāki, tādējādi bērns tos automātiski satver pareizajā vietā, kur tie ir šaurāki un ikviena mazuļa rociņai atradīsies sava visērtākā pozīcija satvērienam. Arī rokasbremze ir regulējama un pielāgojama vajadzīgā izmēra roķelei. Tāpat prieks par ergonomisko sēdekli, kas mazajam skrējējam ir acīmredzami ērtāks kā standarta platie sēdekļi, jo šis mazliet tuvojas pieaugušu cilvēku riteņbraucēja sēdeklim un ir iegarens, mazliet sašaurināts, lai kustinot kājas skrējienā netraucētu sēdekļa sānu malas. Sēdekli var ne vien regulēt augšup lejup, bet arī horizontāli, līdz ar to pielāgot braucamo katram braucējam ļoti individuāli. Turklāt sēdeklis regulējas bez atslēgas ar speciālu skrūvi, ko līdzpaņemtais tētis var atskrūvēt arī pitstopā bez instrumentiem. Savukārt Robins sajūsmā par zvaniņu uz stūres un somiņu, kurā var salikt montāžas instrumentus un ielikt kādu līdzpaņemtu mašīnu.

Par šo modeli Robins pārliecinoši saka “lielais mocīc”, jo ritenis patiesi salīdzinājumā ar iepriekšējo braucamo un pašu braucēju ir masīvāks un jūtami lielāks. Kad Robins kāpj uz tā virsū, sajūta ir mazliet “ar skatu nākotnē”, ka šobrīd tas viņam ir vēl neliels izaicinājums. Robins, jau pieredzējis braucējs, tiek ar šo braucamrīku galā itin labi, tomēr secinājums ir viens: lai arī sēdeklis nolaižas līdz 33 cm un teorētiski tāds derētu arī kā pirmais ritenis pavisam mazam braucējam, tomēr patiesībā tas būs piemērotāks vai nu lielākam braucējam – ne jaunākam par 3-3.5 gadiem – vai arī braucējam, kas jau ar vienkāršāku riteni apguvis skriešanas pamatus un nu grib ko nopietnāku.

Taču emocionāli Robins ar šo riteni jūtas kā nokļuvis nākamajā līmenī, nebeidz teikt, ka ir izaudzis un nu ticis pie lielā mocīša Jūtami lielākie riteņi ar pumpējamām riepām dod labu ātrumu. One2Run ir aprīkots arī ar rokasbremzi, kas darbojas kā diska bremze uz aizmugurējo riteni – bremze noteikti ir noderīga lieta pie tāda ātruma, kādu viens kārtīgs braucējs var attīstīt ar šādas kvalitātes līdzsvara riteni – taču divgadniekam gan vēl nav īsti skaidra bremzes lietošanas ideja, jo asociācija ar kloķīti pie stūres un apstāšanos ir visai tāla – tas acīmredzot nāks ar laiku. Līdz ar to līdz bremzei vēl mazliet jāpaaugas.

Tātad kopumā mūsu lielais secinājums – One2Run ir lielisks ritenis, kas liks paspīdēt uz ielas vai parkā pat citu līdzsvara riteņotāju starpā (ja jums tādus gadās sastapt), bet būs piemērotāks lielākam bērnam, kā Robins – fiziski spēcīgākam, garākam. Un tomēr šis ir jaunais Robina mocīc, jo viņam tas tik ļoti patīk…

p.s. arvien mēs esam priecīgi (un droši vien rudenīgā pievakares pastaigā priecāsimies vēl vairāk) par dubļu sargiem un atstarotājiem, kas šim ritenim ir

Mūsu līdzsvara riteņu sadaļā ir “saskrūvēti” visi septiņi modeļi, kādi mums ienākušies. Arī Lāčplēša ielā ir apskatāmi, iepazīstami, novērtējami viņi visi – noteikti palīdzēsim ar padomu, kurš vispiemērotākais būs jūsu skrējējam, jo starpība nav tikau ‘mukumā… Būtu viens vienīgs, viss būtu skaidrs, vai ne?

Tātad kam būtiski pievērst uzmanību… Lai līdzsvara riteņa ideja darbotos pilnvērtīgi, bērnam ir jābūt atbilstoša izmēra ritenim – viņam jāvar sēžot uz sēdeklīša ērti čāpot ar kājām pa zemi – līdz ar to būtiskākais parametrs, kam ir jāpievērš uzmanība, ir riteņa izmērs vai, precīzāk, sēdekļa augstums. Tādēļ uz jautājumu, no kāda vecuma var sākt braukt ar riteni, mēs drīzāk atbildam, ka vecumam īsti nav nozīmes – svarīgs ir augums. Viszemāk sēdekli var nolaist Seven un One2Run – sēdekļa augstums regulējas sākot no 33 cm, kas derēs aptuveni 90 cm garam bērnam. Tāpat jāraugās, lai braucējs nav jau izaudzis no riteņa (tas gan draud tādam pirmsskolniekam ap 5-6 gadiem, jo visi mūsu piedāvātie ritenīši ir ar diezgan augstu paceļamu sēdeklīti), jo nodarbinot visu laiku saliektas kājas, bērnam ir diezgan liela slodze uz ceļgaliem.

Otra lieta, kas mums šķiet būtiska, ir bremze, jo pēc Robina pieredzes, advancētam braucējam jau šur tur tā prasās, lai bremzējot nebūtu jāliek lietā papēži 😉 tātad ja riteni iegādājaties 3-4gadniekam, kurš drīz vien jau laidīs tādā ātrumā, ka ar papēžiem nenobremzēsi, bremze varētu šķist noderīga lieta.

Trešā būtiskā atšķirība – EVA vai pumpējamas riepas. Kādēļ pumpējamas ir labākas, es kā sieviete nemāku teikt, vien ticu tiem tētiem un vīriešiem, kas izvēloties bērnu braucamos, uzteic pumpējamas riepas.

Pārējās lietas – dubļu sargi, peciņas, somiņas u.c., mūsuprāt, jau ir ekstras un gaumes jautājums. Lai šo novērtētu, jau jaunnedēļ liksim pie darba Robinu, veiksim testa braucienus, rakstīsim anotācijas un dalīsimies pieredzē par visiem modeļiem. Tagad tikai jāizdomā, ar kuru sākt

Kamēr Robins pa laukiem skrien ar savu līdzsvara riteni pa savu saimniecību, pirmie ilgi gaidītie līdzsvara riteņi ir ieripojuši muki.lv pagrabiņā. Tā ka nu sāksim ar pirmajiem 3 modeļiem… to starpā ir ļoti glītais un “nekā lieka” idejām sekojošais Seven – ļoti, ļoti līdzīgs tam, ar kādu šobrīd mūsu lauku saimniecības zālienus un ceļa oļus deldē Robins, tikai kādu bišķi glītāks (mūsuprāt 😉 ) – pavisam jauns modelis, gluži silts vēl no rūpnīcas

Otrs mūsu favorīts ir One2Run – dikti īpatns, glīts bez gala un tāds mums noteikti būs – skatīsimies, vai ar to iznāks pabraukt Robinam, vai viņš jau sēdīsies uz divriteņa… bet nu Klāsam noteikti viens noglabāts Kā jums šis? Pagrieztas galvas pilsētas ielās garantētas, vai ne?

Trešais ir Ratz Fratz Air – mazliet lielākiem braucējiem, jo sēdeklis nenolaižas tik zemu. Toties pumpējamas riepas, bremzīte, lai var sanest pakaļu 😉 ….

Garākai apcerei par bezgala foršajiem līdzsvara riteņiem man šobrīd nav spēka, bet jūsmu un dalīšanos pieredzē par līdzsvara riteņiem in general var lasīt šeit !

Līdzsvara ritenis, balansa ritenis vai skrienamritenis – sauciet kā gribiet! Robinam tas ir vienkārši – viņa mocītis Tas ir mūsu šīs vasaras lielais atradums (atrasts jau krietnā pavasarī… 😉 ). Līdzsvara riteni Robins saņēma dāvanā uz savu 2. dzimšanas dienu februārī. Taču pa māju tā stumdīšanās bija tāda stumdīšanās, jo nav vietas īstam ieskrējienam. Taču uz Lieldienām nesām to laukā un jau otrajā izbraucienā uz parku Robins brauca kā lielais. Tagad nejaudāju tikt līdzi, tādēļ mācāmies sarunāt, ka pa ielu braucam uzmanīgi – ik pa laikam jāapstājas un jāsagaida lēni kustīgā mamma. Ja viņa dikti kliedz, lai apstājas – tad jāstājas un jāgaida uzreiz.

Patiesībā latviešu valodā tā uz sitienu atrodu maz informācijas par līdzsvara riteņiem. Toties angliski par to rakstīts pat Wikipedia. Līdzsvara ritenis ir divritenis bez pedāļiem, ķēdes un, protams, papildritenīšiem. Parasti šos riteņus piedāvā maziem bērniem kā pirmo divriteni. Tā priekšrocība slēpjas apmācības metodē – ar līdzsvara riteni bērns visu pirms apgūst līdzsvaru un tikai tad, pārejot uz divriteni, apgūst pedāļu mīšanas tehniku. Ar divriteni, kuram pieskrūvēti papildritenīši, ideja ir pilnīgi otrāda – bērns sākotnēji iemācās pedāļus mīt un tikai vēlāk turēt līdzsvaru. Arī par to, kāda secība būtu pareizāka, ir daudz diskusiju internetā, tomēr mēs no savas pieredzes sliecamies piekrist tiem, kas apgalvo, ka agrīnā vecumā bērnam vieglāk apgūt līdzsvaru, jo tas notiek gluži dabiski, turpretī griezt pedāļus divgadniekam ir sarežģīts uzdevums kaut vai divriteņa svara dēļ. Turklāt ar papildritenīšiem bērns apgūst dažas nianses velobraukšanā, ko vēlāk ir grūti pārmācīties.

Lai līdzsvara riteņa ideja darbotos pilnvērtīgi, bērnam ir jābūt atbilstoša izmēra ritenim – viņam jāvar sēžot uz sēdeklīša ērti čāpot ar kājām pa zemi (tātad ar rezervi par nākotni domājot nopirkts ritenītis sākumā apgrūtinās iemaņu apgūšanu, ja mazulis varēs tikai aizskart zemi ar pirkstgaliem vai tml.) Sākumā mazais ies uz priekšu ar riteni starp kājām stāvus – tieši šādi Robins stumdījās visu pavasari pa māju, vēlāk ies apsēžoties uz sēdekļa un tad, kad uztvers domu, jau nevis ies, bet atspersies uz sēdekļa sēžot, līdz līdzsvars būs apgūts tik tālu, ka aši kājeles kustinot mazais ieripinās, paceļ kājas no zemes un tad tās piešauj pie zemes tikai, lai atspertos ātruma uzturēšanai. Robinam aptuveni šīm stadijām iznāca iziet cauri sekojoši: pirmajā gājienā uz parku viņš stumdijās stāvot uz riteņa (turot riteni starp kājām, bet nesēžot), tad otrajā reizē pierunājām viņu apsēsties un čāpošana gāja apmēram 15 min, līdz viņš aptvēra, ka droši var sēdēt un skriet jeb atsperties un pēkšņi ātrums daudzkāršojās. Mājās no parka braucām jau labā ātrumā (kā reizi bildē redzams mūsu otrais izbrauciens mājupceļā ), ideja bija uztverta, kājeles zibēja vien. Aptuveni pēc 4 pastaigām, Robins jau brauca 10-15 m turot kājas paceltas, t.sk. izņemdams līkumus. Šodien Robins brauc tikai ar paceltām kājām – tātad līdzsvaru turot pilnībā, pieskaroties ar kājām zemei vienīgi, lai uzņemtu un uzturētu ātrumu. Braukšanas stāžs 6 nedēļas.

Cik nu mums iznācis iepazīties ar citu vecāku pieredzi internetā, šāds temps riteņa apgūšanā nav nekas pārdabisks – ļoti daudzi dalās pieredzē, ka jau pēc mēneša vai diviem ar līdzsvara riteni, pārgājuši uz divriteni ar pedāļiem un pedāļu mīšanas iemaņas apgūtas pirmajā izbraukuma reizē dažu minūšu laikā. Mēs arī domājam vēl šovasar tikt pie divriteņa un tad jau ziņosim, kā nu mums iet ar tā apgūšanu un cik minūtes mums tas prasījis… Braukšanas māku ar līdzsvara riteni pat bērni ap 18 mēnešu vecumu varot apgūt vien dažās stundās. Neskatoties uz to, kopš brīža, kad paši esam atklājuši riteņošanas sezonu, neesam uz ielas sastapuši nevienu domubiedru – ne kādu ar līdzsvara riteni, ne veiksmīgu divgadnieku, kas jau pārgājis nākamajā līmenī un min divritenīša pedālīšus bez papildritenīšiem. Acīmredzot nav vēl popularitātes vilnis skāris Latviju. Bet teikšu godīgi, ejot pa ielu aiz tālu priekšā braucošā Robina, kad pretī brauc daudz lielāks bērns un min liela velosipēda pedāļus ar papildriteņiem, bez jebkādām cerībām tuvākajā laikā izveicīgi manevrēt bez šīs atbalsta komandas, es jūtos lepna – tas tāds mammas lepnums.

Tā ka esiet droši, par līdzsvara riteņiem no mums jūs šovasar vēl dzirdēsiet daudz. Mēs esam tādā sajūsmā! Un kā jau ierasts, tas par ko mēs esam sajūsmā, ātri vien nonāk saulītē arī muki.lv plauktos. Šobrīd, pa starpu dinamiskām pastaigām parkā, mēs darām visu, lai (varbūt jau līdz Jāņiem) pie mums varētu iegādāties kvalitatīvus līdzsvara riteņus par demokrātiskām cenām… turiet īkšķus!