'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Ratz Frazt Air atstāja labu, es pat teiktu, izcilu, iespaidu. Godīgi runājot, tādu dinamiku no tā nebijām gaidījuši 😉 Bet par visu pēc kārtas…

12collīgie pumpējamie riteņi solīja, ka tam būtu jābūt vienam no žiglākajiem mūsu klāstā. Tomēr, kad Robins atspērās pirmos metrus, uz aci likās, ka šis nu ir veiklāks par One2Run. Droši vien, ka noteicošais te ir svara atšķirība, jo Ratz Fratz sver tikai nedaudz pāri 4 kg. Izmērs šķiet izcili piemērots Robina augumam (šobrīd 92 cm), skatot braucamo prorcesā un vēlāk bildēs, redzam, ka auguma novietojums uz tā ir maksimāli pareizs efektīvākā atspēriena sasniegšanai – ķermeņa augšdaļa uz priekšu, kājas atpakaļ, solis pēc iespējas plašs un grūdiens spēcīgs. Neesam inženieri, bet šķiet, ka šajā rāmja konstrukcijā nu ir kaut kas gluži vai maģisks, kas nemaz neļauj bērnam uz tā novietoties skrējienam nepiemēroti. Un viņš nepiekūst – nobrauc pats bez čīkstēšanas līdz parkam un atpakaļ un pat neiepīkstas, ka vajadzētu kādu ceļa gabalu iet kājām vai atpūsties. No tā spriežam, ka efektīvais braukšanas paņēmiens padara to arī mazāk nogurdinošu.

Riteņa izmērs ļauj arī ar to ļoti ērti manevrēt (droši vien to atbalsta arī vieglākais svars), Robins labprāt met līkločus un braukā šurpu turpu ar apskaužamu vieglumu. Līdz ar to – vismaz 3 plusiņi šim ritenim par rāmja konstrukciju.

Viens mīnusiņš gan pienākas dēļ augstā rāmja – bērns nevar uzkāpt liekot kāju pa priekšu un kāja ritenim jāmet pāri pa aizmuguri, kā uzkāpjot uz vīriešu tipa velosipēda. Robinu tas mazliet mulsina, bet kad pārreizes ierādam viņam, tā lieta aiziet. Vienīgi bērnam jāprot nobalansēt uz vienas kājas, paralēli izpildot akrobātisku vēzienu ar otru, vēl paralēli sasverot pašu riteni uz savu pusi, lai tiktu tam virsū… iespējams, ka pavisam iesācējam šī varētu būt lielākā nebūšana. Bet tas noteikti ir īslaicīgi.

Otra tīkamā lieta ir ritenīša dizains – nezinu, kā meitenēm, bet puisēnam tas izskatās varen stilīgi – melni-zaļi-baltais dizains visos elementos izskatās no tiesas ‘muki. Saskaņots ir gan riteņu un riepu krāsojums, gan sēdekļa trīskrāsainība un rokturīši. Glīti! Te arī plusiņš

Šim ir arī V-veida bremzes. Nezinām, cik labi tās darbojas, jo, kā jau iepriekš kaut kur rakstijām, rokasbremzes ideja ir sveša bērnam Robina vecumā un tā netiek lietota – bremzēšana notiek ar papēžiem. Noteikti, paaugoties tai gan būs jēga – bremzīte ir regulējama un tiklīdz tāda liktos noderīga, to var pielāgot mazā braucēja rokai. Bet V-veida bremzēm uz aizmugurējā riteņa ir mazas skrūvītes, ar kuru palīdzību, šķiet, regulē bremzēšanas efektivitāti. Tad nu šīs skrūves, netraucē braucot taisni, bet Robins pamanījās sāpīgi savainot kājiņu pret tām griežoties. Šis tad arī laikam būtiskākais trūkums, par ko riteņa radītāji nav padomājuši. Mūsu tētis gan teica, ka tur noteikti kaut ko varot darīt un pieskrūvēt ciešāk skrūvītes, lai tas bērnu neapdraudētu… Bet nu tā…

Rezumē? Šis ir lielisks ritenis – ātrs, ērts, stilīgs! Tas patiesi par mazu bišķi (un tikai tāpēc, ka mēs reti kļūdamies ar pirmo šāvienu 😉 – citādi tas būtu vēl daudz vairāk) pārsniedz mūsu ekspektācijas. Mēs vēl mazliet padomāsim un aprunāsimies ar pašu braucēju, bet ticami, ka ar šo riteni mēģināsim izbraukt Riteņvasaras sacīkstēs un ir cerība, ka rezultāts varētu būt labāks kā ar One2Run. Redzēsim! Tātad šo riteni novēlam draugiem, nenovēlam konkurentiem

Šajā vietā bija jābūt ierakstam pie tēmas kā Robins testē līdzsvara riteņus un galvenajā lomā ritenītim Seven. Taču vakar uz mājām atvesto testējamo riteni iekāroja kaimiņu puika un “nocēla” mums jau pagalmā – tā nu līdz testēšanai nemaz netikām. Un tā kā mums atlicis vairs tikai viens Seven (ja to esat iekārojuši arī jūs, pasteidzieties, mazums to kāds iekāro pirms jums!), tad laikam jau jātestē būs kāds cits. Līdz ar to šajā nedēļas nogalē izbrauksim ar Ratz Fratz Air un ziņosim, kā mums patika. Gaidiet!

Testa braucienu ar One2Run lasiet šeit!

Testa braucienu ar Joey Cruiser – šeit!

Šovakar pastaigas laikā testējām Joey Cruiser modelīti. Šo riteni Robins it labprāt ripina pa mūsu veikaliņu starp plauktiem, tā nu iznesām to ielās – lai iemēģina un varam pastāstīt arī jums, ko tad mēs redzējām. Mēs braukājām ar oranžo, bet zilajam droši vien viss tāpat

Šī modeļa būtiskākā atšķirība no visiem iepriekšējiem, ar kuriem Robins braucis, ka tam ir īpaša vietiņa, kur uzlikt pēdiņas. Likās, ka tas varētu Robinam patikt, jo viņš bieži ieskrienas un kājas saliek uz riteņa aizmugurējās dakšas (savam ritenim, tāpat stutēja iepriekšējam ritenītim). Tomēr Robins braucienā šo “fīču” izmantoja reti un kājas pa vecai modei pacēla gaisā vai mēģināja novietot uz riteņa dakšas (iespējams, ja šāds paradums nebūtu viņš izmantotu kāpslīti). Toties atceļā mājup, viņš atklāja, ka uz pakāpieniņa var uzlikt tikai vienu kāju un ar otru mīties kā ar skūteri – tas gan viņam patika Tātad savs labums šādam rāmja modelim ir gan. Un otrs labums – uz riteņa ir viegli uzkāpt un nokāpt – kāja nekur nav jāceļ – šis ir viszemākais variants rāmim no visiem skrejamajiem riteņiem, kas muki.lv pagrabiņā atrodami. Šo skaitām pie plusiem – rāmja konstrukcija ir forša!

Lūkojoties no aizmugures, likās, ka šim modelim veiksmīgāk veidota aizmugurējā riteņa dakša, jo tā ir šaurāka un bērnam netraucē atsperties, kā tas ir vienam otram citam līdzsvara ritenim. Tātad vēl viens plusiņš rāmim

Pārējais jau ir par “fīčām”: sēdekļa aizmugurē ir rokturītis, kur vecāki var pieturēt savu jauno braucēju. Tā kā Robins līdzsvaru tur pats, tad mums šo izmēģināt neizdevās un ir grūti novērtēt, cik ērta un noderīga tāda lieta ir. Tomēr Robinam ļoti patika pie tā rokturīša pieturēties, kad viņš sagriezās sāniski, lai palūkotos, kur tie vecāki palikuši – viņš gluži vai instinktīvi pie tā ķērās

Stūre veidota vienkārši, bet droši un ērti bērnam – rokas nekur nepazūd, tātad pasargātas. Pie stūres regulējama rokasbremze, kas bremzē aizmugurējo disku (izķērām, ka dažiem eksemplāriem ķeras, tādēļ te darbs tētim to saregulēt). Riteņi aprīkoti ar dubļu sargiem gan priekšā, gan aizmugurē un šim modelim vienīgajam ir peciņa, uz kā atbalstīt velo, kad tas atpūšas.

Jāpiezīmē, ka tehniskajos datos norādītā informācija, ka šim modelim krēsla zemākā pozīcija ir par 5 cm augstāka kā, piem., One2Run ir nepatisība, jo Robins vizinājās ar zemākajā pozīcijā nolaistu sēdekli un viņam tas bija par zemu – tātad reāli tas ir zemāks, jo 38 cm Robinam vēl vajadzētu būt krietni laikā, ja ne pat par augstu. Apsolāmies, krēlsu pozīcijas pārmērīt un sniegt pareizu informāciju ne šim modelim vien.

Ja par trūkumiem, tad, mūsuprāt, šim ritenim nejauki ir tas, ka stūres sagriešanas leņķis nav ierobežots. Lai arī ar šo modeli šķiet nevar attīstīt tādu ātrumu, ka draudētu stūres samešana un kritiens, tomēr dažas reizes pēc “parkinga” Robins pamanījās stūri paņemt ačgārni. Un vēl, lai arī ritenis vieglāks un mazāks kā Robina nu jau pierastais One2Run, šķita, ka Robins uz priekšu ar to neko raitāk netiek – vai nu vainīgas EVA riepas un pumpējamo riepu priekšrocība liek par sevi manīt, vai varbūt vienkāršākam modelim vienkāršāka “ritošā”, bet dinamiskāks noteikti ir One2Run.

Īsi sakot – rezumē: šis ir jauks “beisiks” – rāmis ir parocīgs, ērts uzkāpšanai un manevrēšanai, ritenis salīdzinoši viegls. Šim modelim nav nekā lieka, toties ir viss vajadzīgais labam sākumam – lai iemācītos līdzsvara riteņošanas pamatus. Tas noteikti derēs arī pašiem mazākajiem braucējiem no kādiem gadiem 2, jo Robinam vēl nav 2.5 gadi un viņš nav raženākā auguma divgadnieks, bet viņš jau varētu atļauties pacelt augstāk sēdekli un jutās uz tā kā lielais Un kad prasījām Robinam, kurš ritenis labāks, viņš teica “Mans. Šito brālītim.” 😀

Esam sākuši testa braucienus skrienamriteņiem, lai no pašu pieredzes jums pastāstītu par to priekšrocībām un trūkumiem. Tā kā vēlējāmies Robinam izraudzīties jaunu braucamo un aci metām uz One2Run, tad ar to arī sākam.

Šis modelis mums viennozīmīgi patīk un daudzejādā ziņā ir attaisnojis uz to liktās cerības – interesants dizains un tehniski nevainojams. Turklāt specifiskais rāmja dizains, atvieglo bērnam uzkāpšanu uz braucamā. Apskatot to tuvāk, mums ļoti patīk stūres rokturi, kas glīti risina roku sargāšanas funkciju – tie ir glīti veidoti no divām dažādas krāsas gumijām (sarkana un melna) un uz galiem kļūst stipri platāki, tādējādi bērns tos automātiski satver pareizajā vietā, kur tie ir šaurāki un ikviena mazuļa rociņai atradīsies sava visērtākā pozīcija satvērienam. Arī rokasbremze ir regulējama un pielāgojama vajadzīgā izmēra roķelei. Tāpat prieks par ergonomisko sēdekli, kas mazajam skrējējam ir acīmredzami ērtāks kā standarta platie sēdekļi, jo šis mazliet tuvojas pieaugušu cilvēku riteņbraucēja sēdeklim un ir iegarens, mazliet sašaurināts, lai kustinot kājas skrējienā netraucētu sēdekļa sānu malas. Sēdekli var ne vien regulēt augšup lejup, bet arī horizontāli, līdz ar to pielāgot braucamo katram braucējam ļoti individuāli. Turklāt sēdeklis regulējas bez atslēgas ar speciālu skrūvi, ko līdzpaņemtais tētis var atskrūvēt arī pitstopā bez instrumentiem. Savukārt Robins sajūsmā par zvaniņu uz stūres un somiņu, kurā var salikt montāžas instrumentus un ielikt kādu līdzpaņemtu mašīnu.

Par šo modeli Robins pārliecinoši saka “lielais mocīc”, jo ritenis patiesi salīdzinājumā ar iepriekšējo braucamo un pašu braucēju ir masīvāks un jūtami lielāks. Kad Robins kāpj uz tā virsū, sajūta ir mazliet “ar skatu nākotnē”, ka šobrīd tas viņam ir vēl neliels izaicinājums. Robins, jau pieredzējis braucējs, tiek ar šo braucamrīku galā itin labi, tomēr secinājums ir viens: lai arī sēdeklis nolaižas līdz 33 cm un teorētiski tāds derētu arī kā pirmais ritenis pavisam mazam braucējam, tomēr patiesībā tas būs piemērotāks vai nu lielākam braucējam – ne jaunākam par 3-3.5 gadiem – vai arī braucējam, kas jau ar vienkāršāku riteni apguvis skriešanas pamatus un nu grib ko nopietnāku.

Taču emocionāli Robins ar šo riteni jūtas kā nokļuvis nākamajā līmenī, nebeidz teikt, ka ir izaudzis un nu ticis pie lielā mocīša Jūtami lielākie riteņi ar pumpējamām riepām dod labu ātrumu. One2Run ir aprīkots arī ar rokasbremzi, kas darbojas kā diska bremze uz aizmugurējo riteni – bremze noteikti ir noderīga lieta pie tāda ātruma, kādu viens kārtīgs braucējs var attīstīt ar šādas kvalitātes līdzsvara riteni – taču divgadniekam gan vēl nav īsti skaidra bremzes lietošanas ideja, jo asociācija ar kloķīti pie stūres un apstāšanos ir visai tāla – tas acīmredzot nāks ar laiku. Līdz ar to līdz bremzei vēl mazliet jāpaaugas.

Tātad kopumā mūsu lielais secinājums – One2Run ir lielisks ritenis, kas liks paspīdēt uz ielas vai parkā pat citu līdzsvara riteņotāju starpā (ja jums tādus gadās sastapt), bet būs piemērotāks lielākam bērnam, kā Robins – fiziski spēcīgākam, garākam. Un tomēr šis ir jaunais Robina mocīc, jo viņam tas tik ļoti patīk…

p.s. arvien mēs esam priecīgi (un droši vien rudenīgā pievakares pastaigā priecāsimies vēl vairāk) par dubļu sargiem un atstarotājiem, kas šim ritenim ir

Mūsu līdzsvara riteņu sadaļā ir “saskrūvēti” visi septiņi modeļi, kādi mums ienākušies. Arī Lāčplēša ielā ir apskatāmi, iepazīstami, novērtējami viņi visi – noteikti palīdzēsim ar padomu, kurš vispiemērotākais būs jūsu skrējējam, jo starpība nav tikau ‘mukumā… Būtu viens vienīgs, viss būtu skaidrs, vai ne?

Tātad kam būtiski pievērst uzmanību… Lai līdzsvara riteņa ideja darbotos pilnvērtīgi, bērnam ir jābūt atbilstoša izmēra ritenim – viņam jāvar sēžot uz sēdeklīša ērti čāpot ar kājām pa zemi – līdz ar to būtiskākais parametrs, kam ir jāpievērš uzmanība, ir riteņa izmērs vai, precīzāk, sēdekļa augstums. Tādēļ uz jautājumu, no kāda vecuma var sākt braukt ar riteni, mēs drīzāk atbildam, ka vecumam īsti nav nozīmes – svarīgs ir augums. Viszemāk sēdekli var nolaist Seven un One2Run – sēdekļa augstums regulējas sākot no 33 cm, kas derēs aptuveni 90 cm garam bērnam. Tāpat jāraugās, lai braucējs nav jau izaudzis no riteņa (tas gan draud tādam pirmsskolniekam ap 5-6 gadiem, jo visi mūsu piedāvātie ritenīši ir ar diezgan augstu paceļamu sēdeklīti), jo nodarbinot visu laiku saliektas kājas, bērnam ir diezgan liela slodze uz ceļgaliem.

Otra lieta, kas mums šķiet būtiska, ir bremze, jo pēc Robina pieredzes, advancētam braucējam jau šur tur tā prasās, lai bremzējot nebūtu jāliek lietā papēži 😉 tātad ja riteni iegādājaties 3-4gadniekam, kurš drīz vien jau laidīs tādā ātrumā, ka ar papēžiem nenobremzēsi, bremze varētu šķist noderīga lieta.

Trešā būtiskā atšķirība – EVA vai pumpējamas riepas. Kādēļ pumpējamas ir labākas, es kā sieviete nemāku teikt, vien ticu tiem tētiem un vīriešiem, kas izvēloties bērnu braucamos, uzteic pumpējamas riepas.

Pārējās lietas – dubļu sargi, peciņas, somiņas u.c., mūsuprāt, jau ir ekstras un gaumes jautājums. Lai šo novērtētu, jau jaunnedēļ liksim pie darba Robinu, veiksim testa braucienus, rakstīsim anotācijas un dalīsimies pieredzē par visiem modeļiem. Tagad tikai jāizdomā, ar kuru sākt

Kamēr Robins pa laukiem skrien ar savu līdzsvara riteni pa savu saimniecību, pirmie ilgi gaidītie līdzsvara riteņi ir ieripojuši muki.lv pagrabiņā. Tā ka nu sāksim ar pirmajiem 3 modeļiem… to starpā ir ļoti glītais un “nekā lieka” idejām sekojošais Seven – ļoti, ļoti līdzīgs tam, ar kādu šobrīd mūsu lauku saimniecības zālienus un ceļa oļus deldē Robins, tikai kādu bišķi glītāks (mūsuprāt 😉 ) – pavisam jauns modelis, gluži silts vēl no rūpnīcas

Otrs mūsu favorīts ir One2Run – dikti īpatns, glīts bez gala un tāds mums noteikti būs – skatīsimies, vai ar to iznāks pabraukt Robinam, vai viņš jau sēdīsies uz divriteņa… bet nu Klāsam noteikti viens noglabāts Kā jums šis? Pagrieztas galvas pilsētas ielās garantētas, vai ne?

Trešais ir Ratz Fratz Air – mazliet lielākiem braucējiem, jo sēdeklis nenolaižas tik zemu. Toties pumpējamas riepas, bremzīte, lai var sanest pakaļu 😉 ….

Garākai apcerei par bezgala foršajiem līdzsvara riteņiem man šobrīd nav spēka, bet jūsmu un dalīšanos pieredzē par līdzsvara riteņiem in general var lasīt šeit !