Meža skola: debespuses

DSCN0820Šodien laiks mūs lutināja un saulīte spīdēja jo spoži. Diena bija īsti piemērota izvēlētajai tēmai – debespuses. Šo tēmu noteikti būtu daudz grūtāk izstāstīt, ja saulīte būtu paslēpusies aiz mākoņiem. Taču tā nebija. Un mežā mēs samācījāmies, lūk, ko:

– pastaigu sākām ar to, ka noskaidrojām, ka tam, lai orientētos uz mūsu Zemītes, ir noderīgas debespuses. Tām ir ciešs sakars ar pašu galveno debesu spīdekli – saulīti. Forši, ka latviešu valodā debespusēm ir pavisam loģiski izskaidrojami nosaukumi – tur kur saulīte aust, ir austrumi, bet tur, kur tā ir dienas vidū ir dienvidi, savukārt tur, kur saulīte riet, ir rietumi. (vakarā par savu pastaigu stāstot omītei, Robins arī uzzināja, ka viņa austrumus sauc par rītiem un rietumus par vakariem – šis viņam arī patika, jo tā esot vēl vieglāk atcerēties)

– debespuses var noteikt gan ar kompasu, gan pēc dažādām dabas zīmēm. Līdzi bijām paņēmuši kompasus (vislabāk izvēlēties tādus, kuros skaidri saskatāmi N un visi citi burtiņi) – noskaidrojām, ka sarkanā bultiņa allaž rāda uz ziemeļiem, bet tiem tieši pretī ir dienvidi. izpētījām arī austrumu un rietumu burtus un kārtīgi sapazināmies ar kompasu. tomēr, lai kompass kārtīgi paliktu galvās,…

– … uztaisījām paši savus kompasus – ņēmām vienreizējos šķīvīšus (vislabāk būtu atrast nelaminētus baltus papīra, kas man gan tik vienkārši neizdevās) un uz tiem zīmējām kompasu (paraugu biju uzzīmējusi jau mājās). tā nu mums katram bija arī pa foršam lielam kompasam, ko nu jau darbināt pēc dabas zīmēmDSCN0817

– saule, protams, ir pati svarīgākā, pēc kuras orientēties dabā – tā kā nu jau bija gandrīz pusdienlaiks, savu šķīvīškompasu dienvidus pavērsām pret sauli un mūsu kompass darbojās gluži kā īsts – rādīja precīzi uz ziemeļiem. šo uzdevumu atkārtojām vēl ļoti daudz reizes pastaigas laikā, bet tās izskaņā jau bērni spēja acumirklī reaģēt un saorientēties virzienos pēc saules pat bez saviem kompasiem :) piemēram, kad noskaidrojām, ka mežā iegājām, virzoties uz dienvidiem, tad nebija tālu jāmeklē atbilde, ka ārā jāiet uz ziemeļiem. tiklīdz tas bija izteikts, bērni aši pagrieza muguru saulītei un kājoja uz mežmalu (jo tur gaidīja mūsu tētis ar ugunskuru un desiņām) :) rietumi un austrumi gan vēl juka, bet atzīšos, ka man līdz riktīgai skolai vēl vajadzēja piedomāt, kur ir kuri :) gan jau arī tie sastāsies vietā.

– pārbaudījām, vai taisnība, ka bērza miza baltāka dienvidu pusē, bet zimeļu pusē tā daudz tumšāka – taisnība :) izpētījām arī, ka sūnas un ķērpji daudz leknāk aug uz koka ziemeļu pusē, jo tur tie tik ātri nezaudē mitrumu. arī priedes miza pēc lietus ilgāk mitra ziemeļu pusē. bet egļu un priežu zari daudz pamatīgāk aug uz dienvidiem. DSCN0822

– galu galā mums izdevās arī atrast skudrupūzni un pārliecināties, ka to skudriņas būvē koka dienvidu pusē un pret dienvidiem tā mala lēzena, skrejas atvērtas, bet uz ziemeļiem tas ir stāvs un noslēgts. šo visu vēl centos atainot iepriekš sagatavotos zīmējumos, lai mājās var izzināto vēl atsvaidzināt atmiņā.

bet kopumā ar 2 piknika pauzēm uz kalniņu dienvidu (!) nogāzēm, mūsu pastaiga bija superīga, pēcpastaigas pikniks ievilkās vēl uz pusotru stundu un bērni gulēja kā susliki :) apņēmāmies šo noteikti atkārtot arī pavasarī, jo tad debespuses atkal var pētīt pēc ziemīgākām pazīmēm :)

nesēdiet mājās arī jūs!

One Response to “Meža skola: debespuses”

  1. Ilze Says:

    Bija tiešām gan aktīvi, gan atraktīvi, gan izglītojoši..ar saulītes sasildītām piknika pauzēm pārgājiena laikā un desiņu cepšanu pēcāk.. Mūsmājās arī bija iespēja atstāstīt dienā uzzināto vēl kādam pieaugušajam – atmiņā bija palicis pietiekoši daudz.. :)
    Uz tikšanos nākamreiz..

Leave a Reply