Ķīmijas ap mūsu bērniem

Uzreiz jāsaka, ka mēs – t.i. mūsu ģimene – neesam nekādi “zaļie”. Tomēr kopš manā pārraudzībā ir ne tikai mana personīgā veselība, bet arī bērnu labklājība, šim un tam mēdzu pievērst lielāku uzmanību: biežāk apgriežu otrādi pārtikas produktu iesaiņojumu, esam atmetuši “parasto” zāļu lietošanu, mājas uzkopšanai neizmantojam traki ģiptīgos līdzekļus, veļu mazgāju saudzīgāk utt. Taču tas nav nācis pār mani kā milzu apskaidrība vienā dienā – drīzāk šur un tur izlasīts, paklausīts un sadzirdēts, liek lieku reizi pārvērtēt, kādā vidē dzīvojam un ar ko sevi ķīmiķojam, un atmest to, ko bez liekām sāpēm mierīgi var atmest.

Šā gada sākumā saskrējāmies ar Anitru Toomu un sapratāmies. Un tieši viņa mani pasauca paklausīties pašā Robina dzimšanas dienā, 12.februārī, Baltijas Vides Foruma atklāsmes, kas radušās pētot gaisu Latvijas bērnistabās. Nevarētu teikt, ka dzīrdētais mani šokēja – man bija aizdomas, ka neko labu es tur nedzirdēšu 😉

Lai arī reprezentatīvais modulis nav liels – gaiss tika testēts 15 bērnistabās visā Latvijā, tomēr tendences te var savilkt un paldies pētniekiem, ka viņi bija centušies iegriezties pēc iespējas dažādos mājokļos. Šis pētījums notika lielāka projekta ietvaros, lai parādītu vienu no aspektiem, kā mūsu dzīves kvalitāti ietekmē neapdomīgi izvēlētas preces, kuras varbūt varētu pat nepirkt vai vismaz izvēlēties krietni rūpīgāk. Bēnistabas tika izvēlētas tamdēļ, ka tieši mājās mēs pavadām 60-90% no diennakts daļas, turklāt bērni uzņem pat par 40% vairāk kaitīgo draņķību kā pieaugušie. Un iekštelpās gaiss ir pat 3-5 reizes piesārņotāks kā ārā (jā, jā – arī pilsētā). Tāpēc mans pirmais ieteikums – neesiet slinki, izejiet pastaigāties!

Bet mazliet par pētījuma rezultātiem. Diemžēl tikai 2 no 15 testētajām bērnistabā  gaiss var tikt uzskatīts par kaut vai apmierinošu. Lielākais piesārņojums ir no formaldehīdiem (trīs istabās tas normu pārsniedza 10 reizes, vienā bērnistabā bijis pat 36 reizes lielāks piesārņojums kā ieteicamā norma!!!). Speciālists skaidroja, ka formaldehīds kairina gļotādu un ādu. Ja telpā tas ir ievērojamā koncentrācijā, varētu pasliktināties bērnu pašsajūta. Galvenie formaldehīda avoti mājās varētu būt kokskaidu, saplākšņa un citi līmētās koksnes celtniecības materiāli un mēbeles, kurās izmantota formaldehīda sveķu līme, tāpat atsevišķi siltumizolācijas materiāli un arī tekstilizstrādājumi. Samazināt šo piesārņojuma veidu var 1) rūpīgāk izvēloties šādus izstrādājumus – drošāk iegādāties masīvkoka mēbeli nevis skaidu plāksni, taču arī izvēloties ekonomiskāko variantu, būtu svarīgi pārbaudīt tā izcelsmi un mēģināt noskaidrot, vai šajā izstrādājumā izmantota formaldehīdu saturoša līme, jo varianti ir dažādi un ne visi no tiem tik indīgi 2) formaldehīdi ir gaistoši, tie izgaro no to izcelsmes avotiem un, protams, nav neizsmeļami. Attiecīgi vēdinot telpas, šos izgarojumus iespējams mazināt un ar laiku tie izsīks. Tomēr tas ir ar diezgan ilgu laiku 😉 Te nav runa, ka nedēļu pēc jaunās sekcijas pārvešanas mājās tā vairs nesmird un tātad nav kaitīga… Otrs variants – pirkt lietotas mēbeles – būs jau izgarojušas visu kaitīgo pie iepriekšējiem lietotājiem. Bet par remontmateriāliem var palasīties šeit – tos lietotus nenopirksi, tātad būs jāmācās izvēlēties 😉

Otrs būtiskākais piesārņotājs pētījumā atklājās – šķīdinātāji. Nevienā no testētajām bērnistabām šī vielu grupa nebija ieteicamajā līmenī (50 µg/m3), pārsniedzot to 2 — 13 reizes.  Šķīdinātāji galvenokārt sastopami dažādos celtniecības materiālos kā krāsas, lakas, līmes, tāpat kosmētikā un sadzīves ķīmijā, arī tabakas dūmos. Tie kairina acis un elpceļus, var izraisīt galvassāpes, nelabumu. „Parasti šķīdinātāji lielā daudzumā gaisā ir pēc remontdarbiem, taču nevienā no testētajām bērnistabām remonts pēdējā pusgada laikā nebija veikts. Tas varētu liecināt, ka kaitīgās vielas piesārņo gaisu ne jau tikai mirklī, kad krāsojam vai līmējam, bet vēl noteiktu laiku pēc tam,” skaidroja runas vīrs Valters Toropovs. Viņš arī piemetināja, ka nav laba prakse izremontēt jauno dzīvesvietu un uzreiz ievākties. Bet man momentā iešāvās prātā doma, ka tik daudzi vecāki taču izremontē istabu gaidāmajam bērniņam īsi pirms mazuļa nākšanas pasaulē. Tātad šis ir jādara laicīgi. Un arī jaunās bērnistabas mēbelītes, tostarp gultiņu, nevajadzētu izsaiņot un saskrūvēt tikai pēdējā nedēļā – vislabāk šādus jaunus pirkumus jau laikus izsaiņot un izvēdināt svaigā gaisā vai telpās, kurās neuzturas bērni un grūtniece. Pie viena piemetināšu, ka tas attiecas arī uz rotaļlietām, ko iegādājaties savam bērnam – izsaiņot, izvēdināt un plastmasas iepakojumus izmest – iepakojums bieži ir kaitīgu vielu pārpilns, no tā ir vērts atbrīvoties pēc iespējas aši.

Trešā lielākā piesārņojumu grupa bērnistabās bija smaržvielas, kas, protams, visvairāk ceļas no dažādiem kosmētikas un mājtīrīšanas līdzekļiem. Testā atklājās, ka tikai četrās bērnistabās smaržvielas-alergēni nepārsniedz ieteicamo koncentrāciju (30 µg/m3). 11 bērnistabās to bija 2-8 reizes vairāk nekā ieteicams. Visas smaržīgās svecītes, pēc citroniem smaržojošie grīdas ūdeņi utt… baisa ģipte, cik saprotu, nav, bet var izraisīt alerģijas, kairināt acis un elpceļus.

Vēl Valters Tropovs īsi pastāstīja arī par ftalātiem – tie gan gaisā ir maz, tāpēc arī bērnistabas gaisa pētījumā tiem īsti vietas nebija. Tika secināts, ka tikai 1 bērnistabā nebija neviena ftalāta un īsi apskatīti kaimiņzemes Lietuvas pētījumi, kuros atklāti, manuprāt, šokējoši fakti. Taču teikšu godīgi – šis mani interesēja krietni vairāk kā tika apskatīts prezentācijā. Jo ftalāti ir tie vides piesārņotāji, kuri uzkrājas organismā dzīves laikā un ietekmē bērna attīstību un endokrīno sistēmu. Tāpēc par šo te vispār nerakstīšu, bet uztaisīšu atsevišķu apskatu savā nodabā un veltīšu tam atsevišķu blogierakstu jau tuvākajā laikā.

Lai cik bēdīgi nebūtu secinājumi par bērnistabu gaisu, medaļai ir arī gaišā puse – ir pavisam vienkārši ko darīt lietas labā. Pirmkārt, vēdiniet telpas – 2x pa 5 minūtēm plaši atvērta loga dienā esot labs sākums, lai tiktu pie svaiga gaisa. Tas pievienojas manam augstāk izteiktajam ieteikumam iet pastaigāties :) Otrkārt, nepērciet daudz mantu – jo mazāk, jo labāk. Tad kaitīgo izgarojumu avoti būs mazāk. Un rūpīgāk izvērtējiet, pirms pērkat jau pieminētās līmētās koksnes mēbeles, sintētiskus paklājus, dažādus apdares materiālus un plastmasas un sintētiskas šķiedras mantas bērniem. Kā arī nepārspīlējiet ar bērnistabas (un citu dzīvojamo telpu) tīrīšanu – telpu iesmaržināšana un nemitīga dezinficēšana visticamāk ir lieka, labāk telpā lieku reizi noslaukiet putekļus (jo, piemēram, tie paši ftalāti ir smagi un gaisā ir maz, bet labprāt nosēžas uz virsmām un dabonami prom slaukot putekļus) un vēlreiz telpā ielaidiet vienkāršu svaigu gaisu :) Tas ir smaržīgāks par jebkuru gaisa svaidzinātāju 😉

3 Responses to “Ķīmijas ap mūsu bērniem”

  1. maara Says:

    Manprāt, 2 x 5 minūtes DIENĀ plaši atvēta loga ir tiešām, tiešām pats sākums, jo ir daudz, daudz pa maz. Ja vien ēkā nav aktīvā ventilācija vai samērā lielā platībā uzturās maz cilvēku.
    Es pieturos pie minūtēm piecām reizi stundā, savukārt no rīta guļamistabu logus turu vaļā 10-20 minūtes vismaz. Jā, arī ziemā.
    Testiņš “vai vēdināt” ir ļoti vienkāršs – atver logu, izliecies ārā un ieelpo – ja starpība ir jūtama – vēdini tūlīt un kārtīgi.
    Vēl – lai gan mums (vismaz man) no bērnu dienām iedzīts, ka “caurvējš – tas ir slikti”, tā gluži nav. Tas tikai jāmāk darbināt savā labā :) Savu reizi dienā, kad iemītnieki ārā vai uz brīdi ievilināti kādā izolētā telpā, atrauju vaļā visu, t.sk., ārdurvis un minūtes 5 tā paturu – ātra un efektīva gaisa aprite. Jā, ziemā zaudēsiet šādi grādus divus, taču tas ir tā vērts.
    Iespējams, tam, ka tik pat kā neslimojam paši un visi pieci bērni, pamatā ir , t.sk., šī mana apsēstība ar svaigo gaisu.

  2. Ilze Says:

    Es piekritīšu iepriekš minētajam, ka vēdināšana noteikti palīdz arī nesaslimt ar vīrusiem un logu atvēršanai vajadzētu būt “ikdienas rutīnai”. Es guļamistabas logu turu atvērtu VISU dienu, no rīta līdz vakaram, arī aukstajā ziemā, jo pa dienu tajā tāpat neviens neuzturas. Pārējās istabas cenšos vēdināt vismaz vairākas reizes dienā, bērnistabu arī noteikti pirms nakts miega – zemāka temperatūra istabā kāreiz ir daudz labāka labam miegam. Tāpat arī ar caurvēju – es arī tādu taisu gandrīz ik reiz, kad visi dodamies ārā no mājas.
    Par visu pārējo minēto blogā – lai gan cenšamies ikdienā izvairīties no liekās ķimijas cik nu varam, apzinos, ka mūsdienu pasaulē no ļoti daudz kā reizēm ir gluži neiespējami izmukt :(

  3. Linda Udrasa Says:

    Hmm, lai gan piedalījos ar sava bērna istabu šinī testā, nezināju, ka ir bijusi rezultātu iztirzāšana klātienē. Labprāt būtu piedalījusies!
    Rezultāti man, protams, ir! Kopumā tests bija laba lieta, bet viela, kas mums pārsniedz normu- ej nu mini, kur ir, jo var būt gan mēbelēs, gan būvmateriālos- un pareizi jau vien ir, ka -vēdināt, vēdināt un vēlreiz vēdināt! Mums gan bija ne ideāls, bet tīri labs tas stāvoklis.

Leave a Reply