Kā gan īsti raisās valodiņa?

Sen sen atpakaļ es rakstīju par valodiņas raisīšanos blogā. Droši vien šobrīd es domātu mazliet savādāk, citas lietas šķistu noderīgas. Jo ir pārsteidzoši, cik atšķirīgi ir bērni. (zinu, zinu, salīdzināt nedrīkst – un tomēr, tikai atšķirību iezīmēšanai 😉 )…

Robins savus pirmos vārdiņus izrunāja ap gadu, tie parādījās strauji un ļoti uzstājīgi – daži vienzilbes vārdi – “ba” (bumba), “pa” (lampa) utt. Taču viņš it jēdzīgi runāja jau pusotra gada vecumā un sasniedzot divus gadus runāja kā mazs Einšteins – teikumiem un rindkopām, vārdu krājums simtiem (kā toreiz teica Jurģis – viņš droši vien zina vairāk vārdus kā vidējais amerikānis 😉 )… Mazliet pēc 2 gadu vecuma viņš jau interesējās par dažiem burtiem, mācēja atpazīt savu burtiņu – R, E, M, T, V, O un dažus citus.

Klāss runāt sāka agri. Jau ap 7-8 mēnešu vecumu, ja atmiņa neviļ, viņš jau skaidri zināja, ko nozīmē attā, prata vēl dažus sadzīvē noderīgus vārdus. Tomēr valodas attīstība tik strauji neprogresēja un laikā, kad brālis jau runāja teikumiem, trallināja dziesmiņas pantiņiem utt., Klāss runā ļoti viduvēji. Protams, Robins viņam uzlicis augstu latiņu un zinu daudzus bērnus, kuri nerunā tā kā Klāss arī gadu vecāki. Tomēr Klāss daudz sliktāk artikulē skaņas, veido ļoti daudz savu vārdu un spītīgi no tiem neatbrīvojas utt.

Nu ļoti dažādi mums tie puišeļi. Es tikai nesaprotu, kāpēc… neredzu nevienu acīmredzamu iemeslu. Un biju priecīga, kad mūsu Dacīte izstāstīja par ļoti labu sociālo pedagoģi, kas prentatālās attīstības seminārā ļoti iedvesmojoši stāstījusi par valodiņas attīstību pat jau puncī… ieinteresējos un izlēmām uzaicināt Irēnu Hadaņonuku pie mums uz jauno vecāku skolu. Ļoti gribu dzirdēt, ko viņa stāstīs par valodas attīstību no punča līdz pat garajiem teikumiem jau šiten ārpusē 😉 Varbūt man izdodas rast atbildi uz jautājumu, kādēļ mani brālīši tik atšķirīgi ritina to savu valodiņas kamoliņu… Ja arī jums ir kādi jautājumi par valodas attīstību bērniem, droši pievienojieties uz semināru “Kā raisās valodiņa?” š.g. 30.augustā plkst. 17.00.

4 Responses to “Kā gan īsti raisās valodiņa?”

  1. Santa Says:

    Mana pieredze/novērojumi rāda, ka jaunākie bērni ļoti bieži sāk runāt (un darīt arī citas darbības) ātrāk. Iespējams tāpēc, ka mājās ir vēl kāds, kurš ar viņiem runājas, spēlējas, ņemas utt.
    Mana mamma saka, ka mana jaunākā māsa, kura ir attiecīgi 11 un 7 gadus jaunāka par mani un vidējo māsu, attīstījās mežonīgos tempos (nav runa par velšanos, rāpošanu un tādām bēbīšu lietām), ko viņa izskaidro ar to, ka viņai bija pavisam cita vide, citi paraugi, citas intereses, nekā vecākajam bērnam.

    Bet par valodiņu tiešām interesanti, vēl jo vairāk par to, kā viss sākas jau puncī :)

  2. hmm Says:

    par valodiņas raisīšanos – ieteiktu aiziet vizītē pie logopēdes dr. Andželas Šteinbergas. Mums palīdzēja.

  3. Vija Says:

    hmm, jums vairs nav jauno vecāku skola?

  4. admin Says:

    Nē, vairs nav. Skumji, bet fakts. Tā kā apmācība nav mūsu fokuss, tad regulāri nepilnās grupas diemžēl nozīmē, ka mums lektoram iznāk piemaksāt :( Vai arī apzvanīt cilvēkus pēdējā brīdī, lai paziņotu par atcelto nodarbību… sapratām, ka jāatzīst sava sakāve pēc kārtējās nenotikušās nodarbības… toties tagad esam iekārtojuši smuku bikšu maiņas un paēšanas telpiņu mammām ar mazuļiem :)

Leave a Reply