Atmuguriski pēc iespējas ilgi, tagad ne mazāk kā līdz 15 mēnešiem

Pēc vakardienas jezgas Twiterī, kas aizsākās gluži pamatoti – izlasot glupības, kas sarakstītas šeit – rakstā, zem kura parakstījusies tāda cienījama valsts iestāde kā Veselības ministrija (turklāt nevis vienkārši parakstījusies, bet tas ir “Veselības ministrijas informatīvais materiāls” (!)) – sapratu: par drošu braukšanu auto un autosēdeklīšiem ir jārunā, jāraksta un nav ko kautrēties, ka atkārtojos kā veca plate – vienmēr būs kāds, kas visu iepriekšteikto būs palaidis garām un šis viss būs pilnīgs jaunums. Tāpēc, piedodiet tie, kam par autosēdekļiem PILNĪGI viss ir skaidrs – šis ieraksts nav priekš jums.

Šoreiz es gribu uzrakstīt par to, cik ilgi bērnu var un vajag pārvadāt pašā pirmajā – 0+.grupas autosēdeklītī, kas visbiežāk ir līdz 13 kg svaram. Īsā atbilde ir vienkārša – cik vien ilgi iespējams.

Tai pašā Twiterī skaidri iezīmējās mīts, ka vecāki ir pārliecināti, ka šis krēsliņš ir domāts ne vairāk kā pirmajam dzīves gadam. TĀ NAV! Šis krēsliņš ir domāts līdz 13 kg svaram un tas ir krietni vairāk kā līdz gada vecumam. Patiesībā statistiski vidēji šāds svars atbilst aptuveni 2gadīga puikas svaram ar visām drēbēm. (skatīt pediatrijas tabulu šeit) un būtu patiesi izcili, ja bērnu līdz šiem 2 gadiem (nu vai vismaz līdz pusotram) krēsliņā arī varētu vadāt – daudz drošāk atmuguriski, turklāt vecākiem arī ekonomiski izdevīgāk, jo krēsls netiek iegādāts vien uz neilgu laiku, bet uz pusotru diviem gadiem – attiecīgi varbūt var nopietnāk izvērtēt investīciju utt.

bet būsim reāli – ir ar uguni jāmeklē tādi 0+. grupas krēsliņi, kuros var ielikt 13kgamīgu bērnu. Tieši šī iemesla dēļ atbildīgi vecāki, kuri nevēlas bērnu pāragri pagriezt ar skatu braukšanas virzienā, ir spiesti iegādāties krēsliņus, kuri patiesībā ir domāti lielākam svaram, lai turpinātu bērnu automašīnā vizināt droši. Viena opcija ir ERF krēsliņi – tie, kuri pieļauj braukšanu atmuguriski vismaz līdz 18 kg (aptuveni 4 gadiem) vai pat ilgāk (šī ir mūsu izvēle, jo mums šķiet, ka arī pusotrā gadā bērnu būtu jāatstāj drošajā virzienā – atmuguriski un tā tas jāsaglabā vismaz līdz 3-4 gadiem kā minimums). Otra opcija ir pirkt kombinētā tipa krēsliņu no 0 līdz 18 kg, kas līdz 13 kg ir akceptēts atmuguriski, bet pēc tam OBLIGĀTI griežams ar skatu braukšanas virzienā. Šāds krēsliņš savos gabarītos būs lielāks kā parastais mazais krēsls, ar garāku integrēto jostiņu un attiecīgi šo parametru dēļ vecākiem būs reālas iespējas bērnu patiesi vadāt atmuguriski līdz pilniem 13 kg, bet sasniedzot šo svaru krēsliņš (atkārtojos!) ir OBLIGĀTI griežams ar skatu braukšanas virzienā, jo tas vienkārši nav paredzēts stiprinājumu dēļ vadāšanai atmuguriski ar lielāku slodzi – lūdzu, nejauciet tos ar ERF krēsliņiem, kuriem stiprināšana notiek pavisam savādāk un ir akceptējama atmuguriskā pozīcija līdz 18 vai 25 kg, saskaņā ar ražotāja norādījumiem par stiprināšanu.

Taču no 2013. gada 1. janvāra viss šai ziņā mainīsies. Jo Eiropas Savienības līmenī ir akceptēti šie priekšlikumi, kā uzlabot gan autokrēsliņu testēšanu, gan skaidrāk nodefinēt kritērijus, kas jāievēro ražotājam, izstrādājot autokrēsliņu, bet patērētāja ziņā būs ņemt ražotāja norādījumus vērā, jo Latvijā spēkā esošie Ceļu satiksmes noteikumi norāda, ka: “200.1. bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu;“.

Līdz šim šo satiksmes noteikumu punktu no autokrēsliņu parametru puses faktiski regulēja tikai svara ierobežojumi, jo reāli autokrēsliņu ražotāji nenoteica un nekādi nenorādīja vecumu, no kāda līdz kādam krēsliņš piemērots (ok, viņi šad tad mēdz uzrakstīt lietošanas pamācībā kādas rekomendējošas toņkārtas rindiņas par ieteicamo vecumu). Bet nav arī nekādu likuma normu, kas šo noteiktu. Attiecīgi, ja bērns sasniedzis 9 kg svaru (un neviens jau uz ceļa viņu nesver, bet nosaka šo svaru uz aci), tad principā viņš var atrasties jebkādā krēsliņā, kas pieļauj bērna pārvadāšanu no 9 kg un pārsvarā – 99% gadījumu – tie ir ar skatu braukšanas virzienā. Mums Klāss šai svarā bija jau kaut kur ap 5 mēnešiem un citi mazi Lāčplēsīši sasniedz šo svaru vēl ašāk. Bet tik mazu bērniņu griezt ar skatu braukšanas virzienā nav prāta darbs (kāpēc – to gan lasiet šeit!).

Savukārt par krēsliņa atbilstību vecumam šajā likuma pantā runāšana ir tukši vārdi, jo pilnīgi nekādas saistošas norādes līdz šim atbilstību vecumam neregulēja – sēdini, kad gribi, ka tik svars ir. Tagad viss būs citādi un no 1. janvāra ražotājiem uz krēsliņa būs jānorāda vecums, līdz kādam vai no kāda bērnu šajā krēsliņā drīkst pārvadāt. Attiecīgi uz krēsliņiem, kas ir pavēršami ar skatu braukšanas virzienā, būs jāizvieto simbols, kas atgādinās vecākiem, ka bērnu no 0-15 mēnešiem var pārvadāt automašīnā tikai ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Zīmīte izskatīsies šādi. Un tas nozīmē, ka krēsliņā, kurš automašīnā ievietojams tikai ar skatu braukšanas virzienā, bērniņu, kas jaunāks par 15 mēnešiem, nedrīkstēs pārvadāt, pat ja viņš būs sasniedzis jau ražotāja atļauto svaru, jo ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka bērnam ir jābrauc vecumam UN svaram atbilstošā krēsliņā. Cerams, ka šis akcents vērsīs vecāku uzmanību uz to, ka bērniņam vismaz tik ilgi vajadzētu automašīnā atrasties atmuguriskā pozīcijā un viņi to ievēros ne vien baidoties no soda, bet arī savu mazuļu drošības labā! Un pamazām zudīs mīts, ka 9 kg robežu sasniedzot bērnu ar fanfārām jāpārceļ lielāku brīvību sološajā “lielajā” krēslā, jo tas taču ir ar skatu braukšanas virzienā tāpat kā mammai, tētim un visiem citiem pasažieriem. Nē – bērniņam būtu jāpaliek mazajā krēsliņā atmuguriski kamēr vien tas ir iespējams fizisku lielumu dēļ, bet nu ne mazāk kā līdz 15 mēnešiem.

Taču nevajag uzreiz domāt, ka šis regulējums ir izgudrots, lai radītu vecākiem jaunus tēriņus, pērkot jaunus krēslus esošo vietā. Esošos jūs varēsiet turpināt lietot. Šis regulējums, manuprāt, vairāk ietekmēs ražotājus, jo krēsliņus, kas neatbilst jaunajam regulējumam, vairs nesertificēs ar R44 sertifikātu, kas nepieciešams krēsliņa pārdošanai Eiropas Savienībā. Priecē tas, ka liela daļa aktuālo krēsliņu nevarēs izturēt jaunos sertifikācijas nosacījumus, jo tie būs stingrāki un attiecīgi tirgū būs mazāk neatbilstošas kvalitātes krēslu.

Tāpat ražotāji būs spiesti sākt ražot krēsliņus, kas atbilst reāliem 13kgamīgiem bērniem. To noteiks gan jaunajā regulējumā iestrādātie parametri, kas regulē krēsliņa atbilstību reālam 13 kg bērnam – piemēram, 0+. grupas krēsliņam jostiņām būs jābūt regulējamām līdz kā minimums 83 cm auguma bērna izmēram (apmēram 18 mēnešus vecus bērns pēc iepriekšminētās tabulas). Kā arī pieprasījums, cerams, pamazām pārorientēsies no “visvieglākajiem”, “visērtāk pārnēsajamajiem” utt. kritērijiem, kas līdz šim spieduši ražotājus arvien krēsliņus samazināt, uz tādiem lielumiem, kā “atbilstība un ērtums reālam 15 mēnešus vecam bērnam”.

Protams, ne vien krēsliņa izmērs nosaka to, vai bērns šādā krēsliņā jūtas ērti. Tie paši ERF krēsliņi ir augstāki, stāvāki, bērns labāk redz pa logu utt., kas spēlē lomu, kad mazais vairs neaizmieg pirmajos metros braucošā mašīnā un vēlas izbaudīt braucienu. Tātad ne visos gadījumos pietiekami liels, bet salīdzinoši gultenisks krēsls mazulim patiks. Kas nozīmē, ka kombinētie un ERF krēsliņi kļūs par biežāku izvēli un labu risinājumu tālredzīgiem vecākiem. Un ir cerība, ka tas dos iespēju vēl vairāk bērniņiem braukt atmuguriski arī ilgāk nekā 13 kg, bet varbūt izmantot šo iespēju pat līdz 18 kg. Un kur būs pieprasījums, tur palielināsies piedāvājums… Īsi sakot – mēs uz jauno regulējumu skatāmies cerīgi un priecājamies, ka atmuguriskā braukšana arvien vairāk pārņem pasauli un tā vairs nebūs Ziemeļeiropas valstu privilēģija vien.

Bet pirms vēl šis viss sācis plūst uz priekšu un patiesi radīt cerētos efektus, lietojam savus krēsliņus, sekojam, lai mazuļi ir tajos kārtīgi piesprādzēti, krēsliņi paši atbilstīgi un korekti piestiprināti, un nesteidzamies vērst savus mazuļus ar skatu braukšanas virzienā, bet braucam atmuguriski, cik ilgi vien iespējams! Jo 0+. grupas krēsliņš ir līdz 13 kg, nevis līdz viena gada vecumam.

 

37 Responses to “Atmuguriski pēc iespējas ilgi, tagad ne mazāk kā līdz 15 mēnešiem”

  1. juune Says:

    :)
    Atļaušos piespraust galeriju no angļu ERF lapiņas kā reiz par 0+ sēdeklīšu derēšanu: “Group 0+ It may last longer than we think” http://www.facebook.com/media/set/?set=a.494709050542065.118639.225535207459452&type=3 .
    Ja izklikšķina cauri, lielākoties pierakstīts klāt vismaz cik vecs ir mazais pasažieris. Protams, mūsu klimatiskajos apstākļos uzreiz sekos iebilde, ka ziemas kombinezonā mazajiem nepieteikot vietas sēdeklīšos. BET. Pufīgi kombinezoni un sēdeklīši, diemžēl, neiet kopā. ASV ir tāda organizācija “first responders”, kas paši pirmie steidzas uz negadījumu vietām, ja tās notikušas kaut kur viņu tuvumā un ne tik tuvu citiem civilizācijas centriem. No šiem cilvēkiem nāk info, ka ne vienu reizi vien viņiem ierodoties autoavārijas vietā ir nācies redzēt situāciju, kad biezais kombis ir palicis iesprādzēts sēdeklīti, bet mazulis no tā ir izšļūcis ārā. Lieki teikt, ka tas ir ļoti, ļoti slikts scenārijs priekš bērniņa. Kāpēc tā notiek? Jo kombinezonā ir daudz gaisa! Taču avārijas spēki ir daudz lielāki nekā tie, ko mēs varam pielikt, savelkot jostas. Tāpēc īpaši pašā mazākajā variantā, kad sēdeklīšiem pat bieži ir ražotāja apstiprināts un, iespējams, pat crash-testēts siltais kāju pārvalks, lietosim tos!
    Šeit vēl idejas siltai un drošai braukšanai: http://www.facebook.com/media/set/?set=a.500460593300244.119907.225535207459452&type=3
    Un šeit demo par silto, pufīgo drēbju kompresēšanos: http://carseatsmadeeasy.blogspot.com/2010/12/keeping-warm-and-safe-in-winter.html
    P.S. “Manam bērnam kājas sāk iet pāri mazā sēdeklīša malai” NAV pazīme, ka sēdeklītis ir par mazu.
    P.S.2. nupat vāciešiem panesusies liela brēka par ERF, jo vienā no lielajā televīzijām rādīts šis sižets: http://mediathek.daserste.de/sendungen_a-z/11119752_ratgeber-auto-reise-verkehr/12563366_kindersitze?buchstabe=R
    Paldies par rakstiņu! Tas tiešām ir ļoti vajadzīgs.

  2. juune Says:

    P.S.3. Woops, neprecīzi pierakstīju par tiem first responders, lielākoties, protams, tie ir ātrie un policisti, bet ne tikai, arī citi vnk sertificēti cilvēki.

  3. Gunita Says:

    Iveta, Tavs viedoklis par sprādzējamām kulbām dikti interesē.

  4. Lelde Says:

    Ļoti labs raksts. Prieks, ka autokrēsliņu lietas tiek pamazām sakārtotas, jo līdz šim viss atkarīgs tikai no vecāku veselā saprāta un vēlmes iedziļināties, diemžēl, šādu vecāku nav daudz un bieži vien būtiskākāis ir lai būtu kaut kāds krēsliņš, par pašu būtiskāko – drošību, nedomājot.

  5. maara Says:

    ““Manam bērnam kājas sāk iet pāri mazā sēdeklīša malai” NAV pazīme, ka sēdeklītis ir par mazu.” – šis mani tomēr mulsina, jo atpakaļiski sēdot tas ļoti drīz nozīmē arī “kājas duras autosēdekļa atzveltnē” un vēl pēc mēneša “kājas vislaik saliektas”. Protams, jāizsver kas ir svarīgāk, bet es tomēr priecāšos par komentāru.

  6. juune Says:

    Par sprādzējamām kulbām — piem., ASV tās ir atļautas tikai ļoti slimiem bērniņiem, kam pussēdus pozā rodas problēmas ar elpošanu vai sirdsdarbību. Tur priekšlaikus dzimušajiem un jaundzimušajiem, kam nācies pabūt zīdaiņu intensīvās aprūpes nodaļās, domājot par mājāsbraukšanu taisa tādu “autosēdekļa testu” — mazuli uz ~90 minūtēm ievieto sēdeklītī, un visu to laiku monitorē elpošanu, sirdsdarbību, skābekļa koncentrāciju asinīs. Ja šajā periodā mazajam rodas kādas problēmas, tad mājās braukšanu atliek un testu atkārto. Ja pēc atkārtota testa rādās, ka mazais nu nekādi nevar atrasties pussēdus, tad viņu mājās palaiž sprādzējamā kulbā [tās ir pieejamas tikai caur slimnīcām]; šie ierobežojumi acīmredzot ir tāpēc, ka kulbas ir mazāk drošas nekā īsti sēdekļi. Par “autosēdekļa testu”: http://preemies.about.com/od/takingyourpreemiehome/f/CarSeatTest.htm
    Eiropā, savukārt, sprādzējamās kulbas ir atļautas visiem bērniem, liels iespaids tur ir tam, ka tās vēsturiski ir ļoti populāras Dienvideiropas zemēs, kur vispārīgi sēdeklīšu lietošana nav baigi augstā līmenī; skaidrs, ka labāk braukt tādā kulba nekā iekš nekā.
    Kulbām problēma tieši ir tajā gulošajā novietojumā — triecienā mazākās slodzes mugurkaulam ir iespējami stāvos sēdekļos.
    Sorry, es, protams, neesmu Iveta 😉 Domāju, viņa varēs labāk paskaidrot tieši par to mugurkaula novietojumu, mēs jaut šajā pašā blogā kaut kad iepriekš par to runājām.

  7. Andīna Says:

    Pilnībā piekrītu par to pirmo sēdeklīti – jo ilgāk, jo labāk, bet mans bērns katru, un es nepārspīlēju – KATRU reizi, kad viņu tāda ieliku, raudāja un ikkatrs brauciens mūsu ģimenei sagādāja tikai sliktas emocijas. Nomainījām krēsliņu uz līdzīgu – tā pati raudāšana. Tad nu 9 mēnešu vecumā pārgājām uz nākošo līmeni, un raudāšana bija kā ar roku noņemta. Mūsu gadījumā drošāka braukšana bija 2.līmeņa krēslā, jo diezin vai braukt ar histēriski raudošu bērnu 1.līmeņa krēsliņā būtu bijis drošāk.

    Pat to Jūsu tik ļoti izslavēto ERF krēsliņu, kas domāts jau lielākiem bērniem. Jā, protams, lielski, bet, vai esat padomājuši, ka ne katra ģimene var tādu atļauties??? Ne katra ģimene var iegādāties krēsliņu par 200 un vairāk latiem, ko lielākoties maksā šie ERF krēsli. Ir jau arī visādi lētāki varianti, bet tad jau labāk pirkt kvalitatīvu “priekšas skata” krēslu.

  8. Andīna Says:

    Man šķiet, ka tajās sprādzējamaās kulbās vecāki bērnus lielākoties nemaz nesprādzē, jo viņi taču tik droši tur guļ. Vismaz man ir tāds novērojums ar radu un draugu bērniem, tāpēc es tādas kublas vispār aizliegtu.

  9. admin Says:

    Andīna, mūsu pieredze rāda, ka bieži iemesls protestam ir nevis virziens, kādā bērns skatās, bet tas, ka krēsliņš ir ļoti gultenisks. Sevišķi lielākam bērnam, kas jau pats sēž, ne visai patīk tā pozīcija uz muguras un viņš protestē pret šo pozu. Tieši tāpēc rakstīju, ka bieži šo situāciju atrisina ERF krēsls, kas ir gluži tik pat stāvs un pat augstāks kā “lielie” krēsliņi, tikai arvien drošs – ar skatu atpakaļ.

    Un ERF nav “mūsu tik ļoti izslavētais”, tomēr mēs ticam, ka šie krēsliņi – lai vislētākais modelis vai lietots par mazāku naudiņu nopirkts ERF krēsls ir drošāks par jebkuru visūberkrutāko (piedodiet par vispārākās pakāpes apzīmējumu nelatviski 😉 ) uz priekšu vērsto krēsliņu. Tas ir gauži vienkāršu fizikas likumsakarību rezultāts, ko saprot pat mans knapi četrgadīgais puišels – nevis zinātniskais atklājums vai daudzmiljonu inovācija ražošanā: frontālas sadursmes gadījumā inerce bērnu (tāpat kā visu citu automašīnā) triec braukšanas virzienā. Un ja mazulis ir ar skatu braukšanas virzienā, tad viņš vienkārši ļoti spēji lido uz priekšu un var gūt ļoti nopietnas sprandas, mugurkaula un galvas traumas (visvairāk sprandas). Gluži pretēji – ja bērns šādā sadursmē nokļūst, sēdot ar skatu pretēji braukšanas virzienā, tad šī pati inerce darbosies viņam par labu un bērns vēl ciešāk tiks iespiests krēsliņā, turklāt atzveltnīte darbosies kā atbalsts un saturēs muguriņu, kaklu un balstīs galviņu.

    Man gan jūs jāapbēdina – “visādu lētāku” variantu nav gan. Esam diezgan pamatīgi meklējuši, bet diemžēl ERF krēslu zem 175 Ls mums nav izdevies atrast. Acīmredzot ražošanas īpatnības, ko prasa daud znopietnākās konstrukcijas atzveltnē, atbalsta kājas u.c. veido izmaksas, kādas nav parastiem, uz priekšu vērstiem krēsliem. Protams, ir vēl tas, ka tirgus ERF krēlsiņiem šobrīd ir salīdzinoši mazs, attiecīgi pieprasījums nav un tātad krēsliņi arī dārgāki – domāju, ka līdz ar piedāvājuma un ražošana sapjomu pieaugumu, arī krēsliņu cenas kļūs maciņam draudzīgākas.

    Taču mūžīgās bēdas par nespēju atļauties krēsliņu man parasti mazliet uzsit asini. Arī mēs nepeldamies naudā, tomēr vecākiem ir katram savas prioritātes. Piemēram, ja tētis vai mamma smēķē, tad atmetot šo netikumu, krēsliņam var iekrāt aši vien – kādos 3-4 mēnešos, vai ne? :) Vai visi tie ļaudis, kas saka, ka nevar atļauties 200 Ls par krēsliņu, dzīvo bez TV mājās – tas maksā apmēram tikpat, bet reti kad dzirdu gaudas, ka nevar atļauties šādu sadzīve spriekšmetu, kurš nebūt nevar izrādīties dzīvība svai nāves jautājums kādā brīdī. Turklāt saka, ka tās ģimenes, kurās neesot TV esot daudz saliedētākas un emocionāli tuvākas.
    Mūsu ģimenē, piemēram, ietaupām lietojot mazgājamos autiņus. Sarēķinājām, ka ja Klāsiņš aizies uz podiņa 2 gadu vecumā, tik un tā būsim ietaupījuši aptuveni 600-800 Ls. Sanāk pat abiem bērniem krēsliņi :) Un beigu beigās mazgājamos autiņus vēl lietotus pārdosim un varēsim aizbraukt ceļojumā pa Latviju 😉
    Pareizi man reiz viens tētis noteica – kad Emmaljunga rati jānopērk, kas noderēs 1-2 gadus, tad nav arī divreiz lielāka summa šķērslis, jo to taču visi kaimiņi un draudzenes redz, kad staigā pa kvartālu. A autokrēsliņam naudas neiznāk, kaut tas kalpos 8-10 gadus un var būt daudz izšķirošāks, ja sargeņģelītis būs novērsies.

  10. admin Says:

    Andīna, kulbiņas arī IR aizliegtas – piesprādzētas vai nepiesprādzētas, bet mūsu Latvijas ceļu satiksmes noteikumi neparedz iespēju lietot kulbiņu atomāšīnā kā drošu pārvadāšanas līdzekli mazulim. Apturot uz ceļa policija ir tiesīga uzlikt sodu (šķiet tie bija 25 Ls) par bērna neatbilstošu pārvadāšanu. Un, starpcitu, viņi to bieži arī dara. Teikšu godīgi – es subjketīvi esmu pret kulbiņām, jo emsu pietiekami redzējusi crash-testus, kā tie bērni tur lido un palasījusi citu zinošu cilvēku viedokļus. Piemēram, ASV ar kulbiņu drīkst pārvadāt bērnu tikai, ja ir īpaša ārsta izziņa, ka šim bērnam ir tik nopietni veselības traucējumi, ka nepieciešama guļus pozīcija.

  11. admin Says:

    Jā, tieši tā – kāju “duršanās krēsla atzveltnē” un saliekšanās nav pazīme, ka krēsls neder. Krēsls nav bikses, tam nav kājas jānosedz :) Svarīgi, lai no krēsliņa nelīstu ārā galva un pat tā drīkst būt virs krēsla atzveltnītes augšējās līnijas līdz auss augšējai maliņai. Diemžēl kāju derēšana iekš krēsla bieži šķiet kā signāls vecākiem, ka krēsliņš ir jāmaina – bet tas tā nav. Skumjākais, ka pat speciālisti – piemēram, ģimenes ārsti, kuriem bieži prasa padomu, par šiem jautājumiem zin visai maz un arī tās pašas kājas piesauc kā kritēriju, ka bērns no krēsla izaudzis. Kaut vai, kad maijā bijām raidījumā Ģimenes studija un stāstījām par šo iespēju kā bērniņu droši pārvadāt automašīnā, tad telefoniskā konsultācijā pediatre Irēna Putniņa arī minēja, ka kājas atzveltnē un krēsls jau jāmaina, jo bērnam taču ir neērti. Pilnīgi un galīgi nē. Es varu piekrist, ka neērti ir statiskās pozas dēļ. Tomēr ir vairākas opcijas, kā bērnam pakoriģēt kājas un likt tās arī krēsliņā, kur kājām vietas palicis maz – var gan krustot, gan izvērst sāņus, gan sakārtot augšup uz atzveltnes.
    ERF krēslos itin visos bērniem durās kājas atzveltnē un kājas ir jāsaliec. Piemēram, šajā attēlā redzams, kā kājas tur Robins. Un tā ir standarta pozīcija ERF krēslā – ar kājām viss ok – gandrīz gadu jau brauc, tūliņ puisim svinēsim 4 gadu jubileju – neko, kājas turas kur ir un pat aug garumā, tā ierobežotā vieta nav pat aiztaupījusi man jaunu bikšu pirkšanu 😉

  12. admin Says:

    Gunita, – es esmu pret bērna pārvadāšanu kulbā. Gari esmu izrakstījusies šite – veltījusi šim pat veselu blogierakstu. UN tur arī ļoti vētraini komentāri ar viedokļiem un vērtīgām atbildēm.

  13. admin Says:

    juune, paldies :) man šķiet tu šais lietās zini krietni vairāk par mani un es vienmēr esmu šaušalīgi priecīga par linkiem un info, ko tik tu neesi atradusi :) nu jā. un par kulbām un autosēdekļiem mēs rakstījām un vētraini diskutējām – atkārtojos ar linku – tas bija šeit.

  14. juune Says:

    Par tām kājām. Tieši tā, saliektas kājas nav problēma. Pirmām kārtām, tas nav nedroši. Kā jau te pieminēja, ERF sēdekļos agri vai vēlu visiem bērniem sanāk sēdēt salocītām kājām. Otrām kārtām, tas lielākoties arī nav neērti — bērni ir daudz lokanāki par pieaugušajiem.

  15. Gunita Says:

    Iveta, paldies par linku uz “kulbiņsarunu”. Es gan biju tik neprātīga (ja tā to var nosaukt), ka savu meitēnu pirmos 6 mēnešus vedu tieši kulbā (Peg Perego), jo mazais autokrēsliņš likās ļoti neērts un bērns tajā sēdēja ļoti sakņupušā pozā, kas man likās priekš muguras nav īsti veselīgi, ja ceļš ir garš. Tam gan bija vēl viens arguments – mašīnā nevarēju ielikt gan kulbu ratus, gan autosēdekli, gan vēl lielāko bērnu. Ap 6 mēnešu vecumu pārsēdināju tomēr uz sēžamkrēslu (0-13kg atmugurisko) un vadāju līdz gada vecumam, kad pārsēdināju uz Concord Ultimax 0-18kg. Principā tagad saprotu, ka varēju viņu turpināt vadāt atmuguriski ar šo krēslu, jo tas stiprinās abos virzienos. Nu nekas…izmantošu šo iespēju ar nākošo krēslā sēdētāju. :)

  16. Andīna Says:

    Ziniet, mums mājās tiešām nav tv, ir viens dators, nesmēķējam, braucam ar it kā ekonomisku auto, rati, kad bija – Roan marita, prioritātes mūsu ģimenei es teiktu, ka ir pat ļoti pareizā secībā, it kā dzīvojam tādu vidēji nodrošinātu dzīvi, nu teiksim, visam it kā daudz maz pietiek, bet tāpat, nu tāpat nevaram atļauties krēslu pat par 170Ls tā uzreiz nopirkt. Un kā Jūs arī sakāt – lētāku variantu nemaz nav. Esmu izmeklējusies lietotus, bet Lativjā tādu vienkārši nav, varbūt jums būtu iespēja tādus piedāvāt, atvedot no ārzemēm, es būtu pirmā, kas ietu un pirktu! Protams, es gribu savu bērnu vizināt droši, bet nu šobrīd nevaru atļauties un viss.

  17. juune Says:

    Es pilnīgi piekrītu, ka ERF sēdekļu cenas ir nejaukas. Un tas nu nekādi nepalīdz atmuguriskajai braukšanai kļūt populārākai :( Šeit mēs tikai varam cerēt, ka, paplašinoties tirgum, cipari ies uz leju. Piebildīšu gan, ka riktīgi nopietniem FF 9-18 sēdekļiem cenas nemaz tik ļoti no, piem., Klippan KISS neatpaliek [vai pat pārsniedz], vakar intereses pēc ieskatījos autokreslini el vē.
    Nesen dzirdēju, ka ražotājam Hauck būs kaut kas RF līdz 18kg par salīdzinoši labu cenu, ļoti ceru uz sakarīgu ciparu: http://www.hauck.de/collection2013/autositze/varioguard.2166.1.11.1_info.html Sēdeklītis gan izskatās mērķēts tieši uz mazākiem bērniem, jo stipri slīps RF modē.

  18. Līna Says:

    Tai pat laikā 200 lati nav arī nekāda mega lielā summa, ko vidēji nodrošināta ģimene nevarētu atļauties. Protams, ir arī daudz nabadzīgu un pat ļoti nabadzīgu ģimeņu Latvijā, es arī pati jaunībā piedzīvoju laikus, kad trīs dienas izdzīvo ar vienu griķu paciņu. Bet tolaika man arī nebija automašīnas.

    Bet tagad man nesen bija jāmaina mašīnai sajūgs, tas izmaksāja aptuveni tikpat, cik maksā ERF krēsliņš. Nebija tādas naudas uzreiz ko izdot. Varēja jau nolikt mašīnu stāvvietā uz n-tajiem mēnešiem, kamēr sakrātu naudiņu. Es izvēlējos aizņemties, jo man bija svarīgi braukt. Protams, ja es zinātu pusgadu uz priekšu, ka būs mašīna jālabo, varbūt jau sāktu ik mēnesi atlikt. Ar bērnu tādā ziņā ir pat vienkāršāk, ir taču puslīdz droši zināms, ka viņš dzims, augs, ka viņu vajadzēs vest ar mašīnu… zināms jau vismaz 7-8 mēnešus pirms viņa dzimšanas.

  19. Santa Says:

    Labdien,
    Pastāstīšu īsumā par mūsu pieredzi par dažādiem krēsliņiem:
    Protams, sākāma ar mazo krēsliņu, bija plānots, ka ar to arī brauksim vismaz līdz gada vecumam, bet nekā. Meitiņai nepatika tas krēsls. It kā viņa nebija agrā sedētāja, it kā arī krēsliņš nebija pavisam lēzens, jo ieliktnīti ar laiku izņēmām, bet nu ļoti protestēja pie katra brauciena. Bija kaut kas jādara, ar tādu koncertēšanu braukšana bija vienkārši destruktējoša. Ļoti metu acis uz atpakaļskata nākošā līmeņa krēslu, bet kā jau te meitenes minēja (komentāriem diezgan pavirši pārlaidu acis, bet domu uzķēru), lai kā arī gribējām, arī mēs tā uz sitiena nevarējām atļauties tos divus simtus par krēsliņu atdot, lai gan esam it kā vidēji nodrošināta ģimene, tāpēc mūsu rīcībā nonāca Maxi Cosi Priori ar skatu uz priekšu. Un jāsaka, ka man ļoti, ļoti patīk tas krēsliņš no ergonomiskā viedokļa, bērns pilnīgi iegulstas tajā krēslā. Nu kā uzliets, tikai…nav atmugurisks. Tagad šis Maxi Cosi stāv manā mašīna, tajā viņa brauc 2x nedēļā 3 min garā braucienā no bērnudārza, bet tēta mašīnā, kas ir biežākais pārvietošanās līdzklis, ir Britax atmuguriskais krēsls. No drošības viedokļa, protams, Britax ir miljons reižu pārāks, bet nu ergonomijas ziņā Maxi Cosi manā skatījumā ir daudz foršāks.

    Vēl gribēju piebilst, ka tik ar to jauno likumu braukšanu atmuguriski līdz 15 mēnešiem nesanāk tāpat kā ar autosēdeklīšu ieviešanu pirms gadiem 15, kad pēkšņi likums par obligātajiem krēsliņiem, bet tie krēsliņi bija astronomiski dārgi un mazpilsētās vispār nedabūjami, un policija tik lika sodus. Un šodienas situācija: gadu vecam bērnam tiešām varētu arī nepatikt tā braukšana lēzenajā 1.līmeņa krēsliņā, nu pavisam normāla situācija, ka staigājošs bērns negrib atrasties pusguļus pat 10 minūtes un braukšana vienkārši līdz ar to ir nekāda. Vai arī gadu vecs bērns ar ziemas kombi tiešām varētu arī nelīst tajā krēslā. Bet ir ģimenes, kuras nevar atļauties nopirkt atpakaļskata krēsliņu par tiem diviem simtiem, varbūt viņu budžets ir max 100Ls. Šie vecāki ir nostādīti nepatīkamas situācijas priekšā – mazais krēsliņš vairs īsti neder, priekšas skata krēslā braukt nedrīkst, bet atpakaļskata krēslam naudiņas nav (un ticiet man, ir mazpilsētas, kur šos krēslus nemaz nevar nopirkt).

  20. admin Says:

    Jā, es arī uz Hauck ceru, bet nedomāju gan, ka tas būs ievērojami lētāks. Nu zem 100 Ls noteikti nebūs. Redzēsim, vai kļūdos.

  21. admin Says:

    Andīna, pasarg Dievs, nedomājiet, ka cenšos inspicēt jūsu ekonomisko stāvokli – es vienkārši sacīju, ka bieži vien cilvēki, kas saka, ka 200 Ls par krēlsu ir daudz prasīts, par citām lietām šādu naudu samaksā aci nepamirkšķinot. Protams, ka summa nav maza un mēs no tiesas ceram, ka tirgū parādīsies arvien jauni modeļi, kas varbūt būs pieejamāki cenās. Zinu, ka arī Fair G plāno jaunu krēsliņu uz apmēram aprīli – redzēs, kāds tas būs. Ja atkritīs atsevišķās bāzes pirkšana, tad varbūt būs lētāks. Cik saprotu, vēl dažiem zīmoliem ir gaidāmi kaut kādi krēslu modeļi – tā ka pasaule ir sarosījusies un cerams sarosīsies arī vidējās kategorijas zīmolu ražotāji.

  22. admin Says:

    Santa, kā jau es rakstā minēju, pēc Latvijas ceļu satiksmes noteikumiem, šobrīd īsti nevar sodīt cilvēku, kurš bērniņu ved krēsliņā ar skatu braukšanas virzienā, ja uz šī krēsliņa nav ražotāja norādes – tās bildītes par vecuma rekomendāciju, ko liku rakstā, – jo pašos satiksmes noteikumos nav nekādu norāžu, kāds krēsliņš piemērots kāda vecuma un svara bērnam. Tātad reāli uz ceļa, sastopot policiju, policistam nebūtu pamata sodīt braucējus, ja viņi nepārvadā bērnu pretrunā ar norādēm uz krēsliņa. Un ja norāžu nav, tad nav arī pretrunas.
    Šādas norādes sāks parādīties uz krēsliņiem sākot no 2013. gada 1. janvāra. Un es saprotu, ka arī ne uzreiz, bet tikai no jauna ražotie krēsliņi būs ar tādām. Piemēram, ja mums kā tirgotājiem noliktavā stāv 10 krēsli, kas saražoti vēl šogad, kad šāds likums nav spēkā, diez vai mums kāds liks šūt ar rociņām virsū bildītes ar mēnešiem utt. Taču no jauna ražotie krēsliņi, lai saņemtu sertifikāciju, būs spiesti izpildīt arī prašibu par norādēm uz krēsliņa redzamā vietā. Un attiecīgi policistiem radīsies pamats sodīt braucēju, ja krēsliņā atradīsies jaunāks mazulis par minētajiem 15 mēnešiem. Taču domāju, ka lai tas tā pamazām notiktu, kamēr iztirgos visus jau sasertificētos krēslus un tos aizstās jaunradīti ar jaunajām emblēmām – paies krietni ilgs laiks un tas, manuprāt, būs pilnīgi pietiekams kā pārejas posms, lai cilvēki aprastu ar jaunajām prasībām, ražotāji un tirgotāji reaģētu, paplašinot piedāvājumu un mammas un tēti – iegādājoties atbilstošus krēsliņus.

  23. Santa Says:

    Ā, skaidrs, biju nedaudz pārpratusi ar tiem jaunajiem noteikumiem :)
    Es jau arī ceru, ka mammas, tēti, valdība kļūs gudrāki un ražotāji nedaudz piekāpīgāki. 100Ls par krēsliņu man šķiet ļoti laba cena. Domāju, ka līdz ar to parādīsies arī vairāk lietotu krēsliņu (pret kuriem personīgi man nav nekādu iebildumu), kurus varēs nopirkt tās ģimenes, kurām nav arī to 100Ls, bet tikai kādi 30,40.

  24. admin Says:

    Vispār ERF krēsli šad un tad parādās lietoti arī LV sludinājumos. Pati esmu redzējusi 3 sludinājumus, kaut ikdienā nečekoju tos – calis.lv forumā par ERF tēmu vienmēr kāds nadzīgs un acīgs iemet linku, ja kaut kur ir sludinājums ar lietotu ERF krēsliņu. Viens krēsliņš, cik man zināms, tika tirgots par 45 Ls, cits bija par 90 Ls, trešo neatceros. Esmu dzirdējusi arī, ka lietotus krēsliņus nadzīgas mammas nopērk kaut kādā Zviedrijas reklāmsludinājumu portālā. Vienu lietotu ERF krēslu redzēju Valdemārpils Skandināvā par 50 Ls. Tā ka “kas ir labs meklētājs”… :)

  25. agnese Says:

    Noteikti atbalstu muki.lv viedokli šinī jautājumā. Mūsu dēliņš jau trešo mēnesi brauc ar Klippan Kiss krēsliņu, savukārt man nav jaunas kleitas, nevarēju aiziet pie friziera, vai nopirkt žurnāla abonamentu. Un tas ir absolūts sīkums pret mūsu ieguvumu. Krēsliņam lielu daļu naudas “sameta” arī dēliņa pirmās jubilejas viesi.
    BET aizdomājos par vienu lietu- mēs dosimies uz Itāliju, un izīrēsim tur auto. Un tā nav valsts, kas asociējas ar drošas braukšanas kultūru. Es tagad sāku prātot, kur griezties, kam lūgt informāciju, kā lai mēs arī Bergamo autonomā dabūjam drošu krēsliņu…

  26. admin Says:

    Kādā veidā dodaties uz Itāliju? Ar lidmašīnu? Es biju pārsteigta, kad devāmies savā ceļojumā un AirBaltic check-inā man pateica, ka infantiņam (vai tik tas nav līdz 2 gadiem?) pienākas 20 kg bagāža bez maksas + rati. Varbūt šo bezmaksas bagāžas vienību var izmantot, paņemot krēsliņu līdzi? Kiss sver, ja nekļūdos kādi 14 kg. Tā ka vēl arī somai iznāks :) Par to, vai Itālijā var dabūt nomā ERF krēslu – baigi šaubos. Tieši kā tu saki – tā nav tā valsts, kur satiksmes drošība būtu baisa prioritāte.

  27. incis Says:

    Hm. Man tomēr jāsaka, ka nekad nepirktu bērnam autokrēslu par 200Ls. Ja es vedu bērnu labi ja reizi mēnesī un 10 minūtes, nezinu, vai šāds pirkums ir pārdomāts.
    Par mazajiem sēdekļiem- man 7 mēnešus vecs zīdainis diemžēl neietilpst sen vairs šī tipa krēsliņā. Jā, protams, nu nav pats labākais un dārgākais (arī drošākais krēsls), tomēr vadāt bērnu ar saspiestiem pleciem un sakņupušu manuprāt ir vēl sliktāk.
    Mums ir Chicco Elletta, pie tam – jā – braukšanas virzienā nolikts, un pirkts lietots. Jo manā mašīnā (kas jāsaka ir veca un neliela) nevaru šo krēslu nolikt pret braukšanas virzienu.
    Droši vien sagaidīšu komentārus par to, ka nav jābrauc vispār, ja nevar atļauties normālu mašīnu un normālu autokrēslu :(

  28. admin Says:

    Ja bērnu ir jāved reti, tad, manuprāt, vislabāk krēsliņu iznomāt :) Piemēram, ļoti atbildīgajā bērnu preču nomā Okid.lv var iznomāt arī ERF krēsliņu Klippan KISS un netērēt lielu naudu pirkumam.
    Un problēmu, ka 7 mēnešus vecs bērns krēsliņā neietilpst tieši cenšas risināt jaunie likuma regulējumi, jo ražotājiem būs vairāki atskaites lielumi, kas piespiedīs ražot krēsliņus, kuros bērns reāli var sēdēt līdz norādītajiem 15 mēnešiem. Kaut vai tāpēc, ka krēsliņam būs jāiztur tests ar 13kg testa lelli, kas puslīdz atbilst tāda izmēra vidējam bērnam.

  29. Lincho Says:

    Es savu mazo Pecīti arī nevarēju vairs ielikt pirmajā beņķī jau no kādiem 7 mēnešiem (un bez kombīša). Graco it kā skaitās laba firma, bet tam beņķim bija nesaprotami īsas štripas :( Pagaidām esam aizņēmušies no draugiem “pirmo” beņķi, bet esam ceļa jūtīs uz muki veikaliņu (neesam Rīgā) decembra beigās, lai mazā tiktu pie sava jaunā krēsla. Arī neesam nekādi turīgie. Vīrs visu laiku mazliet skeptiski uz tiem beņķiem skatījās (tikai un vienīgi cenas dēļ), bet pavisam nesen darba darīšanās braucot kaut kādā nesaprotamā veidā bija ieslīdējis grāvī. Kā viņš teica, pirmā doma esot bijusi- Labi, ka maza nebija mašīnā. Nekas jau traks, bet viela pārdomām gan.
    Tagad tik atliek cerēt, ka Kiss derēs mūsu mašīnā.

  30. juune Says:

    Lincho, jūsu Graco sēdeklītim gadījumā tur aizmugurē, kur regulē lenču augstumu, nav divas cilpas katrai lencei, ko var iestirpināt taja metāla plāksnē? Viena tuvāka, otra pašā galā — lai var regulēt lenču garumu? Grūti sakarīgi aprakstīt. Sēdeklīšiem mēdz būt tāda konstrukcija, lai sākumā, kad bēbītis maziņš, nebūtu baisi garas tās lences.
    Paskaties šajā manuālī 38.-40. lapu: http://media.gracobaby.eu/manuals/G8A95%20_AND_G8401129%20_Logico_S_carseat_and_baseHB.pdf Es gan nezinu, vai jums ir tieši tas sēdeklītis, jo Graco ir vairāki modeļi, bet princips var būt tas pats.

  31. Lincho Says:

    junne, biju nupat ievērtēt. Izrādās, jau ir uz to tālāko! :(

  32. juune Says:

    Lincho, nu skaidrs :( Tad toč dīvaini. Pēc tā manuāļa sanāk, ka arī jostām otrā galā, kur jostas ieiet sēdeklītī aiz gurniem, ir tāds pats princips ar divām cilpām. Bet tas tad droši vien jau arī ir uz garāko.

  33. Lincho Says:

    junne
    Ir, ir uz garāko. Par ratiem arī brīnījos, ka no kulbas nācās uz sporta daļu pārvākties jau 5 mēnešu vecumā (par laimi, pavisam guļus). Bet tā kā mums to komplektu atdeva, tad jau laikam nav ko sūdzēties. :) Ar otro bērnu būšu gudrāka :)

  34. Zkss Says:

    Vai ir kādi pētījumi pa bērnu vecumposmiem par to, kā braukšana dažādos ilgumos un ātrumos atmuguriski ietekmē vestibulāro aparātu?
    Cik sen Zviedrijā ir tāda likumnorma par braukšanu atmuguriski?

  35. admin Says:

    Neesmu ar šādu pētījumu sastapusies. Es gan nevaru iztēloties nevienu puslīdz jēdzīgu argumentu, kādēļ vestibulārajam aparātam no tā būtu jācieš :) Kaut tajos pašos vilcienos 50% sēdvietu ir atmuguriski jau kopš dzelzsceļa pirmssākumiem un nevienam nekad nav ienācis prātā apšaubīt, ka bruakt atmuguriski būtu neveselīgi.
    Arī Zviedrijā šāda bērna pārvadāšanas prakse ir jau kopš 60o gadu beigām. Te ir linki par zviedru pieredzi un vēsturi kopumā. Šajā lapā ir vēl cita vērtīga info par atmugurisko braukšanu.

  36. ccc Says:

    Sanāk pretruna… Ja zīdainim jābrauc auto atmuguriski līdz 15 mēn, bet lietojot kombinētā tipa krēsliņu no 0-18 kg, uz pozīciju braukšanas virzienā, sasniedzot 13 kg, ir jāpāriet obligāti – tad kā īsti likt bērnu, kurš nepilna gada vecumā sasniedz tos 13 kg? Protams, pirmajā 0-13 krēsliņā bērns vairs nav iestūķējams ziemas kombinezonā (un nemaz ne resns)… tādēļ atliek tikai 0-18kg, ja nepērk ERF krēsliņu. Tad vienīgais risinājums ir ERF krēsliņš, vai?

  37. admin Says:

    Faktiski jā – tik lielam bērnam ERF ir gandrīz vienīgais risinājums. Jo 13 kg gada vecumā ir ražens bēbis. Piem., Robins mums 13 kg svēra kaut kur krietni pēc 2 gadu vecuma. Klāss, kas ir tiešām liels puika, 13 kg sasniedzis nav vēl šobrīd – viņam 18 mēneši.

    Lūk, te ir pediatrijas tabula, ko šad tad esmu redzējusi uz galda arī Latvijas pediatriem – 13 kg vidēji (treknākā svītra ir vidējais standarts) tiek sasniegti 27 mēnešu vecumā puikām. Meitenēm vēl bišķi vēlāk.

Leave a Reply