Robins skaidro par vienkāršām drošības lietām auto

Es neteiktu, ka mēs ģimenē šausmīgi daudz runātos par auto drošību. Patiesībā tā ir tāda ikdienas sastāvdaļa, kas nemaz netiek pārrunāta vai apspriesta – tā vienkārši ir, ka ne gabaliņu nedrīkst pabraukt ārpus autokrēsla, nepiesprādzējušies vai tml. Tas nav apspriežams. Un tāpēc mēs par to daudz nerunājam. Tādēļ mani priecīgi pārsteidza sarunas ar Robinu vakar un šodien, kas atklāja, cik daudz viņš par to zin pats no saviem novērojumiem, kuri turklāt ir krietni skaidrāki un loģiskāki kā lielai daļai pieaugušu cilvēku.

Piesprādzēšanās

Mūsu mašīnā nav iespējams pabraukt ne gabaliņu, ja kāds no bērniem nav piesprādzēts. Gadās, ka kravājoties mašīnā, tiek iecelts krēsliņā Klāsiņš un Robins ieraušas pats – apmēram pus gadu (kopš 3.3 gadiem tātad) Robins autokrēsliņā iekāpj pats, es viņu tikai piesprādzēju. Bet ja tas aizmirstās (tētis domā, ka mamma piesprādzēja, mamma – ka tētis 😉 ), tad no aizmugurējā krēsla atskan sašutis kliedziens, ka viņš nav piesprādzēts un kustība uz priekšu tiek atlikta nekavējoties.

Zīmēdams tētim dzimšanas dienas apsveikumu, Robins automašīnā rūpīgi piesprādzēja visus braucējus – lūkojos, kā viņš šai detaļai pievērš tik lielu uzmanību, zīmējot pasažierus, es jutos priecīga, ka man nekad nebūs jāpārliecina Robins par to, cik svarīgi ir piesprādzēties.

Nekad nebraucam priekšējā sēdeklī.

Robins nav gatavs pabraukt pat mazus gabaliņus priekšējā sēdeklī. Nu varbūt pāris metrus autostāvvietā tētim klēpī – un arī pēc lielas apdomāšanas, jo nu dikti gribas. Ja paprasīsiet kādēļ, viņš paskaidros, ka mašīnai priekšā ir “baloni”, kas izsprāgst ar milzu spēku, ja mašīnas saskrienas un var trāpīt Robinam un viņš būs plakans. Un viņam taisnība. Tā kā mūsu mašīnā nav iespējas atslēgt gaisa spilvenus, tad braukšana priekšā netiek vispār analizēta.

Un tikpat skaidri viņš pastāstīs, ka nedrīkst izmētāt mašīnā vai turēt tuvumā asus kokus, mietus un brāļa rati bagāžniekā jāieliek kārtīgi, citādi tie var trāpīt, ja nu iznāk avārija. Pat uzzimētajā tēta džipā bagāžniekā suņiem bija būris, lai suņi ir drošībā un avārijā nesakratās.

Braukšana atmuguriski

Bet visvairāk mani pārsteidza šodienas saruna, skatoties raidījumu “Degpunktā”. Tur rādīja sižetu, kur avārijas rezultātā cietušais bija guvis galvas traumu, atsitoties pret priekšējo logu. Pārrunājām, kā gan tas varēja atgadīties. Apsēdāmies uz dīvāna un iztēlojāmies, kā būtu, ja mēs abi brauktu uz priekšu ar skatu braukšanas virzienā un tad kaut kur ieskrietu un apstātos kā mieti. Robins teica: “Tad mēs kustētos šitā, uz priekšu.” un demonstrēja man, kā inerces dēļ cilvēks kustās uz priekšu. Un paskaidroja man, ka tā var gūt traumas un tas onkuls tā sasitis galvu.

Tad iztēlojāmies, kas mainās, ja sēžam uz dīvāna, bet ceļš ir mums aizmugurē, tur aiz atzveltnes un braucam tajā virzienā un kaut kur ieskrienam – apstājamies kā mieti un… “Mēs nekur nepakustamies, atspiežamies krēslā.” – saka Robins. “Un mums nekas nevar notikt un mēs nevaram sasisties.”

Nu ko tur vairs piebilst? :) Fiziku viņš vēl nav mācījies, bet braucis mašīnā ir un tas vien viņam ir nepieciešams, lai izsecinātu augšminēto :) Es viņam, protams, neskaidroju par slodzi uz sprandu un ko tās pārmērība var nodarīt maza, nenobrieduša bērna ķermenītim. Bet jūs par šiem jautājumiem varat palasīt detalizētāk šeit. Un tad aplūkot krēsliņus, kuros ilgāk var braukt droši – atmuguriski – šeit! :) Lai jums drošs ceļš! Jo tas ir tieši tik vienkārši.

5 Responses to “Robins skaidro par vienkāršām drošības lietām auto”

  1. Jānis Says:

    Piekrītu, ka sēžot ar skatu uz aizmuguri noteikti ir drošāk, kā arī ļoti jauki, ka mazais saprot iemeslus un sekas, tomēr aplūkojot attēlu rodas daži praktiskas dabas jautājumi:

    1. Cik ilgi tā saliecoties ceļos bērnam var ļaut sēdēt, līdz ar to cik tālu tā sēžot var aizbraukt bez apstāšanās – vai nav tā, ka šāda tipa krēsliņi garākos pārbraucienos ir diezgan nepraktiski -tādā ziņā ka ļoti bieži jāapstājas, lai izlocītu kājas?

    2. Kā tādā krēsliņā var iesēsties ziemā ar biezajām drēbēm un zābakiem? Kur paliek sniegs, dubļi? Vai katru reizi apavi jāvelk nost? Ja godīgi, izskatās kaut kā ļoti šauri un neērti…

  2. admin Says:

    Jāni,

    1. esmu runājusi par šo jautājumu ar firizoterapeitu un bērnu ārstu. Principā tas, kas nogurdina un kāpēc kājas ir jāizloka, ir nevis saliekts vai taisns, bet statiska poza – attiecīgi kājas tiek turētas vienā nemainīgā pozā ilgu laiku. Uz priekšu vērstajos krēsliņos kājas karājas lejup – pirmkārt, arī tāda ļengana karāšanās bez atbalsta nav gluži tas, kas būtu ieteicams un mēs par to nekad neaizdomājamies, jo pašiem mums kājas sasniedz zemi. Otrkārt, protams, šādā gadījumā bērnam ir iespēja pašam kāju pozīciju mainīt – piemēram, mans bērns tās cēla uz priekšējā krēsla aizmugures (kura tātad ziemā un dubļos tāpat bija netīra, jo tur tika uzstutētas kājas 😉 ). Taču arī uz aizmuguri vērstajā krēsliņā kāju novietojumam ir vairāki varianti – piefiksēšu savā “sarakstiņā” un kādu dienu uztaisīšu blogierakstu tieši par kāju vietas jautājumu un salikšu bildes. Kājas var likt gan tā kā bildē, gan pa turciski, gan sacelt taisni augšā uz krēsla atzveltnes, gan laist uz ārpusi pāri autokrēsliņa sānu maliņai. Kad Robins bija mazāks, viņš reizēm mēdza aizsēdēties vienā pozā un tas kājiņas bija sagurušas. Tad es garākos gabalos viņam atgādināju, lai saliek kājas citādi, ja gulēja, vienkārši piestāju malā un pati samainīju viņam kāju pozu. Principā, laiks, kad bērnam kājas jau sāk liekties ceļos un vietas paliek mazāk, bet pašam vēl galvā nestāv, ka vajag tās ieriktēt citādi, ir īss – varbūt pusgads gads, vēlāk viņš pats šo jautājumu risina bez manas iejaukšanās. Turklāt jāpiezīmē, ka Triofix ir krēsls ar VISmazāko kāju vietu, jo pats par svei aizņem vismazāk vietas automašīnā un tas nosaka, ka arī vietas kājām nav tik daudz. Lielai daļai citu krēslu bērnam ir iespējas pēdas nolaist spraugā starp krēslu un atzveltni.

    2. Protams, ka tas ir netīrāk. Taču ir pat vairākas opcijas krēslu pārvalkiem, kas tieši domāti atmuguriski braucamiem krēsliņiem – piemēram, šāda http://axkid.se/en/products-en/accessories – Seat protection – var dzīvē apskatīt arī mūsu veikaliņā uz demo krēsla. Tas nosedz visu krēslu pilnībā un netīrie zābaki nesaskaras ar atzveltni. Mēs paši braukājam ar Klippan krēsla pārsegu – arī var pie mums iegādāties. Garākos gabalos es gan velku pamatīgos zābakus tomēr nost, jo puika jūtas omulīgāk zeķītēs. Un drošai braukšanai ar biezām drēbēm īsti vispār nav sakara 😉 Vakar pat braucām no bērndārza līdz veikalam kombinezonā, jo dabūju savu lolojumu spēļlaukumā. Lielveikalā kombinezonu novilkām un tālāk līdz mājām braucām jaciņā – ieliku bērnu krēsliņā un secināju, ka siksnas ir vismaz 15 cm jāsaīsina. Ar tām pufīgām drēbēm ir tā, ka viņas jau ir tikai pufīgas, ne biezas. Attiecīgi avārijas situācijā viņas saplok un tad izrādās, ka siksnas ir bērnam tos 10-15 cm par vaļīgu un patiesībā bērns nav kārtīgi piesprādzēts, ko mēs nevaram nedz novērtēt, nedz pievilkt (pat atspērušies), ja mugurā ir pufīgais kombinezons. Ar šito var mierīgi paekspermentēt mājās – ieliek bērnu lielajās drēbēs, piesprādzē, pievelk pēc labākās sirdsapziņas un tad bērnu noģērbj līdz kādam krekliņam un ieliek ar tāda paša garuma siksnām – varēs redzēt, cik “kārtīgi” bērns ir piesprādzēts. Tas attiecas uz visiem – jebkurā virzienā vērstiem – autokrēsliņiem. Un frontāli vērstajos pat ir svarīgāk, jo iespēja izlidot no krēsla ir lielāka, jo ir kur lidot. Tā ka droši pārvadāts bērns patiesībā pufīgo kombinezonu atstāj aiz borta un brauc vidējā kārtā. Teikšu godīgi, ka 5 min braucienā no/uz bērndārzu es grēkoju un braucam jakā. Taču braucot tālākus gabalus, bērns brauc flīša jakā vai tagad esam iemīļojuši Happeak kombinezonu, kas ir silts, ērts un nepufīgs. Un tad kāpjot ārā no mašīnas, tam var uzvilkt pa virsu silto jaku vai dūnu vestīti – izskatās arī varen stilīgi :)

    Un par kompromisiem attiecībā uz ērtību es šad tad domāju. Un domāju caur tādu prizmu, ka bēnru autokrēsliņi ir izveidoti nevis bērna ērtai, bet drošai pārvadāšanai automašīnā. Tāpēc primāra man ir drošība, bet es cenšos darīt visu, lai bērnam šajā drošības ietvarā būtu arī maksimāli ērti. Tomēr otrādi to kažoku mest es neemsu gatava – skatīties, cik viņam ir ērti un tikai tad novērtēt, vai tas ir arī kaut maķenīt droši :)

  3. Jānis Says:

    Paldies par izsmeļošo atbildi, mazliet jāpaguļ uz šīs domas. :)

    Tēma, domāju, daudziem aktuāla un interesanta, jo cilvēku kuriem ir pieredze ar šādiem krēsliem ir salīdzinoši ļooti maz.

    Par ziemas drēbēm pilnībā piekrītu, domāju ikdienā īsajos gabalos vairums ar šo “grēko” jo sanāk baigā ņemšanās ar drēbēm -virsū un nost, tad atkal virsū, pēc laika atkal visu nost…

    Kombinezoniņš tiešām jauku jaukais! :)

  4. juune Says:

    Atcerēsimies, ka visa erf braukšanas ideja nāk no zemes, kur kombinezonu un zābaku sezona droši vien ir pat ilgāka, nekā pie mums — no Zviedrijas 😀
    Ja tīri par praktisko pusi — manai meičai ir 3 gadi un viņa visu laiku ir braukusi sēdeklī ar skatu uz aizmuguri. Mums ir pavisam neliels pārsegs tikai lielā sēdekļa atzveltnes daļai. Lielākā daļa netīrumu, kas savācas uz sēdekļa, manuprāt, ir drupatas, tā ka ar zābakiem varbūt tur nemaz nav tik liels iespaids 😀 Kad man vienreiz vajadzēja tajā vietā vizināt pieaugušo, vnk nobirstēju to sēdekli ar birsti un bija labi … Ok, man varbūt nav tās augstākās prasības attiecībā uz auto salona tīrību :)

  5. juune Says:

    P.s. mana meita nekad nav sūdzējusies par kājām. Bet mums ir cits sēdeklis citā auto, un tāpēc arī lielāka kāju vieta — protams, sēdeklis aizņem vairāk vietas auto garenvirzienā nekā Triofix.

Leave a Reply