Meklējot īsto

Tās baumas ir patiesas – mēs meklējam jaunu “ģimenes locekli” – pārdevēju veikaliņā. Patiesībā tā ir kas vairāk kā pārdevēja, jo mēs viņai uzticētu vienu no dārgākajiem, kas mums ir – mūsu veikaliņu. Tāpēc ierastā sludinājuma rāmi man to neizdodas ietērpt – nav prasību, piedāvājuma 3 rindiņās u.c. ierastu parametru. Mēģināšu blogierakstā.

Par mums

Mēs esam ģimenes bizness – caurumcaur. Veikaliņā strādājam mēs paši, preces izvēlamies mēs paši, ikvienu lietu lietojam mēs paši, iepazīstam tās līdz pēdējai vīlītei. Lielāko daļu preču mēs paši pat saiņojam un pārbaudām savām rokām, lai būtu droši, ka viss ir kārtībā. Mēs paši apstrādājam pasūtījumus, pakojam pastapakas, nesam tās uz pastu. Galu galā mēs arī slaukām grīdu un iznesam papīrgrozu.

Lielā mērā to, ka mēs visu darām paši nosaka tas, ka mums tas ļoti ļoti patīk. Mēs to darām ar milzu mīlestību pret cilvēkiem, kas pie mums iepērkas un ar milzu pārliecību par lietām, kas ir pie mums iegādājamas. Daudzas lietas mūsu veikalā ir citādas, bet mēs zinām, kādēļ tās ir tieši tādas un ne savādākas. Un labprāt savā pārliecībā dalāmies ar citiem – piekrist vai nepiekrist, tas ir katra paša ziņā. Mēs zinām, kādēļ mums ir tieši tādi apavi plauktā, kāpēc mums patīk Bilibo un braukt atmuguriski, kāpēc mūsu velosipēdiem nav pedāļu un vēl dažas savdabīgas lietas.

Mums šķiet, ka tas, ka mēs esam ar šo pārliecību un paši, veido mūsu atšķirības zīmi – par ikvienu lietu mums ir nepastarpinātā pieredze – mēs zinām, kā tas darbojas realitātē un varam dalīties apsvērumos, kas lika mums iet tādu ceļu audzinot savus bērnus, kāpēc mēs lietojam šo lietu savā ikdienā un cik labi vai slikti mums tā kalpo. Man šķiet, ka ar to mēs esam mazliet savādāki un ir daži cilvēki (protams, ne visi), kas tieši to novērtē.

Tādam ļoti patstāvīgam biznesam, protams, ir arī savi trūkumi. Mūsu pircēji jau bija apraduši ar neērtībām, ka vismaz reizi gadā mēs esam slēguši savas durvis uz ilgāku laiku, jo dodamies atvaļinājumā. Un mums ir visai ierobežots darbalaiks. Bet nu jau gandrīz 2 nedēļas mēs esam jaunā mājvietā Baznīcas ielā 31. Kā rāda pirmo dienu trakums, mēs laikam paši vairs netiekam galā. Protams, ir forši apzināties, ka cilvēki nāk tik daudz, ka jāstāv rindā. Tomēr nav mūsu garā līksmot par mūsu klientu neērtībām. Jo nav forši stāvēt rindā, nav forši lieki gaidīt, nav forši, ka mēs nevaram aprunāties, apkalpot cilvēkus pēc visaugstākajiem pašu nospraustajiem standartiem… Īsi sakot, mums ir jāsaņemas un jāatzīstas, ka mums vajag palīgu.

Par palīgu

Šī varētu būt pati grūtākā sadaļa, jo es nemāku to melnos burtos uz balta fona uzrakstīt. Man šķiet, ka tam cilvēkam ir vienkārši jābūt “īstajam”, faktiski jākļūst par mūsu ģimenes locekli. Viņam (vai laikam jau drīzāk “viņai” – es vēlāk pateikšu kāpēc) vienkārši ir jābūt uz viena viļņa ar mums, ar muguras smadzenēm jāizprot, kāpēc mēs darām tā un ne savādāk un jāpiekrīt mums, jāgrib būt kopā ar mums priekos un bēdās – gan Ziemassvētkos, gan starptautiskajā dubļu dienā (un ticiet man – bērnu veikalā Ziemassvētki ir grūtā diena, dubļu diena varētu būt tā relaksētā un līksmā 😉 ). Es domāju, ka šim cilvēkam vajadzētu būt sievietei, jo Jurģis saka, ka reizēm jūt, ka ciemos ienākušās mammas gribētu, lai viņš nav vīrietis :) Pat ja viņš jūtas absolūti gatavs pastāstīt visu par autiņbikšu mazgāšanu, getru valkāšanu un gandrīz vai jau ir apguvis krūšturu izmērus 😉 Jā, man šķiet, ka Jurģim vislabākais palīgs veikalā būtu tomēr kāda sieviete, dzimumu pārstāvniecības līdzsvarošanai. Un mums šķiet, ka tam cilvēkam ir jābūt vai nu mammai (kaut kā liekas, ka šis būtu ideālais variants) vai vismaz kādai ar bērniem pārņemtai sievietei, kurai vienkārši vēl nav bērnu, bet viņa ir izaudzinājusi pus duci radu un draugu bērnus, studējusi pedagoģiju vai kaut kā līdzīgi. Jo vienkārši ir jābūt milzīgai pašas pieredzei un viedoklim par to, kā tā bērnu uzaudzēšana notiek, lai varētu par to runāt praktiskā nevis teorētiskā līmenī.

Kas ir ļoti svarīgi – šim cilvēkam ir jābūt pilnīgi pārliecinātam par tām pamatpatiesībām, kas mājo mūsos. Salīdzinājumam – droši vien būtu neiespējami strādāt slingu veikalā un pārdot slingus, ja pats savu bērnu nēsā ķengursomā. Un pat ja tas būtu iespējams, tad tas nav mūsu stilā – mēs gribētu savā pulkā uzņemt kādu, kas domā, ka kurpēm nav vajadzīgi supinatori un plikas kājas vispār ir supervisforšāk; kas izprot atmuguriskās braukšanas idejas un līdzsvara riteņu prieku… utt. utjp. Nepārprotiet mani – nav svarīgi, vai šis cilvēks šobrīd ir pilnīgi pārņemts ar šīm idejām vai nav, bet svarīgi, ka šis cilvēks nav ar pretēju pārliecību atslēgas jautājumos un ir gatavs iedziļināties, izprast un dalīties ar citiem informācijā, ko iegūst. Un ir svarīgi, lai šim cilvēkam ir patiesa interese par šīm un daudzām citām ar bērna audzināšanu saistītām lietām.

Un mums nav svarīgi, vai šis cilvēks prot apieties ar kases aparātu, vai viņš ir labs finansists. Mums nav svarīgi, vai viņam ir pieredze pārdošanā (mums pašiem arī faktiski nebija). Mums noderētu, ja šis cilvēks runātu latviski, krieviski un kaut bišķi angliski. Un mums noderētu, ja viņš vispār šad un tad labprāt smaidīgi runātu :) Un vēl mums patiktu, ja šis cilvēks būtu vairāk darītājs, kā čīkstētājs. Jo mēs paši esam pārsvarā tomēr tāda tipa cilvēki,mkas atloka piedurknes un ķeras pie lietas :) Un neviens darbiņš mums nav par grūtu vai melnu.

Es tomēr uzdrošinos cerēt, ka nav tik nereāli atrast šādu cilvēku. Kādā brīdī biju iedomājusies, ka varbūt tā varētu būt kāda mamma, kas iepērkas muki.lv un seko līdzi blogam, audzinot mājās savu mazuli. Un varbūt iespēja strādāt pusslodzes darbu muki.lv veikaliņā, apvienojot to ar mazuļa audzināšanu, varētu būt kāda cilvēka lielā iespēja palikt kopā ar bērniņu ilgāk :) Vai – gluži otrādi – izrauties no mājas uz dažām stundām dienā :)

Vai tieši otrādi – kāds, kuram dzīvē jau kaut kā ir par daudz un viņš ir nonācis tai punktā, kad jestrs kūlenis varētu būt tieši laikā – tā teikt, sākt visu no gala. Bet varbūt tas ir cilvēks, kas šobrīd finišē studijas un labprāt savu nākotni saistītu ar muki.lv…

Par darbiņu

… jo tas ir darbs ar izaugsmes iespējām. Mums ir pamazām dzimis sapnis, ka varbūt kādu dienu varētu rasties vēl kāds muki.lv veikaliņš un tad šo cilvēku mēs sūtītu turp par pašu galveno, lai tad viņš rada no nulles ko līdzvērtīgu centrālajai bodītei. Tieši tāpēc mēs gribētu sastapt cilvēku, kas ienāk muki.lv uz palikšanu, lai ieaugtu mūsu ģimenē. Mēs nemeklējam cilvēku, kam tā būtu tikai īsa pietura ceļā uz citurieni – mums ir nepieciešams palīgs, kas vēlas augt kopā ar mums, jo mēs ticam, ka labs vadītājs var būt tikai tas, kas pats ir stāvējis aiz letes un vaigā pazīst mūsu vismīļākos no mīļākajiem klientiem, pakojis kārbiņās vairākus simtus kurpes un 86 reizes salicis Mazā domātāja klučus kuba formā. Un mēs gribētu, lai galu galā mūsu bērni ir labākie draugi un mēs paši mazliet nožēlojam, ka strādājam vienā darbavietā, jo nevaram doties kopīgā atvaļinājumā. Un tad mēs kopīgi meklēsim nākamos palīgus, kas varētu pieskatīt muki.lv, kamēr mēs jestrā bariņā kopīgi atpūšamies, vai ne?

Pieteikšanās

Ja izlasot šo līdz beigām – un tikšana līdz beigām varētu būt pirmā pazīme, ka jūs esat tas, ko meklējam – un jums šķiet, ka es rakstu vēstījumu tieši jums (nu tai sajūtai vajadzētu būt līdzīgai kā lasot “Bezgalīgo stāstu”), tad, lūdzu, lūdzu, atsūtiet mums vēstulīti, kas izklāsta, kāpēc jūs šī sajūta ir pārņēmusi un CV varētu pievienot klāt. Visu pārējo mēs noteikti sarunāsim.

16 Responses to “Meklējot īsto”

  1. Kristíne Says:

    Eh, ja man izdotos savám sícém aukli atrast, palékdamás skrietu jums palígá! :) Lai veicas!

  2. admin Says:

    Bet varbūt sīcis jāņem līdzi? Mums tak ir bērniem draudzīgs veikaliņš un taps tik vēl draudzīgāks. Mūsu bērni tur dzīvojas diezgan daudz.

  3. Linda Says:

    Man ļoti/dikteni/vareni/ patika Jūsu sludinājuma teksts. Cepuri nost! Gribu sūtīt savu garlaicīgo Cv, ar ne tik garlaicīgu aprakstu par sevi. Lai Jums feina diena!

  4. AL Says:

    Hei, nu super! Vai ir vecuma/jaunuma ierobežojumi? Nu labi, vēlamais…
    Stundas dienā – noteiktas/nenoteiktas/pēc vajadzības? Alga – minimāla/lielāka/mazāka?

  5. Inga Says:

    Uzrakstīju vēstulīti, tik neesmu pārliecināta, ka aizsūtījās. Reiz nesūtījās ne lūdzama, kad runa gāja par bumbām:D

  6. Daiga AgaTe Says:

    CV man nav. Pedeja darba vieta ir Skotija. Tagat loti mekleju darbu Latvijā. :) Man ir 41 gads.

  7. admin Says:

    Skiet, ka nav atsutijies – vismaz ar uzradito epasta adresi nevienu sutijumu neesam sanemusi :( varbut var sutit uz iveta.sondore@inbox.lv?

  8. admin Says:

    Ierobezojumu nav – vienkarsi jabut istajam. Un tad jau ari viss cits naks pats. Doma bija sakt ar pusslodzi, ko pamazam pieaudzet ka abam pusem ertak. Un atalgojums ari atbilstosi mainitos, protams 😉

  9. Anabella Says:

    Ar galigi citu specifiku, bet ari manai gimenei ir gimenes uznemums un es tik loti labi saprotu, par ko Tu runa! Mes pagaidam tiekam gala divata, bet strauji jo strauji tuvojas bridi, kad vajadzes treso. Un tad es nezinu, ko mes darisim, kur mes vinu atradisim. Un mums vel no vina vajadzes kadas konkretas jomas zinasanas, man skiet, ka ta bus neiespajama misija 😀

    Man gan patik ar Jurgi runaties, vins tak visu zina vislabak :)

    LAI JUMS VEICAS, VEICAS, no visas sirds! Varbut kad naksu nakosaja reizes, Jurgis vairs nebus viens :)

  10. Ilze Says:

    eh, cik žēl, ka manam jaunākajam mazulim, un man viņu pavisam kopā ir četri =), ir tikai 3 mēneši – tiešām bija sajūta, ka tas varētu būt priekš manis.
    Lai jums veicas un izdodas!

  11. Gitux Says:

    Tiesam patikami lasit ar tadu sirsnibu, kaut nu katrs darba devejs, ta raudzitos un izveletos darbinieku, pat jasaka nevis darbinieku, bet uznemtu sava loka jaunu gimenes locekli, pati esmu divu puiku mamma un speju tik apbrīnot Jūsu uzņēmību, protams visas lietas izmeginat pasiem un lietot pasiem un tie tad ieteikt parejiem, noteikti tas ir lielakais pluss jusu ikdiena. Ehh tagad man liela noputa, jo parcik dzivoju Jelgava, Riga reizem liekas tik tala, bet ja ir iespeja puikuci nemt lidzi, tad varbut tas nemaz nav tik gruti, katra zina, ka saka vienmer jau var atrast kadu iemeslu, lai kaut ko nepameginatu, bet ja visu var sarunat, tad tik jamekle roka cv un jasuta.

  12. Linda Says:

    Ja vēl nav par vēlu, nosūtīju arī savu pieteikumu un CV! :)
    Kas zina, varbūt es… :)
    Jebkurā gadījumā liels prieks, ka Jums labi veicas un bērni tiek pie mukām lietām!!!

    Tā tik turpināt!!!

  13. Diāna Says:

    Mmm, fantastiski dzirdēt šādus jaunumus no Jūsu puses, ka paplašinaties, kā arī, ka meklējat palīgu, kā ne kā palīdzīgas rokas nekad nevar būt par skādi :)
    Ja vēl nav par vēlu, nosūtīšu arī savu CV un vēstulīti :)
    Lai veicas un izdodas atrast to īsto un visss labāko ģimenes locekli!!!

  14. Linda Says:

    Žēl, ka neesiet Liepājā :)
    Bet lai izdodas atrast to vislabāko!

  15. admin Says:

    Paldies, jā – savu īsto šķiet esam atraduši šobrīd :)

  16. admin Says:

    Ar šo komentāru vēlējos noslēg pirmo raundu un pateikties par intereses izrādīšanu un vēlmi sniegt palīdzīgu roku visas “muki.lv” ģimenes vārdā, tiem, kas pieteicās, kas turēja īkšķus un labu vēlēja. Pieteikumu patiesi bija ĻOTI daudz – vairāki desmiti. Turklāt neticami augstvērtīgi kandidāti bija gatavi nākt mums talkā. Ar dažām meitenēm vēlējāmies iepazīties tuvāk, ar visām diemžēl nespējām. Un vienu mēs esam izraudzījušies. Un mēs ļoti ceram, ka šī būs mūsu īstā. Bet ne vienīgā, jo jau drīzumā mēs meklēsim atkal. Mēs taču esam sasparojušies augt! :) Un esam jūsu visu iedrošināti – PALDIES!

Leave a Reply