Pie speciālista pēc sirdsmiera
Dažkārt tas, ka kaut ko par bērnu audzināšanu esmu palasījusi un papētījusi dziļāk, pat dara nemierīgāku un rodas lieki jautājumi… Pie Klaudijas Hēlas uz vizīti devāmies kopā ar Klāsiņu, kurš (vēl) nerāpo ar manis uzstādītu diagnozi ķešā. Klāss rotaļājās uz grīdas, pētīja mantas un atklāja man spējas, ko nekad mājās nebija demonstrējis. Klaudija ar mani runājās, uzklausīja “sāpi” un neuzstādīja diagnozes… Galu galā viņa teica: “Es neredzu Klāsiņā neko ārstējamu. Viņš vienkārši tāds ir – viņam nekur nav jāsteidzas. Ar viņu nav jāstrādā. Bet tev pašai ir jāstrādā ar sevi – jāiemācās pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir, ka tas ir viņa temps un viss notiks.” Vārdi, ka jāstrādā ir man pašai ar sevi lieku reizi atgādināja, ka pie speciālista dodos savam sirds mieram. Klāss vēl arvien nerāpoja, nebija noteikts datums, kad viņš to noteikti darīs un es arvien vēl zināju, ka rāpot bērns var sākt jebkad līdz pat 1.5 gadu vecumam. Un tomēr es jutos daudz labāk. Un esmu gatavāka pagaidīt.
Un tad iedomājos, ka man jūs jāiedrošina – ja nu kādai mammai, kas sēž mājās un kaut kas liekas aizdomīgs, nav kārtība vai vienkārši gribas dzirdēt, ka viss IR kārtībā, tad noteikti nevilcinieties un, ja vien iespēja ļauj, celieties un apmeklējiet speciālistu, kam uzticaties, par kuru esat dzirdējuši labas atsauksmes, kas ar savu komentāru spēs jums ienest sirdī mieru, ka viss ir kārtībā. Vai spēs objektīvi novērtēt situāciju, ja tomēr kāda iejaukšanās ir nepieciešama. Vēlaties dzirdēt mūsu labās atsauksmes?
Protams, Klaudija Hēla ir palīdzējusi ar padomu mums visās dzīves situācijās. Šobrīd viņa pieņem Baltās Zvaigznes telpās, kas atrodas Šarlotes ielā 1 (1. slimnīcas teritorija, no aizmugures), pieteikties uz vizīti var pa tālruni 29273937 – viņa noteikti palīdzēs ar padomiem par bērna attīstību, fizioloģiju un krūtsbarošanu.
Vēl mums ļoti patīk neiroloģe dr. Lindenberga – pieņem ARSā un Bērnu Veselības centrā (Valdemāra ielā 100). Ārste ar ļoti lielu pieredzi, kas redz ne vien bērna neiroloģiskās lietas, bet skata to kontekstā ar citiem traucējumiem. Turklāt, nesameklēs diagnozes, kur to patiesībā nav 😉
Dr.Salmiņš. Nu ļoti aizņemts kungs, tomēr kā ortopēds man vieš pārliecību, kas saskan ar maniem uzskatiem. Arī velti paniku necels. Mēs pie viņa viesojāmies Vienības gatvē konsultatīvajā poliklīnikā, bet baumo, ka viņš pieņemot arī kaut kur privāti par maksu.
Kā ikdienas dakterīte mums vienmēr ļoti palīdz doktorāta “Mārtiņroze” homeopāte dr. Anda Flaumane. Arī par viņas nopelniem mūsu ģimenes veselībā jau esmu stāstījusi…
Un noteikti jāpiemin arī mūsu ģimenes ārste Lolita Zorģe, kas ne vien pacietīgi tolerē mūsu netradicionālos bērnaudzināšanas piesitienus un iznesienus, bet arī vienmēr konstruktīvi dod padomu, kur mums pašiem tā nav, vai ir gatava padiskutēt par dažādiem veselības aspektiem, jo tikai diskusijās taču dzimst tās atziņas un patiesības 
Tieši viņa ir tā, kas man ļāva Klāsu līdz gandrīz gada vecumam nepiebarot ar papildēdienu, potēties pēc individuāla grafika, vēl arvien saka, ka nerāpot šajā vecumā ir ok un arī uz 1.3 gadu vizīti viņa mūs ir gatava pieņemt nerāpojošus… Un viņa neliek Robinam valkāt kurpes ar supinatoru par spīti viņa plakanajai pēdai, bet “nozīmē” mums skriešanu ar basām kājām visas vasaras garumā. Un viņa nav īsti nekāda “alternatīvā” daktere (mūsu valsts ģimenes ārste), tomēr ir tieši tik profesionāla, lai zinātu, kur vecākiem jāizsniedz konkrēta piebarošanas tabula un kur var kopīgi ar vecākiem bērnu aprūpēt mazliet savādāk… Un man nekad nav bijis viņai jāmelo, ka dodu bērnam putru, ka lieku viņu uz vēdera vai jāpiefantazē citas nepatiesības. Viņai liels paldies
Lūk, šie ir speciālisti, kas palīdz nest manā sirdī mieru, ka viss ir tieši tik labi, cik tas ir iespējams. Ceru, ka arī jums ir kāds uzticams plecs, uz kura grūtākā mirklī atbalstīties un novērtēšu, ja mūsu labās atsauksmes komentāros papildināsiet ar citiem, jo galu galā tikai dzirdot citu mammu pozitīvos stāstus, mēs zinām, kur doties pēc uzticama redzējuma ar savu visdārgāko – bērniņu.
July 10th, 2012 at 5:43 pm
Jāsaka gan, ka mēs pie ārstiem ejam samērā reti, tomēr arī mēs esam atraduši speciālistus, pie kuriem vērsīsimies arī turpmāk, ja būs tāda nepieciešamība.
Noteikti varu padalīties –
Alergologs Spuriņš, kas pieņem privātpraksē Stabu ielā. Viņš gan strādā ar netradicionālām metodēm – biorezonansi. Bet tieši ar viņa palīdzību diagnosticējām alerģiju un uzzināju daudz jauna par alerģiju mehānismiem un tādām lietām.
Sirdsmiers tika iegūts!
Okuliste Epnere, kas par maksu pieņem veselības mājā Olīva un, šķiet, arī BKUS. Ļoti jauka daktere, labi saprotas ar bērniem.
Stomatoloģe Natālija “A klīnikā” Graudu ielā. Arī ļoti jauka, mierīga, prot strādāt ar bērniem, iedrošināt, iepazīstināt ar savu zobārsta aprīkojumu. Vienmēr uzdāvina kādu balviņu.
Protams, Klaudija Hēla. Pie viņas gan esam bijuši tikai vienu reizi – tā teikt, kad ar pirmo bērnu meklējām to sirdsmieru. Rezultātā – vairs neesam bijuši ne pie viena fizioterapeita
Patīkama pediatre bija Stārķa ligzdā, kad ar meitu tur gājām. Ilze Briuka. Akceptēja to, ka nevēlējāmies veikt vakcinācijas. Uz BLW gan skatījās tā aizdomīgāk (droši vien, tāpēc, ka ir gastroenteroloģe).
Šā brīža ģimenes ārstei, pediatrei, homeopātei Santai Liepai (kā valsts ārste ASOLĀ, par maksu Āgenskalna klīnikā, kā homeopāte privātpraksē Stabu ielā) nav ne vainas (kaut arī viņa varbūt liekas mazliet pašerpa), jo viņa vienmēr iesaka dabiskus līdzekļus, homeopātiju. Ar bērniem arī saprotas labi.
Pagaidām citu speciālistu palīdzību/pakalpojumus, par laimi, nav nācies izmantot!
July 10th, 2012 at 7:54 pm
Paldies par padalīšanos, sev piezīmēju – a ja nu… Tad jau man jāturpina saraksts.
Un klīnikai ir līgums ar valsts sociālo apdrošināšanu, tātad jāmaksā nekas nav.
Okuliste Rasma Kalniņa “Veselības namā 5” – arī ļoti jauka, valsts daktere. Lai gan ar Robinu esam bijuši pie dakteres (laikam jau pieminētās Epneres) Olīvā – arī mums patika.
Zobiņus gājām atrādīt klīnikā “Salūte” – Vecrīgā – dakteres vārdu nepateikšu, viena viņiem tur vien ir, kas mazos skata. Ļoti jauka un iedrošinoša – izrunājas gan ar mazo, gan ar mammu – Robinu izvizināja uz krēsla un atļāva mammu izvizināt
July 10th, 2012 at 9:44 pm
Paldies, saiti ielieku favorītos un ceru, ka vēl pievienosies ieteikumi. Mēs šobrīd meklējam labu privāto pediatru, pie kura vispārēji pakonsultēties par daudziem jo daudziem bērna veselības jautājumiem. Varbūt ir kāds / -a iesakāms, bet ne pārāk populārs, lai ir arī sasniedzams?
July 10th, 2012 at 9:50 pm
Vai esi domājusi, ka nerāpošana 1.3 g vecumā varētu būt saistīta ar tavām
izvēlēm – tikai krūtsbarošanu līdz gada vecumam un iespējams arī nelikšanu
uz vēdera?
July 10th, 2012 at 10:48 pm
Bet kādēļ man liekas, ka šajā komentārā tāda kā “diagnoze” izskan? Turklāt ar fantāzijas piesitienu, jo piebarot bērnu sāku, kad viņš sāka sēdēt un tas bija ātrāk kā gada vecumā 😉 un uz vēdera neliku arī vecāko bērnu (un zinu vēl lērumu bērnu, kurus uz vēdera neliek) – viņi ir sākuši rāpot visdažādākajos vecumos. Savukārt kad sāks rāpot Klāsiņš, laiks rādīs – varbūt 1 gads un 3 mēneši nemaz nebūs jāgaida – mums tak tam vēl 2.5 mēneši laika
July 11th, 2012 at 8:27 am
Vispatiesākie vārdi, kas būtu jāuzraksta un jāatkārto katrai cālis.lv un visām citām mātēm, kas cenšas savu bērnu mudināt darīt to vai šo un “sacenšās ” ar citām mātēm. — jāiemācās pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir, ka tas ir viņa temps un viss notiksies – ko parasti negrib pienemt vecāki! — tad nebūtu tādu “cikucaku” komentāru.
July 11th, 2012 at 8:29 am
Es savu bērniņu arī neliku uz vēdera un sāka rāpot 7,5mēnešos tā kā tā nav noteikti aizkavēšana!
P.S: Paldiees, ka padalījāties ar speciālistu vārdiem
July 11th, 2012 at 11:30 am
Es arī meitu neliku uz vēdera. Precīzāk būtu — nepaguvu likt uz vēdera. Pirmajā vizītē pediatre pēc apskates teica, ka vēl nevajadzētu, vēlāk par to piemirsu pajautāt. Toties mazā dāma ātri vien demonstrēja savu personīgo viedokli par šo jautājumu — sāka velties no muguras uz vēdera 2 dienas pirms savas 3 mēnešu jubilejas. Rāpot sāka 10 mēn vecumā, pirms tam vismaz 2 mēnešus ļoti veikli un aktīvi līda.
Mums patīk bērnu neiroloģe Tihomirova, pieņem vairākās poliklīnikās Pārdaugavā.
July 11th, 2012 at 12:26 pm
No savas pieredzes – par nerāpošanu un neēšanu.
Mums arī daudzi dakteri teica: viss kārtībā. Bet mammas instikts, salīdzinot ar pirmo (ko varētu izskaidrot ar iedzimtību, kā piemēram novēlotu zobu izdīgšanas gadījumā), kaut kas nav kārtībā.
Tādēļ paši nolēmām veikt 1 gadu vecās meitiņas asins analīzes.
Starp citu asins analīzes iesaku veikt visiem bērniņiem 1 gada vecumā, lai cik sāpīgi noskatīties, kā bērniņam sāp. Tā var atklāties dažādas problēmas, ja tādas ir, kuras, laicīgi ārstējot, var novērst. Mums patīk Gulbja klīnika, kur ir ļoti prasmīgas māsiņas. Ar ārsta nosūtījumu – bez maksas.
Asins analīzes uzrādīja ļoti zemu hemoglobīna līmeni, kas izrādās bija iemesls, kāpēc meitiņa negribēja nekādu piebarojumu. Pēc intensīvas hemoglobīna terapijas meitiņai parādījās interese par ēdienu, kā arī no rāpošanas lēnām pārgāja uz staigāšanu.
Rakstu šo, jo, izlasot vairākus forumus, atbildi savai problēmai neatradu. Arī dakteri šo nemācēja izskaidrot, vairāk pielietojot teicienu – viss kārtībā.
Bet man bija izmisums, jo hemoglobīns atbild par smadzeņu attīstību, bet, balstoties tikai uz dakteru teikto, varbūt meitiņai tiešām būtu nākotnē problēmas.
Tādēļ jebkuram “viss kārtībā” ir arī otra puse, bet mums, mammām, ir jāmāk ieklausīties savā intuīcijā un savos bērnos.
July 11th, 2012 at 2:36 pm
Paldies – tas ir tieši tas, ko gribu teikt – ieklausoties savās bažās, noteikti ir vērts vērsties pie speciālistiem, jo vienmēr būs labāk: a) iegūsiet sirdsmieru b) noskaidrosies, ka bažas bijušas pamatotas un varēs ķerties pie problēmas risināšanas nevis minējumiem. Arī asinsanalīze ir vieta, kur palūkot pēc sirdsmiera, vai viss kārtībā. Mums gan, kā vairumam bērnu, to nozīmēja uz gadiņu ģimenes ārste – vien kārtīgi pārliecinājos, lai asinsaina būtu pavisam pilna, jo nezinu, vai hemoglobīnu iekļauj arī saīsinātajā versijā. Mums ar dzelzīti viss vislieliskākajā kārtība!
July 11th, 2012 at 5:07 pm
Ja problēmas mazajam ar dzelzi, ieteiktu pārbaudīties arī māmiņai. Iespējams, ka arī trūkst.
July 12th, 2012 at 10:21 am
Paldies par šiem rakstiem! Es pat domāju, ka, iespējams, mums pašiem ir jāapmeklē psihologs, jo miers ir ļoti nepieciešams, skatoties, ka bērns neattīstās pēc grāmatas, bet maķenīt savādāk, pa savam, bet attīstās.
No dakteriem gribētu pieminēt Valdi Folkmani – viņš atsakās dēlam likt diagnozes, jo saka, ka nav ko likt, vienkārši puikam nepieciešams maķenīt palīdzēt un viss būs. Vēl Vizmu Meikšāni gribētu atzīmēt – ļoti ātri atrada ar bērnu kontaktu.
Mans puiks nemīlēja gulēt uz vēdera – pāris sekundes paraudāja un pārtraucām šo mocīšanu. Aizgāja ar savām kājām gadā un 2 mēnešos.
August 6th, 2012 at 7:44 pm
Ļoti daudz plusu mikrologopēdei Ivetai Odziņai, vissakarīgākais speciālists no visiem, pie kuriem ir būts, ļoti daudz labu, strādājošu padomu, bērns ar viņu labprāt sadarbojās. Plusiņi Dr. Tāsei no VN5 (viņa arī BKUS) – pašerpa daktere, bērns ar viņu negribēja draudzēties, bet arī deva derīgus padomus.
November 12th, 2012 at 8:21 pm
Vai vari pačukstēt linku tam rakstiņam, kurā rakstīji par Andu Flaumani?
November 12th, 2012 at 8:50 pm
Te laikam http://www.muki.lv/blog/?p=5540