Top grāmata par Bērna vadītu ēšanu (BLW)
Kā jau kaut kur komentāros esmu izpļāpājusies, muki.lv paspārnē top jauna grāmata par mums tuvo veidu, kādā iepazīstināt bērnu ar plašo pārtikas pasauli – “Baby-Led Weaning” jeb “Bērna vadīta ēšana”. Bērna vadīta ēšana ir metode, kas sagrauj mītu, ka vienīgais veids, kā sākt mazuļa iepazīšanos ar pieaugušo ēdienu, ir biezenīši un ēdināšana ar karotīti. Šī pieeja parāda, kādēļ bērna patstāvīga ēšana jau no paša piebarošanas sākuma ir veselīgākais un dabiskākais veids bērna sekmīgai attīstībai. Uzticoties mazulim un ļaujot viņam pašam izlemt, kad un kā sākt ceļojumu plašajā ēdienu pasaulē, pāreja no zīdīšanas uz patstāvīgu ēšanu kļūst patīkama gan vecākiem, gan mazulim. Aptuveni 6 mēnešu vecumā lielākā daļa bērnu sāk izrādīt interesi par ēšanu, kā arī ir attīstījuši spējas, kas nepieciešamas patstāvīgai ēšanai – sēdēšanu, roku veiklību u.c. būtiskas prasmes. Šī grāmata ir labs padomdevējs vecākiem. Tajā stāstīts, kā palīdzēt bērnam ēst pašam un iepazīstināt viņu ar ēdienu dabiski un veselīgi:
- piedaloties kopīgās ģimenes ēdienreizēs no pirmās dienas;
- eksperimentējot un pašam iepazīstoties ar ēdienu sev piemērotā tempā;
- attīstot jaunas prasmes, ieskaitot acu un roku koordināciju un košļāšanu;
- iemācoties ēst daudzveidīgi un izbaudīt ēdienreizes.
Bērna vadīta ēšana kļuva par bērnu aprūpes fenomenu Lielbritānijā burtiski vienas nakts laikā, iedvesmojot tūkstošiem vecāku, kuri tagad apvienojušies arī strauji augošā interešu grupā internetā. Interneta vietne www.babyledweaning.com ir vieta, kur viņi dalās savā pieredzē gan blogā, gan foto galerijā, lai iedvesmotu arī citus. Šī iedvesma sasniegusi arī daudzus vecākus Latvijā – tieši tādēļ vēlamies izdot pasaules vadošās autores Džilas Reiplijas (Gill Rapley) grāmatu latviski. Patiesībā šo grāmatu angliski lasījis viens otrs Latvijas vecāks (arī mēs), tomēr šķita, ka ir laiks tai iznākt latviski, lai plašākam vecāku lokam šīs idejas kļūst pieejamākas. Grāmatu šobrīd cītīgi tulkojam un ceram, ka jau maijā tā varētu tikt iespiesta melniem burtiem uz balta papīra. Tomēr līdz tam mums vēl ir divi uzdevumi. Viens – jāsadabū mazliet finansiāla atbalsta; otrs – jāatrod foto materiāls.
Par pirmo: ja tavs uzņēmums, tavu draugu, radu vai draugu draugu firma ir tieši tāda, kura ļoti piestāv muki.lv ierosmēm un idejām par bērna vadītu ēšanu; ja tā mērķauditorija ir jauni vecāki, kuru ģimenē aug mazulis un viņi ir atvērti svaigām un dabiskām idejām bērnu audzināšanā, tad varbūt viņi vēlas atbalstīt grāmatas izdošanu, pretī saņemot iespēju izvietot sava uzņēmuma piedāvājumu reklāmai atvēlētajās lappusēs grāmatā? Par šo iespēju ir jāsazinās ar mums personīgi, rakstot muki.lv@inbox.lv un mēs cerams atradīsim kopsaucēju, kā sadarboties 😉
Otrs: mēs ļoti lūdzam atsaukties tās mammas un tētus (un citus radus), kuru atvasītes ir iemēģinājušas roku bērna vadītas ēšanas pieejā un tas ir iemūžināts kaut cik kvalitatīvos fotoattēlos. Jo izdevējs mums ir vēlējis pašiem apkopot attēlus ar bērna vadītas ēšanas pieredzi, lai publicētu tos grāmatā. Tāpēc mēs ļoti lūdzam, pāršķirstīt fotoalbūmus un pārskatīt fotoarhīvus, un sūtīt mums kaudžu kaudzēm bildes, kurās redzami jūsu mazuļi ēdot gabalēdienu, lai mēs varam publicēt tās grāmatā un iedrošināt arī citas Latvijas mammas ar uzskatāmiems piemēriem par smaidīgiem mazuļiem, kas izbauda ēdienu 
April 4th, 2012 at 9:24 pm
Es ieteiktu padomāt par paša termina latviskojumu. Ja gribas pieturēties pie angliskās vārdu kārtības, tad “ēšanu” tomēr aizstātu ar “ēdināšanu”, jo “weaning” viennozīmīgi ir process, kurā piedalās arī vecāki, tikai šoreiz vada bērns. Bet varbūt vēl labāk pārfrazēt, saglabājot ideju, piemēram “zīdainis / bērns ēd pats / patstāvīgi” vai “zīdainis / bērns izvēlas cieto ēdienu”. Īsti labskanīgi man nesanāca, bet varbūt vēl kādam radīsies ierosme.
April 5th, 2012 at 9:15 pm
Par terminoloģiju esam domājuši daudz kopā ar tulci un redaktori. Kas mums likās svarīgi, ka metodei tomēr ir jābūt “metodiskam” nosaukumam. Lai to viegli varētu lietot arī pediatri un citis peciālisti, pastāstot par to vecākiem – tādēļ darbības vārdi tur īsti neiederējās. Tā nu palikām pie šīs versijas, kura sākotnēji bija ar vārdu “ēdināšana”, taču tad sapratām, ka ēdināšana, kad tā tiek lietota kā process nevis nozare, tomēr ir tāds pasīvs process, kurā kāds kādu ēdina un neko diži tā neatšķiras no barošanas vai piebarošanas. Bet BLW jeb BVĒ metodē tomēr tā vecāku līdzdalība aprobežojas ar ēdiena pagatavošanu un ielikšanu bļodiņā, tādēļ upurējām vecāku līdzdalību un izvēlējāmies vārdu “ēšana”, kas turklāt neizslēdz vecāku līdzdalību – kopīga ēšana taču iekļauj visus, kas vien sēd pie galda, vai ne?
April 11th, 2012 at 10:06 am
Brīnišķīga ziņa! Grāmatu noteikti nopirkšu. Manai beibei tagad 5 mēneši, esmu ar abām rokām par BLW un tad sanāk, ka grāmata būs nopērkama uz to laiku, kads mans bērns būs gatavs uzsākt iepazīšanos ar pārtiku
April 20th, 2012 at 7:09 pm
Ļoti ceru, ka līdz maijam visu pagūsiet un grāmata tiešām būs pieejama. Arī manai meitiņai maijā būs 6 mēneši, kad mums jāizlemj vai un kā sākt piebarot. Interesē tieši BLW metode, grāmata lieti noderētu. Ļoti gaidīju Klaudijas Hēlas lekciju par piebarošanu, bet par šo tēmu lekcijas laikam vairs netiek organizētas
April 22nd, 2012 at 4:20 pm
Darām visu, lai grāmata maijā būtu gatava. Iztulkota tā ir, jāpaspēj tikai noformēt vēl dažas juridiskas formalitātes un jālaiž drukmašīnā iekšā
Un lekciju Klaudija Hēla ir iedrošinājusi turpmāk stāstīt man pašai. Mēģināšu maijā Liepājā, uzklausīšu kritiku, ieteikumu sun tad ar jauno mācību gadu ceru to darīt regulāri muki.lv pagrabiņā
May 27th, 2012 at 10:35 pm
Kā labi sokas ar grāmatas izdošanu?
June 4th, 2012 at 9:16 am
jā, loti gaidu grāmatu latviešu valodā, tādēl neesmu vēl sūtījusi anglisko. Kaut paliek jau žēl, jo man jau jautājumi, bet nav kur meklēt atbildes. Sagaidīju 8 mēnešus, lai bērns patstāvīgi sēz un sākām ar gabaliņiem piebarot pie kopējā galda. Nu varbūt pirmās dažas reizes pat bija interese, bet tad parādās tāda lieta – kā brīvais laiks kamēr gabaliņēdiens tiek sakošļāts. Ar putriņām jau vieglāk ieiec vienu karoti un gana ātri dod nākamo karoti, bērns ir nodarbināts. Te kamēr košļā vienu gabaliņu, labi vēl max otro, trešo gabaliņu, bet tad visa interese un koncentrēšanās uz ēdienu ir sen pazudusi, jo košļāšanas starplaikos bērns cenšas atrast vēl papildus nodarbes. Nu bērns māk krēsliņā ieņemt dažādas pozas, sēdēt uz galdiņa, stāvēt kājās, rāpot uz galdiņa un tml. Un man neliekas normāli ar viņu cīnīties pie galda. Pēdējās 2 nedēļas bērns vispār pat muti vairs vaļā netaisa un neēd vispār neko ne gabaliņus, ne arī kādu ķīseli vai putru. Aizmet pa gaisu un uzsāk savas aktivitātes. Kaut kā ar pirmo bērnu, kuru tradicionāli sāku piebarot 5 mēnešos ar putriņām un biezeņiem gāja daudzreiz vieglāk, ļoti smuki sēdēja pie galda, ēda vienmēr, nekad nav bijušas šādas problēmas. Un nezinu kā man reaģēt, kā bērns jums aizpilda laiku, kamēr mute kustas, bet rokas un prāts brīvs?
June 4th, 2012 at 9:55 am
Hmmm… nemaz nezinu. viņš ir nodarbināts ar ēdiena izpēti, galda priekšmetu apskati un mēģinājumiem tos likt lietā. Citrreiz mēģina nomedīt kaut ko no kaimiņu šķīvjiem, vēro apkārtējos, padzerās. Nekā īpaši viņu nenodarbinu. Ja redzu, ka bērns sāk ķēpāties un neēst, bet gan izklaidēties ar ēdienu, tad es viņu ņemu no galda prom un sūtu spēlēties tur, kur pieklājas to darīt – tātad viņš nav izsalcis un ēdiens viņu neinteresē kā ēdiens.
No viena komentāra, protams, grūti spriest, tomēr izklausās, ka jūs neejat īsti bērna vadītas ēšanas ceļu, bet kaut ko pa vidu un tieši tas varētu būt iemesls neveiksmei. Ko saprotat ar vārdiem: “sākām ar gabaliņiem piebarot pie kopējā galda”? Jūs dodat bērnam gabaliņus vai viņš pats tos ņem un liek ar interesi mutē? Ja jūs bērnu tik un tā barojat/ēdināt un starpība ir tikai ēdiena konsistencē, tad šī nav gluži beŗna vadīta ēšana. Tas, ka bērns sēž ir pazīme, ka viņš var pilnvērtīgi piedalīties kopīgajā ēdienreizē, bet nebūt nenozīmē, ka uzreiz viņam ir arī jāpaēd – viņš tikpat labi var sēdēt pie galda un skatīties, kā ēd citi, mācīties, smelties pieredzi, lai būtu gatavs tad, kad viņš ir gatavs. Un iespējams tie 2-3 gabaliņi ir tas, cik viņam šobrīd ir interese, jo ēšana šajā posmā ir tikai iepazīšanās ar ēdienu, nevis vēdera piepildīšana. Turklāt, ja vēl papildus barojat bērnu ar karoti, tad patiesībā, nedomāju, ka bērnam ir skaidrs priekšstats par to, kas tad īsti notiek pie galda un kāda ir kārtība. Viņa vadībā process īsti nav nodots (nav 100% uzticēšanās bērnam) un vecāki tomēr vēlas paturēt kontroli pār to, ko bērns apēd un cik, tikai retu reizi bērnam ļauj arī pašam pablēņoties ar ēdienu – manuprāt, kaut kā tā tas ir no bērna redzējuma. Viņš to neizjūt vēl (un iespējams neizjutīs ilgi, ja jūs viņam pilnībā neuzticēsieties), kā paša atbildību par ēšanu – ēšana ir mammas ziņā, vēdera piepildīšanas rūpe ir viņas, bērna rūpe iznāk tikai izklaide ar ēdienu, eksperimentēšana, bet ne ēšana.
Mūsu pieredze – Klāsu sākām likt pie galda ap 8-9 mēnešu vecumu, no 9 mēnešiem jau pavsiam regulāri ik ēdienreizi viņš piedalījās. Bet neēda. Gandrīz ik katru reizi viņš pataustīja priekšā noliktos ēdiena gabaliņus, ielika kaut ko mutē, bieži izspļāva, bet apēda maz vai nemaz. Pa īstam ēst viņš sāka vismaz mēnesi vai pat vairāk pēc pirmajiem mēģinājumiem. Taču es ne reizi viņu nebaroju, viņa mutē gabaliņus neliku – uzticējos viņam, ka viņš pats aptvers, ka tas ir ēdams un paēdams. Šobrīd viņš ēd jau diezgan daudz – nereti notiesā lielākas porcijas kā trīsgadīgais brālis. Un tāpat ir dienas, kad viņš apēd vien dažus kumosus un viņam pietiek. Tomēr es nekad nepiedāvāju viņam ēst vēl – paēdis un paēdis. Vienmēr iedomājos, kā ir tad, ja tu esi paēdis, izēdis šķīvi, vēders ir pilns un tad, pirms tu paspēj atteikties, tev ieliek papildporciju un mīļi saka: “Nu uzēd vēl!” Un tev nav iespējas atteikties – ir jāēd. Man tas nepatīk un arīs avam bērnam to nenovēlu, tāpēc es uzticos, ka viņš pats vislabāk zin, cik viņš grib ēst un kas viņam visvairāk nepieciešams. Piemeŗam, kādas nedēļas atpakaļ viņš ēda tikai gaļu – dārzeņus un miltu izstrādājumus gandrīz ignorēja. Tad atkal bija milzīgs ogļhidrātu ēšanas posms, kas vēl nav beidzies – gaļu tagad beiži neapēd ne gabaliņu, totie snosukā 2 lielas šķēles maizes, kartupeļus un vēl visu ko. Kā tas arī teikts grāmatā, ka bērns vislabāk jūt, kas viņam nepieciešams un bieži viņa ēdienkarte un izvēles saistītas ar augšanas un attīstības procesiem.
June 7th, 2012 at 2:31 pm
Paldies par izsmaļošo komentāru uz viky jautājumu, man arī ir ko pasmelties idejas un apstiprinājumu tam, ka ejam pareizu ceļu (meitai tagad pilni 7m, ēd visu ko rokās turamu ļoti labprāt- tomātus, gurķus, kartupeļu sķēles, tikko sāka nogaršot mājās ceptu rudzu maizi). Bet kā sokas ar grāmatu? Kad to varam gaidīt grāmatnīcu plauktos?
June 8th, 2012 at 9:59 am
Grāmata ir finiša taisnē – gaidām apstiprinājumu izvēlētajām bildēm un vāka noformējumam no autores. Un tad laižam uz drukmašīnu.
June 8th, 2012 at 3:00 pm
nu jā, grāmatas knifus un gudrības neesmu sasmēlusies, tad nu ko var salasīt kaut ko internetā un tml, cenšos realizēt. Ar karoti dažas reizes ir sanācis mēģināt, bet tad kad mēs paši ēdām biezzupu vai brokastīs putru. Pamatā tiešām cenšos domāt par ēdienkarti, kad varu iedot gabalus, ko salieku priekšā šķīvī. Bērns paspēlējas, paņem, aptausta, paspaida, bāž mutē. Tur es saprotu viss process okei, bet kā jau minēju, kad sākas košļāšanas process pie pirmā kumosa, tā kājas un rokas meklē citas aktivitātes
bet tad laikam jāasamierinās, ka šobrīd max 2-3 kumosiņi un tas ir okei. Un jā tā sēdēšana pretī un skatīšanās arī ir nosacīta, jo ja negrib ēst, tad attiecīgi vai nu atmuguriski stāv kājās un turas pie sēdeklīša vai rāpjas virsū uz galda, un tad ātri vien jāliek prom spēļu laukumā 
pagaidām jau pārējais tiek segts ar krūti, tādēļ par jebkādu svaru vai par papildobligātu pieēšanos es īpaši neuztraucos, man vairāk tā galda kultūra liekas tā kaut kā, bet varbūt jāatslābst un vēl kāds mēnesis jāpavēro.
Jauki dzirdēt, ka grāmata iet uz priekšu, gaidam ar nepacietību un lai veicas
September 25th, 2012 at 3:13 pm
Labdien! Kā sokas ar grāmatu? Vai to jau iespējams iegādāties?
September 25th, 2012 at 9:44 pm
Šis jautājusm reāli ir sāls mūsu brūcēs. Neiet gludi. Grāmata būs. Bet kad – man jau bail solīt. Šogad to vajadzētu nofinalizēt, galu galā tik daudz spēku un līdzekļu jau tajā ieguldīts… eh.
October 1st, 2012 at 3:30 pm
Žēl… Jo mums šis jautājums strauji aktualizējas… Bet neko darīt. Turu īkšķus, lai izdodas nofinalizīt šajā gadā!
October 18th, 2012 at 8:16 am
Man ar trakoti aktualizējas šis jautājums, ideali jau būtu grāmata latviešu valodā…ir tomēr cerība to dabūt mēneša vai divu ietvaros? Tad es zinātu kā rīkoties- sūtīt grāmatu angļu valodā vai tomēr pagaidīt?!
Paldies
October 18th, 2012 at 10:25 am
99%, ka šādā termiņā ir cerība uz latviešu grāmatu
gadu “kopš gatavs tulkojums, bet grāmata nav iznākusi” – negribētos svinēt. un grāmata ir iztulkota kopš marta – visu atlikušo laiku risinām izdošanas jautājumus. diemžēl 
tomēr šobrīd rādās, ka šķēršļi grāmatas izdošanai vairs nav.
October 19th, 2012 at 12:05 pm
Ar nepacietību gaidu arī es šo grāmatu, cik zinu arī daudz citas mammas arī.
Lai izdodas!!!!!!!
December 6th, 2013 at 1:18 pm
Sveiki!
Vai grāmata jau ir izdota latviešu valodā? Tā kā nedzīvoju Latvijā, nemaz nezinu, vai tā ir pieejama vai nav…, bet tieši šobrīd aktualizējas jautājums par piebarošanu
December 8th, 2013 at 6:50 pm
Jā, grāmata jau vairāk kā gadu ir izdota un nu jau arī gandrīz izpārdota. Tomēr vēl būs atrodama gan J.Rozes grāmatnīcās, gan muki.lv veikaliņā. Mēs varam nosūtīt pa pastu arī ārpus Latvijas, ja nepieciešams.