Saldus sapņus, mazais!

Robins uzvilka lielo sniega kombinzonu, pieķērās tētim pie rokas un aizgāja uz parku rakt sniegu. Uz kādu stundu. Pamāju pa logu un atgriezos pie Klāsa, kas lielajā gultā miegojās uz pirmo rīta diendusu. Man vajadzētu viņu pabarot un viņš 5 minūtēs iemigtu un nogulētu stundu vai pat divas, jo rīta miegs viņam ir ciešs un labs. Tā būtu mana stunda, kurā es varētu ielīst vannā ar žurnālu vai grāmatu, uzlikt kādu sejas masku un nesteidzoties palutināt sevi ar smaržīgu ķermeņa kremu… Tā vietā es dodos “midzināt” Klāsu, jo: 1) viņš ir modies un ēdis pēc pamošanās tikai 1.5 h atpakaļ un bērniem šajā vecumā vajadzētu ēst ne biežāk kā ik pa 3-4 h; 2) iemigt ēdot nav forši – krūts nav miegazāles, bet ēdiens. Šo abu iemeslu dēļ es viņu nebaroju, bet apguļos blakus un dziedu. Klāsam tas ne visai patīk, viņš cenšas mani izģērbt, jo kā tad tā… pārceļu viņu gultiņā un esmu turpat blakus. Tad glāstu viņam galvu, tad turu plaukstu uz viņa galviņas, tad paijāju rociņu, tad paeju nost un nedaru neko, tad aizeju uz citu istabu, jo esmu jau nokaitināta… tad aijāju, jo nokaitināts ir viņš un nu jau histēriski bļauj, rīvēdams actiņas un liedams asaras. viņš nomierinās, bet tiklīdz nonāk gultiņā, tā sāk raudāt atkal. paņemu viņu lielajā gultā blakus, viņš ir priecīgāks, bet tiklīdz saprot, ka es tomēr nemetīšos plika, sāk raudāt atkal. es padodos un sāku viņu barot, jo galu galā nu jau ir pagājusi stunda un kopš pēdējās ēdienreizes ir gandrīz “vajadzīgās” 3 h… vienīgā nelaime, ka tagad satraucies un pārmocījies viņš vairs neiemieg. nomierinās, bet neiemieg. tā nu mēs guļam abi lielajā gultā, abi esam nomodā un nejūtamies diez ko labi – es tā arī neiegāju vannā un nesmaržoju pēc ķermeņa krema, bet Klāss vēl arvien nav aizmidzis un satraukti burza segas stūri īsti nemācēdams aptvert, kā tagad jūtas un ko viņam pasākt, jo baterija ir izbeigusies, bet aizmigt arī neiznāk…

mums ar miegu ir pilnīsg fiasko. absolūts… tas sākās apmēram 2-3 nedēļas atpakaļ, jo līdz tam Klāsa dienas režīms nebija izcils, bet bija puslīdz jēdzīgs – dienas miegi vienmēr apmēram vienos un tajos pašos laikos 2-3 x dienā – vienmēr gājām čučēt ar ēšanu un aši aizmigām. reizēm gadījās, ka ēdot neaizmiga, tad pārcēlu savā gultiņā un aizmiga tāpat vai lielājā gultā man azotē neēdot… īsti nebija baisu problēmu. taču vakara gulētiešana vispār bija ideāla – pabaroju, ieliku gultiņā, nodziedāju miegadziesmu un atstāju. dzirdēju, kā viņš savā gultiņā 5-10 min runājās ar Pelli un tad “izdzisa”. un viņš bija aizmidzis. nekad nekā savādāk. un tad man likās, ka tikpat labi varētu iekārtot arī dienas gulētiešanu – atstāj un iemieg. jo citiem taču tā izdodas. un ir visādas metodes. un tas pat labāk, ka bērna miega asociācija nav mammas pups vai azote. un ja izdotos sakārtot dienas miegu, tad noteikti taču pārstātu arī naktī ēst… ko tik es nesadomājos un ķēros “pie lietas”… pirmajā reizē gāja mums apmēram kā aprakstīts pirmajā rindkopā, tikai es izturēju ilgāk – apmēram 2-3 h procesa, līdz padevos un aizmidzināju Klāsu pie krūts. un kopš tās dienas viņš nekad vairs nav iemidzis pats. pilnīgi nekad. arī ne vakarā. par savā gultā iemigšanu vispār vairs nav runas. īsi sakot, es visu sačakarēju. un par spīti tam man šad un tad atkal uzmācas domas, ka vajadzētu pielietot “kādu metodi” un iedibināt “pareizu” miegu, jo tā būtu vieglāk man un Klāsam, jo nu gan mums ir diezgan slikti ar miegu… un tā atkārtojas pirmās rindkopas scenārijs apmērma tik bieži, cik man uznāk metožu pielietošanas uzplūdi. pārējā laikā es paņemu Klāsu azotē, samīļoju viņu un pabaroju un viņš aizmieg dažu minūšu laikā, laimīgi šmakstinādams, bet es dodos iegrimt siltā vannā ar kādu bērnkopības grāmatu vai vecu Mana Mazā numuru. un tad es uzduros kādam rakstam vai nodaļai par “pareizu bērna miegu” un atkal sāku sevi urdīt un pārcilāt, cik mums viss ir nepareizi…

17 Responses to “Saldus sapņus, mazais!”

  1. admin Says:

    Un vēl – man ir palaimējies ar pašiem foršākajiem puišiem pasaulē (vismaz manā), jo Jurģis visu manu skumjo stāstu noklausījies, nolika gulēt Klāsiņu – bez ēšanas un bez raudāšanas, kurš arī aši un godprātīgi iemiga. Bet Robins ar tēti pēcāk palasīja grāmatiņas un padarīja citas labas lietas, kamēr mammai atļāva ieiet vannā un nedarīt galīgi neko… Tā nu es esmu viena laimīga mamma un atpūtusies sieviete pēc vannas :)

  2. Līga Says:

    Kolosāls raksts :) Visām mums mammām, kas reizēm grib ķerties pie metodēm, jo bērnam kaut kas jau būtu “jādara” tā vai citādi 😀

  3. viky Says:

    paldies, manam maziņajam tūlīt 6 mēneši, un es tieši kā kādu nedēļu sāku domāt, ka varbūt jāsāk domāt par kādu režīmu atiecībā par gulēšanu pa dienu. izlasīju un nomierinājos, turpināsim baudīt abas dzīvi :)

  4. Kristīne Says:

    Lasīju, smaidīju. Cik mēs, mammas, visas līdzīgas.
    Mans bērns (6 mēneši) joprojām iemieg pie pupa, naktīs guļ lielajā gultā starp vecākiem un visu laiku ēd ar (ne)pieklājīgu 2 stundu atstarpi. Jau kopš 3 mēnešu vecuma visu diennakti viņa ritms ir nemainīgs. Ja arī kādā brīdī man uznāk doma par kādas metodes izmantošanu, tad tikpat ātri pāriet šīs iedomas :) Jo (mans) miegs arī ir svēta lieta.

  5. Ilze Says:

    Jā, arī es lasīju un smaidīju, jo arī man bijis tāpat.
    Bet es secināju, ka tomēr svarīgāk ir vadīties pēc intuīcijas un ne vienmēr pēc pareizākajām metodēm. Arī manējais vakaros vienmēr aizmiga pie pupa, kaut zināju, ka tā IT KĀ nav labi, arī es gaidīju lielo dienu, kas beidzot ķeršos pie nakts ēšanas nedošanas. Bet pēc dažām reizēm izmēģināšanas, kas tomēr nevainagojās ar vēlamajiem panākumiem, bet gan ar mammas nokaitināšanu un bērna brēkšanām, es sapratu, ka savrīgāk ir visiem būt mierīgiem un laimīgiem, un darīt tā, kā MUMS sagādā prieku dzīvot šai pasaulē. Un jāsaka, ka mana intuīcija nenodeva. Bērns 11 mēnešos nedēļas laikā pats atteicās no pupa naktīs bez jebkādām pretenzijām – labprātīgi – vienkārši cūčēja un vairs neprasīja. Un, kad izpildījās gadiņš un es nolēmu pēc mēneša izbeigt arī vakara pupošanās, tas notika tik dabiski un nemanāmi bez jebkādām raudāšanām. Mēs aizstājām krūts pieniņu ar parunāšanos, padūdošanu un vienkāršu samīļošanos.
    Tā kā domāju, ka nav vērts satraukties! Skaidrs, ka neskaitāmas reizes arī man iezagās prātā tās nomokošanās domas par to, vai daru pareizi, jo acīmredzami tak nedarīju pareizi… Tomēr lielākoties es centos par to neiespringt un savas domas tomēr virzīju uz to, ka beigu beigās mums viss tik un tā būs labi! :)

  6. Ieva Says:

    Nu, muki.lv māmiņa, mani īstenībā pārsteidz, ka Tu, kas esi tik progresīva un forša attiecībā uz visu pārējo bērna audzināšanas ziņā (labas un vecumam atbilstošas rotaļlietas, ERF krēsliņi, BLW, u.c.), tomēr turpini satraukties par “metodēm”, kā bērnam iemigt un šķirsti “MM” šajā sakarā… Klāss taču zina labāk, kā viņam gribas iemigt, un vajag paļauties uz viņu un uzticēties. Ja jums visu laiku viss bijis forši, kāpēc metodes? Par to, ko palasīt šajā sakarā – par dakteri Searsu un attachment parenting esi dzirdējusi? Viņš man visas domas šajā sakarā sakārtoja, un esmu laimīga, ka uzdūros uz viņa Baby Book, kad manam puisītim bija tikai dažas nedēļas. Un turpmāk uz metodēm un bērna “trenēšanu” neiespringu. Šeit resursi: http://www.askdrsears.com – un arī saites uz grāmatām. Vēl ļoti laba grāmata: Liza Pentley “No Cry Sleep Solution” – arī par maigu un bērna personību cienošu pieeju. (Bet tā metode par bērna paglaudīšanu un pamešanu vienu, lai nu pats tiek galā, ir no Gina Fords Contended Little Baby Book paņēmienu arsenāla, ko diemžēl daudzi vecāki atzīst par vienīgo pareizo, bet kas balstās bērna trenēšanā, nevis viņa personības cienīšanā.)

  7. admin Says:

    Liels paldies par komentāru. Searsu grāmata man jau kādu laiku amazon.co.uk wishlistā stāv ielikta, bet neesmu pasūtījusi. Nu būs laiks piespiest pērkampogu :) Interneta resursu gan biju pārlapojusi, bet tas ir tādā mazākumā pret nospiedošo metožu piedāvājumu “bērnkopības tirgū”, tad laikam mani tās metodes būs pieveikušas 😀 viss, vairs nepadošos 😀 publiski visām labajām mammām, kas arī “nepareizi” midzina bērnu, nosolos 😀 turklāt apsolos nepadoties metodēm, bet klausīt sirdsbalsi vien visās Klāsiņa dzīves jomās :) Paldies :) Lūk, atkal ieraksts, kas bija vajadzīgs vairāk man pašai kā jums – lasītājām :)

  8. DaceA Says:

    :) mūsmājās arī viss nepareizi, turklāt “bērnam tak tūlīt jau būs gads, ārprāts!” :) pārsvarā arī cenšos neļauties metožu spiedienam un aicinājumiem ” audzini raksturu sev un bērnam”, tomēr nedaudz satraucos lasot šo rakstu, jo gluži kā Ievai, mani nedaudz pārsteidza, ka progresīvā muki.lv mamma satraucas par šo..un arī sabijos pie novērojuma, ka ar vienu metodes mēģinājumu Klāsa aizmigšanas paņēmiens ir mainījies un sāku domāt, kurā brīdī es kaut ko “sačakarēju”. Bet tā kā nekādu konkrētu pavērsiena punktu neatceros, tad pieņemsim, ka mazais vienkārši tāds ir. Patiesībā man ļoti palīdz tas, ka atceros, ka man pašai bērnībā ļoti nepatika iet gulēt, tiešām, man tas likās pilnīgi nejēdzīgi. Tad nu cenšos saprast un pieņemt visu, kā ir.

  9. Kristīne Says:

    Neliels komentārs off topic – iesaku apskatīties grāmatu veikalu thebookdepository.co.uk – bezmaksas piegāde visā pasaulē, kā rezultātā tur grāmatas iegādāties sanāk lētāk kā amazonē.

  10. admin Says:

    nu jā, no turienes jau arī pērku – paldies :) visas gan tur nesanāk lētāk – reizēm, ja amazonē ir laba cena, ar visu piegādi tur iznāk tomēr izdevīgāk. vai ja pērk vairākas grāmatas kopā. bet visbiežāk tiešām izmantoju tevis ieteikto saitu, jo man arī patīk, ka tur varu samaksāt ar PayPal, kas ir pieslēgts Jurģa maksājumu kartei 😀

  11. admin Says:

    1) es noteikti neesmu ideālā mamma… līdz ar to mani noteikti sabaida, tas, ka jūs tik viegli var sabaidīt – acīmredzot tas ir radījis nepareizi pareizu priekšstatu par manu bērnaudzināšanu 😉 2) varbūt es jūtu uzplūdā sarakstīju kaut ko, kas rada maldīgu priekšstatu par manu metožatkarību. kam negadās salasīties cāli un sākt apskaust visus tos, kam bērns jau rāpo, kad tev savi 11 kg jāstiepj no istabas uz istabu uz kamiešiem? un kuram negadās krist kārdinājumā, lai bērns pats iemigtu, kamēr mamma varētu laiski lasīt žurnālu vannā? vēl man gribētos, lai viņš iet pats uz poda, jo tad nebūtu jākrāmējas ar kaku dupsi :) un būtu jauki, ja viņi abi ar Robinu saticīgi rotaļātos savā istabā – tad es varētu biežāk blogot :)
    šodien par to vienas reizes liktenīgo pavērsienu runājām ar Klaudiju, vakar ar Līgu – abas izteica minējumu, ka tā varētu būt arī vienkārši sakritība un bērns ir nonācis līdz dzīves posmam, kad mammu vajag blakus un viss… un es tur vēl ar savu neatkarības iedibināšanu… īsi sakot – neķeriet kreņķi – es esmu tāda kāda esmu un biju, nekas manā “progresivitātē” nav mainījies – ja nu vien tas, ka mazliet pavēries mans šķīstības plīvurs un atklājies, ka es kopš sākta gala nemaz neesmu tik superforša un mēdzu krist gluži ikdienišķos mammu kārdinājumos :)

  12. Līna Says:

    Nu tad es salīdzināšanai likšu savu stāstu, tā teikt, lai dzīve mazliet rožaināka. :-) Mana princese lielākoties aizmieg tikai uz rokām un bez ēšanas vai ar mazu ēšanu. Un tad nekādu vannu es neatļaujos. Jo pirmkārt mazajai dažkārt vienkārši patīk atvērt acis, paskatīties apkārt, pārbaudīt, ahā, mamma blakus, var mierīgi tālāk gulēt. Bet lielākoties kādu pusstundu, stundu pēc aizmigšanas mazā pamostas ar bļāvienu un nomierināma tikai ar pupu. Tad beidzot kārtīgi paēd, jo nomodā šai tik garlaicīgai nodarbei nav laika, ir jāveļas, jārauj mamma aiz matiem un deguna, kaut kur jālien, vārdu sakot, jāpēta pasaule.
    Tā nu sanāk, ka man, kamēr bērns guļ, jāsēž uz vakts. Nu ko, es ņemu grāmatu vai savus franču valodas konspektus un sēžu. Franču valoda pa šiem mēnešiem tiešām ir uzlabojusies. :-)

  13. DaceA Says:

    sasmējos par “kam negadās salasīties cāli” – nudien :)

  14. wiile Says:

    Mūsējā arī līdz 1g2m ēda pupu un aizmiga pie pupa tikai. Pēc tam beidzu barot un vēl joprojām (1g7m) aizmieg tikai aijājot/turot klēpī. Gan pa dienu, gan vakarā. Pierasts. Tik cik ilgi?

  15. ilze Says:

    Mana vecākā meita (drīz būs 4 gadi) vēlas, lai kāds pēc grāmatas palasīšanas pasēž pie gultiņas, bet mazā tā ar aizmieg pie pupa..(arī lielā māsa savu krietnu laiku miga tieši tā).. :)

  16. Vija Says:

    šis ieraksts man ir kā medus maize. tieši šodien ieguglēju textu – “kā atradināt zīdaini no aizmigšanas pie krūts” 😀

  17. Eliza Says:

    Pilnigi saprotu, ka salasities cali ir cilvecigi. :) es biju lasijusi gramaty no cry sleep solution jau tad, kad mans dels Talis bija divus menesus vecs, bet tad vel daudzas lietas nelikas aktualas, bet vismaz zinaju, cik daudz bernam jagul, pie ka parasti berni medz pierast. Zinaju visu par iemigsanu ar kruti mute, aijasanu un berna liksanu gulet jau iemigusu censoties nepamodinat. Tagad Talim ir 7 menesi un visu to zinot tapat esmu pieradinajusi pie visiem nikiem, ar kuriem tad nu saku domat, ka jasak cinities. Vakar saku bernu midzinat ar metodi, kas palidzetu bernam iemacit pasam iemigt. Beidzas ar to, ka berns vispar nepaguleja pusdienlaiku un vakara nevarejam ar viru pa abiem nolikt gulet lidz vieniem nakti. Esmu laimiga, ka sodien uzduros sim rakstam un tulit pat atslabu. :) paldies. Mierigi vecaki-laimigi berni. :)

Leave a Reply