Par autokrēsliem vismazākajiem

Mēs esam tagad baigi safokusējušies uz autokrēslu tēmu. Un esam tajā BAIGI iegrimuši (daļēji pateicoties Justīnei – paldies tev vēlreiz!). Nākamais raksts noteikti būs par ERF (ko vispār biju iecerējusi kā pirmo), bet tā kā tam vēl mazliet vācu materiālus un šodien saņēmu kādas mammas vēstuli par pašu pirmo autokrēslu tēmu – respektīvi 0. grupu, tad – lai notiek! – sāksim ar pašiem mazākajiem.

Lūk vēstule:

“Sveiki,

visu cieņu Jūsu rūpīgajai lietu un faktu izpētei, tomēr, runājot par bērna pārvadāšanu mašīnā līdz pusgada vecumam (katrā ziņā līdz vecumam, kad viņš pavisam noteikti nesēž un nav arī jāveicina sēdēšana vai sēdēšana- pusguļus), man ir viedoklis, ka labākā izvēle ir cieta materiāla ratu kulba, ko stiprina automašīnā gareniski uz aizmugurējā sēdekļa.

Kādēļ?

1) Cik nu man nacies runāt ar fizioterapeitiem, visi uzsver, ka tradicionalie autokreslini (kurus es saucu par groziņiem), lai cik droši tie būtu, paredzēti max 20-40 min. mazuļa vešanai dienā!!!

Pretējā gadījumā tie nelabvēlīgi darbojas uz mazuļa mugurkaulu. Te būtu vietā Klaudijas komentārs, bet ļoti šaubos, ka sēdeklīši-groziņi var tikt uzskatīti par veselīgiem..

Padomāsim godīgi, cik ilgi bērni atrodas auto sēdeklīšos (mašīnās braucot vai guļoši lielveikalu grozos..)

2) Trieciena (nelaimes) brīdī trieciens izdalās pa lielāku laukumu – bērns atrodas ar sāniem pret braukšanas virzienu. Pie tam, bērns ir nostiprināts kulbiņā (ap vidu nāk plata josta). Pirmajos mēnešos likām ratu kulbā iekšā savu nelielu pakaviņu (vai sarullētu dvieli), gan omulības radīšanai, gan drošības dēļ.

3) groziņā bērns ir iespiests/ piespiests pie groziņa malām – vasarās momentā sakarsis, ziemā un kombinzona, iespējams, tapat..

Ratu kulba ir vairāk kā gultina, vasarā paliek gaisa sprauga lidz kulbas malam, gaiss cirkulee; ziemā labāk bērnu sagerbt planak, bet operet ar sedzinam (ara riktigo vilnas segu, braucot masina, nonem vilnas un uzliek planaki flanela utml).

Mums pasiem ir pirms 6 gadiem pirkta Chicco kulba (pareizak komplekts tris vienaa (gulamkulba, sezamrati un grozins), tiesi cietas kulbas del pienemam lemumu pirkt so komplektu.

http://www.chicco.com/ProdottiChicco/SchedaProdotto/tabid/87/art/04079141110000/language/en-US/Default.aspx

Nepastavu uz to, ka si ir pati labaka. Iespejams, ka pasaule vel kads razo ko lidzigu vai pat labaku, bet tai laika Chicco bija vienigie Latvija, kas sadu variantu piedavaja.

2 iespejamie iebildumi vai problemas, kas tomer neatsver plusus, varetu but sekojosi:

1) ja berns ir aktivs, no kulbas vins neredz celu vai mammu, vins var “gribet celties augsa”.

Ja ta ir parasta nikosanas, tad neatskiras no nikosanas grozina (ari grozina berns var negribet sedet..)

Pirmaja trimestri si problema nebus, ta var paradities 5/7 menesu vecuma, kad berns megina ar krutim celties augsa. Tas ari ir laiks, kad var parsesties “groziņā”.

2) neesmu petijusi sobrid, bet pirms paris gadiem sis berna parvadasanas veids nebija atrunats satiksmes noteikumos.

Apvaicajoties vairakiem specukiem sanaca, ka tas nav ne atlauts, ne aizliegts, tads parvadasanas veids musu noteikumos neparadas..

Bet so vajadzetu precizet.

Gods kam gods jasaka, ka musu Chicco komplekts ir kalpojis 6 gadus un izturejis 3 bernus (tresais vel turpina tos ekspluatet).

Soreiz gan neagiteju par konkretu firmu, bet principu.

lai veicas un lai ir drosi,

3 bernu mammina”

____________________

Un man likās, ka uz šī bāzes varētu veidoties interesanta diskusija, jo jautājums ir vecs kā pasaule – vai nav vislabāk kulbā?

Un tad ir jāsaprot, ko mēs domājam ar “vislabāk”. Man, personīgi, attiecībā uz autokrēsliem vislabāk = visdrošāk. Ērti, smuki, elpojoši u.c. lielumi ir jauki, ja tas ir, bet tas nav un nebūs pirmā lieluma kritērijs, pēc kā es izvēlos autokrēslu.

Viens apstāklis, kas man liek šo drošību pārvērtēt ir autokrēslu testi – kulbas tajos testē salīdzinoši reti, lai gan tās tur mēdz parādīties. Ar ne visai spožiem rezultātiem un tālu aiz autokrēsliņiem. Konkrētā Chicco (un vispār neviena Chicco) kulbiņa nav testēta kopš 2007. gada, ciktāl pārbaudīju testu rezultātus. Savas kulbiņas ar labiem rezultātiem testējuši Jane, Britax – droši vien šo izvēlētos, ja domātu par kulbiņu, jo tā saņēmusi tieši drošības novērtējumā “ļoti labi”. Ok, mēs varam pieņemt, ka ADAC tests neko nenozīmē, nav īsti pielāgots nekam citam kā vien standarta autokrēslu testiem (piem., to pašu Britax Multi-Tech, kas ir primāri atmuguriski izmantojams krēsls, viņi ir pamanījušies testēt tikai ar seju braukšanas virzienā un, protams, tad tas ir salīdzinoši slikti novērtēts) – var jau būt, ka tieši tāpat ir ar kulbiņām, bet…

…Latvijā satiksmes noteikumi, cik tālu esmu pētījusi, neļauj pārvadāt bērnu kulbiņā. Protams, mēs varam teikt, ka nekur satiksmes noteikumos nav teikts, ka ir aizliegts pārvadāt bērnu kulbiņā (bet tur nav arī teikts, ka nedrīkst bērnu pārvadāt vannā, gultā, ratos utt. – mēs tak tamdēļ neteiktu, ka tas viss ir atļauts, vai ne?) – neesmu jurists, bet manuprāt tā ir mazliet demagoģija – satiksmes noteikumos ir uzskaitīti tie veidi, kā bērnu drīkst pārvadāt – autokrēsls un paliktnis – un kulbiņas nav starp tiem. Un  arguments, ka satiksmes noteikumu izstrādātāji nav informēti par arī šo alternatīvu, droši vien neiztur kritiku, jo maz ticams, ka kāda nadzīga mamma vai šādu kulbiņu tirgotājs nebūtu painformējuši CSDD par šādu opciju – satiksmes noteikumi pa druskai tiek pārstrādāti teju vai katru gadu un tad jau nu būtu ielikuši arī kulbiņas, ja vien tam nebūtu dibināts iemesls pretoties. Un ja nu šis dibinātais iemesls ir drošība? (var jau būt arī, ka ne – vienkāršs laiskums, un tomēr, sodu dabūt var…)

Palūkosimies uz drošību tā populāri, kā es mamma-mazliet-palasījusī protu. Autonegadījumi mēdz būt četru veidu: frontāli (vairums – interneta resursi apgalvo, ka 4 no 5 gadījumiem esot tieši šādi), no aizmugures, no sāniem un kūleņošana. Ja mēs raugāmies no cilvēka kā tāda, ignorējot viņa pozīciju automašīnā, tad visbīstamākie cilvēkam ir triecieni, kas iespaido galvu un mugurkaulu – šīs ir vissmagākās un neatgriezeniskākās traumas. Savukārt uzlūkojot sadursmes virzienu automašīnā, neņemot vērā cilvēka pozīciju tajā, vispostošākie parasti ir sānu triecieni, jo no sāniem sadursmes punkts ir vistuvāk braucējam un starp sadursmes punktu un cietušo ir vismazāk šķēršļu, kas varētu kavēt trieciena intensitāti. Ja mēs novietojam bērnu kulbiņā perpendikulāri braukšanas virzienam, tad visvārīgākā vieta – t.i. galva un mugurkauls – ir vērsti pret vismazāk aizsargāto automašīnas daļu – sāniem.

Un, protams, arī ar Klaudiju Hēlu esam par autokrēslu jautājumu pirmssēdēšanas vecumā parunājušies – kā nu ne :) Viņa ir par autokrēsliem saprātīgā daudzumā. Protams, var piekrist vēstules autorei, ka tie paredzēti braucieniem 20-40 min dienā. Bet, ja šis mums neder, tad par kā ērtību mēs runājam – par bērniņa vai par vecāku, kuriem gribas doties ar mazuli garākā ceļā kā 20-40 minūtes? Kā saka Klaudija: “Nekas nenotiks bērnam, ja ar mazām atpūtas pauzītēm, kurās izņemsi bērnu no krēsla, reizi mēnesī dosies uz laukiem arī pusotru stundu garā ceļā. Galvenais nevizināties pa pasauli stundām ik dienu un dodoties pastaigā pa lielveikalu, liec bērnu ratos nevis vadā autosēdeklī!” Turklāt par šo jautājumu ar Klaudiju Hēlu runājam sakarā ar to, ka autosēdeklīši, kas ir patiesi droši, parasti ir visai stāvi. Klaudija paskaidro: “Autosēdeklīši speciāli ir veidoti tā, lai bērna dupsītis būtu ievērojami zemāk par galvu un kājām un frontāla trieciena brīdī bērna ķermenis salocītos kā grāmatiņa – kājas nāk uz augšu un galva pietuvojas kājām. Tā bērns salokās un atlokās atpakaļ, jo, ja sēdeklis ir pārāk lēzens, tad šāda salocīšanās nenotiek un tiek traumēts bērna mugurkauls, kas saņem triecienu no pakauša daļas, milzīgs trieciens ir gūžām, tiek traumētas gūžu locītavas utt.” Īsi sakot – triecienā bērnam ar inerci ir “jānoplandās” pēc konkrētas iepriekšparedzētas trajektorijas, lai trieciens nesaliektu to, kas pēc būtības nemaz nelokās. Ja bērnam zem dupša tiek palikts salocīts dvielītis vai citādi mainīts bērna novietojuma leņķis, autosēdeklītis kļūst nedrošāks un izmainās arī tas, kā bērna ķermenītis kustētos kinētiskās enerģijas rezultātā, kas rodas sadursmes brīdī. Tātad Klaudija ir ne vien par autokrēsliem, bet par dziļiem autokrēsliem – saprātīgās devās. Lielveikalā ar kulbu un ratiem nevis autokrēslu iepirkuma ratos!

Patiesībā mana izpēte par 0. grupas autokrēsliem ir sniegusies tālāk pat par ierasti apspriestajiem “par” un “pret”, jo pasaulē šur tur vīd vēl kāds arguments, kas Latvijā, manuprāt, netiek apspriests vispār (jo pie mums vienkārši gandrīz vispār nerunā par zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu). Es teiktu, ka tas ir gandrīz vienīgais medicīniski pamatotais iebildums pret autosēdekļiem un dziļajiem autosēdekļiem, kas mani mazliet aptur un liek aizdomāties – pastāv viedoklis, ka tādā pussēdus stāvoklī bērnam tiek nedabiski izvietoti iekšējie orgāni, tostarp plaušas, kas tiek saspiestas. Tā kā zīdainis elpo visvairāk ar plaušu apakšējo daļu, tad autosēdeklī viņam ir būtiski apgrūtināta elpošana. Piemēram, kādā interneta resursā lasīju, ka UK (šķiet?) no 200 bērniem, kas miruši no zīdaiņu pēkšņā nāves sindroma, 36 ir miruši savā autokrēsliņā. Tas ir vērā ņemams skaitlis – gandrīz 20%. Vainots tiek tieši sēdeklīša pārspīlētais slīpums, kādēļ bērniem apstājusies elpošana. Par šo es domāju… tas ir drošības koka otrs gals…

…bet visādi citādi – drošība man ir pašā pirmajā vietā. Un apsverot visus par un pret, kompensējot ik pavadīto minūti autokrēslā ar 2 minūtēm rotaļās uz grīdas, es tomēr izvēlētos autosēdeklīti, turklāt nemainīgi tos, kurus esam izvēlējušies arī piedāvāt mūsu muki.lv 0.grupas autosēdeklīšu plauktā.

Mēs tomēr esam pārliecināti, ka vissaudzīgākā pozīcija sadursmes gadījumā bērnam ir ar muguru braukšanas virzienā – arī apskatot YouTube pieejamos testu video, redzams, ka frontāla trieciena gadījumā, kas ir nospiedošais vairums avāriju, bērns sēdeklītī tiek mētāts vismazāk. Šeit testa video, kur redzams ar seju braukšanas virzienā vs ar muguru – te bez komentāriem, vai ne?

Un te arī kāds testu video veiksmīgi testus izturējušas kulbiņas – Britax. Man tomēr šķiet, ka mugurkaulam un galvai šai gadījumā slodze ir ļoti intensīva. Un ej nu zini, kāda tā ir kulbiņās, kurām nav veicies ar labām atzīmēm testos…

P.S. Starpcitu, satiksmes noteikumos arī teikts, ka autosēdeklītim noteikti jābūt piesprādzētam ar drošības jostām – par Isofixu tur nav ne vārda. Ja kas… smaidīgi :) Un grozīti tie pēdējo reizi ir 2011. gada 27.decembrī 😉 Tātad par stiprināšanu ar Isofixu arī var dabūt sodu…

21 Responses to “Par autokrēsliem vismazākajiem”

  1. Līga Says:

    Romer/Britax kulbiņveidīgajam autokrēsliņam (jo tā nav gluži ratu kulba) ir paredzēts bērnu sprādzēt ar galvu uz mašīnas vidu, nevis durvīm. Tā kā galva un mugurkauls būtu tālāk vai aptuvei turpat, kur parastā sēdeklītī sānu trieciena gadījumā. Es apsvēru šīs ierīces pirkšanu, jo reizi mēnesī dodamies 2h turp, 2h atpakaļ braucienā pie vīramātes. Bet beigās skopums atturēja iegādāties šo kulbiņu un nopirkām autosēdeklīti, kas derētu līdz gada vecumam. Jo man likās, ka tā kulbiņa tomēr ietu ne vairāk par 6 mēnešiem (lai gan tagad redzu, ka 10 kg, tas tomēr ir gana daudz).

  2. Līga Says:

    un noteikumos vajadzētu punktu, ka var braukt ar to, kas dabūjis drošības sertifikātu – Britax kulbiņai tāds ir, cik atceros. Par Chico nezinu.

    Par to isofix labais :) Tā kā – nevar paļauties, ka noteikumu sastādītāji tiešām pārzina jaunumus pasaulē šajā jomā.

  3. admin Says:

    ok, tavs iebildums pieņemts – neesmu tik precīzi iedziļinājusies ikvienas kulbiņveidīgās ietaises sprādzēšanas nosacījumos. un tomēr – tas ir savādāk. kad trieciens nāk no sāna, ja bērns guļ ar galvu pret durvīm, vienalga, cik tuvu vai gabaliņu nost no tām bērns ir – trieciena vilnis iedarbojas uz mugurkaulu vertikāli un gandrīz nekas nestāv tam ceļā – tas ir kā uzgāztos milzīgs sniega blāķis uz galvas no jumta kores – faktiski tas ir kā trieciens no augšas, kas ir vistiešākā slodze galvai un mugurkaulam. savukārt, ja bērns atrodas ar muguru braukšanas virzienā, tad sānu triecienu saņem “pa ausi” – protams, cieš galva – lai gan bērna galva ir fiksēta krietni stabilāk kā kulbiņveidīgajos – dvieļi un pakaviņi jauki kalpo omulībai, bet par vērā ņemamiem aizsargiem avārijas situācijā tie nekalpos – pētot crash testu video, uzgāju arī vienu, kur Chicco krēslam testa laikā vienkārši izplīst jostas no stiprinājuma vietas ( http://youtu.be/KdHt7ZeNY_k ) – trieciens ir tik spēcīgs, ka to netur puslīdz ražotāja piestiprinātas krēsla detaļas, kur nu vēl vienkārši ielikti omulības atribūti… un tomēr mugurkaulam tā nav tik liela slodze. savukārt saņemot triecienu no priekšās, galva ar visu ķermeni liecas uz priekšu tieši tamdēļ, ka autokrēsls ir ieslīps, lai šis trieciens sanāktu it kā no aizmugures nevis no augšas. (klamzīga man tā skaidrošana sanāca)

    un par satiksmes noteikumiem es arī iesmīnēju. varbūt jāaizraksta viņiem, ka Isofixu jau kopš 2004. gada visā pasaulē obligāti ir jāiedarina visās automašīnās, lai visi varētu ar to stiprināt autokrēslus 😉 you know… :)

  4. Jurgis Says:

    Kulbiņas sprādzēšanas virzienam un (galvas) attāluman no durvīm nav būtiskas nozīmes. Ir tikai tādā gadījumā, ja sānu trieciens tā deformē durvis, ka tās “ieliecās” līdz pat šai kulbiņai. Inerce un pēkšņa apstāšanās uz visu, kas atrodas automašīnā, iedarbojas ar vienādu spēku, lai arī cik tālu no sadursmes vietas tas atrastos.
    Sānu triecieni ir bīstami tāpēc, ka sāni mašīnai ir “plāni” – tie nevar pietiekami “absorbēt” triecienu. Savukārt frontālā (un no aizmugures) triecienā automašīnai ir viskautkādas lietas, kam deformēties – vispirms bamperis, tad viss cits pēc kārtas. Tieši deformācija ir tas faktors, kas samazina trieciena sekas pasažieriem – mašīna neapstājas uzreiz, bet pirms tam vēl mirkli “sabremzējas” – kamēr lūst bapmperis, saliecās dzelži (nebūtu nekādu grūtību ražot mašīnas no supercieta, nesalaužama materiāla – tikai tad arī 50kmh sadursmē visi pasažieri ietu bojā, jo trieciens būtu pārāk spējš.)
    Un, runājot par kulbiņa vs. krēsliņš – es arī noteikti esmu par maksimālām bērna ērtībām, gulēšanu ar taisnu muguru, un kurš gan nebūtu, bet… līdz brīdim kamēr kaut kas nenotiek. Tā teikt, ja zinātu, tad paliktu spilvenu…

  5. juune Says:

    1) Windoo — gana populāra kulbiņa — kurš piesakās savu jaudzimušo šadi papurināt? Bērns piesprādzēts ar 3 vai 5-punktu jostu, kā izskatās. Sevišķi pasekojam līdzi galvas trajektorijai. http://www.youtube.com/watch?v=u1wAxF0oOJg
    2) Šitas ar Mamas&Papas [=PegPerego?] jau sen ir slavens: http://www.youtube.com/watch?v=L344S53qVzA
    3) Ir lasīts, ka dažas valstīs, piem., Austrālijā (?), kulbiņas auto ir atļauts lietot, ja ir ārsta zīme, ka bērniņam ir veselības problēmas, kuru dēļ uzturēšanās autokrēsliņā nav iespējama — to es spēju saprast. Pie kam, ar šādu bērniņu diez vai kāds dzīsies katru dienu uz lielveikalu, drīzāk tomēr brauks tikai pie īpašas nepieciešamības, attiecīgi uzņemoties risku.
    4) “Gods kam gods jasaka, ka musu Chicco komplekts ir kalpojis 6 gadus un izturejis 3 bernus (tresais vel turpina tos ekspluatet).” — attiecībā uz auto drošības sēdekļiem šāds teksts dara bažīgu — kāds ir derīguma termiņš kulbai/autosēdeklim? Bieži tas ir aptuveni 5 gadi kopš ražošanas brīža (!). Plastmasas tomēr noveco.

    Ak jā — mani bērni kulbiņās netika un netiks vadāti, lai cik ērti tas nebūtu vecākiem, jo tad nevajag ņemt līdzi auto vēl arī ratu kulbu.

  6. Līga Says:

    jā, jāatzīst, ka mani tā kulbiņa pilnībā nepārliecināja, lai gan guļošs bērns ir labi, tomēr es izdomāju, ka dažreiz iesēdināt bērnu ne fizioloģiski ideālā krēsliņā nav tas trakākais.

  7. Līga Says:

    man liekas tas ir tiešām relatīvi. Risku aprēķināšana, es domāju. Ja kāda ierīce ir nedaudz drošāka katastrofas gadījumā, bet labāka visu lietošanas laiku. Un otrādi. Ja kāda ierīce ir nedaudz sliktāka visu laiku, bet labāka reti iespējamas katastrofas gadījumā. Katram vecākam jāizvēlās. Turklāt tiešām nav viegli saprast cik labāki/sliktāki ir rezultāti, jo testi tiek veikti dažādi (ar Isofix, piemēram, bet ikdienas latvietim bieži tāds nav, līdz ar to, ko gan man dod testa rezultāts ar Isofix?). Īsāk sakot – sarežģīti

  8. Jurgis Says:

    Protams – relatīvi. Bet nekāda statistika un risku rēķināšana te īsti nedarbojas. Protams, var domāt, ka ja, piemēram, autoavārijās cieš 2% (nezinu, patiesībā droši vien vairāk) no mašīnām, kurās ir zīdaiņi, tad – 2% taču šausmīgi maz, man tā noteikti negadīsies, es varu vadāt bērnu arī ratos, bagāžniekā. Bet realitātē – tā tomēr vairs nav relatīva, bet gan absolūta lieta – es esmu viens es, un viens mans bērns. Ja nelaime notiek tieši ar viņu, tad man ir pilnīgi vienalga par statistiku, ka “nekas, tie taču tikai 2%, pārējiem viss ok”, un es noteikti vēlēšos, kaut būtu darījis visu, lai drošība būtu bijusi maksimāla, bet … tad jau ir par vēlu.
    Savukārt par fizioloģiskām un ne tik pozām – tā tomēr ir lieta, kuru mēs varam regulēt – braukt mazāk, īsākus gabalus, vairāk atpūtas pauzes. Drošību – nē.

  9. zhux Says:

    Saņēmos komentāram 😉 Tātad, arī es piederu pie tiem, kas uzskata, ka bērna vadāšana kulbā ir riskantākais pasākums no pieejamajiem. Kādēļ? Ja tai pašā kulbā nav mehānisma, kas perfekti nostiprina galvu (un godīgi sakot, neesmu manījusi), tad mazajam trieciens būs krietni bīstamāks nekā tad, ja bērns brauktu krēsliņā, kas tiek sprādzēts pretēji braukšanas virzienam. Šajos krēsliņos pie frontālas sadursmes sākotnēji bērna galva virzās pret krēsliņu, un tikai pēc tam viņš atrausies no krēsla, un attiecīgi vieglākā formā nekā ja sēdētu braukšanas virzienā. Kas attiecās uz sānu sadursmēm, jāizvēlas krēsls ar drošiem sānu balstiem. Ņemot vērā cik ļoti smaga attiecībā pret ķermeņi ir mazuļa galva, un cik vārīgi ir kakla muskuļi, šāda “izmētāšanās” pa kulbu vai krēsliņu, kas tiek sprādzēts braukšanas virzienā, ir patiešām bīstama un sekas nav prognozējamas. Un tas, ka mazulis jau tur galvu pats, nav nekāds rādītājs, notestējiet bērnu, pamēģiniet viņu pacelt gulošu uz zemes, un paskatieties kādu piepūli no viņa prasīs atraut no zemes galvu un pacelt to, tas noteikti nenāksies viegli, pat gada vecumā skrimslīši vēl nav gana stipri, un tad padomājiet kā mazais spēs noturēt savu galvu negaidīta trieciena momentā. Manam jaunākajam šobrīd ir 1 gads un 5 mēneši, viņš joprojām brauc pretēji braukšanas virzienam ar Concord Ultimax, galvas sānu balsti ir labi, krēsla slīpums arī apmierina, un kamēr viņš man šajā krēslā ierūmēsies, tikmēr arī brauks. Un kas attiecas uz tiem argumentiem, ka kulbiņa ir ērtāka, jo netraumē muguru, nav jāsēž nedabīgā pozā utt, godīgi sakot, man ir tikai viens ieteikums, ir jāpievalda savas vēlmes, jāpārplāno nedaudz dzīve (diezgan loģiski, kad ģimenē parādās bērns), un gluži vienkārši pirmā pusgada laikā kopā ar bērnu maksimāli maz jābrauc mašīnā, nu ja ir bērns, tad ir bērns, ir iespējams nedaudz pamainīt dzīvi viņa veselības labā. Tas moments, kad bērns pats stabili sēdēs pienāks tik ātri, un atkal jau varēsiet braukt uz laukiem, izklaidēs un jebkur, kur sirds vēlas :)

  10. admin Says:

    Līga, un par to sertifikāciju – lai mani juune palabo, ja es kļūdos, – bet ADAC vai cita testa neizturēšana nekādi neiespaido sertifikāciju. Cik saprotu, linkos redzamie briesmīgie “drošības” verķi, kas izjūk lupatās un vispār bez variantiem, ka varētu pasargāt bērnu, mierīgi tiek piedāvāti tirgū ar visu sertifikātu arī, ja ir saņēmuši testos bezcerīgus vērtējumus. Jo testēšana ir brīvas izvēles pasākums un ne visi autokrēsli un kulbas, kas ar sertifikātu gozējas veikalu plauktos, nonāk arī testos. Piemēram, liela daļa ievērojami lētākās no-name produkcijas vai Hello-kitty krēsli, kur galvenā pievienotā vērtība ir kaķa attēls, visticamāk arī ir marķēti ar to EU kāda nu tur numura sertifikātu – citādi tos EU nemaz tā nevarētu tirgot un saukt par automašīnas drošības krēsliņiem – tad tie būtu vienkaŗši ērtie klubkrēsliņi, kurus sazin kādas sakritības dēļ var arī piespraust mašīnā. Un tomēr, vai tie ir droši, mamma var spriest tos tikai vizuāli novērtējot, kas ir pilnīgi subjektīvs un neadekvāts vērtējums. Diemžēl terminu “izskatās droši” lieto arī tirgotāji, cik nu man veikalos ir nācies parunāt ar pārdevējiem, viņi mierīgu sirdi ar šādu repliku piedāvā krēslus pircējiem. Protams, nekur nav teikts, ka krēsls, kas nekad nav testēts ADAC vai tml., uzreiz nav drošs – var jau būt, ka laimīgas sakritības dēļ ražotājs ir visu savu ierobežoto budžetu ieguldījis maksimāli drošas konstrukcijas izstrādē un ražošanas kvalitātes pilnveidošanā, tāpēc testiem naudiņas nav sanācis, jo tas ir diezgan dārgs pasākums. Un tomēr, ļoti ticams vismaz man šāds scenārijas neizklausās, tāpēc sava bērna drošību krēslam, kas nekad testa rigā nav bijis, es neuzticētu.

  11. admin Says:

    zhux, paldies par komentāru – pilnīgi piekrītu :)

  12. juune Says:

    Visiem autosēdekļiem, ko pie mums pārdod, ir jāatbilst ECE R44 standartam. Kas esot tomēr diezgan stingrs standarts, atskaitot to, ka pieļauj uz priekšu vērstus sēdekļus maziem berniem, un kulbas auto. Teikšu uzreiz pavisam godīgi, pati šo standartu lasījusi neesmu [būs jāpieķeras; īss kopsavilkums šeit: http://www.childcarseats.org.uk/standards/r4403.htm%5D, bet zinu, ka no turienes nāk, piem., prasības par to, kādam marķējumam jābūt uz sēdeklīša, ka jābūt neatdalāmai uzstādīšanas instrukcijai, ka uz aizmuguri vērstai instalācijai ir ar zilu marķēts jostas ceļš, uz priekšu — sarkans. Tur ir noteikts, kā ražotājam pašam jātestē sēdekļi, kāda kustība, slodzes, ir pieļaujamas pie trieciena, cits jautājums, vai un cik rūpīgi tas tiek paveikts. Zinu arī, ka izstrādāšanā UNECE ir jauns strandarts priekš isofix sēdekļiem [to gan esmu lasījusi]. Testēšanas procedūras prasības būs daļēji pārstrādātas. Un būs iekļauts arī tas, ka uz priekšu vērstiem sēdekļiem būs jābūt zīmītei, ka tie nav piemēroti bērniem jaunākiem par 15 mēn. Diez, ko tad dažs pārdevējs teiks — ka 9 mēn vecumā sēdināt ar skatu uz priekšu joprojām “izskatās droši”, kaut pat uz paša sēdekļa rakstīts, ka nedrīkst? 😀
    Būtu interesanti uzzināt, vai, piem., ADAC ir tiesības panākt kāda sēdekļa atsaukšanu, ja tiek konstatētas kritiskas problēma.
    Concord Ultimax gadījumā nedrīkst aizmirst, ka tas ir ar skatu atpakaļ līdz 13 kg — manai meitai tas bija kaut kad ap 1.5g vecumu.

    Atgriežoties pie kulbām — mans princips ir “better safe than sorry”. Jo tas, ka vecākiem bija baigi ērti mazuli vadāt kulbā 100 reizes, nekā neatsvērs to, ja 101. reizē “kablam” un sanāks kā sanāks.

  13. Kristīne Says:

    Pārliecinājāt, ka mazajam jābrauc ar skatu uz aizmuguri un jau sāku pārdomāt, kā to realizēt mums un tad nu radās jautājums, kur mazie, kas jau ir nosacīti mazi (manējam 21 mēnesis un 90 cm garš) liek kājas?

  14. juune Says:

    Kristīne — atļaušos atbildēt. Vietu kājām iespaido auto salona lielums un sēdekļa izvēle. Ja salons ir mazs un/vai sēdeklītis ir ļoti tuvu lielā sēdekļa atzveltnei, tad mazais sēž sakrustotām kājām, vai kājas atstutē uz augšu, vai nokarina uz sāniem, vai kā nu viņam ir ērtāk. Nav novērots, ka tas viņiem sagādātu neērtības — bērni tomēr ir daudz elastīgāki, nekā mēs, pieaugušie; un tas arī nav bīstami. 90 cm nav daudz; mana meiča ir 93 cm gara, un tikai tikko sāk kājas mazliet locīt ceļos un atspiest pret lielā sēdekļa atzveltni; tas gan uz tā rēķina, ka mūsu sēdeklis garenvirzienā aizņem salīdzinoši daudz vietas [tas nav neviens no muki tirgotajiem]. Rekur ir viena norvēģu ERF galerija, var izpētīt kāju novietojumu, lielākoties ir arī blakus pierakstīts, cik garš ir bērns: http://forum.nybaktmamma.com/showthread.php?t=524428 ; šeit vēl viena galerija, zviedru, vairāk figurē lielāki bērni: http://www.familjeliv.se/Forum-3-101/m50039495-1.html .

    Admin — pie ERF popularizēšanas pienākas arī ERF galerija 😉

  15. Kristīne Says:

    Es gribu pajautāt par MaxiCosi krēsliņiem. Kādu mazu laiku atpakaļ, šķiet, ka tie skaitījās vieni no labākajiem un drošākajiem. Tagad viss ir mainījies?

    Un vēl es gribu pajautāt par to, vai jūsu vecākais dēls labprāt sēž pretējā braukšanas virzienā?

  16. Līga Says:

    tas gan nav attiecībā par kulbiņām pret krēsliņiem – bet drošību kopumā. Man ļoti nepatīk teikums – es izvēlos VISdrošāko. (pat atmetot pstiesību, ka visdrošākais tam bērnam būtu mašīnā nebraukt. Labi, tomēr braucam) Tātad – izvēlamies labu krēslu. Es tomēr teiktu labu un drošu, nelietojot vis, jo – tas, kas šodien vis, vis… tāds vairs nav pēc pusgada, kad firmas izlaiž jaunu.
    bet tas, protams, nemazina vajadzību censties :)

  17. Kristīne Says:

    Paldies Juune! Tiešām neizskatās tik traki, kā biju iedomājusies:)

  18. admin Says:

    Kristīne, man nav ziņu par MaxiCosi krēslu drošību – īstenībā nekad neesmu to pētījusi, jo nekad neesmu sapratusi, kā tik lēzens krēsls var būt drošs pēc definīcijas. Lai gan zinu, ka daudzi tirgotāji to pārdeva kā visdrošāko un tas ir ļoti populārs. Bet es domāju, ka tas ir salīdzinoši drošs, jo pareiz Līga saka – VISdrošākais ir relatīvs jēdziens. Man liekas, ir prātīgi neiegādāties acīmredzeni nedrošu pārvietošanās līdzekli bērnam un maksimizēt drošību kontekstā ar citiem saprātīgiem lielumiem. Kad pirku pašu mazāko krēslu Robinam, man kā visdrošāko pārdeva BeSafe (nepieminot, ka, lai tas kļūtu par visdrošāko, būtu vajadzīga arī Isofix bāze). Tolaik es vēl testos baigi neorientējos, pirmajā vietā savā grupā kaut kādos testos tas bija, es biju ar to mierā – tagad droši vien nepirktu konkrēto krēslu. Pirktu Britax, ko emsu kā numur viens izvēli ielikusi arī mūsu plauktā. Tas krēsls man liekas ļoti labs kompromiss starp drošību un ērtumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka pateicoties ērtībām, drošību tas nav upurējis un uzrāda izcilus rezultātus testos.

    Robins nebrauc atmuguriski. Diemžēl. Viņš jau pāris mēnešus brauc būsterī ar skatu braukšanas virzienā, jo par ERF mēs uzzinājām pateicoties juune iniciatīvai un mūsu izglītošanai. Varu šeit pateikties publiski, juune? :) Mēs esam aprunājušies ar Robinu par iespēju braukt atmuguriski, viņš nav izrādījis sajūsmu, bet mēs noteikti pamēģināsim viņu iekārtot atmuguriskā krēslā, kad Klippan krēsli būs klāt. Ja viņš būtu braucis tā kopš bērnu dienām un nekad nebūtu apgriezts ar skatu braukšanas virzienā, domāju, ka nebūtu pilnīgi nekādu problēmu, jo tad bērns vienkārši nezin, kā tas ir braukt ar skatu uz priekšu. Piemēram, man bērns nekad neprasās braukt priekšējā pasažiera vietā, jo viņš visu mūžu ir braucis aizmugurējā sēdeklī, viņam pat prātā nevar ienākt, ka varētu prasīties sēdēt priekšā, vai ne? Man liekas, ka tieši tāpat ir ar krēsla novietojuma jautājumu – ja tas nekad nav izmēģināts, vai ir bijis izņēmuma kārtā kādā svešā auto, tad tā nav problēma, jo bērns to vienkārši pieņem kā ir, neapspriežot alternatīvas un varbūtības. Tas ir tikai mūsu, pieaugušo, priekšstats, ka braukt vienmēr vajag ar degunu pa priekšu :) (tas ir tāpat, kā mēs esam iedomājušies, ka piekabi vienmēr liek automašīnas aizmugurē un velk. Robins uz vārdadienu dabūja savai stumjammašīnai piekabi un 50:50 gadījumos to piemontē mašīnas priekšā un stumj – un nemaz nejūtas samulsis) Bet man ir plāniņš arī ar Robinu vienoties par atmugurisku braukšanu vismaz garos ceļa gabalos.

  19. juune Says:

    Admin — nav par ko 😉 Liels paldies arī no manis, ka pieķērāties šai lietai! Kad rakstīju pirmo mailu, necerēju, ka tam vispār būs kāds iespaids. Tagad arī Latvijā ir savs ERF centriņš Muki, un pamazām jau tā lieta aizies.

    MaxiCosi man šķiet pirmām kārtām ļoooooti populāri, un ar labiem [nevis obligāti “vislabākajiem”, bet diezgan konsistenti pavisam labiem] rezultātiem testos. Ja runā tīri par sēdekļa “lēzenumu” — tas jau vienalga katrā auto sanāk citāds, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc testa rezultātus nevar uztvert kā absolūtus [izņemot kritiskas problēmas].

    Pieredze vispār ir viena varena lieta — no visiem trim autosēdekļiem, kas manai 2g4mēn vecajai meitai ir bijuši, neviens nav tāds, ko es 100% pirktu vēlreiz.

  20. Zane Says:

    mana pieredze ir pagaidām ir tāda – nopirkām Peg perego Young kulbiņu, kas bija sprādzējama mašīnā un arī bērns tajā bija piesprādzēts un pirmos mēnešus lietojām diezgan aktīvi, jo uzskatījām, ka ja jau šāds variants ir sertificēts ES, tad ir pieļaujams. varu piebilst tikai to, ka bieži vien no apkārtējiem esmu dzirdējusi pilnīgāko stulbumu, ko es nekādi nevaru saprast un nesapratīšu – bērnu vadā kulbā mašīnā, un ne kulbu, ne arī bērnu tajā nevar piesprādzēt. un tas nav gluži tas pats, ka lieto kulbu, kuru pašu un arī bērnu tajā var piesprādzēt. jā, es piekrītu, ka varbūt kulba nav tik droša kā krēsliņš, tomēr mūsu ikdienā laukos dzīvojot mašīna ir vienīgais veids kā nokļūt piemēram līdz veikalam. mums bija arī nopirkts mazais krēsliņš 0-13 no Hauck, atzinām par neērtu, jo mūsu lielais bērns (piedzima 4436 g) kādos 2os mēnešos likās tieši plecu daļā iespiests. tad nopirkām Maxi cosi Cabriofix, par šo krēsliņu varu teikt tikai to labāko, otrreiz pirku tikai tādu, jo bērnam bija ļoti ērts. tagad lietojam vienā mašīnā Maxi cosi Priori XP 9-18 kg, arī varu teikt tikai to labāko, ļoti patīk, ka var nolaist guļus pozīcijā. savukārt otrā mašīnā ir nopirkts nākošā līmeņa krēsliņš Cybex Pallas, no 9-36 kg ar priekšējo balstu, sākumā bērnam bija grūti pierast pie tā balsta, bet tagad neko vairs nesaka un kopumā par šo krēsliņu arī varu teikt tikai labāko.

  21. Baibiņa Says:

    interesanti, es vienmēr sabiedriskajā esmu tiekusies sēdēt pretēji braukšanas virzienam. Tad nav jānopūlas sēžot, kad vadītājs strauji sabremzē, kur nu vēl, ja sadomā nomest pa mēmajiem.. :)

Leave a Reply