Dzimšanas dienas (kura nemaz nav šodien!) postiņš
Par to, ko rakstīt šajā īpašajā dienā blogierakstā domāju visu nedēļas nogali. Bet kad ķēros pie rakstīšanas, tad viss sadomātais pajuka un sarakstījās pavisam citādi.
Vispirms jau iespaidi no ballītes – bija tik daudz redzētu seju, tik daudz bērnu, mammu, tētu un kņadas. Vienā brīdī sapratām, ka nemaz nespējam visiem vairs pateikt “Labdien!” un piedāvāt kūku, palīdzēt ar noskatītu iepirkumu utt. Vienkārši pagāju malā un skatījos, kā “viss notiek”. Jo visi sanākušie bija kā tiešām tāda viena liela tusiņa ciemiņi, kaut savā starpā visbiežāk sveši un neiepazīstināti, – kāda mamma uzliek otrai gabaliņu kūkas, cita noslauka svešam bērnam mutīti vai ielej suliņu. Un mammas pļāpā, dalās savā pieredzē par vienu vai otru lietu, kas iegādāta pie mums un jau iemīļota… Jutos labi. Tā vienkārši labi, kā īstā dzimšanas dienas ballītē, kur apkārt visi ir savējie… Un bija TĀ sajūta, ka daudz ir pa šiem diviem gadiem paveikts, lai šis viss būtu.
Lai precizētu, cik daudz tad ir paveikts, kā tad toreiz bija, uzmeklēju mūsu pirmo bloga ierakstu, kas pasludināja muki.lv par atklātu. Un izrādās, ka mums dzimšanas diena ir 12. datumā – tieši sestdien, kad to arī svinējām… nevis 14., t.i. šodien, kā nez kādēļ bijām iedomājušies. (Un kur tas radās, kurš to izdomāja – sazin viņu…) Bet nu īsi sakot, šis bija pirmais iemesls, kāpēc sajutos “izsista no sliedēm” 
Bet otrs iemesls bija tāds, ka iespaidi bija tikai manī – līdzpaņemtais fotoaparāts tā arī bija visu ballīti pavadījis plauktā, jo vienkārši neiznāca mirklis to paķert un kaut ko iemūžināt. Taču te atkal talkā nāk savējie – viena no mūsu mīļajām klientēm – Alise Tilaka – pēc paciemošanās pie mums, bija šorītu iesākusi ar ierakstu savā blogā par mūsu dzimenīti. Izlasīju un sapratu, ka laikam tā arī bija… tad ko nu tur pielikt vai atņemt – lasiet, kā pie mums gāja no ciemiņa skatu punkta. Ar visām bildēm
Lūk, tāda mums dzimšanas diena ar gardu kūku (mana vienīgā bilde), ko visi slavēja – tā gan no tiesas mums ar Robinu bija padevusies, kaut neesam nekādi kulināri (mums gan ir tētis, kas šādās dzīves situācijās vienmēr nāk talkā 😉 ).
Un PAAAAAALDIES visiem ciemiņiem un sveicējiem!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Un visiem citiem, kas ir ar mums
November 15th, 2011 at 1:15 am
Mīļš sveiciens jaukajā jubilejā – mums gan nesanāca tikt uz ballīti, tomēr par mukajām lietiņām fanojam visa saime – gan lieli, gan mazi
Paldies par to, ko darāt un lai veicas arī turpmāk! 😀