Klāsa trešais mēnesis: spēlēties un runāties

Klāsa dienas režīms

Es atceros, atceros, ka solīju ierakstu par to, kā veidojas Klāsiņa dienas režīms jau turpat vai trešā mēneša sākumā – tiklīdz uz bŗndārzu aizies Robins. Bet te tev nu bija – Klāss bija iemanījies savu režīmu veidot nevis 24 h ietvarā, bet 48 h vai pat 72 h ciklos :) Citu dienu viņš gulšņāja no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai, bet citu dienu visu laiku gribēja it visur piedalīties. Tā nu nekāda režīma veidošana mums nav iznākusi. Tomēr kaut kādas režīmiņa iezīmes sāk parādīties: Klāss ik rītu mostās kopā ar citiem, tā ap 8 un tad labprāt parosās, kamēr visi aizdodās savās dienas gaitās, lai liktos uz auss tikai ap pusvienpadsmitiem vienpadsmitiem. Pilnīgi žēl bojāt viņa miedziņu, kad mums jādodas pakaļ brālim uz bērndārzu (arvien vēl uzskatām par pareizāku Robinam ļaut diendusu jau sagaidīt savās mājās, savā gultiņā). Un tad vēl pēcpusdienas snauda, kamēr mājās miers un klusums, jo čuč arī Robins… un vakars paiet rosīgi, līdz ap pusdeviņiem pošamies vannā. Pēc vannas vēl paēdam un uz nakts čuču nost. Un – ak, tavu mammas prieku – dažu nakti Klāss noguļ pilnīgi bez ēšanas – kā ap pus10 iemieg, tā guļ līdz 6-7 rītā… regulāri gan tas vēl nav un citrreiz arī mostas pa starpu ap 3-4, tad čuč mazliet ilgāk – līdz 7-8 un tad mostas un uzēd un vairs čučēt neiet pirms pirmās diendusas. Nu apmēram tāds mums režīmiņš iezīmējies pats no sevis.

Vannošanās

Beidzot mūsmājās darba kārtībā atkal ir lielā vanna un mēs visi esam pārvākušies (atpakaļ) uz to. Tostarp arī Klāsam patīk peldēties lielajā vannā (vairāk par mūsu ūdensidejām lasi šeit). Līdz ar to FlexiBath ir nolikta pagaldē (vēl viens iemesls, kādēļ mīlu FlexiBath – tagad tā nebūs vajadzīga kādu pus gadu un ir tik forši, ka nemaisīsies pa kājām liela, nevajadzīga vanna :) ). Nu Klāss daudz ilgāk ir gatavs pavadīt ūdenī, sparīgi airējas ar kājiņām un rociņām, dažbrīd atslābinās un bauda peldi, dažbrīd riktīgi izvingrojas, bet nu smaida pa visu seju un vannošana vairs nav tikai tēta rituāls, jo tik ilgi, cik Klāss grib sabūt ūdenī, viņu viens cilvēks nevar noturēt – tādēļ mēs maināmies. Peldinām gan Klāsu tikai uz muguras, jo tāpat kā nepratām peldināt uz punča Robinu, tā neprotam arī Klāsu. Un tik ļoti gaidām vecuma slieksni, kad mūs ar Klāsiņu kāds gribēs pieņemt baseinā – ir pilnīgi skaidrs, ka arī Klāsam baseiniešana patiks.

Sākam nobriest slingam

Tā kā ikdienā satiekam daudz foršas mammas, tad dzirdam arī visādas foršas pieredzes, tostarp pamazām viņām visām būs izdevies mūs pārliecināt par slingu. No skapja dziļumiem izvilku vēl Robinu auklējot iegādātu MeiTai slingu. Apskatot YouTube video ar siešanas pamācībām, izmēģinam. Pirmajā reizē mums nepatika. Atmetām ar roku, vēl jo vairāk tāpēc, ka palasot pieejamo informāciju tomēr neesmu pilnīgi pārliecināta, vai pirms 3 mēnešu vecuma nēsāšana slingā vertikālā pozīcijā ir mazuļa muguriņai labvēlīga… Man šai sakarā kā skudriņai Tipai: ticēju, neticēju… tāpēc labāk atlikām slingu malā. Un tad vienu dienu mēs ar Klāsu palikām mājās vieni un Klāsam bija piemeties nu DIKTI liels kreņķis. Izņēmu slingu, ieliku Klāsu tajā un uzsēju. Man pat izdevās, jo neviens no mājniekiem nebija, lai traucētu mūs un sniegtu gudras pamācības… Tiklīdz Klāss bija ieņēmis savu pozu slingā, aptuveni 30 sekunžu laikā viņš bija saldi iemidzis. Un man bija tik ērti! Tā nu slings ir mūsējais. Vēl gan gribam tomēr aprunāties ar konsultanti, lai viņa palīdz mums un parāda, kā vispareizāk un pakoriģē, ja ko darām nepareizi. Tā, lai mums abiem būtu labi :)

Parunāsimies, labi?!

Pietiks par to, ko ar Klāsu pasāk mamma un tētis – tagad par to, ko Klāss ar viņiem pasāk pats :) Viņš ir ne vien atklājis savas rociņas, bet konstatējis, ka pavisam noteikti tās viņam ir divas, turklāt lietojamas ciešā mijiedarbībā – Klāss labprāt ar vienu rociņu aptausta otru un tad atkal otrādi. Tā kā plaukstiņas jau ir brīvas un pirkstiņi vaļā, kā arī jau diezgan kontrolēti klausa Klāsiņa iegribām, tad spēlēšanās tagad ir interese nr.1. Viņš arī labprāt izpēta savas drēbītes, podziņas un jebko, ar ko viņu apsedzu – ja uzsegts brāļa džemperīts, tad piegrieztne tiek izpētīta ļoti detalizēti, staipot piedurknes un kapuci, mēģinot pagaršot kapuces šņorītes… Tā atklāju, ka viņam vissaistošākās šķiet mīkstās rotaļlietas, kurām ir gari un lokani elementi – tos viņam vieglāk satvert un staipīt, vai knibināties ap mazākām detaļām – attīstīta tiek gan mazā, gan lielā motorika :)

Ja pa rokai nav nekā, ar ko varētu parotaļāties, tad viņš noteikti grib parunāties – pietiek kādam pietuvoties Klāsa redzeslokam, kad viņš jau ar skaļu: “Ahoi!” vai “Agu!” uzrunā atnācēju. Protams, vispriecīgākais viņš ir par savējiem – mamma un brālis ir topā, tētis ar nav peļams :) Viņš runājas skaļi un ar MILZĪGU sajūsmu, smaida līdz ausīm un bieži sajūsmā spiedz un klaigā. Bet vientulīgi sarunāties ar sevi viņš neprot gan – kādam noteikti jāskatās viņam acīs un jāuztur dialogs :) Un pamēģiniet tikai to nedarīt un atstāt Klāsu bez uzmanības – no sedziņas vai sēžamā krēsla atskanēs skaļš un uzstājīgs “Gu-gu!”, lai kāds nāk papļāpāt… Un te es saprotu, ka manu jau pirmos ziediņus no tā “divu bērnu ar mazu vecuma starpību” labuma, jo Robins it labprāt dodas ar brāli papļāpāt, nes viņam mantas, cilā un rāda tās, tā viņi rotaļājas. Protams, viņam ir tikai 2.5 gadi un apnīk šī nodarbe visai ātri. Bet tās tomēr ir 5-10 minūtes, kuru laikā varu ko turpat līdzās padarīt… Un tā mēs ar tēti aprunājamies, ka vēl tikai mazliet jāpaciešas – tiklīdz Klāss sāks līst, t.i. patstāvīgi pārvietoties, viņš sekos pa pēdām lielajam brālim, kas savukārt ir sajūsmā par šo “zvaigznes” statusu, un vienīgais, ko mums būs jādara – jāpieskata, lai kopīgās rotaļas neapdraud mazākā brāļa veselību… vai tā būs, redzēsim…

Vai varbūt labāk paspēlēsimies!?

Un tomēr, paspēlēšanos un aprunāšanos neatstājam Robina ziņā vien. Tā kā Klāss tagad krietni vairāk laika pa dienu pavada nomodā un Robins rīta cēlienu pavada bērndārzā, tad visa priekšpusdiena ir mūsējā. Tad nu mēs dodamies pārģērbties un ģērbšanās laikā kārtīgi izvingrojamies un es mazliet paglāstu Klāsa kājiņas, rociņas, punci – tāda kā viegla masāžiņa. Izkustinām gūžiņas, roķeles, pamasēju pēdiņas… Klāsam arī dodu tās pataustīt, kopīgi izvēlamies mugurā velkamo dienas tērpu un ģērbjamies… Dažkārt šī ņemšanās mums ievelkas pat uz pusstundu. (Šī ieraksta pielikumā raksts no 2009. gada jūnija mēneša žurnāla “Mans mazais”, kur Klaudija Hēla stāsta un rāda par mazuļa rotaļāšanos aprūpes laikā, kā arī uz grīdas)

Bet tad gan Klāsiņš ir saguris! Un mamma apnikusi :) Tad viņš vislabprātāk tiek no mammas vaļā un iet paspēlēties uz grīdas, savā rotaļu laukumā starp dažām mantiņām pakaviņa ielokā. Nu jau viņš patstāvīgi spēlējas diezgan ilgi – labā noskaņojumā tur sabūst pat 20-25 minūtes. Tagad arī rūpīgāk izvēlos rotaļlietas, kuras kārtoju ielokā ap Klāsu, jo tām jābūt ne vien interesantām vērošanai, bet arī viegli satveramām. Klāsa mīļāko rotaļlietu sarakstu skati zemāk, mūsu šī mēneša noderīgo lietu listē :)

Rezumē

No pediatrijas viedokļa: Klāss sver 7880 g un ir 65 cm garš. Viņš arvien vēl ēd mammas pieniņu, apmēram 8x diennaktī. Mēs kopīgi ar ģimenes ārsti izlēmām dalīt poti un šobrīd Klāss ir saņēmis tikai vienu poti pret pneimakoku. Kā arī – tiem, kas pamanīja mūsu bēdu par nabas trūci – tāpat kā brālim Robinam, līmēšana ir līdzējusi un pavadot 14 dienas ar plāksteri, kam sekoja 3 dienu Bepanthen kūre, lai sadziedētu pavisam nelielos apsārtumiņus zem plākstera, Klāss ir ticis pie pavisam smukas nabiņas, kas nemaz vairs netraucē labsajūtu :) Starpcitu, nabas trūces līmēšanas praksi atzinīgi novērtēja arī mūsu homeopāte Dr.Flaumane un padalījās, ka senos laikos zem plāksterīša vēl esot līmēts sudraba latiņš, kas esot pavisam apsveicama prakse… lūk tā!

No mana viedokļa gan Klāsa pamatīgie apmēri, kas nav raksturīgi kuram katram vidējam 3mēnešniekam, nozīmē, ka viņš ir pāraudzis brāli un arī mūsu ekspektācijas par apģērbiem. Tādēļ neplānoti nākas papildināt garderobi – nu viņš nesā jau 68.izmēra drēbes vai citiem zīmoliem tas nozīmē 6-9 mēnešus veciem zīdaiņiem domātus apģērbus. Vislabprātāk iepērkamies H&M un LaRedoute – pēdējie sūta uz LV pa taisno, bet H&M drēbītes palīdz pārsūtīt draugi no UK (ja ir vēlme, varu padalīties ar uzticamiem kontaktiem – jautājiet!) :)

______________________________

Lietas, kas darīja jauku trešo mēnesi:

– mēs Klāsam piedāvājam jau Oball Classic – viņš diezgan brīvi to var noturēt svara pēc, bet globāli tā viņu vēl tik ļoti neinteresē, kā varētu domāt, interesēs pēc mēneša vai diviem.

– kā jau minēju, viņš ir sajūsmā par mīkstajām rotaļlietām, tādēļ cenšamie spiedāvāt viņa vecumam, mūsuprāt, piemērotas, turklāt pēc iespējas dažādas. Lūk, kāds ir Klāsa arsenāls:

grabulītis Hjalte – šim priekšrocība ir vieglais svars un ideālās krāsas – sarkans ar baltu un melniem punktiņiem – Klāss to pēta acis nenovērsis. Taču viņam to ir salīdzinoši ne visai parocīgi satvert, jo rociņas vēl nav tik veiklas – tad nu viņš tur abās rokās un sūkā viņa zobus 😀 (ko mēs viņam neliedzam darīt – organiskās kokvilnas taču :) )

grabulītis Joakim apaļais – ideāla rotaļlieta – krāsu kombinācijas dēļ, kā arī atšķirīgā faktūra. Un izmērs ir izcils, jo tad, kad aplīša mala ielokās starp pirkstiņiem, tās diametrs der izcili. Svars nav liels, līdz ar ko ar šo grabuli Klāss operē ar vienu roku bez aizķeršanās un labprāt sūkā ausis. Arī drīkst – organiskā kokvilna :)

mīkstmanta Pelle – ir forša, viegla un ir tās ļeckīgās roķeles un ausis, kas patīk Klāsam. Šo var satvert aiz jebkura gala – turēt gan aiz auss, gan rokas un sūkāt otru galu. Vai plati izstiept rokās abas ausis :)

garais Pirāts – šis ir Klāsa lielais izaicinājums – patīk jau nu dikti, vēl no pagājušā mēneša, kad mantas tika tikai pētītas. Bet nu kad tas ir uzdabūts sev virsū, tad pacelt to gan nespēj :) Toties var samīļot, sabučot, apēst un mēģināt notiesāt papagaili :)

Getras – kad Klāss dodas spēlēties pa grīdu, tad Klaudija Hēla iesaka mazo laist ar plikām pēdiņām, jo tās ir vēl viens veids, kā mazais izzina pasauli. Bet tā kā ir kļuvis manāmi vēsāks, tad Klāsiņš uz zemes tiek ar getrām – viņš satērpjas bodija un uz peciņām līdz pat gūžiņām uzvelku getras, lai droši, ka silts – tad nu viņš tur ņemas un spēlējas un izzina pasauli ar basām kājām :) (starpcitu, getras pasācis atkal sparīgi lietot arī Robins – tā mēs paildzinām šortu valkāšanas sezonu, pirms noliekam šīs vasaras šortus mazo drēbju kastē brālim).

Māneklīša saite – to tagad Klāss ņem līdzi it visur, jo ārā bieži ir nomodā un tad grib tikt rokās, lai redzētu apkārtējo pasauli. Lai knupītis nenozustu un nekristu zemē, mums to visērtāk ir piestiprināt tieši šādi – ērti un ‘muki :)

Tags:

3 Responses to “Klāsa trešais mēnesis: spēlēties un runāties”

  1. Liga Says:

    Lai gan ieraksts publicēts pirms laiciņa, nolēmu pajautāt – Jūs minējāt, ka var jautāt par kontaktiem H(and)M drēbīšu pārsūtīšanai no UK – vai tas vēl ir spēkā? :) Nejauši dabūjām vienu H(and)M krekliņu un ir ļoti iepaticies, tagad meklēju, vai varam tādus paši pasūtīt. :)
    paldies jau iepriekš. :)

  2. admin Says:

    Jā, domāju, ka mūsu draugs UK var līdzēt – aizrakstiet uz uldis.vilums@yahoo.co.uk un gan jau ka sarunāsiet. Viņš dzīvo UK un es sūtu uz viņa adresīti savas paciņas, kuras viņš vēlāk mums pārsūta pa pastu. Man arī H&M ļoti patīk un gaidīt gaidu, kad būs beidzot arī Latvijā – runā, ka šogad jau būšot…

  3. Liga Says:

    Paldies, mēģināšu :)

Leave a Reply