Robins testē braucamos: Ratz Fratz Air – dinamiskam skrējienam

Ratz Frazt Air atstāja labu, es pat teiktu, izcilu, iespaidu. Godīgi runājot, tādu dinamiku no tā nebijām gaidījuši 😉 Bet par visu pēc kārtas…

12collīgie pumpējamie riteņi solīja, ka tam būtu jābūt vienam no žiglākajiem mūsu klāstā. Tomēr, kad Robins atspērās pirmos metrus, uz aci likās, ka šis nu ir veiklāks par One2Run. Droši vien, ka noteicošais te ir svara atšķirība, jo Ratz Fratz sver tikai nedaudz pāri 4 kg. Izmērs šķiet izcili piemērots Robina augumam (šobrīd 92 cm), skatot braucamo prorcesā un vēlāk bildēs, redzam, ka auguma novietojums uz tā ir maksimāli pareizs efektīvākā atspēriena sasniegšanai – ķermeņa augšdaļa uz priekšu, kājas atpakaļ, solis pēc iespējas plašs un grūdiens spēcīgs. Neesam inženieri, bet šķiet, ka šajā rāmja konstrukcijā nu ir kaut kas gluži vai maģisks, kas nemaz neļauj bērnam uz tā novietoties skrējienam nepiemēroti. Un viņš nepiekūst – nobrauc pats bez čīkstēšanas līdz parkam un atpakaļ un pat neiepīkstas, ka vajadzētu kādu ceļa gabalu iet kājām vai atpūsties. No tā spriežam, ka efektīvais braukšanas paņēmiens padara to arī mazāk nogurdinošu.

Riteņa izmērs ļauj arī ar to ļoti ērti manevrēt (droši vien to atbalsta arī vieglākais svars), Robins labprāt met līkločus un braukā šurpu turpu ar apskaužamu vieglumu. Līdz ar to – vismaz 3 plusiņi šim ritenim par rāmja konstrukciju.

Viens mīnusiņš gan pienākas dēļ augstā rāmja – bērns nevar uzkāpt liekot kāju pa priekšu un kāja ritenim jāmet pāri pa aizmuguri, kā uzkāpjot uz vīriešu tipa velosipēda. Robinu tas mazliet mulsina, bet kad pārreizes ierādam viņam, tā lieta aiziet. Vienīgi bērnam jāprot nobalansēt uz vienas kājas, paralēli izpildot akrobātisku vēzienu ar otru, vēl paralēli sasverot pašu riteni uz savu pusi, lai tiktu tam virsū… iespējams, ka pavisam iesācējam šī varētu būt lielākā nebūšana. Bet tas noteikti ir īslaicīgi.

Otra tīkamā lieta ir ritenīša dizains – nezinu, kā meitenēm, bet puisēnam tas izskatās varen stilīgi – melni-zaļi-baltais dizains visos elementos izskatās no tiesas ‘muki. Saskaņots ir gan riteņu un riepu krāsojums, gan sēdekļa trīskrāsainība un rokturīši. Glīti! Te arī plusiņš :)

Šim ir arī V-veida bremzes. Nezinām, cik labi tās darbojas, jo, kā jau iepriekš kaut kur rakstijām, rokasbremzes ideja ir sveša bērnam Robina vecumā un tā netiek lietota – bremzēšana notiek ar papēžiem. Noteikti, paaugoties tai gan būs jēga – bremzīte ir regulējama un tiklīdz tāda liktos noderīga, to var pielāgot mazā braucēja rokai. Bet V-veida bremzēm uz aizmugurējā riteņa ir mazas skrūvītes, ar kuru palīdzību, šķiet, regulē bremzēšanas efektivitāti. Tad nu šīs skrūves, netraucē braucot taisni, bet Robins pamanījās sāpīgi savainot kājiņu pret tām griežoties. Šis tad arī laikam būtiskākais trūkums, par ko riteņa radītāji nav padomājuši. Mūsu tētis gan teica, ka tur noteikti kaut ko varot darīt un pieskrūvēt ciešāk skrūvītes, lai tas bērnu neapdraudētu… Bet nu tā…

Rezumē? Šis ir lielisks ritenis – ātrs, ērts, stilīgs! Tas patiesi par mazu bišķi (un tikai tāpēc, ka mēs reti kļūdamies ar pirmo šāvienu 😉 – citādi tas būtu vēl daudz vairāk) pārsniedz mūsu ekspektācijas. Mēs vēl mazliet padomāsim un aprunāsimies ar pašu braucēju, bet ticami, ka ar šo riteni mēģināsim izbraukt Riteņvasaras sacīkstēs un ir cerība, ka rezultāts varētu būt labāks kā ar One2Run. Redzēsim! Tātad šo riteni novēlam draugiem, nenovēlam konkurentiem :)

Tags: , ,

Leave a Reply