Klāsa otrais mēnesis: sākam rotaļas!
Klāsam rīt būs 6 nedēļas. Lai arī vēl arvien miegs un ēšana ir viņa prioritātes, esam sākuši viņu arī laist mazliet paspēlēties uz grīdas. Rotaļu vietu sakārtojam pēc Monikas Ali un Klaudijas Hēlas ieteikumiem: uz grīdas noklāju plānu sedziņu, kurai pa virsu novietoju baltu paladziņu – tagad tas nav tik svarīgi, bet vēlāk ir būtiski, lai pati virsma nav raiba un koša, ka uz tās grūti vispār ieraudzīt mantas – šobrīd to klāju vairāk funkcionālu iemelsu dēļ, jo grīda mēdz būt maķenīt spalvaina tādiem suņiniekiem kā mēs 😉
Uz grīdas nelielā puslokā novietoju lielo pakavu un tā vidiņā galveno varoni – Klāsu. Abās pusēs mazajam acu augstumā – tā lai viņš nepieliecot un neatliecot galvu varētu tās redzēt – izvietoju 2-3 rotaļlietas. Šobrīd mantu izvēle nav ļoti mega būtiska – tās parasti izvēlas Robins no brāļa spēļu groza – mums ir tāds grozs, kurā saliktas Klāsam tuvākajā laikā derīgas lietiņas, tādēļ gandrīz jebkas no šī groza noder un Robinam prieks, ka viņš ir izvēlējies brālim piemērotas mantas. Šobrīd rotaļlietas galvenais izvēles kritērijs man ir koša kontrastējoša krāsa, jo Klāss vēl tās tikai vēro vai nedroši aizskar ar kulaciņu – vislabāk viņš redz melnu, baltu, sarkanu, bet ilgstošāk spēj pētīt zaļo un zilo krāsu. Pēdējās dienās cenšamies, lai viena no mantiņām būtu pavisam mazā Obumba, jo ir cerības, ka to Klāss varētu satvert – un urrā! viņš šodien to arī ir izdarījis 
gan uzreiz pēc tam arī atplīsis, gandarīts par paveikto Kad viņš sāks jau nopietnāk rotaļlietas tvert ar rokām, būs svarīgāk, lai tā ir viegli paņemama, ceļama un līdz ar to nozīmīgāks kļūs svars un parocība.
Drīkst pajautāt – kādēļ mēs tā nopūlamies nevis vienkārši novietojam bērnu uz aktivitāšu paklāja? Runājot par aktivitāšu paklājiem, mantu arciņām, ratu grabuļiem, sēžamiem krēsliņiem ar spēļlietu arkām un gultiņu karuseļiem, jāpatur prātā bērna dabiska neiespaidota attīstības secība – bērns vispirms attīstās horizontālā plaknē un tikai tad, kad laiks pienācis, sāk tiekties augšup – visas iepriekšminētās rotaļlietas šo ceļu ignorē.
Mazulis:– sākotnēji atklāj savas rociņas sānos – tur pie deniņiem, kur tās novietojis gravitācijas spēks (sēžot sēdeklītī mazulim rociņas ir lejā pie gurniņiem – pakavēsim attīstību?
)– vēlāk mazulis rociņas izbauda pie mutītes, pazodē, turp arī virza pirmās satvertās rotaļlietas (uz aktivitāšu paklāja vai zem spēļu arkas viņš vispār neko nevar satvert – tur viss ir piesiets un tuvākai izpētei nav domāts)
– ejam tālāk – rotaļlietas tiek manevrētas izstieptās rokās guļot uz muguras (līdzīgi kā lasot pludmalē grāmatu) – šī ir pirmā tieksme augšup, kam vajadzīga koordinācija un spēciņš. turklāt ar rotaļlietām notiek rotaļāšanās – tās tiek turētas, satvertas, atlaistas, spēlētas, liktas no rokas rokā utt. – aktivitāšu paklājā vai spēļu arkā atkal šis viss ir neiespējams, jo mantas atkal – ai, piesietas! – tās var tikai sist un šūpot, žēl
– kad rotaļlietas tiek jau tvertas un rotaļātas, sānos tās tiek novietotas tālāk, ne pa ķērienam, lai mudinātu mazuli velties tām pakaļ un aizsniegt ar otru roku – aktivitāšu paklājā šis izpaliek, jo nekur nav jāveļas – viss ir acu priekšā un kad apnīk, mamma piekar ko jaunu; sēžot sēdeklītī – vispār nekāda velšanās neiznāk. un ja dikti gorīsies, piesprādzēs.
– kad bērns veļas visos virzienos, tad spēļu grīda kļūst vēl plašāka, aktivitātes daudzveidīgākas – parādās paaugstinājumi, jo mantām vairs nav pamats atrasties uz zemes, vai kastes un bļodas, kur kaut kas salikts iekšā – šādi mēs varam mudināt mazo celties uz apakšdelmiem un mācīties tā noturēties – celšanās augšup uz apakšdelmiem ir nepieciešama, lai mazulis varētu līst
– pēc tam viņš ceļas četrrāpus un kaut kad rāpo, sēž, stāv un iet…
bet līdz tam mums vēl ko augt. bet ar šo attīstības secību gribēju norādīt, kā mazulis uz vertikālo pozīciju virzās caur horizontālo attīstības līmeni, pilnveidojot savas prasmes secīgi. savukārt kaut ko pakarot viņam degungalā, mēs visu dabisko ritmu izjaucam – bērnam vairs nav motivācijas velties uz sāniem, līst uz priekšu un darīt citas labas horizontālas lietas. tieši tādēļ, lai ļautu ritēt visam savu gaitu, mēs savā mājā nenesam visu pie deguna karināmo, veikala plauktos arī šādas mantas neizvietojam un labprāt mēģinām pastāstīt, kādēļ
p.s. starpcitu lielākai daļai piekarināmo mantu, smukā puse ir redzama vien no vecāku rakursa – mauzlis guļot tai apakšā, redz vien rukša dupsi vai Vinnija Pūka vīles – vai tas neliek domāt, ka mazulim tās īsti nav darinātas?
Tags: Emija Piklere, Klaudija Hēla, Monika Ali
July 27th, 2011 at 2:31 pm
Sveiki!
Paldies par blogu! Mēs tam cītīgi sekojam līdzi, jo mazais Aleksis nāca pasaulē dažas dienas pēc Klāsa, tādēļ arī viņam Jūsu un Klaudijas ietiekumi ir aktuāli. Aleksim diemžēl ar spēlēšanos īsti vēl nekas nesanāk, jo pēdējās dienas viņu pamatīgi nomoka vēdera sāpes (tā vismaz es to tulkoju), līdz ar to tajā laikā, kad viņš neguļ, viņš cīnās ar tām…elš un pūš, sten un vaid, ik pa laikam paraud, vienu vārdu sakot, viņam nav laba oma. Kā Jūs tiekat galā ar vēdera sāpi? Vai Klāsu tās nemoka? Labā ziņa, ka Aleksis dažas reizes nomodā mammītei uzsmaidījis…:)
July 27th, 2011 at 2:55 pm
Klāss gan vēl staro smaidā tikai pēc paša vēlēšanās, ne mammai par prieku. Un puncī kaut kas moka arī viņu… atklāts vien paliek jautājums, vai puncī. Lūk rakstiņš par kolikām http://lv.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=156
Bet mēs kreņķus vienkārši pārdzīvojam, cerot, ka nāks labāki laiki – samīļojamies, dzīvojamies pa rokām un esam atklājuši, ka dažbrīd pat kreņķīgo omu spēj aizbaidīt padzīvošanās uz spēļu grīdas labāk nekā būšana opā – tomēr kaut kas jauns un interesants. Katrā ziņā šobrīd Klāsa puncī vēl neviens pretgāžu piliens nav nokļuvis – ticu, ka tie situāciju ilgtermiņā tikai padara ļaunāku, pat ja īstermiņā tie ko līdz (un laikam jau reti kuram arī līdz)… nu kaut kā tā par to punci.
July 27th, 2011 at 4:43 pm
Taisnība jau tev ir – visi tie bezgaumīgie paklājiņi ar arkām ir tikai veids, kā vecākus piespiež nopirkt ko tādu, kas viņiem liekas, ka ir vajadzīgs, kaut gan nemaz ar nav vajadzīgs. Tai pat laikā – vai krēsliņi un arkas ir tik ļauni, kā tu zīmē? Jo tad jau mazie amerikāņu un eiropiešu bērni tā arī paliktu neattīstīti – bērns attīstās kā vajag arī iestūķēts krēsliņā ar vienīgo spēļmantu – arku (tiesa, iespējams ar kādiem tonusiem, kas pēc tam tiek izmasēti). Arkas/paklājiņa gan man nav bijis (manuprāt, vienīgais ‘labais’ paklājiņš ir no pašmāju norabee), bet krēsliņš bija un lieti noderēja – gan var normāli pabarot, gan pašūpināt, vai iznest sev līdzi, kamēr darbojos ar mājas darbiem, bet mazais vēro. Ir lietas, kurām nav sakara ar bērna attīstību un nemaz nav jābūt – tās ir radītas vecāku ērtībām. Es vispār esmu viens no vecākiem, kas zīdainim nekādas mantas nepērk – priekš kam tad bļodas un kastroļi?!
un nauda ietaupās.
July 27th, 2011 at 10:26 pm
Nē, no spēļu arkām neviens nav nomiris (cik man zināms) un par vilku bērnu tā arī palicis – es nekur nerakstu, ka tas pilnībā iznīdē cerības uz velšanos, rāpošanu, staigāšanu utt. – tas vienkārši nesekmē un pat kavē attīstību
Un krēsliņš mums arī ir – BabyBjorn – ir ērti, skaidra lieta 😉 gan bez vibrofunkcijas, 7 melodijām un rotējošas mantu parādes 😉 bet mans blogieraksts vairāk par to, kā bērns attīstās un kā mēs iejaucamies… es vairāk to adresēju tiem, kas saviem bērniem, labu gribēdami tās lietas pērk – lai viņi zin, ka nekā laba bērniem tajās nav 😉
July 30th, 2011 at 11:18 am
Raksts patiešām noderīgs. It īpaši tiem, kuri ir vecāki pirmo reizi. Ieejot bērnu veikalos var tik ļoti apjukt no plašā mantu klāsta un katram taču gribas to labāko savam bērnam. Un ja jau veikalā piedāvā, tātad ir labs un vajag. Un bērnu preces ir ļoti labs bizness, vecāki atteiks sev, bet ne bērna vajadzībām. Tagad, kad Kristoferam ir mazliet pāri gadam, redzu, cik daudz nevajadzīgu un pat absurdu lietu ir bērnu veikalu plauktos un tas viss lai taisītu naudu. It īpaši šeit Īrijā.
March 7th, 2012 at 3:05 pm
Paldies par rakstu!!loti noderīga info,kaut vai man bērns otrais..ar pirmo nebija tik plašu informācijas avotu par bērna harmonisko attīstību, līdz ar to vecākajam bija kaudze nevajadzīgo rotaļlietu,pie tam vēl dārgo..jo gribējās viņam nopirkt vislabāko.. rezultātā bērns spēlējas ar kaut ko vienkāršo,bet dārgas rotaļlietas ar gaismiņām mētājas stūrī.
Tieši šodien pirms jusu raksta savam 6 ned vecam dēlam skatījos uz uzdāvināto aktivitātes paklāju un domāju-vai vajag tagad??
Citu starpā, pasūtījām šodien oball bumbu..zēl, vienīgais,ka mazo bumbiņu vairs veikala plauktā nav(((
March 7th, 2012 at 10:26 pm
Pavisam mazās ir palikušas tikai zilas, jo tās diemžēl vairs neražo. Bet tādas vēl ir. Diemžēl Oball zīmolu ir nopirkusi kāda amerikāņu firma, kas pārsvarā ražo tos “labumus” ar uguntiņām un es jau smejos, ka tagad viņi droši vien savam R&I departamentam uzticējuši uzdevumu izgudrot, kā Obumbā iestrādāt bateriju nodalījumu 😉 Labākās bumbas no bērnu attīstības viedokļa – pavisam mazā un pavisam lielā, – jau no ražošanas noņemtas… un jauna bumba ar caurulīti, kurā pa spirālīti brist krāsainas bumbiņas, arī jau izgudrota
Tā ka glabājiet savas Obumbas parastās bērniem un mazbērniem, kas zi’, varbūt pēc pāris gadiem tās jau būs vēsture…
October 27th, 2013 at 9:13 pm
Gribēju pajautāt, cik ilgam laikam noder BabyBjorn krēsliņš? Rakstīts, ka dzerot līdz 13 kg vai 2 gadu vecumam. Bet kā ir praksē, cik ilgi bērns ir ar mieru tur pasēdēt uz grīdas. Vai var pats tajā ierāpties vēlāk, vai arī var tikt tikai, ja kāds ieliek? Diezgan dārgs pasākums, tāpēc pirms pirkšanas gribas zināt, uz cik ilgu laiku tas būs noderīgs. Paldies!