Klāsa pirmais mēnesis: adaptācijas mēnesis
Lai par ko dažādi bērnu speciālisti nebūtu vienisprātis, tomēr par vienu viņi nestrīdās – pirmais dzīves mēnesis bērnam ir adaptācijas mēnesis, kura laikā viņš iepazīstas ar it visu jauno ap sevi un nekas daudz no viņa netiek prasīts. Lūk, par bērna attīstību pirmajā mēnesītī mammamuntetiem.lv, kur konsultāciju sniedz arī Klaudija Hēla – sevišķi vērtīgs likās komentārs pašās raksta beigās par bērniņa likšanu uz vēdera.
Klāsiņš savu pirmo mēnesi, protams, visvairāk velta labai paēšanai – dažbrīd ēd ar 1.5-2 h intervāliem, kas ir normāli, jo mazulis pirmajā dzīves mēnesī var ēst 10-15x diennaktī mierīgi un ja vajadzīgs, pat vairāk. Kā iesaka speciālisti, dienā mazo labāk pamodināt, ja miedziņš ievelkas ilgāk par 3 h, bet naktī ļaujiet gulēt, cik tīk – Klāsam tīk ne vairāk kā tās pašas 3 h – reti palutina vecākus ar 4 h miega pauzi 
Pirmajā dzīves mēnesī mazajam neesot nekāda režīma – tā ir, Klāsam arī režīma nav – ceļas, kad vēders tukšs un iet gulēt, kad pilns Pēdējās 10 dienas gan dzīvojamies pa laukiem un tur ievēroju, ka rīta pusē pēc pāris stundu dzīvošanās augšā, ir garāka 4-5 h gulēšana – bet tas laikam tikai svaigā gaisā, jo atgriežoties pilsētā šitā gulēšana izplēn kā nebijusi.
Bet kopumā, ja pirmajās 2-3 nedēļās Klāss tiešām tikai ēd un guļ, tad ap ceturto nedēļu jau vairāk pavada laiku nomodā, pēta tuvējo apkārtni (un mani arvien vairāk nodarbina jautājums, cik tālu tad mazulis tagad redz un ko īsti), rokās paņemts vērīgi apskata mammas seju. Klāss spēj koncentrēt skatienu īsu brīdi uz kādu sev interesējošu priekšmetu, labprāt lūkojas uz logu vai citu gaismas avotu. Arī saklausīt Klāss spēj visu ko – sākumā dažbrīd likās, ka viņš īsti labi nedzird, jo Robina un BonBon kopīgie koncerti Klāsa miegu netraucē nemaz – tomēr tagad zinām, ka Klāsam ar ausīm viss labi, jo uz skaļākiem pēkšņiem trokšņiem viņš reaģē saraujoties un pāris reižu ir arī saraudājies.
Lai arī Klaudija Hēla savā nodarbībā par “Bērna attīstību pirmajā dzīves gadā”* min apmēram 6 nedēļas un arī rakstā par bērniņa rotaļāšanos teikts, ka mazo uz grīdas rotaļāties patstāvīgi var likt vien otrajā dzīves mēnesī, dažreiz, kad Klāss ir labā omā, mazu stūrīti grīdas norobežoju ar pakaviņu un nolieku tur Klāsu, lai pēta pasauli. Uz pakaviņa uzlieku pavisam mazo Obumbu, ne jau ar domu, ka viņš ar to rotaļāsies, bet tamdēļ, lai ir ko pētīt. Bērni šajā vecumā ilgstošāk un labprātāk vērojot zaļas un zilas lietas, kā sarkanas – tāpēc izvēlējušies esam zaļu bumbiņu. Reizēm Klāss jauši vai nejauši bumbiņu aizskar ar rociņām (šodien pat aizsvieda to kādu pusotru metru ar milzīgu bliezienu – Robins vien varēja priecāties, ka brālis jau māk mest bumbu ). Uz grīdas Klāss ir gatavs sabūt 5-10-15 min. Vēl Klāsam patīk sarkanais dvielis, ko reizēm uzkaru uzšūpulīša malas – pavisam nejauši atskārtu, ka viņš mēģina to aizsniegt ar rociņu, pieduroties ar dūrīti, tas šūpojas un ir citāds – raupjāks – Klāsam ir interesanti; tagad to apzināti pakaru tā, lai Klāss stūrīti var aizsniegt un parotaļāties.
Klāss jau arī mīlīgi smaida miegā un reizēm neapzināti arī nomodā, kopš trešās dzīves nedēļas. Tomēr apzinātu smaidiņu vēl neesam sagaidījuši – mūsu sejās viņš veras varen nopietni. Lasu, ka mazuļa pirmais apzinātais smaids vecākiem tiek dāvāts laikā no 3. līdz 6. dzīves nedēļai – mums vēl viss priekšā
Tā kā Klāss biežāk nomodā, esam sākuši viņu likt arī krēsliņā, kas mantots no Robina – par šo krēslu esam diskutējuši ar Klaudiju, jo kopumā viņa krēsliņus mazajiem kategoriski neiesaka un kritizē. Par mūsu krēsliņu viņa vismaz nesaka neko sliktu (bet neko labu arī ne 😉 ). Mums krēsliņš patīk, jo tam nav nekādu elektronisku fīču vai rūpnīcas veidots “ērts” muguras izliekums – tas ir rāmī iestiepts audums, kura formu mazulis veido ar savu svaru un šūpošanos ietekmē ar savām kustībām – kad Klāsiņš žagojas, kas viņam dikti nepatīk, ieliekam viņu krēsliņā un tas “žagu ritmā” viņu pašūpo, kas Klāsu mazliet nomierina. Taču ilgi gan neatstāju Klāsu sēžamajā – apzinos, ka nekas labs tas gan nav un izmantojam to tikai tikmēr, kamēr paēdam ar Robinu pusdienas vai darām ko citu, kur vajadzīgas abas rokas…
Paldies Dieviņam, Klāsu īpaši nemoka vēdersāpes – ar purkšķiem viņš tiek galā it labi. Ja tie tomēr plosa mazo punci, noliekam Klāsu vardītes pozā – dupsis gaisā, celīši zem sevis, rociņas ērti sakārtojam līdzās pleciņiem un galvu pagriežam uz vaidziņa (sapratāt? ). Ja puncis pilns nelūgtu purkšķu, Klāss tā paguļ it labprāt, izbliež visus purkšķus debesīs un parasti pat iemieg (bet ja tikai mammai liekas, ka Klāsu moka purkšķis, tad viņš protestē, cilā galvu un es uzreiz viņu ņemu rokās vai apveļu uz sāniņa, jo galvas cilāšanu gan nepieļauju). Starpcitu, lai cik ačgārni tas nebūtu, Klāss šādi bieži uztaisa arī aizķērušos atraudziņu un nekad neatgrūž šādā pozā.
Atraudziņas gaidīšanai gan parasti izvēlamies vertikālāku pozu – šādu pašu vardīti, tikai mazā galviņu un krūtis atbalstām uz savas kājas, es reizēm nolieku šādi pēc ēšanas arī uz pakaviņa – tad poza sanāk tāda viegli ieslīpa ar galviņu augstāk par kuņģīti, lai gaiss var sastāties virspusē. Šo pozu mums iemācīja Klaudija savās handlinga nodarbībās, ierastās likšanas uz pleca vietā. No galviņas cilāšanas izvairāmies, lai Klāss “nesatonusotu” plecu daļu – kā stāsta Klaudija Hēla, tā ir viena no mūsdienu Latvijas bērnu nelaimēm (un ne vienmēr ir izdomāta modes slimība, bet tāda kaite bērnam patiesi ir), kas ir sekas pediatru vēlmei, lai mazos jau no agrām dienām liktu uz punča un, protams, ne visai pareizas apiešanās ar mazuli ceļot un nesot bērniņu. Tieši tādēļ mēs vienmēr rekomendējam apmeklēt Klaudijs Hēlas “Hendlinga” nodarbību**, lai labāk saprastu, kāda rīcība sekmē bērna attīstību, kāda to kavē un kaitē mazulim. Vēl audzinot Robinu, Klaudija mums paskaidroja, ka daudzi dabiski tonusi, kas iegūti dēļ īpatnas guļas mammas puncī, bērniņam izzūd paši no sevis līdz kādiem 3 mēnešiem, taču to jāsekmē vecāku pareizam hendlingam – citādi tonusus var tikai vairot. Tādēļ agrīnā vecumā noteikti nekādas masāžas un terapijas bērnam nav nepieciešamas, jo veselam bērnam nav nepieciešama terapija Mazu daļu no tā, ko Klaudija Hēla stāsta par darbošanos ar mazuli “Hendlinga” nodarbībā, meklējiet šī raksta pielikumā lasāmajā rakstā no žurnāla “Mans mazais” 2009. gada marta numura (klikšķiniet uz mazajām bildītēm kamēr tās kļūst dikti lielas, ka pilnīgi papīra šķiedra un drukas punkti redzami 😉 ).
Pirmo mēnesi noslēdzot tehniskie dati: svars 5480 g (dzim. 3490 g, tātad + 2 kg, veseli ēduši ), augums 59.5 cm (dzim. 54 cm).
________________
* Jūlijā nodarbība notiks 22.07. plkst. 10.00 muki.lv pagrabiņā – ir vēl pieejamas pāris brīvas vietiņas.
** Jūlijā nodarbība notiks 28.07. plkst. 17.00 muki.lv pagrabiņā – ir vēl viena brīva vietiņa
Lai pieteiktos uz nodarbībām, lūdzu, rakstiet uz epastu muki.lv@inbox.lv un droši, ka tiksimies pie mums
Tags: Klaudija Hēla