Mūsu mājās jauna tēma – zīdīšana
Mūs pazīstot, droši vien nav trīs reiz jāmin, kā mēs izturamies pret mammas pieniņu mazajiem – ar visām četrām par!!! Un ļauj tik man parunāt par šo tēmu, un es kļūstu emocionāla un nekonstruktīva. Tāpēc šoreiz par ko citu… par krūtīm.
Mani pašu Dieviņš apveltījis ar daudz pieniņu. Patiešām sūdzēties nevaru. Taču tam ir arī savas sliktās puses – pieniņš tek aumaļām, kad vajag un nevajag, krūtis smagas, sāpīgas… Īsi sakot, krūšu labsajūtai jāpievērš īpaša uzmanība. Un par to tad arī šis blogieraksts 
Barojot Robinu pieredze bija visāda, sākums bija grūts (te paldies Klaudijai Hēlai, kura uzmundrināja un palīdzēja nepadoties, kā arī kkm.lv konsultantēm, kas brauca palīgos). Tādēļ, sagaidot Klāsiņu, barošanai gatavojos jau nopietnāk. Man bija skaidras sekojošas lietas:
- veļai jeb krūšturim ir jābūt ne vien labam, bet izcilam un tā nav lieta, uz ko naudu taupīt, jo iedzīvošanās strijās un diskomforts, ko rada savas funkcijas nepildošs krūšturis – nē, vēlreiz to negribu;
- krūštura ieliktnīšos, kaut arī biju atklājusi sev tuvāko piedāvājumu, kuros jutos puslīdz (bet tikai puslīdz) labi, biju iztērējusi veselu bagātību – ja rēķinām, ka vidēji aizgāja 1-2 kastītes nedēļā, kuras maksā ap 2.50 Ls katra, tad vairāk kā gada laikā, ko baroju Robinu, biju iztērējusi vairāk kā 100-200 Ls tikai par ieliktnīšiem vien. Un tie, tāpat kā autiņbiksītes, sadalās vēl nezin cik simtus gadu – tātad arī dabai nedraudzīgais faktors mani satrauca.
- un man bija izveidojušās savas atziņas par krūšu kopšanu pēc nepatīkamas pieredzes no iepriekšējās barošanas.
Tieši tādēļ, es meklēju un atradu priekš sevis Carriwell – nu esmu izmēģinājusi šos produktus arī darbībā un ar prieku saku, ka apraksti atbilst īstenībai un piedāvāju jums to produktu izlasi, kas man patīk un kurus lietoju pati. Tie ir barošanas krūšturi (patiešām labi!), vairākkārt lietojamie krūšturu ieliktnīši (tostarp arī dabīgā zīda) un arī visu grūtniecības laiku izmantoju grūtnieču jostu.
Savukārt krūtis daudz vairāk saudzēju un kopju. Jau uz slimnīcu devos nobruņojusies ar kāpostiņu – kad jutu, ka krūtis sāk kļūt siltas un lielas, liku vēsas kāposta lapas, ko sabakstīju ar dakšiņu, lai vēl labāk izdalās suliņa. Un daudz ļāvu krūtīm atrasties svaigā gaisā – gaisa peldes pēc barošanas, ieziežot krūtsgalu tikai ar pieniņu – patīkami un noderīgi. Pirms krūti paslēpu krūšturī, apziedu krūtsgalu ar mitrinošu, mīkstinošu krēmiņu, piemēram, rozā Bepanthen man it labi patīk. Jāatzīstas, ka plaisās un nelielā asiņošanā iedzīvojos arī šoreiz, bet tagad jau savlaicīgi biju ievākusi informāciju, ko tad darīt – Klaudija Hēla krūtsbarošanas kursiņos ieteica Austrālijas tējaskoka eļļiņu – to tad arī pēc maziem meklējumiem izdevās aptiekā atrast (gan bez Austrālijas) un tā tiešām dara brīnumus. Lietoju to sekojoši: 2-3 pilieni uz vates tamponiņa, ar tiem viegli apsmērēju bojātās krūtsgala vietiņas (pāris reižu izmēģināju arī jaukt kopā ar lavandas eļļiņu 2+2 pilieni) un ļauju palikt līdz nākamai barošanas reizei. Svarīgi – tā eļļa pirms barošanas NOTEIKTI ir jāmazgā nost! (jo tā arī briesmīgi smird 😉 )… bet diennakts laikā manas krūtis atkal bija gatavas barošanai ar smaidu
Tags: Zīdīšana
June 28th, 2011 at 10:01 am
Žēl, ka šie krūšturi ir 100% sintētika:((( Sevišķi ņemot vērā visas aprakstītās problēmas ar krūtīm zīdīšanas laikā, pat iedomāties nespētu tās vēl vairāk noslogot ar sintētiku.
June 28th, 2011 at 10:38 pm
Es arī esmu kokvilnas un citu naturālas izcelsmes audumu fane. Tomēr šī sintētika patiesi man nekādu diskomfortu nav sagādājusi, jo tā ir pilnībā elpojoša – kaut kas līdzīgs materiālam, kādu izmanto sporta veļai vai skrienamtērpiem – tie taču arī nesviedrē. Un krusteniskais krūšturis ir manā izlasē, jo tas savukārt atkal ir kokvilnas
Turklāt krūšu galiem neiznāk saskarties ar krūštura audumiņu, jo lietoju ieliktnīšus – gan kokvilnas, gan zīda – sajūtas ir ļoti patīkamas
June 29th, 2011 at 11:55 pm
Barojot pirmo bērniņu arī es fanoju par kokvilnu un biju pilnībā sintētikas noliedzēja. Paldies Dievam, kad gaidīju otro bērniņu, man patrāpījās prātīga pārdevēja, kas tā arī pateica: mīļā māmiņa nu ko jūs ākstaties ar to kokvilnu (meklēju tieši krūšturi un kokvilnas) nespēj viņa krūtis turēt, izstaipās un nomazgājās. Diezdan nepārliecināta tomēr padevos un nopirku melno, sintētisko. Un tik tiešām solītie brīnumi izrādījās patiesība. Lietoju bez žēlastības, krūtis nekarsa ar visiem ieliknīšiem tajos nevienu brīdi un formu saglabāja ideāli.
Ps. izskatās gaužām līdzīgs foto redzamajam
June 30th, 2011 at 9:18 am
Pilnīgi mans stāsts – ar Robinu man arī bija tikai un vienīgi kokvilnas krūšturi, bet pieredze rāda, ka viņu elastība ir mazāka un nespēj viņi pildīt doto uzdevumu tik labi. Vēlāk, kad krūtis jau pielāgojušās jaunajam darbiņam un kļuvušas mazākas, tad krūšturim slodze nav tik liela, varbūt arī pēc ieliktnīšiem nav vajadzības – tad gan redzu savā garderobē arī kokvilnas krūšturīšu vietu