Labās sajūtas (un ne tikai tās) nedrīkst steidzināt!

Šim blogierakstam droši vien maz nozīmes jums, bet man gribās ar kādu padalīties savās labajās sajūtas – vīrieši pie saviem pienākumiem (gan mazie, gan lielie), savukārt suņi šito nesapratīs :) Tad nu dalos virtuāli.

Tāda laba lēna sajūta… Citrreiz vienkārši tāpat, bet citrreiz tam ir labi zināms iemesls… šodien es zinu, kas mani pacēlis 5 cm virs zemes – savā muki.lv pagrabiņā esam īstenojuši vēl vienu no tām lietām, kas bija mans mazais sapnītis, tikai man māņticība – kamēr nav piepildījies, es par to skaļi nerunāju. Aizvakar Klaudija Hēla pirmo reizi ienāca pie mums ciemā jaunajā mājvietā pagrabiņā. Viņa nenāca nejauši, bet gan ir galvenā mana sapnīša sastāvdaļa – man tā gribējās, lai mūsu muki.lv pagrabiņā ir stūrītis, kur var sanākt mammas un paklausīties cilvēkus, kas iedvesmo mūs – muki.lv ģimenīti. Tagad mums tāds stūrītis ir un pirmās Klaudijas nodarbības aiz muguras. Atvadoties līdz citai reizei, cilvēki teica, ka super forši un paldies :) Ir laba sajūta :) Un dzirdēt visu to, ko Klaudija stāstīja… – lai arī nedzirdu vakardienas lekciju pirmo reizi, lai arī esmu vēl papildus tam daudz par šo lasījusi, runājusi ar Klaudiju – un tomēr man atkal un atkal ir kaut kas, ko sev likt aiz auss, ko paturēt prātā, sevišķi tāpēc, ka pēc iespējas cenšos to stāstīt cilvēkiem, kas nāk uz muki.lv nopirkt ko derīgu… bet tāda eiforiska sajūta nav pametusi mani pat pēc nakts miega. Un pa galvu rosās idejas par jaunām nodarbībām, lekciju tēmām, ko vēl palūgt Klaudijai pastāstīt… jo es nojaušu, ka viņa zin un prot izstāstīt vislabāk. Ak, cik labi ir tas, ka mēs viņu pazīstam :)

Vakardienas sarunas tēma bija “Bērna attīstība līdz gada vecumam” – izrunājāmies gan par to, kā vecākiem nevajag iejaukties bērna attīstībā, gan par rotaļlietām, kas noder rotaļām un nemaz nav rotaļlietas… par daudz ko. Vienkārši par tiem principiem, kā bērni aug – aug un izaug, mums ir tikai jābūt blakus kā atbalstam, palīgam un mammai… Šādas lekcijas būs vēl, jo pat tikai starp “savējiem” gribētāju bija TIK daudz, ka man bija priecīgi jāsarunā ar Klaudiju vēl daži papildus datumi. Savējie, tas nozīmē tie, kas saņem e-pastā jaunumus (šad un tad rakstām svarīgas ziņas) no muki.lv – tiem tad iespēju piedāvājām pirmajiem un redz kā sanāca, ka publiski izsludināt to nemaz neiznāca… Ja arī tu gribi saņemt muki.lv jaunumus e-pastā, tad noteikti padod ziņu uz muki.lv@inbox.lv un mēs tevi iegrāmatosim jaunumu saņēmēju adrešu grāmatā. Tā vieglāk nepalaist garām “ekskluzīvos” piedāvājumus un būtiskos jaunumus 😀 Bet būs, būs vēl Klaudijas nodarbības – viņa sacīja, ka pie mums ir labi un forši un tad jau droši vien sarunāsim ne vienu vien pasēdēšanu ar Klaudiju. Un man jau arī gribas vēl un vēl :) Bet kā Klaudija vakar teica: “Jums nekur nav jāsteidzās! Esiet pacietīgi!” – viņa gan to teica par bērnu attīstību, jo ikviens vesels bērns rāpo, sēž un staigā :) Bet man liekas, ka tajā visumā ir viena liela un dziļa jēga – vēl lielāka un globālāka kā bērna attīstība (lai arī tas nekādā gadījumā nav maz!), jo , manuprāt, tieši mūsu izmisīgā vēlme sasteigt it visu, katru nieku izdarīt mazliet ātrāk, ir pamatā daudzām aplamībām, kas mūs pārņēmušas…

lai saulaina un nesteidzīga diena! :)

One Response to “Labās sajūtas (un ne tikai tās) nedrīkst steidzināt!”

  1. Līga Says:

    Āmen!

    Tik tiešām tā arī ir… neko jau dzīvē nevar nokavēt, patiesībā. Ja ir kaut kas mums ieplānots, tad varam ar savām rīcībām, domām vai vārdiem to vai nu pietuvināt, attālināt, līdzsvarot, ja ir kas nepatīkams vai pat apzināti mēģināt no tā atteikties un tā vietā radīt ko labāku.

    Steiga ir kārtējais prāta radītais rāmītis, kurā mēs paši sevi ieslogām.

    Priekā!

Leave a Reply