Plūsti, plūsti, valodiņa :)
Mums lielākā aktualitāte ap Robinu ir runāšana. Robins runājas jau kopš vasaras, bet ar katru dienu valodiņa kļūst raitāka, vārdiņu vairāk… un tad nu palasu arī pa plašo internetu kādus padomus, kā vārdiņiem palīdzēt veidoties vēl ‘mukāk 
Padalīšos ar to, kas man licies vērtīgs… varbūt noder jums arī!
Kamēr bērna fonemātiskā dzirde nav attīstījusies, viņš nedzird, kā vārdi pareizi izklausās un to vietā izdomā savus. Šī iemesla dēļ viņš visbiežāk pats to nemana, nedzird, ka kļūdās un kādas skaņas izrunā nepareizi. Labākais, ko var darīt, ir pareizi atkārtot šo vārdu un vārdus ar līdzīgām skaņām, līdz bērns izdzird, kā tie skan. Taču svarīgs priekšnoteikums bērna veiklai runai ir fizioloģiska gatavība – gan mutes muskulatūras attīstīšana, gan sīkās motorikas veicināšana, kurai ir ciešs sakars ar bērna smadzeņu gatavību runāšanai.
Ļoti liela nozīme ir agrīnai komunikācijai , jo runa attīstās atdarināšanas procesā, bērns atdarina mātes lūpu kustības, mīmiku. Tas notiek tikai tad, ja ar bērnu jau no pirmajām dzimšanas dienām sarunājas, dzied, apmīļo. Sarunājoties ar bērnu būtu jāievēro šādi noteikumi:
- Veido acu kontaktu ar bērnu! Apsēdies viņam līdzās, notupies, pacel pie sevis! Tuvumā redzot mammas vai tēta mutes kustības, mazulis iemācās, kā izteikt skaņas un vārdus.
- Runā pareizi, neatdarini bērnu.
- Runā lēni, mierīgi, atdalot vārdus! Svarīga ir balss intonācija un izteiksmes, jo tās palīdz bērnam saprast teikto.
- Domu izsaki vienkāršiem teikumiem!
- Dod laiku bērnam atbildēt uz viņa uzdoto jautājumu, neatbildi viņa vietā!
- Uzklausi bērnu, iedrošini un iesaisti dialogā!
- Darbojies kopā ar mazuli, pārrunā ar to notikumus, stāsti pasakas, lasi un dziedi kopā ar to!
- Neprasi no bērna, lai viņš visus vārdus izrunā pilnīgi pareizi- viņš tam vēl nav gatavs!
- Nepieprasi, lai mazulis vārdus atkārto vairākas reizes! Pietiks ar divām vai trim reizēm.
Dzirdi attīstoši uzdevumi
Riekstu brīnummaisiņš. Maisiņā ir rieksti pa pāriem ar atšķirīgu skaņu. Labākais ir tas, ka šādu maisiņu var uztaisīt paši vecāki, līdz ar to nav jātērē liela nauda. Riekstus gatavo tā: ņem valriekstus ar visu čaumalu, ar nazi pa rieksta „vīlīti” pārdala uz pusēm, izņem kodolu ārā un iepilda grabošas lietiņas. Vienā riekstu pārī var pildīt griķus, otrā grūbas, trešā – mazas plastmasas bumbiņas. Un tā pa pāriem var pildīt jebko. Kādu riekstu pāri var atstāt tukšu. Bērnam tiek dots uzdevums ņemt ārā riekstus pa vienam, pakratīt un sameklēt vēl vienu ar tādu pašu skaņu.
Pirkstiņu vingrinājumi
Pirkstiņu vingrinājumi ir ne mazāk svarīga lieta. Smadzenēs ir centri, kas atbild par runu. Jo vairāk mēs attīstām sīko pirkstu muskulatūru, jo vairāk attīstās runas centri līdz ar to arī runa. Prakse rāda, ja bērnam ir neveikli pirksti, parasti ir arī neskaidra runa.
Zvaniņš. Visvienkāršākais uzdevums ir zvaniņa šķindināšana.
Pirkstiņu glaudīšana un vingrināšana. Laikā, kad bērniņš ir pavisam mazs un viņš tiek barots, ir svarīgi ir pirkstiņus glaudīt un pamasēt. Sīko pirkstu muskulatūras attīstīšanai der dažādas rotaļlietas, kur bērniem jāliek lietā roku veiklība, piemēram, puzles, klucīšu krāmēšana, dažādu gabaliņu salikšana, jo visi šie uzdevumi attīsta koordināciju, koncentrēšanos un domāšanu.
Atmiņu un komunikāciju trenējošie uzdevumi
Sameklē vienādās! Attēlu kartiņas apgrieztas uz otru pusi, pa vienai griež otrādi un meklē vienādās. Ja atrod, tad ņem nost no laukuma, ja neatrod, apgriež ar muguriņu uz augšu un noliek vietā.
Pasakas. Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka pamatu pamats iztēles attīstīšanai ir pasaku lasīšana, stāstīšana, pārrunāšana un atstāstīšana. Agrāk lielākā daļa bērnu prata stāstīt, tad tagad ir daudz bērnu, kuri pat skolā runā vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Nepietiek ar to, ka tiek uzlikts disks ar pasaku, jo izpaliek runāšanas moments. Tikai klausoties nav tiešā saskarsme ar valodu.
Krāsu apgūšana. Ir daudzi bērni, kas nepazīst krāsas. Uzdevums – noliek bērnam priekšā krāsu zīmuļus vai flomāsterus un lūdz pacelt zilo, zaļo, dzelteno. Svarīgi ir likt ne tikai pacelt, bet arī nosaukt krāsas – kādā krāsā ir šis zīmulis. Jāsāk ir ar četrām pamatkrāsām – zils, zaļš, dzeltens, sarkans.
Sadarbošanās uzdevums. Katram dalībniekam ir savas krāsas pildspalva vai zīmulis. Pirmais dalībnieks klusībā izdomā, ko vēlas zīmēt, un velk tikai vienu līniju, neatraujot roku no papīra. Kad līnija uzzīmēta, zīmē otrs. Otrs prātā prognozē ko pirmais ir vēlējies uzzīmēt, un, neatraujot roku no papīra, zīmē klāt, ko iedomājies. Tad zīmējumu turpina pirmais. Šādā spēlē var uzlikt laika un kopējā svītru skaita limitu. Kad zīmējums pabeigts, bērns stāsta, ko viņš bija iedomājies zīmēt. Seko dialogs par to, ko iedomājās otrs.
Kas jāprot divgadniekam?
Divu gadu vecumā mazulim jau gribas izteikt savas domas un saņemt tām apstiprinājumu. Nevarot to izdarīt rodas diskomforts un stress. Ja mazulim valoda attīstās normāli, divu līdz trīs gadu vecumā viņa vārdu krājumā vajadzētu būt ne mazāk par 120 vārdiem, kā arī jāveido divu vārdu teikumi. Šajā vecumā bērniem rodas izpratne par lietvārdiem, darbības vārdiem, īpašības vārdiem un prievārdiem.
Kas divgadniekam varētu sagādāt grūtības?
Viņam vajadzētu prast izrunāt vienkāršus vārdus, piemēram- lapa, māja, kāja un tml. Grūtākus vārdus, piemēram- televizors, kartupelis, telefons un tml., bērns var nepareizi izrunāt pat līdz piecu gadu vecumam. Tikpat ilgi viņš var apgūt pareizu skaņu izrunu, taču katram bērnam tas notiek atšķirīgi no citiem, nevajadzētu pieprasīt, lai bērns runā skaidri un pareizi jau trīs gadu vecumā. Visbiežāk grūtības bērniem sagādā skaņu- r, l, ļ, s, z, š, ž, c, dz, č un dž pareiza artikulācija.
Te vēl links par valodas attīstību no dzimšanas līdz skolas vecumam. Sagatavojot šo ierakstu pārsvarā lasīju www.mammam.lv un citus Googlē atrastus avotus latviešu valodā.