'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Paldies Lindai – šis mums patīk. Un ja tas būtu checklists, tad gandrīz visus punktus muki.lv radošā komanda var atzīmēt kā izpildītus Lepni

Kā ir ar jums?

29 WAYS TO STAY CREATIVE from TO-FU on Vimeo.

Materiāls pārpublicēts no žurnāla IEVA 2011. gada 1.jūnija numura. Sagatavojusi žurnāliste Gunta Šenberga.

Raudoši mazuļi viņas rokās nomierinās. Bet viņu vecāki saka: «Atnāca Klaudija, un pamazām viss nokārtojās. Kļuva mierīgi un labi.» Lai gan viņa nav ne eņģelis, ne burve, tikai fizioterapeite. KLAUDIJA HĒLA.

Cienot katru

Klaudiju pazīstu gandrīz desmit gadu – kopš sāku strādāt žurnālā Mans Mazais. Daudzas reizes esmu dzirdējusi līdzīgus stāstus, kad mazuļa piedzimšana vecākiem nesusi ne tikai prieku, bet arī milzu rūpes un satraukumu. Vai nu tāpēc, ka bērniņš piedzimis ilgi pirms laika un vēl ilgāk viņam bija jācīnās par dzīvību un dzīvi. Vai tāpēc, ka bijušas veselības problēmas. Vai arī – viss it kā kārtībā, tomēr jaunie vecāki tik un tā ir tramīgi. Bet: «Tad atnāca Klaudija…» Ģimeņu, kas tā var teikt, ir simtiem un varbūt par tūkstošiem. Vieni ar viņu sastapušies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas priekšlaikus dzimušo bērniņu nodaļā, citi – kādā no daudzajām citām Klaudijas darbvietām vai nodarbībām, ko viņa vadījusi. Kādu brīdi viņai pat bija savs SIA Klaudija Hēla.

Pa šiem gadiem ir mainījušās arī Klaudijas, ja tā drīkst teikt, aizraušanās darba jomā. Ik reizi, kad uzzinājusi ko jaunu, Klaudija aicina ārzemju speciālistus vadīt kursus arī Latvijā. Kādubrīd viņa vairāk vadīja topošo vecāku nodarbības, interesējās par Bobata terapiju, hendlingu jeb mazuļu ikdienas aprūpi, kas veicina attīstību. Pēdējā laikā – ar austriešu ārstes Emijas Pikleres iedibināto pedagoģijas un terapijas metodi. Tās galvenā ideja ir paļaušanās uz bērna dabiskajām spējām – viņš ir dzimis, lai augtu un attīstītos. Mums, pieaugušajiem, tikai jāgādā, lai katrā vecumā būtu tam piemērota vide. Tāpēc šķiet, ka viņa mazuļu vecākus nomierina un iedvesmo ne tikai ar to, KO dara, bet gan – KĀ. Un ka to dara tieši Klaudija. Tāda, kā viņa ir. (more…)

Jau pirms laika rakstīju par krūts veselības tēmu mazliet te. Bet šoreiz vēlējos aicināt arī jūs pievienoties ar savu aktivitāti krūts veselības tēmas aktualizēšanā – šajā nedēļas nogalē, 11. jūnijā, notiks dažādi ar šo saistīti pasākumi, kuros būtu jāpiedalās ikvienai sievietei un ikvienam, kam sievietes ir svarīgas.

(more…)

Līdzsvara ritenis, balansa ritenis vai skrienamritenis – sauciet kā gribiet! Robinam tas ir vienkārši – viņa mocītis Tas ir mūsu šīs vasaras lielais atradums (atrasts jau krietnā pavasarī… 😉 ). Līdzsvara riteni Robins saņēma dāvanā uz savu 2. dzimšanas dienu februārī. Taču pa māju tā stumdīšanās bija tāda stumdīšanās, jo nav vietas īstam ieskrējienam. Taču uz Lieldienām nesām to laukā un jau otrajā izbraucienā uz parku Robins brauca kā lielais. Tagad nejaudāju tikt līdzi, tādēļ mācāmies sarunāt, ka pa ielu braucam uzmanīgi – ik pa laikam jāapstājas un jāsagaida lēni kustīgā mamma. Ja viņa dikti kliedz, lai apstājas – tad jāstājas un jāgaida uzreiz.

Patiesībā latviešu valodā tā uz sitienu atrodu maz informācijas par līdzsvara riteņiem. Toties angliski par to rakstīts pat Wikipedia. Līdzsvara ritenis ir divritenis bez pedāļiem, ķēdes un, protams, papildritenīšiem. Parasti šos riteņus piedāvā maziem bērniem kā pirmo divriteni. Tā priekšrocība slēpjas apmācības metodē – ar līdzsvara riteni bērns visu pirms apgūst līdzsvaru un tikai tad, pārejot uz divriteni, apgūst pedāļu mīšanas tehniku. Ar divriteni, kuram pieskrūvēti papildritenīši, ideja ir pilnīgi otrāda – bērns sākotnēji iemācās pedāļus mīt un tikai vēlāk turēt līdzsvaru. Arī par to, kāda secība būtu pareizāka, ir daudz diskusiju internetā, tomēr mēs no savas pieredzes sliecamies piekrist tiem, kas apgalvo, ka agrīnā vecumā bērnam vieglāk apgūt līdzsvaru, jo tas notiek gluži dabiski, turpretī griezt pedāļus divgadniekam ir sarežģīts uzdevums kaut vai divriteņa svara dēļ. Turklāt ar papildritenīšiem bērns apgūst dažas nianses velobraukšanā, ko vēlāk ir grūti pārmācīties.

Lai līdzsvara riteņa ideja darbotos pilnvērtīgi, bērnam ir jābūt atbilstoša izmēra ritenim – viņam jāvar sēžot uz sēdeklīša ērti čāpot ar kājām pa zemi (tātad ar rezervi par nākotni domājot nopirkts ritenītis sākumā apgrūtinās iemaņu apgūšanu, ja mazulis varēs tikai aizskart zemi ar pirkstgaliem vai tml.) Sākumā mazais ies uz priekšu ar riteni starp kājām stāvus – tieši šādi Robins stumdījās visu pavasari pa māju, vēlāk ies apsēžoties uz sēdekļa un tad, kad uztvers domu, jau nevis ies, bet atspersies uz sēdekļa sēžot, līdz līdzsvars būs apgūts tik tālu, ka aši kājeles kustinot mazais ieripinās, paceļ kājas no zemes un tad tās piešauj pie zemes tikai, lai atspertos ātruma uzturēšanai. Robinam aptuveni šīm stadijām iznāca iziet cauri sekojoši: pirmajā gājienā uz parku viņš stumdijās stāvot uz riteņa (turot riteni starp kājām, bet nesēžot), tad otrajā reizē pierunājām viņu apsēsties un čāpošana gāja apmēram 15 min, līdz viņš aptvēra, ka droši var sēdēt un skriet jeb atsperties un pēkšņi ātrums daudzkāršojās. Mājās no parka braucām jau labā ātrumā (kā reizi bildē redzams mūsu otrais izbrauciens mājupceļā ), ideja bija uztverta, kājeles zibēja vien. Aptuveni pēc 4 pastaigām, Robins jau brauca 10-15 m turot kājas paceltas, t.sk. izņemdams līkumus. Šodien Robins brauc tikai ar paceltām kājām – tātad līdzsvaru turot pilnībā, pieskaroties ar kājām zemei vienīgi, lai uzņemtu un uzturētu ātrumu. Braukšanas stāžs 6 nedēļas.

Cik nu mums iznācis iepazīties ar citu vecāku pieredzi internetā, šāds temps riteņa apgūšanā nav nekas pārdabisks – ļoti daudzi dalās pieredzē, ka jau pēc mēneša vai diviem ar līdzsvara riteni, pārgājuši uz divriteni ar pedāļiem un pedāļu mīšanas iemaņas apgūtas pirmajā izbraukuma reizē dažu minūšu laikā. Mēs arī domājam vēl šovasar tikt pie divriteņa un tad jau ziņosim, kā nu mums iet ar tā apgūšanu un cik minūtes mums tas prasījis… Braukšanas māku ar līdzsvara riteni pat bērni ap 18 mēnešu vecumu varot apgūt vien dažās stundās. Neskatoties uz to, kopš brīža, kad paši esam atklājuši riteņošanas sezonu, neesam uz ielas sastapuši nevienu domubiedru – ne kādu ar līdzsvara riteni, ne veiksmīgu divgadnieku, kas jau pārgājis nākamajā līmenī un min divritenīša pedālīšus bez papildritenīšiem. Acīmredzot nav vēl popularitātes vilnis skāris Latviju. Bet teikšu godīgi, ejot pa ielu aiz tālu priekšā braucošā Robina, kad pretī brauc daudz lielāks bērns un min liela velosipēda pedāļus ar papildriteņiem, bez jebkādām cerībām tuvākajā laikā izveicīgi manevrēt bez šīs atbalsta komandas, es jūtos lepna – tas tāds mammas lepnums.

Tā ka esiet droši, par līdzsvara riteņiem no mums jūs šovasar vēl dzirdēsiet daudz. Mēs esam tādā sajūsmā! Un kā jau ierasts, tas par ko mēs esam sajūsmā, ātri vien nonāk saulītē arī muki.lv plauktos. Šobrīd, pa starpu dinamiskām pastaigām parkā, mēs darām visu, lai (varbūt jau līdz Jāņiem) pie mums varētu iegādāties kvalitatīvus līdzsvara riteņus par demokrātiskām cenām… turiet īkšķus!

Šajā bloga ierakstā es gribu parunāt ar un par sievietēm. Tā ir tāda maķenīt smaga tēma, bet es tomēr no visas sirds aicinu par to mazliet aizdomāties, jo par to daudz labāk ir runāt, kā bāzt galvu smiltīs un izlikties, ka tas tamdēļ paies man garām. Tā nopietnā lieta ir krūts vēzis. Bet tai ir liela un gaiša puse – ja par to runā, atver acis un laikus pārbaudās, tad krūts vēzis ir veiksmīgi ārstējams. Tas ir iemesls, kādēļ es gribu uzrakstīt šeit pāris rindkopas arī par ne tik foršām lietām. Mani pašu tas ir skāris jau agrā bērnībā, kad šī slimība paņēma manu vecmāmiņu – foršo un mīļo vecmāmiņu, kas iemācīja man burtus un vēl lērumu visa kā laba. Un tādēļ es zinu, ka man kā cilvēkam, kuram ģimenē ir bijusi šī slimība, palielinās risks ar to saslimt. Es esmu tā katra devītā, par kuru runā šobrīd aktuālā reklāmas kampaņa – esmu riska grupā. Taču šī apziņa mani mudina pārbaudīties – kaut arī biežāk ar krūts vēzi saslimst sievietes pēc 50, pārbaudīties nenāk par skādi ikvienai jau krietni agrāk – www.veselaskrutis.lv rakstīts, ka sievietēm vecumā no 20 līdz 50 gadiem būtu ik mēneis jāveic krūšu pašizmeklēšana un vismaz reizi trīs gados pārbaude pie ārsta. Un sievietēm pēc 50 doties pie daktera vajadzētu vēl biežāk, turklāt viņām valsts apmaksā mamogrāfijas pārbaudi reizi 2 gados, tā ka laist garām iespēju būtu aplami. Un vēl mani uzmundrināja ziņa, ka bērniņa barošana ar krūti IEVĒROJAMI samazina risku saslimt ar krūts vēzi, tādēļ speciālisti iesaka barot mazuli ar krūti vismaz pirmos 4 mēnešus. Lūk, vēl viens iemesls barot mazo ar savu pieniņu Robinu esmu barojusi cītīgi, tagad mazo punčbēbi arī saēdināsim – savtīgi un forši Nu, lūk! Savu labo darbu esmu padarījusi – ceru, ka šo ierakstu izlasīs vismaz kāda sieviete un par to mazliet padomās. Tā esmu atsaukusies aicinājumam uzrunāt sev apkārt esošās sievietes un aicināt viņas pārbaudīties! Lūdzu, pārbaudieties! Un uzrunājiet arī jūs savas mammas, māsas, draudzenes – ļoti jau gribas domāt, ka nevienu tas neskars, bet ja nu tomēr, tad varbūt jūsu rokās ir izglābt kādu dzīvību. Jo, vēlreiz atkārtojos, krūts vēzis ir ārstējams, ja vien par to laikus uzzin.

Informācija rakstiņam atrasta www.veselaskrutis.lv