'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Robins iekāpa dīvānā un sauca: “Braucam, braucam!” Starp dīvāna spilveniem viņš bija iespraudis koka karoti tā, ka kāts vien laukā lien – izrādās, tas ir ātrumkloķis. Man ar Klāsu jāiesēžas dīvānā, Robins piesprādzē mūs un aizver durvis, ieraušas “priekšā” pie stūres un apjautājas, vai visi gatavi braukšanai… Mēs dodamies ceļā skaļi rūcot uzreiz pēc tam, kad es uzdodu muļķīgu jautājumu: “Kur tev ir stūre?” – “Redz kur!”, atbild Robins, norādot man uz tukšu gaisu sev priekšā… tur ir stūre. un priekšā ir iela – tikai es neko neredzu, viņš redz. Es metu mieru būt pieaugušais un mēs visi trīs braucam – es cenšos ieraudzīt ielu un stūri, ap kuru mēs pagriežamies… sasodīts, kā man nepatīk būt pieaugušai! Jo Robins pirmais izdzird,  ka kaut kas nelabi skan un ir jāapstājas salompēt riteni. Mums pagadījusies diezgan štruntīga mašīna, jo tā bieži lūzt un ir jālompē… bet Robins daudz nebēdā – aizjož uz savu istabu pēc konstruktora štrumiņiem un ātri viss atkal ir labi. Galu galā viņš saprot, ka nav vērts tos visu laiku nest atpakaļ, jo tā sasodītā mašīna lūzt ik pāris minūtes… viņš ierodas ar visu konstruktora kasti un liek mums to nolikt lejā pie kājām… kad bijām aizbraukuši līdz lielveikalam un Robins bija iepircies, mūs ar Klāsu vēl apkrāmēja ar vairākiem iepirkumu maisiem, kuros bija jaunas rotaļlietas un grāmatas, kā arī maizīte un pieniņš… braucam mājās pie tēta, jo nu jau viņš būs atpakaļ no darbiņa… Robins uzlicis mašīnai ātros riteņus, lai ašāk tiekam mājās… uz dīvāna

Šādai rotaļai viss, kas nepieciešams ir iztēle. Mūsu gadījumā papildaprīkojums bija Polder sofa un koka karote

Un paldies, kam nu man jāpateicas, ka Robins ir tāds, kāds viņš mums ir – ka viņam nevajag stūri, lai stūrētu un viņš prot pielikt dīvānam ātros riteņus… es, godīgi runājot, nemāku nosaukt vārdā, kāda sajutos – izžuvusi, izsmelta, niecīga… nespējīga ieraudzīt tādas acīmredzamas lietas kā stūri, ielu un onkuļus… un tai pat laikā šis vēlās pēcpusdienas izbrauciens mani tik ļoti iedvesmoja, burtiski piešļāca ar dzīvību… ir forši