Archive for the ‘Robins aug’ Category

Papildus nepieciešams: Polder sofa un koka karote…

Friday, August 26th, 2011

Robins iekāpa dīvānā un sauca: “Braucam, braucam!” Starp dīvāna spilveniem viņš bija iespraudis koka karoti tā, ka kāts vien laukā lien – izrādās, tas ir ātrumkloķis. Man ar Klāsu jāiesēžas dīvānā, Robins piesprādzē mūs un aizver durvis, ieraušas “priekšā” pie stūres un apjautājas, vai visi gatavi braukšanai… Mēs dodamies ceļā skaļi rūcot uzreiz pēc tam, kad es uzdodu muļķīgu jautājumu: “Kur tev ir stūre?” – “Redz kur!”, atbild Robins, norādot man uz tukšu gaisu sev priekšā… tur ir stūre. un priekšā ir iela – tikai es neko neredzu, viņš redz. Es metu mieru būt pieaugušais un mēs visi trīs braucam – es cenšos ieraudzīt ielu un stūri, ap kuru mēs pagriežamies… sasodīts, kā man nepatīk būt pieaugušai! Jo Robins pirmais izdzird,  ka kaut kas nelabi skan un ir jāapstājas salompēt riteni. Mums pagadījusies diezgan štruntīga mašīna, jo tā bieži lūzt un ir jālompē… bet Robins daudz nebēdā – aizjož uz savu istabu pēc konstruktora štrumiņiem un ātri viss atkal ir labi. Galu galā viņš saprot, ka nav vērts tos visu laiku nest atpakaļ, jo tā sasodītā mašīna lūzt ik pāris minūtes… viņš ierodas ar visu konstruktora kasti un liek mums to nolikt lejā pie kājām… kad bijām aizbraukuši līdz lielveikalam un Robins bija iepircies, mūs ar Klāsu vēl apkrāmēja ar vairākiem iepirkumu maisiem, kuros bija jaunas rotaļlietas un grāmatas, kā arī maizīte un pieniņš… braucam mājās pie tēta, jo nu jau viņš būs atpakaļ no darbiņa… Robins uzlicis mašīnai ātros riteņus, lai ašāk tiekam mājās… uz dīvāna :)

Šādai rotaļai viss, kas nepieciešams ir iztēle. Mūsu gadījumā papildaprīkojums bija Polder sofa un koka karote :)

Un paldies, kam nu man jāpateicas, ka Robins ir tāds, kāds viņš mums ir – ka viņam nevajag stūri, lai stūrētu un viņš prot pielikt dīvānam ātros riteņus… es, godīgi runājot, nemāku nosaukt vārdā, kāda sajutos – izžuvusi, izsmelta, niecīga… nespējīga ieraudzīt tādas acīmredzamas lietas kā stūri, ielu un onkuļus… un tai pat laikā šis vēlās pēcpusdienas izbrauciens mani tik ļoti iedvesmoja, burtiski piešļāca ar dzīvību… ir forši :)

Spēlējamies ar Bilibo GameBox augļu dārzā!

Wednesday, August 24th, 2011

Kā jau mēs esam teikuši ne reizi vien, Bilibo GameBox ir tāda nenovērtējama spēļu krātuve bez robežām. Viena mūsu spēle ir par tārpiņu, kas dzīvo augļu dārzā. Te tad arī mūsu šīs dienas radošais projekts, kā rezultātā bērnam ir superīga spēle priekš apmēram 2-6 gadus veciem bērniem, kas palīdz gan apgūt krāsiņas, gan auglīšus, gan samācīties pacietību un audzināt raksturu, lai mācītos ievērot spēles noteikumus. Un mazliet ievirzīties stratēģiskajā domāšanā…

Radošais projekts – taisām spēli!

Jums būs vajadzīgs viens Bilibo GameBox komplekts, krītiņi, zīmuļi vai kas cits krāsains radošām izpausmēm – galvenais, lai būtu zaļa, zila, sarkana, oranža un dzeltena krāsa – atbilstoši metamajā kauliņā ievietojamajiem pikselīšiem, un liela balta lapa.

Mēs sākām ar tārpiņa zīmēšanu – ir jāuzzīmē zaļš kārumnieks tārpiņš, kuram ir 5 rimbulīši, kuros ievietot zaļos pikselīšus. Viņam apkārt zīmējām četrus augļu kokus visās debespusēs – vienā aug zilās plūmes, otrā sarkanie ābolīši, trešajā dzeltenie citroniņi un ceturtajā oranžie apelsīni. Attiecīgi spēlē tiks izmantotas 5 no sešām krāsām (visas izņemot rozā). Tātad kauliņā ieliekam šīs visas krāsiņas, atstājot vienu rimbulīti tukšu. Savukārt pārējos pikselīšus (atlikuši 5 no katras krāsas) tiek novietoti augļu kokos – tie ir auglīši. Uz spēles laukuma, starp augļu kokiem, jānovieto arī bļodiņas – Mini Bilibo – augļu vākšanai. Kad šis paveikts, var ķerties pie spēlēšanas.

Spēlējamies – “Augļu dārzs”

Spēles mērķis: novākt visus auglīšus pirms tos apēdis mazais zaļais tārpiņš.

Spēli var spēlēt 2-6 gadus veci bērni un visi,kas grib sastādīt kompāniju.

Maksimālais spēlētāju skaits matemātiski laikam iznāk 25, bet nu tik lielam bariņam neiznāk īsti vietas ap spēles laukumu. Mēs rekomendētu 2-8 spēlētājus.

Noteikumi mūsmājās: sāk pats jaunākais dārznieks, metot kauliņu, kurš iepriekš sagatavots spēlei. Atkarībā kāda krāsa uzkrīt, drīkst novākt vienu auglīti un ielikt atbilstošās krāsas bļodiņā. Ja attiecīgas krāsas pikselīši jau visi bļodiņā, dārznieks paliek bezšā un jāmet nākamajam spēlētājam. Ja uzkrīt zaļais, tad zaļš aplītis jāievieto vienā tārpiņa lauciņā, ja tukšais, tad var ņemt jebkuru auglīti pēc izvēles… Ja visi augļi nokļuvuši bļodiņās, pirms piepildīti visi 5 tārpiņa lauciņi, uzvarējuši dārznieki; ja tārpiņš ticis pie visiem 5 lauciņiem pirms vēl novākti visi auglīši, uzvara tārpiņa pusē.

Vienas partijas ilgums ir apmēram 10 min.

Lūk arī viss bildēs :)

Riteņvasara sākusies arī mums :)

Monday, August 1st, 2011

Mēs jau kopš pagājušā gada zinājām, ka Uzvaras parkā kaut kas notiek… bērni brauc ar riteņiem katru trešdienas pēcpusdienu, sacenšas – izskatījās aizraujoši un forši. Un tas, pavisam nejauši, mēs uzzinājām, ka to sauc par Riteņvasaru. Un vēl uzzinājām, ka tagad Riteņvasara ir arī Mežparkā pirmdienu pievakarēs. Tur tad mēs šodien arī bijām. Tās ir Rīgas domes atbalstītas bērnu (2-19 g.v.) riteņbraukšanas sacīkstes vairākos posmos. Robinam šis bija pirmais, bet kopumā Mežparkā jau trešais un būs vēl vairāki līdz pat pēdējam 29.augustā. Sacīkstes notiek Lielajā pļavā (tāds liels laukums vecā Bērnu dzelzceļa galā) – starts ir 17.30, bet jāierodas mazliet ātrāk, lai paspētu piereģistrēties. Dalības maksas nav – tas ir pilnīgi bezmaksas prieks. Un prieks patiesi bija – turklāt pirmo trīs vietu ieguvēji tiek apbalvoti ar diplomiem un mazām atbalstītāju balviņām…  Robins bija gatavs gaidīt pat vairāk kā stundu savu diplomu :) Īsto riteņbraucēja diplomu. …un končas.

Ar līdzsvara riteni brauca vēl viens puika Francis, kurš uzvarēja (bet nu bija arī dikti sparīgs konkurents – bij īsts prieks skatīties), tādēļ Robinam godpilnā otrā vieta. Mums gan šai pirmajā reizē vissvarīgākā bija finišēšana, jo trases vidusdaļā iznāca dziļas pārdomas (redz, Robins mums tāds filozofs), kas sabremzēja lielo braucēju tā, ka gribējās mest mieru :) Tomēr patiesi likās svarīgi, lai Robins nonāk līdz rūtotajam karodziņam un saprot, ka tas ir viņam pa spēkam, saprot sportisko garu un sacensību smeķi… īsi sakot – gribējām pamēģināt. Tagad ir āķis lūpā…

Jo patiesībā visvairāk jau tas ir piedalīšanās un tusiņa prieks – kad Robinam mājupceļā jautājām, vai brauksim vēl, viņš teica: “Noteikti jābrauc vēl sacensties.” :)

P.S. Un liels liels paldies tiem foršajiem cilvēkiem, kas šo visu dara, organizē un iededz tās priecīgās sportošanas dzirsktis bērnu acīs. Bija tāda sajūsma nolūkoties visa vecuma bērnos, kas saturīgi pavada laiku – paldies, no sirds! :)

Robin, kas tavā dāvanā?

Saturday, December 25th, 2010

Mēs jau te ik pa laikam padalāmies ar kādiem atradumiem priekš Robina. Tā nu varbūt ir vērts ielūkoties arī Robina dāvanu maisā, jo Ziemassvētku rūķi, šķiet, ar visām dāvanām trāpījuši desmitniekā.

Kamēr Robins gulēja diendusu, rūķi bija pabijuši arī pie mums un zem eglītes sakrāvuši vairākas noderīgas lietas. TIK grūti bija noturēties līdz vakaram, kad varēs dāvanas beidzot izdalīt un ielūkoties, kas tur sasaiņots! Galu galā vakars klāt un Robins sapucējies savā rūķu micē ķeras pie dziedāšanas un dāvanu pelnīšanas. Kas tad tur iekšā?

Pirmajā paciņā Robins atrod jaunas multenes – Daukas filmu cikls “Pasaciņas” – lieliska multfilmu izlase, 26 multenītes – mazas pasaciņas ar dzejolīšiem un dziesmiņām… Jauki, mīļi, Robins ieraugot beigu titrus katrai filmiņai atkal skaļi sauc: “Citu, citu!” un nepacietīgi gaida nākamo.

Par otro priekšnesumu no egles apakšas drīkst vilkt laukā lielu saini, kurā paslēpusies pasaku grāmata – “12 skaistas pasakas”, Zvaigzne ABC. Lai arī pasaku pārstāsts stipri interpretēts un nav gluži literārās pērles, tomēr daudz krāšņu bilžu, katrā lappusē teksta tieši tik daudz, lai Robinam nepaliktu garlaicīgi un galvenais – tās tiešām ir tās 12 pasakas, kuras ir tāds bērnības “must-have” – šķiet netrūkst neviena un neviena nešķiet lieka… Ziemassvētku vakarā lasām pasaku par Sarkangalvīti.

Trešā dāvana ir favorīte – koka ksilafons ar metāla plātnītēm, kuras noskaņotas ar tīrām īstām notīm. Šādu rūķi sarūpējuši lelle.lv veikaliņā – Robins nespēj vien beigt muzicēt, patiesībā šeit beidzas interese par visu, kas vēl gaida dāvanu dalītāju zem eglītes – kas gan tur varētu būt labāks par šo muzikālo brīnumu?! Robins ir apburts!

Pa nakti rūķi zem eglītes gan paslēpuši vēl vienu lielisku dāvanu – ragaviņas. Metāla sliecēm un atzveltnīti, koka sēžamo daļu. Iegādātas veikalā Depo par ļoti demokrātisku cenu (15 Ls), šobrīd šķiet labs pirkums – no skata glīts, pēc kvalitātes apmierinošs, vien velkamā šņore gan ir īsa – mammai jau par īsu, bet kad tētis ķeras pie vilkšanas, tad Robinam kārtīgi jāsaturas, jo priekša ceļas gaisā un ragavas žvāļojas pa kukuržņiem – bailīgi :) Nu bet kā izbraucāmies pa parku! Un suņi izskrējušies… Vaigi sārti, deguns mazliet nosalis un līdzpaņemtais pīrāgs no svētku galda bija īsti laikā :) Ragavas labas :) Un gan jau to šņori arī tētis uztaisīs garāku, lai visiem ērti.

Lūk tādas labas dāvanas rūķi Robinam sanesuši… Mums patīk un citiem iesakām no sirds.

Jaukas lietas Robina krāsainākai ikdienai

Monday, August 23rd, 2010

Mēs ticam, ka tās intelektuālās un garīgās lietas, ko dodam mazajam šajā vecumā, ir milzīgs neatņemams ieguldījums, kas tālākā dzīvē vairojas ģeometriskā progresijā…

Mūzika. Tā nu ir Robina MILZĪGA dzīves sastāvdaļa – gan pats muzicē, gan ļoti labprāt klausās mūziku. Viņa iecienītākais CD līdz šim ir Kaspara Vecvagara “Diegabundža”, bet Rīgas Svētku ietvaros iegādājāmies arī MicRec dziesmu izlasi no vecumvecām radiopasakām “Pasakainās dziesmas”… nu tā tiek drillēta, dancota un dziedāta augu dienu (jo Robins pats ir apguvis audioiekārtu ieslēgšanu un nu vairs nav atturams no mākslas baudīšanas). Jāatzīst, ka arī mēs paši (t.i. lielie) šo abu CD kvalitāti vērtējam pozitīi un varētu apzīmēt ar vārdu “iesakām”!

Grāmatas. Mēs laikam esam iegādājušies itin visas latviski izdotās grāmatas ar cietajām lapām (more…)

Jauka vieta mazajiem atpūtniekiem

Monday, August 9th, 2010

Žēl jau ir, ka tikai vasaras otrajā pusē atklājām sev jauko spēļu laukumu Mežparkā. Tas atrodas mazliet uz ziemeļrietumiem no galvenā ceļa, kas ved uz Dziesmusvētku estrādi (pa kalnaino asfaltēto celiņu ieslīpi prom pa kreisi no Zoodārza ieejas).

Patiesībā tur ir pat divi laukumi – viens domāts dažādiem vecumiem – tur ir dažāda izmēra pirātu kuģi, slidkalniņi, šļūcamās caurules, vairāki kāpelējamie, šūpoles –  no pašiem mazākajiem ar augstiem bortiņiem līdz lielākajiem, kuri jau var šūpoties lielajos grozos guļus vai stāvus…

Otrs – tā kā mazākiem – ar lielu smilškasti, zemākiem slidkalniņiem, drošākām šķēršļu joslām un interesantām līdzsvara atrakcijām. Mums tur ļoti patika  brauksim vēl :) Un priecāsimies satikt tur arī jūs :)

P.S. Līdzās ir vasaras kafejnīca un saldējuma ratiņi, tā ka ir arī kur dzērienu nopirkt un pat pusdienas paēst. Viss tīrs un sakopts un tā esot vienmēr! Skatu bojā tikai daži grafiti uz vilcieniņa. Priecē koplietošanas smilšu mantiņas, kas brīvi pieejamas smilškastītē.